DAN šonedēļ publicējusi jaunāko ikgadējo daivinga negadījumu apkopojumu. Šāda pārskata publicēšanas mērķis ir "analizēt kam kas, kur, kad un kāpēc nirstot ir noticis un noteikt iemeslus kas tieši noveduši pie šādiem nelabvēlīgiem rezultātiem. DAN apkopotie dati var tikt izmantoti, lai izstrādātu mērķtiecīgas izglītības un informēšanas kampaņas, ar kuru palīdzību vēl vairāk uzlabot riska menedžmentu un, kas vēl svarīgāk, glābt dzīvības".
Ar visu daivings incidentu pārskatu pilnībā var iepazīties DAN internetlapā.
Klusajā okeānā esošā salu valsts Palau ieplānojusi savā teritorijā izveidot milzīgu jūras dabas rezervātu. Šis rezervāts, kura teritorija būs apmēram 500 000km², būtu starp piecām lielākajām pasaules aizsargājamajām jūras teritorijām.
Attēls: news.nationalgeographic.com
Palau valdība ir pieņēmusi likumu, kas aizliedz veikt jebkādus darbus, tai skaitā nodarboties ar zvejniecību un derīgo izrakteņu iegūšanu, 80% valsts teritorijā esošajos ūdeņos. Vietējiem zvejniekiem un vairākām nelielām rūpnieciskajām kompānijām turpmāk sava darbība būs jāviec atlikušajos 20% jūras teritoriju.
Kā uzsvēris Palau prezidents Tomijs Remengesu Jaunākais (Tommy Remengesau Jr.) - "Salu iedzīvotājus visvairāk apdraud tieši problēmas, kas saistītas ar okeānu izmaiņām. Tāpēc jūras dabas rezervāta izveide ir nozīmīgs solis un Palau iedzīvotāji to uzskata par būtisku mūsu izdzīvošanai."
"National Geographic Society" rezidējošais pētnieks un "Pristine Seas" projekta vadītājs Enriks Sala (Enric Sala) atzinis, ka tieši Palau "uz mūsu planētas ir viena no vietām ar augstāko jūras bioloģiskās daudzveidības".
Palau zemūdens pasaule ir bagāta ar floras un faunas daudzveidību. Šeit mājo vairāk kā 1300 zivju sugu un atrodami apmēram 700 cietu un mīksto koraļļu veidu.
Palau ir valsts Mikronēzijā, Karolinu salu arhipelāgā, Klusā okeāna rietumu daļā. Valsts teritoriju veido ap 300 salas un saliņas, galvenokārt vulkāniskās un koraļļu salas. 26 lielākas salas. Krasta līnija 1519 km. Valsts iedalās 16 štatos.
Madagaskaras ziemeļrietumu piekrastē zinātniekiem izdevies pirmoreiz savvaļā novērot Omuras vali (Balaenoptera omurai). 2013.gadā atrastā nedzīvā vaļa DNS ļāva šo sugu identificēt.
Jaunanglijas akvārija (New England Aquarium) un Woods Hole Okeanogrāfijas institūta (Woods Hole Oceanographic Institution) pārstāvis Dr. Salvatore Cerčio (Salvatore Cerchio) un starptautiska vaļu biologu komanda publicējusi attēlus un detalizētu aprakstu par Omuras vaļa pirmo zinātnisko novērojumu savvaļā. Jāatzīmē, tā ir viena no vismazāk izzinātajām vaļu sugā pasaulē.
Omuras vaļi pieder pie nelielajiem bārdainajiem vaļiem, to garums ir 10m-11m. Šiem vaļiem gar rīkli ir garas, dziļas rievas, kuras var paplašināties barošanās laikā. Omuras vaļi ir mazākie radinieki lielajiem zilajiem vaļiem un akrobātiskajiem kuprvaļiem.
Nelielajā video redzamas Austrālijas milzu sēpijas Point Lowly, Vaiallā (Whyalla) Dienvidaustrālijā. Ziemas sezonā Point Lowly ir populāra snorkelēšanas un niršanas vieta tieši pateicoties milzu sēpijām.
Okeanogrāfi izmantojot matemātisku aprēķināšanas metodi Īrijas piekrastē atklājuši četrus dziļūdens koraļļu rifus. Plimutas Vides, zivsaimniecības un akvakultūras zinātnes centra (Centre for Environment, Fisheries and Aquaculture Science) un Īrijas Nacionālās universitātes Golvejā (National University of Ireland Galway) pētnieku komanda identificējusi rifus izmantojot sistēmu, kas aprēķina koraļļu augšanas iespējamību.
Zinātnieku aprēķinus apstiprinājis apmēram 1.2km dziļumā ar zemūdens robota palīdzību uzfilmētais video - tas pierāda, ka Īrijas rietumu piekrastē lielā dziļumā atrodas rifs.
Projekta vadītāja Plimutas universitātes Jūras zinātnes un inženierzinātnes skolas (School of Marine Science and Engineering at Plymouth University) asociētā profesore dr.Kerija Hovela (Kerry Howell) atzinusi: "Mēs esam gandarīti ar šādiem rezultātiem. Tas nozīmē, ka mēs tagad varam veidot kartes norādot, kur, dziļjūrā iespējams atrodas lielas koraļļu teritorijas, kuras mēs vēl neesam apmeklējuši."
Zinātnieki cer, ka šī izpētes tehnoloģija sniegs būtiskus datus, lai nākotnē palīdzētu aizsargāt dziļjūras ekosistēmas.
Noteikti ikvienam daiverim dzīvē ir gadījies nopūlēties velkot hidrotērpu. Ja nu gadījumā nākas saskarties ar šīm problēmām - te būs padomi no PADI.com kā hidrotērpu uzvilkt bez īpašām pūlēm.
* Vispirms uzģērbiet kaut ko no likras.
Pirms ģērbt hidrotērpu uzvelciet plānu likras tērpu vai vismaz likras zeķes - pēc tam uzģērbt hidrotērpu būs daudz vieglāk. Bez tam - likras zeķes novērsīs arī iespēju noberzt daivzābaciņos kājas.
Foto: padi.com
* Pielāgojiet hidrotērpu.
Pastāv iespēja pasūtīt hidrotērpu tieši atbilstošu savam izmēram. Tas, protams, maksā vairāk, bet šādu tērpu uzvilkt būs daudz vieglāk, īpaši, ja jums nav standarta izmēru. Vēl der arī atcerēties pirms tērpa uzvilkšanas attaisīt roku un kāju rāvējslēdzējus - arī tas atvieglos uzvilkšanu.
* Plastmasas maisiņi.
Labs palīgs hidrotērpa uzvilkšanā var būt visparastākais plastmasas maisiņš - tas palīdzēs vieglāk "ieslīdēt" hidrotērpā. Kā? Uzvelciet uz kājas plastmasas maisiņu un tālāk ģērbiet hidrotērpu, kad bikšu stara uzvilkta, izvelciet maisiņu un tieši to pašu dariet arī ar otru kāju. Pēc tam ar maisiņa palīdzību uzvelciet arī hidotērpa piedurknes. Bet atcerieties - pēc ģērbšanās nenometiet maisiņu, lai tas nenonāktu ūdenī - plastmasa sadalās ļoti lēnām.
* Izmantojiet ūdeni kā "smērvielu", lai vieglāk uzģērbtu hidrotērpu.
Foto: google.com
Ja ūdens temperatūra jūsu niršanas vietā nav pārāk zema, leciet ūdenī un tur uzģērbiet hidrotērpu. Ūdens burtiski palīdzēs jums uzslidināt hidrotērpu. Ja ūdens temperatūra ūdenskrātuvē ir pārāk zema - izmantojiet dušu vai šļūteni, lai samitrinātu hidrotērpu. Bez tam - šis paņēmiens ir īpaši patīkams nirst karstos laika apstākļos.
* Aiciniet palīgā savu badiju.
Varat aicināt daivbadiju palīdzēt uzvilkt hidrotērpu - jūs velkat no vienas puses, badijs palīdz no otras. Vēl kā variants ir arī palūgt badijam iepūst hidrotērpa piedurknē kā balonā - arī tas padarīs vieglāku hidrotērpa piedurkņu uzvilkšanu.
* Šampūns vai ziepjūdens.
Vieglāku hidrotērpa uzvilkšanu padarīs arī šampūns vai ziepjūdens.
* Pārliecinieties, vai hidrotērps jums der.
Ir ļoti grūti uzvilkt hidrotērpu, kurš ir par mazu. Tāpēc iegādājoties hidrotērpu nekautrējieties lūgt daivveikala pārdevēju palīdzību.
Jahtas "The Transport Royal" modelis / Foto: lenta.ru
Kā ziņo "РИА Новости" nirēju grupa, kuras sastāvā bija Krievijas un Zviedrijas daiveri, Baltijas jūrā pie Gēteborgas atradusi pirms 300 gadiem nogrimušo Krievijas imperatora Pētera I jahtu "The Transport Royal". Jāatzīmē, ka "The Transport Royal" bijusi Pētera I mīļākā jahta.
Jahta "The Transport Royal" ceļā no Arhangeļskas uz Baltiku iekļuva vētrā un nogrima 1715.gada 27.septembrī. Katastrofā izdzīvoja 21 cilvēks.
Pēteris I / Attēls: aif.ru
Kā uzsver kompānijas "iXplorer ocean research" pētnieks un daiveru grupas vadītājs Aleksejs Mihailovs: "Pārsteidzoša sakritība - pēc vecā stila jahta "The Transport Royal" nogrima 1715.gad 27.septembrī. Pirmos nogrimušā kuģa fragmentus mēs atradām 2015.gada 27.septembrī, jau pēc jaunā stila. Man ir grūti pat aprakstīt, cik mēs bijām priecīgi! Domājām, ka ienirsim šajā sezonā vēl pēdējo reizi un tālāk meklējumus turpināsim jau nākamajā gadā." Par atradumu Mihailova komanda plāno oficiāli informēt Zviedrijas valdību un netiek izslēgts, ka tiks iesniegts lūgums atļaujai izcelt kādas nogrimušās jahtas detaļas, lai tās varētu izstādīt Krievijā.
Foto: "iXplorer ocean research" / ria.ru
VI ranga jahta "The Transport Royal" (tulkojumā tas nozīmē "karali pārvadājošā" vai "karaļa kuģis") tika uzbūvēta 1695.gadā Anglijā Čathamas (Chatham) dokos. Uz 28m garās buru jahtas atradās no 26 līdz 28 lielgabali un "The Transport Royal" tika uzskatīta pat tā laika ātrāko jahtu. 1698.gadā šo jahtu Krievijas imperatoram uzdāvināja Anglijas karalis Vilhelms III. Krievijas Kultūras mantojuma institūta direktors Aleksandrs Okorokovs atzinis, ka atrastajai jahtai ir vēsturiska vērtībā, tomēr pagaidām runāt par jahtas izcelšanu esot pāragri. Kā uzsvēra Okorokovs - pirms izlemt šī arheoloģiskā objekta likteni, to vajag rūpīgi izpētī. Jāizstrādā teritorijas, kurā atrasts jahtas vraks, plāns, fiksējot vraka izvietojumu utt. "Un tas var aizņemt ne vienu vien gadu. Tikai pēc tam var noteikt atraduma vērtību un izstrādāt tālāko tā izpētes, saglabāšanas un, iespējams, atsevišķu detaļu vai korpusa daļu izcelšanas plānu. Bez tam jāatceras, ka šādi darbi, īpaši saistībā ar vraka konservāciju, prasa lielus finansiālos ieguldījumus", atzīmēja Aleksandrs Okorokovs. Info: www.ria.ru un www.lenta.ru
Pirms daiva brīfingos vienmēr tiek pārrunāta arī daiveru rīcība situācijā, ja zem ūdens daiva laikā pazudis kāds no nirējiem - ko šādā gadījumā darīt? Ko darīt tam daiverim, kurš pazaudējis badiju vai grupu un ko darīt pārējiem? Darbības shēma visiem ir vienāda - nepanikot, minūti meklēt zem ūdens, izpeldēt un turpināt meklēšanu jau virs ūdens.
Foto: leedsgrenville.com
1. Ja, piemēram, nirstot trīs cilvēku grupā viens no daivieriem daiva laikā pazūd, rīkojieties tieši tāpat, kā situācijā, ja jūs būtu niruši divatā un badijs būtu pazudis - ievērojiet tieši tās pašas procedūras. Nav nozīmes tam, ka jūs esat palikuši divatā - situācijā, kad zem ūdens pazūd kāds no jūsu grupas, tālākās rīcības procedūras jebkurā šādā situācijā ir vienādas.
2. Ievērojiet visus noteikumus un darbības, kas paredzēti situācijai, kad pazudis badijs: minūti meklējiet zem ūdens, tad iznirstiet (ievērojot drošas izniršanas procedūru) un turpiniet meklēšanu virs ūdens.
Foto: banstec.com
3. Mēdz būt situācijas, kad ievērot šo darbības shēmu nav iespējams, piemēram, ja ir lieli viļņi vai spēcīga straume ūdens virspusē. Šādā gadījumā jau pirms daiva sākuma - brīfingā - ar grupas biedriem atrunājiet kāda būs daiveru rīcība neparedzētas situācijas gadījumā zem ūdens. Piemēram, visi atgriežas pie pietauvošanās troses.
4. Atcerieties arī to, ka daiva laikā nirēju grupas ātrumu nosaka vislēnāk peldošais daiveris.
5. Protams, daiva laikā badiji mēdz arī aizpeldēt viens no otra tālāk, bet palikt redzamības attālumā. Runājot par šādām situācijām ir jāatceras, lai gan jūs redzat savu badiju, jūs tomēr esat pārāk tālu viens no otra, lai problēmas gadījumā nekavējoties spētu palīdzēt. Tāpēc ievērojiet likumu: Atrodieties no sava badija tādā attālumā, lai jūs viņu jebkurā brīdī varētu sasniegt 2 sekunžu laikā.
Britu Kolumbijā (Kanāda) Powell upes piekrastē atpūtniekiem bija iespēja vērot neparastus skatus - astoņas orkas iepeldējušas upes seklajos ūdeņos izmantoja oļus un upes gultni, lai veiktu sev masāžu. Kā atzīst eksperti - lai arī šāda orku rīcību var uzskatīt par neparastu, tomēr šāda uzvedība orkām ir normāla.
Kā uzsvēra Orku izpētes centra "Orca Research Trust New Zealand" (Jaunzēlande) pārstāve, jūras bioloģe dr. Ingrīda Vaisere (Ingrid Visser) - cilvēki ko tādu redzot varētu satraukties par šādu orku rīcību, tomēr redzams, ka orkas nav metušās krastā, bet gan masē sevi pret ūdens gultnē esošajiem akmeņiem. "Pasaulē ir tikai nedaudz vietu, kur iespējams vērot orkas tik tuvu krastam, Britu Kolumbija ir viena no šādām vietām."
Foto: dailymail.co.uk
Jūras bioloģe arī norāda, ka vērojot orkas jāatceras - tās nevajag traucēt un nevajag orkām pietuvoties pārāk tuvu.
Orkas jeb zobenvaļi (Orcinus orca), pazīstami arī kā plēsoņdelfīni un nažspuras delfīni, ir lielākie delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītāji. Tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā zobenvaļu ģints (Orcinus) suga.
Māksliniece Keitlina Kove (Caitlin Cove) savos darbos ataino dažādas ar jūru un zemūdens pasauli saistītas tēmas - nāriņas, laivas, haizivis utt. Šobrīd viņa īpaši pievērsusies haizivju aizsardzības tēmai - savos darbos stāstot par haizivju apdraudējumu, par šo zemūdens iemītnieku aizsardzību un palīdzot cilvēkiem izprast ar kādiem draudiem haizivis saskaras katru dienu.
Keitlina Kove / Foto: Facebook
Keitlina arī sadarbojas ar dažādām vides aizsardzības grupām, kopā ar tām veicinot sabiedrības izpratni par kritiskajām okeāna problēmām, kā arī vienlaikus iedvesmojot cilvēkus sniegt atbalstu okeānu veselības nodrošināšanai globālā mērogā.
Attēls: Sharktopia Facebook lapa
Keitlina savos darbos pievērš uzmanību arī aktuālajai haizivju nogalināšanai to spuru iegūšanas nolūkos.
Kā savā Facebook lapā uzsver māksliniece - pateicoties daudzo vides aizsardzības organizāciju, aktīvistu un haizivju aizstāvju darbībai pieprasījums pēc haizivju spurām samazinās, tomēr ir nepieciešams vēl liels darbs, lai šo seno rūpalu pilnībā likvidētu.
Attēls: Sharktopia Facebook lapa
Ar mākslinieces Keitlinas Koves darbiem var iepazīties "Sharktopia" interneta lapā.
Kā informē vietējais tūrisma birojs - no 2016.gada 1.janvāra daiveru iecienītais Zaļais ezers (Green Lake) Austrijā niršanai un jebkādām citām ar ūdens sportu saistītām aktivitātēm būs slēgts.
Foto: reddit.com
Pēc noslogotās 2015.gada daivsezonas Zaļā ezera jeb "Grüner See", kā tas tiek dēvēts Austrijā, Tragöß ciemata tūrisma birojs savā Facebook lapā publicējis paziņojumu par plānoto ezera slēgšanu jebkādām ūdenssporta aktivitātēm.
Tragöß-Grüner See tūrisma birojs paziņojis, ka konsultējoties ar vairākiem ekspertiem saņēmuši atzinumus, ka lielā nirēju pieplūduma rezultātā pacelto ezera nogulšņu daudzums var novest pie ezera krāsas izmaiņām - tātad ezers varētu zaudēt to, no kā tas ieguvis savu nosaukumu.
Austrijas ciemata Tragöß tuvumā esošais Zaļais ezers jeb "Grüner See" ir neparasta un apbrīnojami skaista vieta - ezera ūdeņu zili zaļā krāsa un apkārtējā Alpu ainava šo vietu padara īpaši burvīgu. Vēl ezers neparasts ar to, ka pavasaros, kad kalnos sākas sniega un ledus kušana - ūdens līmenis ezerā ceļas sasniedzot pa 12m dziļumu, bet rudeņos ezera ūdens līmenis nokrītas līdz 1-2m un tam pieguļošā teritorija kļūst par parku.
Foto: the-earth-story.com
Daiveri iecienījuši Zaļo ezeru pateicoties tā neparastajai zemūdens ainavai - pavasaros parka zonai applūstot zem ūdens nonāk arī soliņi, piknika galdi, tūrisma objektu norādes, takas, nelieli koki un krūmi. Tā kā ezera ūdens ir ļoti tīrs un kristāldzidrs, tad redzamība zem ūdens ir ļoti laba. Jāatzīmē arī fakts, ka ūdens temperatūra "Grüner See" sastāda +5°C līdz +7°C.
;
Foto: www.whereongoogleearth.net
Daiveri kritizē šādu Tragöß-Grüner See tūrisma biroja lēmumu, uzskatot, ka, labāk par pilnīgu ezera slēgšanu jebkādiem apmeklētājiem, piemēram, ar ierobežojumu un niršanas atļauju palīdzību varētu regulēt tūristu plūsmu šajā tik ļoti iecienītajā Austrijas tūrisma objektā.
Kā paziņojumā masu medijiem informē Saeimas preses dienests - Saeima ceturtdien, 15.oktobrī, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ieviest administratīvo atbildību par niršanai jūrā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu.
Administratīvais sods tiek ieviests saskaņā ar plānotajām izmaiņām Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, kas paredz izveidot niršanai aizliegtās un ierobežotās teritorijas.
Niršanai aizliegtās teritorijas likumā definētas kā tādas, kurās atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas var radīt apdraudējumu valsts drošībai vai cilvēka veselībai un dzīvībai.
Savukārt niršanai ierobežotas teritorijas ir tādas, kurās atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu jūras videi vai kultūrvēsturiskām vērtībām. Niršanai šādās vietās nepieciešama Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēju flotiles Krasta apsardzes dienesta atļauja.
Izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par niršanu bez atļaujas vai pārkāpjot atļaujas izmantošanas nosacījumus niršanai ierobežotās teritorijās paredz sodīt ar brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro. Savukārt par niršanu aizliegtās teritorijās paredzēts naudas sods no 450 līdz 700 eiro.
Plānots, ka grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā stāsies spēkā 2016.gada 1.martā.
Austrālijas Parku un sauvaļas dabas departamenta pārstāvim Pīteram Nikolasam (Peter Nicholas) izdevies fiksēt pārsteidzošus kadrus, kuros redzams kā baltais valis peld kopā ar trīs citiem tumšiem Dienvidu gludajiem vaļiem. Šos unikālos kadrus izdevies uzņemt Fidžeralda upes nacionālā parka (Fitzgerald River National Park) teritorijā.
Dienvidu gludais valis (Eubalaena australis) pieder pie gludo vaļu dzimtas (Balaenidae). Tam ir liela galva, kas ir apmēram viena ceturtā daļa no visa ķermeņa garuma. Sastopams Dienvidu puslodē, īpaši pie Patagonijas, Austrālijas un Jaunzēlandes krastiem.
Dienvidu vaļa ķermeņa garums ir 13 - 18 metri, svars 50-55 tonnas. Vaļa ķermenis ir liels un spēcīgs, ar gludu ādu, bez muguras spuras. Galva ir milzīga — aizņem apmēram vienu ceturto daļu ķermeņa garuma. Dienvidu vaļa raksturīgākā pazīme ir bārdveidīgie izaugumi uz galvas. Ādas izaugums var sasniegt 10 centimetru augstumu, to klāj daudzas vēžveidīgo un gliemežu sugas. Šie spilventiņi attīstās galvenokārt uz bārdas, apakšējā žokļa vai zem elpošanas atverēm un tiek dēvēti par cepurītēm.
Katrā mutes pusē izaug līdz pat 230-390 elastīgas plātnītes, katra ir 2 metrus gara un apaugusi ar stīvu spalvu.
Dienvidu valis uzturas galvenokārt seklos piekrastes ūdeņos.
Foto: telegraph.co.uk
Pārsvarā dzīvo ģimenes baros, kas sastāv apmēram no sešiem dzīvniekiem. Pārošanās periodā bari apvienojas, un tad var saskaitīt līdz pat 50 vaļiem. Dzīvnieku sastāvs barā mainās. Bieži valis pamet savu baru un pievienojas citam, bet pēc vairākām dienām atkal atgriežas savā barā.
Peld samērā lēni (4-5 km/h), mierīgi šķērsojot piekrastes ūdeņus. Raksturīga ūdens strūklu izšļākšana tipiskajā V burta veidā - tie reizēm sasniedz pat 5 metru augstumu.
Foto: dehoopcollection.com
Vaļi ūdens virspusē uzturas 5- 10 minūtes, ieelpo reizi minūtē, pēc tam uz 10-20 minūtēm ienirst ūdenī. Starplaiki starp ieelpošanas brīžiem nav regulāri.
Ienirstot valis paceļ gaisā astes spuru un ar to skaļi uzsit pa ūdeni. Tā viņš informē par savu atrašanās vietu. Īpaši svarīgi tas ir vējainā laikā, jo tad grūtāk ir sadzirdēt balsi.
Vaļu balsis ir dudināšana, kas atgādina ērģeļu skaņas, sprauslāšana, šņākšana un īpašas čerkstošas skaņas.
Dienvidu vaļa pamatbarība ir planktons un spīdvēži. Valis nesteidzīgi, ar ātrumu 4 km/h peld ūdens virspusē un ar atvērtu muti uzņem ūdeni. Ik pēc dažām minūtēm aizver muti un visu ūdeni ar mēli piespiež bārdas sietam, kas atrodas aukslēju sānos. Pēc tam ūdeni izlaiž. Masu, kas nav izplūdusi cauri vaļa bārdu, norij.
Valim ir ļoti liela mute, tomēr šaurs barības vads. Viņš aprij apmēram 1200 litru barības dienā.
Portugāles piekrastē nirējiem izdevies novērot milzu sauleszivi, kura nelikās traucēta par daiveru klātbūtni un mierīgi turpināja peldēt. Tas daiveriem deva iespēju milzu sauleszivi jeb mola-mola fotografēt un filmēt.
Kā atzina Migels Pereira (Miguel Pereira): "Lēni peldošā zivs un dzidrais ūdens ļāva uzņemt vairākus iespaidīgus šī neparastā zemūdens iemītnieka tuvplānus." Okeāna sauleszivs jeb Mola-mola ir pasaulē lielākā kaulzivs. Tā var sasniegt līdz pat 5m augstumu un gandrīz 4m garumu. Lielākie šo zivju eksemplāri var svērt pat virs 2000kg. Sauleszivis mīt tropu un mērenā klimata ūdeņos. Šīs zivis pārtiek no medūzām, nelielām zivtiņām un planktona. Milzu sauleszivis ir reti sastopamas, jo tās pārsvarā mitinās pelaģiskās zonas ūdeņos, tātad tālu no daiveru niršanas vietām.
Indijas valdība ir piešķīrusi delfīniem "personības, kas neattiecas uz cilvēku dzimti" statusu. Tādējādi Indija ir kļuvusi par pirmo valsti, kas atzinusi šo vaļveidīgo zīdītāju unikālo intelektu.
Foto: natureworldnews.com
Masu medijiem šo valdības lēmumu paziņojis Indijas Vides aizsardzības un mežsaimniecības ministrs, norādot, ka līdz ar to tiek aizliegti šovi, kuros tiek izmantoti nebrīvē esoši delfīni - delfinārijos, akvārijos, okeanārijos utt. Indijas valdība uzskata, ka "delfīniem jābūt savām īpašam tiesībām".
Delfīni ir zīdītāji ar augsti attīstītu intelektu un sociālo organizētību. Jaunākajos pētījumos secināts, ka delfīni viens otru sauc vārdā un var atcerēties visneparastākās skaņas, pat tādas, kas dzirdētas tikai reizi pirms kādiem 20 gadiem.
Līdz gada vecumam delfīni izvēlas sev unikālu vārdu, kas izpaužas kā virkne sarežģītu skaņas signālu. No šī brīža pārējie, vienas sociālās grupas delfīni izmanto šo unikālo vārdu komunicējot savā starpā.
Koraļļu rifi ir ļoti svarīgi pasaules okeānu un jūru ekosistēmām. Rifi nodrošina zemūdens iemītniekus ar pārtiku, pajumti un augsni, tomēr globālās sasilšanas un dažādu ekoloģisko problēmu rezultātā paši rifi arvien biežāk tiek apdraudēti. Tāpēc pasaulē arvien biežāk norisinās bojāto un izmirušo rifu atjaunošana. Koraļļi tiek stādīti no jauna, veidojot jaunus un atjaunojot vecos rifus. Konkrētajā video redzams, kā darbs pie koraļļu stādīšanas norisinās Fidži.
Floridas (ASV) dienvidos Rivjēras pludmales (Riviera Beach) ūdeņos pie Blue Heron Bridge šovasar tika uzstādīti trīs mākslas objekti - no betona izveidotas āmurhaizivju figūras.
Katra figūra ir apmēram 1,5m gara un sver ap 700kg. Mākslas darbu autors ir mākslinieks Toms Makdonalds (Tom McDonald). Āmurhaizivju skulptūras ir izvietotas 3m dziļumā. Mākslinieks cer, ka pāris gadu laikā skulptūras apaugs ar koraļļiem un tāda veidā no betona veidotās āmurhaizivis vēl labāk iekļausies piekrastes rifa zemūdens ainavā.
Nākamgad no 3.līdz 6.februārim Maskavā izstāžu kompleksā "Sokolniki" notiks daivingam, frīdavingam, zemūdens medībām un zemūdens foto un video veltīta izstāde "Moscow Dive Show 2016".
Aleksejs Molčanovs, frīdaiveris un "Moscow Dive Show 2016" vēstnieks Foto: diveshow.ru
Tas būs pasākums, kur nirēji, kā sola organizatori, "visu varēs ieraudzīt uzreiz un vienviet, iegādāties to, ko nevar atrast veikalu plauktos, ieekonomēt naudu iegādājoties iepriekšējo gadu kolekciju modeļus, piemeklēt sev labāko apmācības variantu, izvēlēties daivsafari vai braucienu trofeju zemūdens medībās, šeit varēs saremontēt bojāto ekipējumu un daudz, daudz ko citu."
Jāatzīmē, ka ideja par "Moscow Dive Show" rīkošanu radās šī gada sākumā, kad apmēram mēnesi pirms ikgadējā daivfestivāla "Golden Dolphin" tā organizatori paziņoja par festivāla atcelšanu.
Kā sola "Moscow Dive Show" organizatori - šī izstāde salīdzinoši ar "Golden Dolphin" būs daudz demokrātiskāka.
"Moscow Dive Show" organizē izdevniecība "Fish Press" (izdod žurnālus "Предельная Глубина" un "Мир Подводной Охоты"). Kā uzsver "Fish Press" īpašnieks un daivingam veltītās izstādes jaunā formāta galvenais ideologs Georgijs Zdanovskis, "Moscow Dive Show" galvenā ideja ir "Izdevīgi dalībniekiem, interesanti apmeklētājiem".
Ķīnas zemūdens arheologu komanda ir pabeigusi kārtējo zemūdens darbu posmu netālu no Dandong ostas (Dandong Port) Ķīnā. Nirēji meklēja vēl vairāk vēsturisko artefaktu aizvadītajā gada atrastā nogrimušā kuģa apkaimē. Pateicoties jaunajiem atradumiem arheologiem izdevies apstiprināt, ka aizvadītajā gadā atrastais kuģa vraks ir "Zhiyuan" - viens no Ķīnas Imperatora karaflotes kuģiem. "Zhiyuan" pirms vairāk kā 121 gada Ķīnas - Japānas kara laikā nogremdēja japāņu flote.
Foto: news.xinhuanet.com
Kā aģentūrai "Xinhua" pastāstīja Ķīnas zemūdens kultūras mantojuma nacionālā centra arheologu grupas vadītājs Zou Čunšui (Zhou Chunshui) - aizvadīto divu mēnešu laikā izdevies atrast vairāk kā 100 dažādus priekšmetus.
Foto: ecns.cn
"Pateicoties šiem atradumiem mēs varējām apstiprināt, ka atrastais vraks pieder tieši "Zhiyuan"," sacīja Zou Čunšui, norādot, ka, piemēram, uz atrasta porcelāna šĶīvja attēloti divi ķīniešu hieroglifi "Zhi" un "yuan". Šie hieroglifi bijuši attēloti arī uz vairākiem citiem izpētes vieta atrastajiem priekšmetiem.
Čīles valdība šodien, 5.oktobrī paziņojusi par lielākā jūras dabas rezervāta izveidi Amerikā. Teritorija Čīles piekrastē, kas aizņem apmēram 300 000 kvadrātkilometru, izmēra ziņā var tikt pielīdzināta Itālijai. Jaunajai aizsargājamajai teritorijai dots nosaukums Nazca-Desventuradas Jūras Dabas Parks (Nazca-Desventuradas Marine Park).
Foto: blancpain-ocean-commitment.com
Kā atzīst Sietlā (ASV) bāzētā Jūras dabas aizsardzības institūta (Marine Conservation Institute) dabas aizsardzības analītiķis Rasels Mofits (Russell Moffitt) - jaunais jūras dabas parks aizņem apmēram 8% no pasaules okeāna teritorijas un šajā zonā ir aizliegta rūpnieciskā nozveja. Piemēram, iepriekš šīs teritorijas bija populāras zobenzivju nozvejai.
Foto: news.nationalgeographic.com
Jāatzīmē Nazca-Desventuradas ir unikāla ekosistēma, kas veidojusies sajaucoties tropu un mērenos ūdeņos dzīvojošām sugām.
Tā kā salas atrodas izolēti no kontinenta - apmēram divu dienu braucienā ar laivu no Čīles krastiem, daudzi jūras iemītnieki ir endēmiski vai arī nav nekur citur pasaulē sastopami. Apmēram 72% jaunā jūras dabas parka teritorijā mītošās sugas ir endēmiskas, tātad sastopamas tikai šajos ūdeņos, uzsver jūras ekologs Enriks Sala (Enric Sala), norādot, ka šajos ūdenos mīt, piemēram, Huana Fernandesa kotiki (Juan Fernández fur seals), Čīles smilšpapīra zivis (Chilean sandpaper fish) un Huana Fernandesa trevalijas (Juan Fernández trevally).
Huana Fernandesa kotiki / Foto: arkive.org
Bet video apskatāmi 10 nearastākie zemūdens iemītnieki, kas sastopami Nazca-Desventuradas Jūras Dabas Parka ūdeņos.
Septembra nogalē horeogrāfes Sofija Balbijana (Sophie Bulbuyan) un Apostolija Papadamaki (Apostolia Papadamaki) kopā ar māksliniekiem no dažādām valstīm publikai piedāvāja pasaulē pirmo zemūdens deju uzvedumu "Elpas pilieni" ("Drops of Breath").
Foto: ipop.gr
14 izpildītāji no Francijas, Grieķijas un Kipras ar šo zemūdens deju uzvedumu uzstājas vienā no Vidusjūras skaistākajām piekrastēm Grieķijā - Cape Sounion - vietā, kur atrodas Poseidona tempļa drupas.
"Elpas pilieni" noritēja 6 metru dziļumā. Zemūdens mākslinieku grupā ir 8 dejotāji (starp tiem 3 ar invaliditāti), četri bērni vecumā no 10 līdz 14 gadiem, viens daivmāsters un viens sertificēts daivinga instruktors.
Foto: greece.greekreporter.com
Zemūdens deju uzveduma skaņu režiju veidojis Trifons Koutsorelis (Tryfon Koutsourellis), piedāvājot publikai aizraujošu skaņu piedzīvojumu, bet scenogrāfiju un tērpus, radot unikālu vizuālo ainavu, izstrādājis Džordžs Džordžio (George Georgiou).
Foto: ipop.gr
"Elpas pilieni" ir daļa no projekta "Vidusjūras zemūdens sirds" ("The Underwater Heart of the Mediterranean"). Šo lielo projektu, kas norit laika posmā no 2015.gada janvāra līdz 2016.gada februārim, atbalsta Eiropas Savienība, "Creative Europe" un "Horizon 2020" programma.
Foto: ipop.gr
Izsēdināti zem ūdens izvietotos solos, zemūdens deju uzvedumu varēja noskatīties 40 sertificēti daiveri, kas tērpti pilnā niršanas ekipējumā. "Elpas pilienus" varēja vērot arī ikviens snorkelētājs - peldot pār uzveduma norises vietu. Bet tā publikas daļa, kas nevēlējās doties ūdenī un samirkt, uzvedumu varēja vērot uz ekrāniem pludmalē - to nodrošināja trīs zem ūdens izvietotās kameras, kas zemūdens dejas translēja tiešraidē.
Foto: ipop.gr
Pagaidām notikušas trīs "Elpas pilieni" izrādes - 25., 26. un 27.septembrī.
