piektdiena, 2018. gada 30. novembris

Noteiktie dziļuma limiti rekreacionālajā daivingā

Foto: thedailyresearch.com


Vēlaties kļūt par daiveri? Tad ir jāzina arī cik dziļi varēs nirt. Te būs apkopojums ar rekreacionālajā daivingā noteiktajiem dziļuma limitiem.


* iepazīšanās kurss (piemēram, PADI's Discover Scuba Diving)- 12 metri,
* atkārtots daivs nesertificētiem daiveriem - 12 metri,
* pirmais un otrais daivs daivkursa ietvaros - 12 metri,
* Open Water Diver (OWD) kursa trešais un ceturtais daivs - 18 metri,
* maksimālais niršanas dziļums sertificētiem OWD daiveriem - 18 metri,
* niršanas dziļums daivieriem ar Adwanced Open Water Diver (AOWD) vai līdzvērtīgu niršanas sertifikātu - 30 metri,
* maksimālais niršanas dziļums pēc kursa Deep Diver (vai tā ekvivalenta) - 40 metri.

trešdiena, 2018. gada 28. novembris

Londonā apskatāmi artefakti no nogrimuša kuģa

Attēls: southendmuseums.co.uk


Lielbritānijas galvaspilsētā atklāta izstāde, kas veltīta pirms vairāk kā 350 gadiem noslēpumainos apstākļos nogrimušam karaliskās flotes kuģim "London".


Karakuģis "London" noslēpumainos apstākļos 1665.gadā tika uzspridzināts Temzas grīvā. Sprādziena rezultātā bojā gāja vairāk kā 300 cilvēki. Piecus gadus pirms traģiskā sprādziena "London" bija flotes sastāvā, ar kuru Anglijā no Nīderlandes, lai kļūtu par karali, atgriezās Čārlzs II Stjuarts.

Foto: echo-news.co.uk

Kopš 2005.gada kuģa "London" bojāejas vietā darbojās zemūdens arheologi. No dzelmes tika izcelti un nodoti konservācijai visdažādākie priekšmeti. Jāatzīmē, ka izstādē būs aplūkojami vairāk kā 1000 dažādi artefakti, piemēram, 2 tonnas smagais lielgabals , bet pavisam uz "London" klāja bijuši 76 šādi lielgabali.
17.gadsimta kuģim veltītā izstāde būs skatāma Southend Central muzejā līdz 2019.gada 20.jūlijam. Bez tam izstādes laikā tiks rīkotas arī dažādas tematiskās lekcijas.


svētdiena, 2018. gada 25. novembris

Kas daiveriem jāzin par gāzu emboliju

Foto: scubadiving.com


Gāzu embolija ir asinsvadu nosprostošanās ar gāzu burbulīšiem, kas radušies izdaloties gāzei no daivera asinīm paātrināta spiediena izmaiņu rezultātā - tātad,  situācijā, kad tiek pārsniegts izniršanas ātrums. 


Vissvarīgākais, kas jāatceras ikvienam daiverim - tieši gāzu embolija ir galvenais nāves cēlonis daivingā.
Daivinga kursu laikā tiek skaidrots, ka niršanas laikā izelpojamais saspiestais gaiss izšķīst asinīs. Bet ātras izniršanas gadījumā apkārtējās vides spiediens krasi pazeminās un saspiestā gāze izplešas, veidojot burbulīšus, kas, kā jebkura gāze, tiecas sagrupēties un pacelties uz augšu. Tā kā cilvēks iznirst ar galvu uz augšu, gāzes burbulīši tiecas uz ķermeņa augšdaļas audiem. Nonākot asinsvados, kas apgādā galvas smadzenes ar asinīm, gāzes burbulīši var tos noslēgt, ja šie asinsvadi tiek noslēgti, galvas smadzenēm rodas krass skābekļa bads, kas var izraisīt samaņas zudumu izniršanas laikā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi ievērot lēnu izniršanu, jo lēnas izniršanas laikā pārmērīga gāzu burbulīšu daudzuma veidošanās asinīs nenotiek.
Gāzu embolijas simptomi parasti parādās dažu minūšu laikā pēc tam, kad nirējs ir sasniedzis ūdens virsmu. Gāzu embolija smadzenēm bieži atgādina insultu, kas cietušajam var izpausties kā apjukums un daļēja paralīze vai sajūta zudums. Var arī būt pēkšņs samaņas zudums vai krampji. Smagas formas gāzu embolija var izraisīt šoku un pat nāvi.
Gāzu embolijas aizdomu gadījumā cietušais daiveris jānogulda un viņam jādod elpot tīru skābekli, kā arī uzreiz jāizsauc medicīniskā palīdzība. Cietušais daiveris arī pēc iespējas ātrāk jānogādā rekompresijas kamerā.

piektdiena, 2018. gada 23. novembris

Ja nirstam ar Nitrox

Foto: diverdans.com


Daivingā tiek izmantots ne tikai gaiss, bet arī dažādi gāzu maisījumi. Rekreacionālajā daivingā, protams, visbiežāk daiveru balonos ir pildīts gaiss, bet bieži tiek izmantots arī bagātinātais gaiss jeb Nitrox. 


Izmantojot elpošanai bagātinātā gaisa maisījumus, palielinās zem ūdens pavadāmā laika apjoms un saīsinās starp ieniršanām virs ūdens pavadāmā laika intervāls. Tomēr jāatceras, ka palielinās skābekļa ietekme, jo tā procentuālais līmenis gāzu maisījumā pieaug. 
Būtiski saprast, ka jo mazāk elpojamās gāzes maisījumā ir slāpekļa, jo mazāk ar to piesātinās nirēja organisma audi un jo mazāks ir risks saslimt ar dekompresijas jeb Kesona slimību. Tomēr tas nenozīmē, ka paaugstināts skābekļa daudzums niršanai paredzamajā gāzu maisījumā daiverim nevar kļūt bīstams. Lietojot Nitrox jāatceras, ka pastāv reāla bīstamība saindēties ar skābekli. 
Daivingā tiek izšķirtas diva veida saindēšanās ar skābekli formas - krampju forma un plaušu forma.
Krampju forma ir centrālās nervu sistēmas saindēšanās. Šī forma var parādīties elpojot gāzu maisījumu, kurā skābekļa parciālais spiediens ir lielāks kā 1,6 ata. Krampju formas gadījumā cietušajam var būt šādi simptomi - bālums, sejas muskuļu raustīšanās, redzes pasliktināšanās vai redzes lauka sašaurināšanās, trokšņi ausīs, galvas reiboņi, svīšana, arī krampji.
Plaušu forma - tie būs jau elpošanas sistēmas bojājumi. Šī forma var parādīties, ilgstoši atrodoties, paaugstināta skābekļa parciālā spiediena ietekmē. Tas var gadīties, piemēram, ja daiveris vairākas dienas pēc kārtas izmantojot Nitrox veic vairākas ieniršanas dienā un, tātad ilgstoši atrodas skābekļa parciālā spiediena, kas lielāks par 0,5 ata, ietekmē. Šādā situācijā pastāv reāla bīstamība, ka skābeklis var toksiski iedarboties uz nirēja plaušām. Simptomi var būt - spiedošas sajūtas krūšu rajonā, sausums mutē, paātrināta elpošana un klepus.
Jāatceras, ka pastāv vesela virkne faktoru, kas palielina iespēju saindēties ar skābekli. Piemēram, auksts ūdens, liela fiziskā slodze un tās rezultātā - nogurums.
Nedrīkst aizmirst, ka niršanai ar gāzu maisījumiem, kas satur paaugstinātu skābekļa daudzumu, maksimālais skābekļa parciālais spiediens ir 1,5 ata. Ja nirstot daiverim ir arī siltuma stress vai fiziskā slodze, tad maksimāli pieļaujamais skābekļa parciālais spiediens ir 1,4 ata.

trešdiena, 2018. gada 21. novembris

Kas var norādīt uz dekompresijas slimību

Foto: underseas.com


Ja daiverim pēc daiva ir radušās pat niecīgas aizdomas par dekompresijas slimību, obligāti jākonsultējas pie speciālista daivinga medicīnas jautājumos. Bet kas tad var norādīt uz dekompresijas slimību? Kādas ir pazīmes?


Dekompresijas slimības vispārējas izpausmes ir pagurums, bālums, svīšana, galvas reiboņi. Cietušais var just izmaiņas ādas jutībā („skudriņas”, durstošs sajūtas). Uz ādas var parādīties izsitumi - "ādas marmorizācija" - dažādu krāsu, no gaiši rozā līdz zilganas krāsas, pleķu veidošanās.
Var būt arī:
* kuņģa - zarnu trakta darbības traucējumi (nelaba dūša, vemšana);
* elpošanas sistēmas traucējumi (bieža elpošana);
* sirdsdarbības traucējumi (nepatīkamas sajūtas sirds rajonā);
* īslaicīga redzes pasliktināšanās;
* pieaugošas sāpes locītavās, kaulos un muskuļos;
* attīstās paralīze.
Ja radušās aizdomas par dekompresijas slimību nepieciešams elpot tīru skābekli - tas paātrinās slāpekļa izvadīšanos no organisma, kā arī cietušajām ķermeņa daļām sniegs papildus skābekli. Smagas dekompresijas formas gadījumā nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. Dekompresijas slimība tiek ārstēta barokamerā. 

svētdiena, 2018. gada 18. novembris

Latvija, daudz laimes dzimšanas dienā!

Foto: lv100.lv


Godinot Latvijas valsts proklamēšanas simto gadadienu daudzviet pasaulē tika izgaismoti dažādi arhitektūras un dabas objekti. Piemēram, Niagāras ūdenskritums Latvijas 100.dzimšanas dienai par godu tika iekrāsots Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga krāsās.


sestdiena, 2018. gada 17. novembris

Faktori, kas paaugstina iespēju saslimt ar dekompresijas slimību

Foto: globosurfer.com


Daiverim daiva laikā pārsniedzot konkrētajā dziļumā noteikto atrašanās laiku, asinīs un audos uzkrājas nevajadzīgs daudzums gāzes. Izniršanas laikā (pat pareizā un lēnā) slāpeklis nepagūst izdalīties no audiem un, mazinoties apkārtējam spiedienam, audos uzkrātais slāpeklis burbulīšu veidā sāk izplesties un nosprostot audus. Tādā veidā akvalangistam rodas dekompresijas jeb Kesona slimība.


Dodoties nirt daiveriem jāzina kādi ir faktori, kas var paaugstināt iespēju saslimt ar dekompresijas slimību:
* liekais svars (taukaudos izšķīst daudz vairāk slāpekļa, lai to izvadītu nepieciešams daudz vairāk laika);
* liels vecums (asinsrites un elpošanas sistēmas funkcionē mazāk efektīvi);
* organisma atūdeņošanās alkohola vai urīndzenošu līdzekļu lietošanas rezultātā (asinis cirkulē daudz lēnāk, un tādējādi lēnāks kļūst arī slāpekļa izdalīšanās process);
* traumas un slimības (dažāda veida asinsrites traucējumi, piemēram, sirds išēmiskā slimība);
* alkohola lietošana pirms un pēc niršanas;
* piesārņots gaiss balonā;
* niršana aukstā ūdenī (palēninās asinsrites ātrums);
* liela fiziskā slodze (asinsrites ātruma palielināšanās rada paātrinātu slāpekļa patēriņu);
* lidošana ar lidmašīnu ātrāk kā 24 stundas pēc ieniršanas;
* ieniršana augstkalnu apstākļos.

ceturtdiena, 2018. gada 15. novembris

Īsi par slāpekļa narkozi

Foto: deeperblue.com


Par slāpekļa narkozi sauc centrālās nervu sistēmas funkciju traucējumus, kas rodas daiverim ienirstot dziļāk par 30 metriem.


Ienirstot dziļāk par 30 metriem var parādīties šādi simptomi un pazīmes:
* uzlabojas garastāvoklis;
* mazinās spējas loģiski rīkoties;
* mazinās spēja adekvāti novērtēt notiekošo;
* "miglaina" apziņa;
* galvas reiboņi, kas var turpināt pieaugt;
* kustību koordinācijas traucējumi.
Slāpekļa narkotiskā iedarbība parasti neprasa speciālas ārstēšanas procedūras, tā ātri mazinās vai pat pilnībā izzūd, samazinoties ieniršanas dziļumam.
Slāpekļa narkoze pati par sevi nav bīstama - bīstamību niršanas laikā rada slāpekļa narkozes iespaidā palēninātās un neadekvātās nirēja reakcijas, kā arī nepareizās darbības. Īpaši izteikti šādas izmaiņas novērojamas daiveriem, kuri atrodas slāpekļa narkozes ietekmē tad, kad minimālas problēmas risināšanai nepieciešama koncentrēšanās un ātra lēmuma pieņemšana.

pirmdiena, 2018. gada 12. novembris

Populārākie zemūdens maršrutu veidi

Foto: southafricaadventures.com


Plānojot daivu, protams, neiztikt bez maršruta izstrādes. Sekmīgai maršruta plānošanai nepieciešams, protams, ir arī kompass.


* "Turp - atpakaļ".
Viens no vispopulārākajiem un tātad arī visizplatītākajiem zemūdens maršrutu veidiem. Tas var virzīties gan gar koraļļu sienu, gan vienkārši gar krastu. Attālums šajā gadījumā tiek noteikts pēc gaisa krājuma patēriņa balonā. Parasti tie ir 100bar - kad kāds no daiveru grupas ir sasniedzis šo atzīmi, grupa griežas atpakaļ.
* No daivbota uz zodiaku vai no zodiaka uz daivbotu.
Arī populārs maršruts, kuru ļoti bieži izmanto daivsafari laikā.
* Kvadrāts vai taisnstūris. 
Šis maršruts visbiežāk tiek izmantots situācijās, kad niršana notiek no krasta. 
* Trīsstūris.
Dažreiz noslēgts trīsstūrveida maršruts ir daudz ērtāks nekā kvadrātveida maršruts. Tomēr veikt šāda veida maršrutu var tikai ar kompasa palīdzību.
* Apļveida maršruts.
Šāda veida maršrutu praktiski nevar veikt bez virves palīdzības. Visbiežāk tas tiek izmantots zemūdens meklēšanas gadījumos.

sestdiena, 2018. gada 10. novembris

Kā aprēķināt gaisa rezerves

Foto: google


Plānojot dziļo daivu nepieciešams zināt, cik ilgam laika posmam daiverim balonā pietiks gaisa. Lai to noteiktu, jāzina kāds ir katra konkrētā daivera vidējais plaušu ventilācijas apjoms - tātad cik daudz gaisa daiveris vidēji patērē viena elpošanas cikla laikā. 


Lai noteiktu daivera vidējo plaušu ventilācijas apjomu ir nepieciešams iepriekš veikt treniņieniršanu, piemēram, 10 metru dziļumā. 
Daiveris uzsāk ieniršanu ar pilnu balonu (apjoms 10 litri, piepildīts līdz 200 BAR). Zem ūdens, peldot dažādā ātrumā, nepieciešams pavadīt 30 minūtes un tad pēc manometra rādītājiem noteikt, cik daudz gaisa ir patērēts. Piemēram, pārbaudījuma rezultātā balonā ir atlikuši 80 BAR. Tālāk aprēķins ir pietiekoši vienkāršs.

Sākotnējās gaisa rezerves: 10 l x 200 BAR = 2000 litri.
Gaisa atlikums balonā: 10 l x 80 BAR = 800 litri.
Gaisa patēriņš: 2000 - 800 = 1200 litri gaisa
Gaisa patēriņš 1 minūtes laikā 10 metru dziļumā:
1200 l / 30 minūtes = 40 l/min

Spiediens virs ūdens būs divas reizes mazāks nekā 10 metru dziļumā (P = 2 atm), tātad, plaušu ventilācija virs ūdens būs divas reizes mazāka: 40 l / 2 = 20 l/min. Daiverim zinot kāds ir viņa plaušu ventilācijas vidējais apjoms virs ūdens vienmēr būs iespējams aprēķināt savu gaisa patēriņu jebkurā dziļumā.

ceturtdiena, 2018. gada 8. novembris

Par Moscow Dive Show 2019 vēstnieku kļūst Ahmeds Gabrs

Foto: Ahmeds Gabrs / english.ahram.org.eg


Nākamgad no 31.janvāra līdz 3.februārim Maskavā (Krievija) norisināsies Moscow Dive Show 2019. Kā ziņots daivšova Facebook lapā - par tā vēstnieku kļuvis ēģiptietis, pasaules rekordists daivingā Ahmeds Gabrs.


Ahmeds Gabrs piedalīsies Moscow Dive Show 2019 un uzstāsies ar vairākiem priekšlasījumiem - gan daivinga profesionāļiem, gan plašākai publikai. Rekorddaiva īpašnieks pastāstīs kādas iespējas slēpjas cilvēka organismā, ko cilvēks izjūt 300m dziļumā un pats galvenais - kāpēc tas vispār vajadzīgs. Daivšova ietvaros norisināsies arī divu pasaulē dziļāk ienirušo cilvēku - Alekseja Molčanova un Ahmeda Gabra - sacensība.
Ahmeds Gabrs ir dzimis 1976.gadā Ēģiptē. Dienējis Ēģiptes armijā, bet dienestu pametis, lai kļūtu par daivinga instruktoru. 
Iespaidojoties no Nuno Gomesa rekorddaiva (318,25m), Ahmeds Gabrs nolēma pievērsties dziļajam daivingam un pārspēt šo rekordu. 
2014.gada 18.septembrī Sarkanajā jūrā Dahabas (Ēģipte) piekrastē Ahmeds Gabrs uzstādīja jaunu Pasaules rekordu daivingā - ienirstot 332,35m dziļi. Ieniršana ilga 13 stundas un 50 minūtes.


trešdiena, 2018. gada 7. novembris

Plānojot dziļo bezdekompresionālo daivu

Foto: leisurepro.com


Dziļo bezdekompresionālo daivu plānošana notiek tieši tādā pašā veidā, kā tas notiek, kad plāno parastās ieniršanas. Tomēr plānojot dziļo daivu tam jāpieiet daudz rūpīgāk.


*Ieniršanas mērķis.
Plānojot dziļo daivu precīzi jānosaka ieniršanas mērķus. Tiem ir jāatbilst daivera iespējām, un tie nedrīkst pārsniegt bezdekompresionālo ieniršanu tabulu. Piemēram, ieniršanas mērķis var būt kāda nogrimušā objekta izpēte vai fotosesija dzelmē. Jāatceras, ka nekad par ieniršanas mērķi nedrīkst izvirzīt sevis pārbaudīšanu, lai, piemēram, noskaidrotu savu izturību, drosmi vai to, kādas ir sajūtas nonākot slāpekļa narkozes ietekmē.
* Ieniršanas apstākļi.
Plānojot dziļo daivu daiveriem jāsaskaņo savas iespējas ar konkrētās vietas ieniršanas apstākļiem. Piemēram, spēcīgas straumes apstākļos vai pie zemas ūdens temperatūras, kā arī lielas viļņošanās vai sliktas redzamības gadījumā nav ieteicams plānot dziļo ieniršanu. Spēcīga zemūdens straume var izjaukt plānus veikt dziļo daivu. Jebkurā gadījumā, ja daiveriem tomēr jāveic ieniršana vietā ar spēcīgu straumi, labāk ieplānot niršanu pa straumi, jo peldēšana pret straumi palielina gaisa patēriņu, kas lielā dziļumā jau tā būs daudz lielāks. Lieli viļņi un straume var apgrūtināt arī izniršanu un drošības pieturas ievērošanu.
* Ekipējums dziļajam daivam.
Tā kā palielinoties dziļumam, palielinās gaisa patēriņš, ieteicams dziļajā daivā izmantot lielāka apjoma balonus, tādējādi nodrošinoties ar lielākām gaisa rezervēm.
Nepieciešams arī padomāt par pietiekamu siltumnodrošinājumu un izvēlēties atbilstošu hidrotērpu. Kāpēc? Jo lielākā dziļumā ūdens būs daudz aukstāks nekā virs ūdens. Bet aukstums ir viens no paaugstinātā riska faktoriem, kas var izsaukt dekompresijas saslimšanu.
Dziļajā daivā var noderēt arī zemūdens lukturis, piemēram, ja ieplānota kāda nogrimuša kuģa izpēte. Tad vēl arī kompass, boja un, ja iespējams, arī kāds alternatīvais gaisa avots (piemēram, Spare Air vai Ponny balons).
*Drošības tehnika
Plānojot dziļos daivus jau iepriekš jāparedz papildus drošības garanti un tas, kā rīkoties neparedzētu situāciju gadījumā.
Vietā, kur ieplānots nirt, jābūt tīra skābekļa krājumiem. Skābekļa elpošana veicina slāpekļa izvadīšanu no organisma. Tas ir nepieciešams situācijās, kas saistītas ar bezdekompresionālās robežas pārsniegšanu un dekompresijas slimības simptomu parādīšanos.
Nirstot no bota, obligāti zem tā jānovieto drošības balons ar regulatoru. Balons tiek novietots 4-6 metru dziļumā. Tas nepieciešams, lai varētu veikt pilnvērtīgu drošības pieturu, gadījumā, ja daiverim balonā gaisa krājumi ir izsīkuši. Jāatceras, ka balons tiek izkārts aizvērtā veidā, un pirms sākt to lietot, nepieciešams atgriezt ventili.
* Rīcības koordinēšana
Veicot dziļos daivus ļoti svarīgi ir precīzi ievērot visus partnerības sistēmas noteikumus. Tas nozīmē - rūpīgu sava un pārinieka ekipējuma pārbaudi, strikti noteiktu maksimālo dziļumu un daiva laiku, maršruta izstrādi un daiveru izkārtojumu zem ūdens. 
Pirms daiva obligāti pārrunājiet visas zīmes, kuras plānojat izmantot zem ūdens ieniršanas laikā. Kā arī izstrādājiet rīcības plānu, kā zem ūdens rīkoties nestandarta situāciju gadījumā (pazudis pārinieks, izsīkuši gaisa krājumi, zaudēta neitrālā peldspēja, ekipējuma bojājumi, zaudēta orientācija apkārtējā vidē). Un pārliecinieties, lai ir pieejami sakari ar glābšanas dienestiem.
Der arī parūpēties par to, lai līdzi būtu labi nokomplektēta aptieciņa.

svētdiena, 2018. gada 4. novembris

Kanāda plāno pieņemt haizivju spuru importēšanas aizliegumu

Foto: rcinet.ca


Pēc vairākus gadus ilgas kampaņas pret haizivju atdalīšanu un to tirdzniecību Kanāda beidzot ir pietuvojusies pilnīgam haizivju spuru aizliegumam. 


Jāatzīmē, ka lai gan jau kopš 1994.gada Kanādā bija aizliegta haizivju spuru atdalīšana, tās joprojām varēja importēt.
Pēc "Statistics Canada" datiem 2016.gadā Kanāda tika importēts vairāk kā 140 000 kg haizivju spuru vairāk kā 3 miljonu ASV dolāru vērtībā. Bet interneta ziņu vietne "iPolitics" ziņo, ka 2017.gadā Kanādā tika importētas 170 000 tonnas haizivju spuru. Kanāda ir otrā lielākā haizivju spuru importētāja pēc Āzijas.
Vairākas Kanādas pilsētas ir mēģinājušas pieņemt šo aizliegumus, tomēr saskārušās ar ļoti spēcīgiem Āzijas uzņēmumu protestiem. 
Aizlieguma likums - Bill S-238 ir nonācis Kanādas Senātā. Sākotnēji tika ierosināts aizliegt haizivju spuru importu, bet Senāts to grozīja pievienojot aizliegumu eksportēt haizivju spuras, kā arī haizivju spuru produktus un produkts, kas izmantojot tiesību aktu nepilnības, varētu apiet šos aizliegumus.
Likumprojekta atbalstītājs Senātā senators Maikls L. Makdonalds (Michael L. MacDonald) norādījis: "Esmu ļoti priecīgs, ka mani kolēģi Senātā ir apstiprinājuši Haizivju spuru importa un eksporta aizliegumu. Es ļoti ceru, ka Parlamenta deputāti nekavējoties rīkosies šajā neatliekamajā jautājumā un Kanāda uzņemsies vadošo lomu haizivju aizsardzībā visā pasaulē. Haizivis ir ļoti svarīgas okeāna ekosistēmā un mūsu planētas izdzīvošanā."
Kad likumprojekts ir pieņemts Senātā, tas tiek nodots Parlamentam, lai deputāti par to debatētu un balsotu. Ja likumprojektu atbalstīs Parlamentā, tas tiks nodots ģenerālgubernatoram parakstīšanai un tad tas iegūs likuma spēku.

Info: www.rcinet.ca 

piektdiena, 2018. gada 2. novembris

Turku daivere Sahika Ercumena labojusi Pasaules rekordu frīdaivingā sievietēm

Foto: dailysabah.com 


Oktobra beigās nirēja Sahika Ercumena (Şahika Ercümen) labojusi Pasaules rekordu frīdaivingā sadaļā "Frīdaivings saldūdenī". Turciete rekorddaivu veikusi Salda ezerā, kas atrodas Turcijas dienvidrietumos.


Jāatzīmē, ka uzstādot šo rekordu Ercumena labojusi sev piederošo rekordu par 10 metriem. Šajā reizē frīdaivere ienirusi 65m dziļumā, viss daivs aizņēmis 1 minūti un 58 sekundes. Ieniršana notikusi bez pleznām un niršanas trubiņas.
Iznirstot Ercumena virs ūdens nogaidījusi 20 sekundes un tad pacēlusi roku, lai apstiprinātu Pasaules Zemūdens federācijas (Underwater Federation (CMAS)) novērotājiem, ka viņa ir pie apziņas un viņas rekorda mēģinājums ir izdarīts.


ceturtdiena, 2018. gada 1. novembris

Melnajā jūrā atrasts vecākais neskartais nogrimušais kuģis

Foto: tetis.ru 

Melnajā jūrā izdevies atrast pasaulē pagaidām vecāko nogrimušo kuģi, kurš nav joprojām ir neskarts. Arheologi uzskata, ka 23 metrus garais kuģis zem ūdens nogulējis apmēram 2400 gadus. 


Nogrimušais sengrieķu tirdzniecības kuģis pilnībā saglabājies bezskābekļa vidē Melnās jūras mirušajā zonā. Lielbritānijas pētnieki šo 23 metrus garo kuģa vraku atraduši 80km attālumā no Bulgārijas piekrastes 2km dziļumā.

Attēls: tetis.ru 

Radiooglekļa analīze atklājusi, ka atrastā kuģa vecums ir apmēram 2400 gadi. Jāatzīmē, ka tas ir pirmais gadījums, kad sens kuģis atrasts praktiski neskartā veidā - ir saglabājušies airētāju soliņi, masti un stūre. Arheologi uzskata, ka atrastā kuģa komandā varētu būt bijis 15-25 cilvēki. Iespējams izdosies atrast arī viņu mirstīgās atliekas.  
Izpētot atrastā kuģa uzbūvi, zinātnieki secinājuši, ka tas varēja peldēt gan zem burām, gan airējot. Kuģis pārsvarā izmantots tirdzniecībā un tas ticis uzbūvēts sengrieķu apmetnē, kas atradās tagadējās Bulgārijas teritorijā.
Sengrieķu kuģa vraks tika atrasts vietā, kas zināma kā kuģu kapsēta un kur jau iepriekš atrasti 67 dažādos laika posmos nogrimuši kuģu vraki.

Foto: tetis.ru 

Arheologi norāda, ka atrastā kuģa vraks ļoti līdzīgs Odiseja kuģim, kurš attēlots uz slavenās "Sirēnu vāzes", kas apskatāma Britu muzejā (Londona). Uz vāzes, kas tiek datēta arī ar apmēram to pašu laika posmu, kad atrastais vraks, attēlots līdzīgs kuģis. Zīmējumā redzams kā, kuģojot gar dziedošo sirēnu salu, Homēra varonis Odisejs ir piesiets pie kuģa masta.

Info: www.tetis.ru