Bonne Terre zemūdens raktuves ASV

Zaļie jūras bruņurupuči

Kā stingreja apēd zirnekļkrabjus

Sardīņu medības

Trīs lietas par slāpekļa narkozi

Foto: kontikithailand.wordpress.com

Daiveris nirstot slāpekļa narkozi var sāk izjust apmēram 30m dziļumā. Protams, ne katru daiveri 30m dziļumā var piemeklēt slāpekļa narkoze - viss ir atkarīgs no katra nirēja organisma individuālajām īpatnībām. Ikvienam daiverim būtu jāspēj atpazīt slāpekļa narkozes pazīmes, kā arī jāzina kā rīkoties šādā situācijā.  

1. Slāpekļa narkoze ietekmē nirēja emocionālo stāvokli - daiverim rodas vai nu pozitīvas un eiforiskas sajūtas, vai arī negatīvas un stresa pārņemtas sajūtas. Gan vienas, gan otras var kļūt bīstamas. 

Piemēram, nirējs jūtoties laimīgi un patīkami var aizmirst vai nepievērst uzmanību negatīvām un bīstamām situācijām - kaut vai tam, ka balonā gaisa atlicis maz un būtu jāsāk uzniršana - tā vietā daiveris turpina nirt nedomājot par izsīkstošajām gaisa rezervēm balonā. 

Vēl viena situācija, kad slāpekļa narkoze ietekmē nirēja emocijas - daiverim rodas bailes, stress - un šajā situācijā viņš var saskatīt neesošas problēmas vai uz jebkuru radušos problēmu reaģēt neadekvāti. Piemēram - daiveris, kuram slāpekļa narkozes ietekmē radies stress, ieraugot, ka viņa balonā ir atlicis maz gaisa, var panikā piepūst BCD vesti un raķetes ātrumā uzpeldēt augšā nedomājot par to, kādas bīstamas sekas būs šādai rīcībai. Stresa un baiļu ietekmē nirējs aizmirst par to, ka izniršanai jābūt lēnai un kontrolētai, ka īstenībā ievērojot visus noteikumus gaisa izniršanai var pilnībā pietikt. 

2. Slāpekļa narkozes ietekmē palēninās un pasliktinās nirēja prāta spējas. Slāpekļa narkoze mazina daivera spēju spriest, novērtēt situāciju, lemt par attiecīgām darbībām un uztvert informāciju. Tā arī palēnina daivera domāšanas un reaģēšanas laiku. Nirējs slāpekļa narkozes ietekmē domā daudz lēnāk un vairs ne tik skaidri kā viņš to dara normālā situācijā. 

Miglaina domāšana un spriešana zem ūdens ir bīstama. Piemēram, nirējs negatīvā peldspējā, lai apstādinātu "krišanu" uz leju, var neiedomāties piepūst gaisu BCD vestē, jo vienkārši, viņš nespēj novērtēt konkrētās situācijas bīstamību. 

3. Slāpekļa narkoze var ietekmēt daivera fiziskās darbības. Tās ietekmē nirējs var zaudēt koordināciju. Daiverim var rasties problēmas izpildot uzdevumus, kuru veikšanai nepieciešamas precīzas kustības. Vēl pie fizioloģiskajām slāpekļa narkozes izpausmēm pieskaitāma termoregulācijas traucējumi, drebuļi. Var gadīties, ka nirējs neizjūt reālo aukstumu, viņam šķiet, ka ir siltāks nekā tas ir patiesībā - rezultātā tas var novest pie hipotermijas. Jāatzīmē, ka fiziskie traucējumi slāpekļa narkozes ietekmē rodas daudz lielākā dziļumā nekā garīgie un emocionālie narkozes izraisītie traucējumi.

Jāatceras, ka palielinoties dziļumam, palielinās arī slāpekļa radītie simptomi. Tāpēc nirējam, jau izjūtot kaut nelielas izmaiņas savās sajūtās niršanas laikā, tiek rekomendēts pārtraukt niršanu dziļumā un uzpeldēt vismaz pāris metrus augstāk. Šādi rīkojoties slāpekļa narkozes simptomi zudīs.

Slāpekļa narkoze pati par sevi nav bīstama, bīstamas ir tās radītās sekas, jo nonākot slāpekļa narkozes ietekmē nirēja uzvedība var kļūt neadekvāta, cilvēks vairs nesaprot, ko dara. Tāpēc arī ne tikai daivgidam, bet arī daivbadijam un pārējiem nirēju grupas dalībniekiem dodoties uz dziļo daivu ir jāseko kā norit niršana. 

Info: www.thoughtco.com 

Daivings Socorro

Nohoch Nah Chich alu daivinga sistēma Meksikā

Āmurhaizivis Bimini

Neparastā zemūdens pasaule

Tubbataha rifa zemūdens pasaule

Delfīnu bars Shaabruh Umm Gamar daivsaitā Sarkanajā jūrā

Daivings Portofino Itālijā

Ienirt Ziemeļu Ledus okeānā

Daivbotu etiķete - daži ieteikumi

Foto: scubadiving.com

Lietas, ko derētu atcerēties dodoties uzbraucienā ar daivbotu. 

1) Nekavējiet

Jau laicīgi noskaidrojiet cikos paredzēta daivbota atiešana. Ieplānojiet savu ierašanos laicīgi, lai mierīgi varētu aizpildīt visus nepieciešamos papīrus, sakārtot un pārbaudīt savu ekipējumu, kā arī bez stresa paveikt visu, ko jums nepieciešams izdarīt pirms došanās jūrā.

2) Ievērojiet kārtību uz daivdeka

Uz daivbota jums tiks ierādīta vieta, kur atrodas jums paredzētais balons un kaste ekipējumam. Atcerieties, ka maska, pleznas, hidrotērps un daivsoma uz bota tiek glabāti kastē, kas novietota zem jūsu balona. Zemūdens fototehnika novietojama tai paredzētajās saldūdens tvertnēs vai uz galda. 

3) Ievērojiet protokolu

Uz katra daivbota ir savi noteikumi, kā daiveri dodas ūdenī. Rūpīgi noklausieties daivbrīfingu un sekojiet daivgida norādēm. 

4) Nirstiet pēc noteiktā plāna

Pirms katra daiva daivgids jūs brīfingā iepazīstinās ar gaidāmā daiva plānu, maksimālo dziļumu, zem ūdens pavadāmo laiku, konkrētās niršanas vietas specifiku, konkrētajā vietā mītošajiem zemūdens iemītniekiem, rīcību ārkārtas situācijās utt. Vienmēr uzmanīgi noklausieties brīfingu un daiva laikā ievērojiet visu iepriekš izrunāto. 

Info: www.scubadiving.com 

Gijoma Neri lēciens pasaules dziļākajā baseinā

Daivings Tasmānijā

Sharks Of The Dark

Daivings Sarkanajā jūrā

Jūras bruņurupuča pusdienas

Kādi neparasti zemūdens iemītnieki mīt zem Grenlandes ledus

Ieskats Filipīnu zemūdens pasaulē

Nakts daivs Lembeha šaurumā

Taiti zemūdens pasaule

Daivings Salu līcī Jaunzēlandē

Jaunzēlandi kritizē Maui delfīnu aizsardzības trūkumā

Foto: radionz.co.nz

Starptautiskie eksperti atkārtoti izteikuši kritiku Jaunzēlandei par to, ka nav sasniegts progress Maui delfīnu aizsardzībā.

Starptautiskās vaļu medību komisijas (International Whaling Commission (IWC)) zinātniskā komiteja savā jaunākajā ziņojumā norādījusi, ka tai joprojām ir nopietnas bažas par Maui delfīnu nākotni. 

Foto: stuff.co.nz

Ir palikuši tikai apmēram 60 Maui delfīni un komisija izteikusi aicinājumu nekavējoties rīkoties, lai pārtrauktu šo delfīnu nokļūšanu tiklos, kas izvietoti to apdzīvotajās teritorijās.

Savā ziņojumā IWC norādījusi, ka līdzšinējā delfīnu aizsardzība ļoti atpaliek tās ieteikumiem aizliegt zvejas tīklu un traļu izmantošanu no Maunganui Bluff līdz Whanganui, 20 jūras jūdžu attālumā un ietverot arī ostu teritorijas.

Pagaidām tikai mazāk kā 20% šo delfīnu apdzīvoto teritoriju tiek aizsargātas ar likumu. 

Kā atzinusi IWC zinātniskās komitejas pārstāve, Dr. Līza Slūtena (Liz Slooten) - Maui delfīni šobrīd balansē uz izdzīvošanas robežas.

"Mums vienkārši ir nepieciešams novērst draudus, nevis turpināt tos pētīt," uzsvērusi dr. Līza Slūtena.

Starptautiskā vaļu medību komisija ir starpvaldību organizācija, kuras mērķis ir vaļu aizsardzība un saglabāšana, kā arī vaļu medību regulēšana. Starptautiskā vaļu medību komisija darbojas pamatojoties uz Starptautisko Vaļu medību konvenciju. Šī konvencija tika pieņemta 1946.gadā un tas bija viens no pirmajiem starptautisko tiesību aktiem vides jomā. IWC šobrīd piedalās 88 valstis, tās visas ir parakstījušas Starptautisko Vaļu medību konvenciju.

Info: www.radionz.co.nz un www.iwc.int 

Staigājošā zivs, kas pārsteidza zinātniekus

  

Kādam daiverim nirstot Bali piekrastē izdevies nofilmēt ļoti interesantu zivi. Video redzamā zivs staigā pa gultni. Šis video pārsteidzis zinātniekus visā pasaulē.

Emerika Benhalasa (Emeric Benhalassa) uzņemtajā video izskatās, ka zivs tiešām pa jūras gultni pārvietojas uz kājām. 

Daiveris atzinis, ka zivs iespējams nākusi uz gaismu. 

"Tas bija dīvaini, bet skaisti," teica Benhalasa. "Es nodomāju, ka tas varētu izklaidēt Internetu."

Zinātnieki nav pārliecināti, kāda tieši zivs redzama video, pieļaujot, ka tā varētu būt kāda no akmens zivju sugas zivīm. 

Lai vai kā - zinātniekiem nepieciešama rūpīgāka izpēte, lai noteiktu kas šī ir par zivi. 

Tomēr viens gan ir skaidrs - okeānā mīt daudz interesantu iemītnieku.

Info: www.kdvr.com 

Gabonā izveido Āfrikā lielāko jūras dabas parku

Foto: tullowoil.com

Gabona parādījusi savu apņemšanos rūpēties par savvaļas dabu izveidojot vienu no Āfrikas lielākajām aizsargājamajām jūras teritorijām. Jaunizveidotais jūras dabas parks aizsargās vairāk kā 20 dažādas vaļu un delfīnu sugas, kā arī 4 bruņurupuču sugas.

Ar šādu paziņojumu savā uzrunā ANO Okeānu konferencē, kas norisinājās jūnija sākumā, klajā nāca Gabonas prezidents Ali Bongo. Viņš paziņoja, ka turpmāk 27% Gabonas teritoriālo ūdeņu tiks aizsargāti un tajos mītošie vaļi, jūras bruņurupuči un citi zemūdens iemītnieki varēs dzīvot drošībā.

Gabonas prezidents Ali Bongo / foto: newsghana.com.gh

Jaunajā jūras dabas parkā ietilps deviņi jauni nacionālie jūras dabas parki un 11 jauni ūdens rezervāti, kas kopā ar jau esošajām trim aizsargājamajām jūras zonām aptvers aptuveni 53 000 km² lielu okeāna daļu. 

Laikā, kad jūras bioloģiskā daudzveidība ir nopietni apdraudēta, šāds paziņojums ir ļoti būtisks. 

Foto: us.whales.org

Kā masu medijiem pastāstīja Gabonas prezidents: "Mūsu jūras ekosistēma ir tikpat bagāta un vērtīga kā visiem zināmie mūsu lietus meži. Mums jāpaveic ar okeānu tas pats, ko mans tēvs, iepriekšējais Gabonas prezidents Omārs Bongo Ondimba, izdarīja lietus mežu labā - 2002.gada izveidojot 13 nacionālos parkus."

Karte: gabon11thround.com

Jaunajā jūras dabas parkā tiks aizsargātas vairāk kā 20 vaļu un delfīnu sugas, tai skaitā kuprvaļi un Atlantijas kuprdelfīni, 4 jūras bruņurupuču sugas, arī pasaulē lielāko ādaino bruņurupuču un Atlantijas okeānā lielāko olīvkrāsas bruņurupuču populāciju. Arī vairāk kā 20 haizivju un raju sugas mīt Gabonas teritoriālajos ūdeņos, no tām daudzas ir apdraudētās, piemēram, āmurhaizivis, manta rajas, vaļhaizivis un tīģerhaizivis.

Foto: news.mongabay.com

Jāatzīmē, ka vairāk nekā 70% pasaules zivju krājumu ir pārtērēti vai sarukuši, un lielākā daļa koraļļu rifu ir bojāta. Visa pasaulē tikai aptuveni četrus procentus okeānu teritoriju aizņem jūras aizsargājamās teritorijas. 

Info: www.independent.co.uk 

Madagaskaras fluorescējošā zemūdens pasaule

Grenlandes zemūdens pasaule

Raja Ampat zemūdens pasaule

Daivings Zanzibārā Mnemba salā