Daivings Halmahera salā Indonēzijā

Melburnas piekrastes ūdeņus pārņēmuši milzu krabju bari

Austrālijā Melburnas piekrastes ūdeņus pārņēmuši tūkstošiem milzu zirnekļkrabju. Vietējiem iedzīvotājiem tas nav nekas neparasts, jo ik gadu laikā no maija līdz jūnijam Melburnas piekrastes ūdeņos norit masveida zirnekļkrabju migrācija. Milzu krabji dodas Port Filip līča (Port Phillip Bay) seklo ūdeņu virzienā.

Milzu zirnekļkrabji izskatās diezgan šausminoši - apmēram 15cm plats ķermenis ar līdz pat 70cm garām kājām. Tomēr, lai arī cik briesmīgi šie krabji izskatītos, cilvēkiem tie nav bīstami. 

Jāatzīmē, kaut arī šīs krabju migrācijas iemesli nav zināmi, tiek uzskatīts ka tādā veidā šie zemūdens iemītnieki mēģina paglābties no plēsējiem - jo tieši šajā laika periodā krabji maina savas bruņas un kļūst neaizsargāti pret dažādiem plēsējiem.

Daivings Jailolo - Indonēzijā

Daivings Baltijas jūrā uz "Eifel" vraku

Zemūdens "Temple Garden Pemuteran" Bali

Darkness You Are My Sunlight jeb nedaudz no Ordas alas

Nemeklējiet Doriju!

Attēls: Facebook

Pēc multfilmas par zivtiņu Nemo klaunzivju tirdzniecība ir pieaugusi par 40%. Pēc "Saving Nemo Conservation Fund" datiem ik gadu rifos tiek noķertas vairāk nekā miljons klaunzivju, kuras nonāk akvārijos. Multfilmas "Meklējot Nemo" iespaidā akvāriju īpašnieku uzmanību ir ieguvušas arī zilās ķirurgzivis (multfilas Dorija), tomēr diemžēl šīs zivis nav spējīgas dzīvot nebrīvē. Tāpēc ikvien tiek aicināts - skatīties multfilmu un neiegādāties zilās ķirurgzivis saviem akvārijiem!

Lai koši un prieka pilni Līgo svētki!

Foto: visisvetki.lv

Sardīņu migrācija 2015

Mirusi trešdaļa Lielā Barjerrifa, raksta NRA.LV

Foto: johncarlosbaez.wordpress.com

Kā raksta portāls NRA.LV - "Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē esošā koraļļu rifu sistēma, ko sauc par Lielo Barjerrifu, tiek uzskatīta par vienu no pasaules dabas brīnumiem. Taču nākamajām paaudzēm, iespējams, vairs nebūs iespējas to aplūkot, jo rifs pakāpeniski iet bojā. Paaugstinoties ūdens temperatūrai Koraļļu jūrā (šis process tiek saistīts ar cilvēka darbības izraisītajām globālajām klimata pārmaiņām), koraļļu polipi mirst, bet rifs pārkaļķojas un izbalē.

Foto: australiangovlink.com.au

"Pēdējo 18 gadu laikā šī ir jau trešā reize, kad konstatēta globālās sasilšanas izraisīta Lielā Barjerrifa masveida izbalēšana, turklāt ar katru reizi šis process kļūst aizvien iespaidīgāks," sarunā ar AFP sacījis Džeimsa Kuka universitātes Koraļļu rifu izpētes institūta direktors Terijs Hjūzs. Viņa pieminētie skaitļi ir dramatiski - 35% rifa jau ir pārkaļķojušies vai tos šāds liktenis gaida jau vistuvākajā laikā. Lielākā daļa koraļļu sugu komfortabli jūtas, ja ūdens temperatūra nepārsniedz 29 grādus pēc Celsija, taču daudzviet Austrālijas piekrastē ūdens vasarās ir krietni siltāks. Šajā reģionā globālās klimata izmaiņas izpaužas tieši kā sasilšana, turklāt pērn un šogad bija novērojams ļoti spēcīgs klimatiskais fenomens El Nino, kas licis ūdeņiem Klusā okeāna rietumos uzkarst vēl vairāk. Patiesību sakot, vienīgās labās ziņas ir tās, ka novērojumi liecina - kopš maija El Nino efekts ir gājis mazumā.

Tomēr T. Hjūza un viņa kolēģu prognozes ir ļoti neiepriecinošas, jo rifi spēs atjaunoties vien tad, ja ūdens temperatūra ilgāku laiku paliks koraļļiem pieņemamās normas robežās. Piemēram, pēc 2002. gadā fiksētās masveida koraļļu izbalēšanas pagāja vairāk nekā desmit gadu, līdz 95% no rifiem, kas bija pārkaļķojušies, atgriezās dzīvība, bet atlikušie rifi joprojām ir miruši. Citiem vārdiem sakot, koraļļu polipi spēs izdzīvot vien tad, ja ūdens temperatūra Austrālijas piekrastē turpmāk nepaaugstināsies, taču to klimata speciālisti nekādā gadījumā nevar solīt.

Attēls: newsport.com.au

Pagājušā gada maijā Austrālijas valdībai pēdējā brīdī izdevās pārliecināt UNESCO Pasaules mantojuma komiteju, lai tā neiekļautu Lielo Barjerrifu apdraudēto objektu sarakstā. Šī vēlme tika argumentēta ar to, ka iekļaušana sarakstā varētu negatīvi ietekmēt tūrisma industriju (Lielā Barjerrifa apmeklētāji ik gadu nodrošina valstij aptuveni sešus miljardus Austrālijas dolāru (3,94 miljardus eiro) lielus ienākumus) un apdraudēt gandrīz 70 000 darba vietu, kas saistītas ar rifu. Tomēr jaunie dati liecina, ka situācija kļūst aizvien katastrofālāka.

Attēls: marketbusinessnews.com

Jau pavisam drīz, 2. jūlijā, Austrālijā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un Lielā Barjerrifa nākotnes apspriešana kļuvusi par vienu no priekšvēlēšanu kampaņas skaļākajām tēmām, vēsta Reuters. T. Hjūzs un citi zinātnieki uzsver, ka valdībai nekāds jauns velosipēds nav jāizgudro - nepieciešams tikai konsekventi samazināt kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā, šādā veidā cīnoties pret globālajām klimata izmaiņām un piekrastes ūdeņu sasilšanu. Tomēr Austrālija joprojām ir viena no tām ekonomiski attīstītajām valstīm, kuras enerģētikā nozīmīgu lomu ieņem ogles, kuru dedzināšana tiek uzskatīta par videi ļoti kaitīgu. Vēl vairāk - Austrālijā ir ievērojamas ogļu iegulas, un tās valdība slēdz aizvien jaunus un jaunus līgumus par to izstrādāšanu un eksportu ar Ķīnas un Indijas kompānijām, tādējādi veicinot ogļu patēriņu arī citos planētas nostūros. BBC atgādina, ka pavisam nesen Indijas kompānija Adani Entersprises par 16,7 miljardiem ASV dolāru iegādājusies koncesiju, lai izstrādātu ogļu iegulas, kas atrodas Kvīnslendas štatā - pavisam netālu no Lielā Barjerrifa. Valdības tuvredzību kritizējuši gan koraļļu pētnieki, gan vides aizsardzības aktīvisti, tomēr, kā sarunā ar AFP norādījusi Austrālijas Jūras saglabāšanas biedrības (AMCS) pārstāve Imogena Zethovena, pagaidām neesot nekādu pazīmju, ka šie trauksmes zvani ir sadzirdēti."

Pārpublicēts no: www.nra.lv

Tenerifes zemūdens pasaule

Karību reģionā izveidoti divi jauni haizivju rezervāti

Foto: wetpixel.com

Karību reģionā Kaimanu salas un Sintmārtena pasludinājušas, ka to teritoriālajos ūdeņus ir aizliegta jebkāda haizivju komerciālā nozveja. Šīm teritorijam piešķirts haizivju rezervātu statuss.  

Jauni rezervāti aptver apmēram 119 631km². Kā norāda "Pew Charitable Trusts" - lai aizsargātu haizivis ar viņu palīdzību pasaulē šobrīd izveidotas 14 aizsargājamas teritorijas. Puse no tām atrodas Karību jūras reģionā.

Miljardieris un okeānu aizstāvis Ričards Brensons atzinīgi novērtējis šo divu Karību reģiona valstu valdību veikumu haizivju aizsardzībā un izteicis aicinājumu arī pārējām reģiona valstīm sekot šim piemēram un izveidot apvienotu Karību jūras reģiona haizivju rezervātu.

Grenāda un Kirasao jau ir izteikušas apņemšanos pieņemt likumu aizliegt jebkādu haizivju komerciālo nozveju.

Info: www.news24.com 

Baltijā augstākais akvārijs atrodas Lietuvā

Foto: visitlithuania.net

Kauņā (Lietuva) esošajā iepirkšanās un atpūtas centrā "MEGA" (Islandijos 32) ikviens apmeklētājs var vērot visdažādākās tropu zivis, tai skaitā arī haizivis. Šeit atrodas Baltijā augstākais jūras akvārijs. 

Foto: visitlithuania.net

Kauņā esošais jūras akvārijs ir 10m augsts, 4m plats un 11m garš. Tā apjoms ir 170 000 litru. Bez tam tas ir ne tikai augstākais akvārijs Baltijā, bet arī viens no desmit augstākajiem akvārijiem pasaulē. Lietuvā tas arī kļuvis par vienu no ievērojamākajiem apskates objektiem. 

Akvāriju veidoja speciālisti no ASV, Austrālijas, Dienvidāfrikas un Lietuvas. Darbs aizņēma 3 mēnešus. Akvārija izveidē izmantotas 90t akrila plākšņu un 20t nerūsējošā tērauda. Kauņas akvārija sienu biezums sasniedz 30cm.

Iepirkšanās un izklaides centra "MEGA" akvārijā mīt vairāk kā 30 dažādu sugu zivis no Atlantijas okeāna, Indijas okeāna, Klusā okeāna, Sarkanās jūras, Vidusjūras un Karību jūras. Kopumā akvārijā peld vairāk nekā 800 tropu zivis un sešas haizivis. Akvārijā skatāmie koraļļi nāk no Dienvidāfrikas Republikas.

Par haizivīm un citām zivīm rūpējas profesionāla biologu un daiveru komanda. Bez tam, "MEGA" apmeklētājiem katru dienu 10:00 un 17:00, bet sestdienās 13:00 ir iespējams vērot haizivju un zivju barošanu. 

Info: www.visitlithuania.net 

Vai astoņkāji sasveicinājās?

Kādam nirējam Portugāles piekrastē izdevies nofilmēt tiešām neparastu video. Tajā redzams kā divi astoņkāji sasveicinās saskaroties ar taustekļiem. 

Daiveris ar roku noķer 14 izšautas zemūdens harpūnas

Diez vai šīs prasmes kādreiz reālā dzīvē noderēs 61 gadu vecajam amerikānim Ašritam Furmanam (Ashrita Furman), tomēr tās palīdzēja viņam uzstādīt jaunu Ginesa Pasaules rekordu - Ašrits zem ūdens ar roku minūtes laikā noķēra 14 viņa palīga izšautas zemūdens harpūnas.

Jāatzīmē, ka tas nav vienīgais Ašrita Furmana sasniegums. Viņa vārds jau vairākkārt ir ticis publicēts Ginesa Pasaules rekordu grāmatā. Starp citu, viņam pieder arī Ginesa rekords kā cilvēkam, kurš uzstādījis visvairāk Ginesa rekordu - nu jau to skaits pārsniedzis 250.

Protams, no zemūdens ieroča izšauta harpūna nav gaisā izšauta bulta - tā lido daudz lēnāk, tomēr lai harpūnu noķertu ar roku ir nepieciešama veiklība un ļoti laba reakcija. 

Info: www.inverse.com 

Haizivis un sardīnes Dienvidāfrikas piekrastē

Daivings Jap salā, Mikronēzijā

Pētījums atklāj lielāko koraļļu izbalēšanu Lielā Barjerrifa ziemeļu un centrālajā daļā - bojā gājuši 35% koraļļu

Foto: sciencemag.org

Vairāk nekā trešā daļa Austrālijas Lielā Barjerrifa koraļļu rifa ziemeļu un centrālajā daļā ir miruši vai mirst - ar šādu paziņojumu klajā nākuši pētnieki no "ARC Centre of Excellence for Coral Reef Studies". Tiek norādīts, ka vienīgi Lielā Barjerrifa dienvidu daļā koraļļu bojājumi nav tik lieli. 

Pētījuma laikā vairāku mēnešu garumā dažādās Lielā Barjerrifa daļās tika izvietoti dokumentēšanas punkti, kuros fiksēja dažādus procesus zemūdens ekosistēmā. 

Foto: theinertia.com

"Tas ir sliktākais ko mēs jebkad esam redzējuši Lielajā Barjerrifā. Tie ir ļoti dramatiski zaudējumi," uzsvēris Kvīnslendas universitātes profesors Džons Pandolfi (John Pandolfi). "Lai labāk izskaidrotu notikušo - aizvadīto 30 gadu laikā mēs esam zaudējuši apmēram 25%-30% Lielā Barjerrifa koraļļu seguma. Bet šis konkrētais rifu bojāejas fakts noticis vienas sezonas laikā. Tas ir ļoti slikti un mēs visi esam noraizējušies par to, kāda būs Lielā Barjerrifa nākotne."

Koraļļu izbalēšana ir process, kura gaitā daudzkrāsainie koraļļi kļūst puscaurspīdīgi un blāvi. Šis process diezgan nepārprotami ir saistīta ar okeāna temperatūras kāpumu, kas saistīta ar globālo sasilšanu. Izbalēšanu veicina arī ultravioletais starojums, un, ja kombinējas abi šie faktori, izbalēšana notiek īpaši strauji.

Foto: news.com.au

Zinātnieki uzskata, ja Lielais Barjerrifs atgrieztos ierastajos - normālos apstākļos, tad koraļļu atjaunošanās tomēr prasītu gadu desmitus.

Koraļļu zudums ietekmē ļoti daudzas sfēras. Apkārtējai videi tas nozīmē zemūdens floras un faunas zudumu, kas savukārt ietekmē cilvēku darbības. Piemēram, zvejniecība zaudē finansiāli. Lielais Barjerrifs ir arī ļoti populārs tūrisma galamērķis, un jebkādi zaudējumi var būtiski ietekmēt dažādas komerciālas aktivitātes, piemēram, daivingu, Austrālijas piekrastē.

Info: www.euronews.com 

Kusto dzimšanas diena - 11.jūnijs

Fotokolāža: Facebook

"Ja cilvēkam ir radusies iespēja dzīvot neparastu dzīvi, viņam nav tiesību no tās atteikties"- Žaks Īvs Kusto.

Vakar, 11.jūnijā dzimšanas dienu atzīmētu slavenais franču okeanogrāfs, ceļotājs un akvalanga izgudrotājs Žaks Īvs Kusto. Viņš dzimis 1910.gada 11.jūnijā. 60 savus dzīves gadus viņš pavadīja zem ūdens un virs ūdens, kļūstot par Okeāna simbolu ļoti daudziem cilvēkiem.

Lielā Barjerrifa labākie daivsaiti

Jūras gliemji Indonēzijas daivsaitos

Megahaizivs Meksikas ūdeņos

8.jūnijs - Pasaules okeānu diena

Attēls: oneworldoneocean.com

Pasaules okeāna dienu visā pasaulē atzīmē 8.jūnijā. Šajā dienā sabiedrības uzmanība tiek pievērsta planētas okeānu stāvoklim, pieaugošajām piesārņojuma problēmām, tiek stāstīts par apkārtējās vides saglabāšanu. 

Veseli planētas okeāni ir ļoti nozīmīgi mūsu izdzīvošanā. Okeāni rada lielāko daļu skābekļa, ko mēs elpojam, tie palīdz mūs pabarot, regulē klimatu, attīra ūdeni, ko mēs dzeram, kā arī sniedz mums atpūtu un iedvesmu.

Tradīcija atzīmēt Pasaules okeānu dienu 2002.gadā aizsāka organizācija "The Ocean Project". 2008.gadā Apvienoto Nāciju Organizācija oficiāli pasludināja 8.jūniju par Pasaules okeānu dienu.

Info: www.worldoceansday.org 

Miljonu vērts kadrs - medūzā peldoša zivs

Foto: boredpanda.com

Zivs peld medūzā? Tas vairāk izklausās pēc joka, tomēr varat ticēt vai neticēt, bet zivs tiešām peldēja medūzā. Tas viss redzams šajās fotogrāfijās.

Foto: boredpanda.com

Fotogrāfs Tims Semjuels (Tim Samuel) no Austrālijas šīs bildes ievietoja savā Instagram kontā pagājušā gada decembrī. Šo neparasto skatu Timam izdevās iemūžināt frīdaivojot kopā ar draugiem Braijona līcī (Bryon Bay). 

Foto: boredpanda.com

Bija grūti saprast kā zivs nonākusi medūzā, tomēr neskatoties uz zivtiņas tiešām neērto stāvokli, tā joprojām spēja kontrolēt tikpat nelaimīgās medūzas kustības.

Kā atzinis fotogrāfs - skats bijis pārsteidzošs un savas fotogrāfa karjeras laikā viņam ko tādu nebija nācies redzēt. Tieši tāpat kā mums. Lai gan tagad arī mums ir iespēja skatīt ko tik neparastu. Kaut arī tikai fotogrāfijās.

Info: www.boredpanda.com 

Turcija tūristu piesaistei nogremdējusi pasažieru lidmašīnu Airbus A300

Foto: ndtv.com

Lai veicinātu tūristu pieplūdumu Egejas jūrā pie Turcijas kūrortpilsētas Kušadasi krastiem nogremdēta pasažieru lidmašīna Airbus A300. 36 gadus vecā pasažieru lidmašīna nogremdēta ar mērķi Kušadasi piekrastē izveidot mākslīgo rifu. Šādā veidā iecerēts palielināt daivinga entuziastu interesi par Kušadasi piekrastes zemūdens pasaulei. 

Foto: nahnews.org

Pēc vietējās pašpārvaldes veiktajiem aprēķiniem šis jaunais mākslīgais rifs uz Kušadasi varētu atvest līdz pat 250 tūkstošiem jaunu tūristu gan no Turcijas, gan citām valstīm.

Foto: express.co.uk

Turcijā ir populāri nodot savu laiku nokalpojušās lidmašīnas mākslīgo rifu izveidei. Tomēr jāatzīmē, ka Airbus A300 pagaidām ir lielākais gaisa kuģis, kas izmantots šādam mērķim.

Lai nogremdētu kūrorta piekrastē Airbus A300, Kušadasi pašvaldība iztērēja apmēram 91 tūkstotis ASV dolāru, bet pats lidmašīnas nogremdēšanas process aizņēma apmēram 2,5 stundas.

Info: www.nahnews.org

Varžu graciozie zemūdens lidojumi

Foto: weather.com

Fotogrāfs Tanto Džensens (Tanto Yensen) no Džakartas (Indonēzija) uzņēmis neparastas fotogrāfijas, kurās modeļu lomā iejutušās Javas lidojošās vardes. Lai uzņemtu šīs interesantās fotogrāfijas, vardes tika ievietotas īpašā ūdens tvertnē.

Foto: weather.com

"Šīm vardēm patika spēlēties un peldēt, tāpēc panākt, lai tās lec ūdenī, bija pavisam viegli," atzinis fotogrāfs. "Daudz grūtāk bija nofokusēt kameru uz varžu ātrajām kustībām ūdenī."

Foto: weather.com

Foto: weather.com

Foto: weather.com

Info: www.weather.com 

Neliels ieskats zemūdens pasaulē

Taizemē slēgti vairāki daivsaiti

Foto: commons.wikimedia.org

Lai palīdzētu koraļļu rifiem atjaunoties pēc El Ninjo un lielā daivinga tūristu skaita apmeklējumiem Taizemes valdība ir pieņēmusi vairākus radikālus lēmumus. Tā nākusi klajā ar paziņojumu, ka Koh Khai Nok, Koh Khai Nui un Koh Khai Nai salu daivsaiti tiks slēgti. Šīs salas atrodas netālu no Puketas, kas ir ļoti populārs daivinga galamērķis. 

Foto: thaitourismguide.com

Lēmums par aizliegumu tika pieņemts 19.maijā, un vietējie tūroperātori par to tika informēti sanāksmē 24.maijā.

Kā uzsvēris Taizemes Jūras un piekrastes resursu departamenta reģionālais vadītājs Vačarins Na Thalangs (Watcharin Na Thalang): "Mēs vēlamies lai tūroperātori un gidi, kas darbojas Phang Nga un apkārtējos rajonos, piedāvājot ceļojumus izprot jaunos noteikumus un procedūras, tādējādi palīdzot novērst iespējamos zaudējumus mūsu jūras dabas resursos un piekrastes zonās. Viņiem ir jāpiedāvā videi draudzīgs tūrisms."

Vačarins Na Thalangs "The Phuket News" pastāstīja, ka apmēram 80 procentiem koraļļu rifu ir nodarīts kaitējums. 

"Tūristu grupas pavada ūdenī peldot, barojot zivis un snorkelējot apmēram trīs stundas, to laikā tiek nopietni kaitēta jūras ekosistēma, īpaši tas attiecas uz koraļļu rifiem... Šodien milzīgs daudzums koraļļu ir bojāti un tos atjaunot ir ļoti grūti.

Foto: vhtholiday.com

Iemesls koraļļu bojājumiem Koh Khai apkārtnē ir koraļļu izbalēšana, šis process notiek gan dabisku iemeslu dēļ, gan cilvēku darbības rezultātā. Koraļļu bojāeju veicina pieaugošais tūristu skaits, izklaides kuģīšu enkurošanās tieši uz koraļļu rifiem, kā arī atpūtnieku staigāšana pa koraļļu rifiem, jūras iemītnieku barošana un to ķerstīšana, lai nofotografētos.

Visas šīs darbības negatīvi ietekmē jūras ekosistēmu un veicina dabas resursu stāvokļa pasliktināšanos. Tas viss ir jāpārtrauc."

Tiek norādīts arī tas, ka informācija tiks izplatīta taiešu, ķīniešu, angļu, krievu un citās valodās. Visi šie aizliegumi tūrisma biznesa pārstāvjiem un tūristiem obligāti jāievēro.

Info: www.deeperblue.com un www.thephuketnews.com 

Kalinga Ornata jūras gliemji

Āzijas zemūdens pasaule