 |
| Photo: ALAMY |
Austrāliešu zinātnieki no Bond universitātes veikuši pētījumu kurā secināts, ka vīriešiem haizivis uzbrūk 9 reizes biežāk kā sievietēm. No visiem pētījumā apkopotajiem gadījumiem 84% haizivju neizrovocēto uzbrukumu gadījumā cietuši un 89% gājuši bojā vīrieši.
Pētījumā apkopota informācija par haizivju uzbrukumiem visā pasaulē. Statistika apkopota 30 gadu garumā līdz 2011.gadam. Septembrī šo pētījumu paredzēts publicēt žurnālā "Coastal Management". Kā laikrakstam "The Telegraph" atzina Bond universitātes profesors Derils Makfī (Daryl McPhee) - pētījuma rezultāti bija tik negaidīti, ka viņam nācies tos vēlreiz pārbaudīt.
"Vīrieši daudz vairāk laika pavada ūdenī un tātad tiek vairāk pakļauti riskam," teica profesors Makfī.
Šie zinātnieku izdarītie secinājumi ir tikai daļa no liela pētījuma, kurā analizēti neizprovocēti haizivju uzbrukumi un uzbrukumi ar letālu iznākumu.
Pēc apkopotajiem datiem var secināt, ka Austrālija ieņem pirmo vietu gadījumos, kad haizivju uzbrukumi beigušies letāli. Austrālijā trīsdesmit gadu laikā no haizivju uzbrukumiem bojā gājuši 32 cilvēki, šajā laika posmā Austrālijā reģistrēts arī 171 haizivs uzbrukums. Nākamā sarakstā ir Dienvidāfrika ar reģistrētiem 132 uzbrukumiem un 28 nāves gadījumiem. Tad seko ASV, kur 30 gadu laikā no haizivju uzbrukumiem nāve reģistrēta 25 gadījumos, bet 769 cilvēki cietuši no haizivju uzbrukumiem.
"ASV ir līdz šim visvairāk reģistrēto haizivju kodumu skaits, bet ir arī viszemākais nāves gadījumu procents - tikai 3,6%", teica profesors Makfī, norādot, ka šis fenomens var būt saistīts ar lielo skaitu nelielo haizivju, kas mitinās Amerikas ūdeņos.
Pēc profesora domām no haizivju uzbrukumiem augstā bojā gājušo statistika Austrālijā skaidrojama ar šī kontinenta iedzīvotāju "acīmredzamo mīlestību pret ūdeni". Būtiska loma ir arī Austrālijas ūdeņos mītošo haizivju sugām un izmēram - jāatzīmē, ka šajos ūdeņos sastopamas baltās haizivis, tīģerhaizivis un buļļhaizivis. Bez tam - tieši no balto haizivju uzbrukumiem visā pasaulē bojā iet visvairāk cilvēku. Vēl viens no faktoriem, kas ietekmē haizivju agresijas līmeni, ir kuprvaļi un roņi.
Uz "the Telegraph" žurnālista jautājumu - cik pamatots ir haizivju uzbrukumu dalījums motivētos un neizprovocētos, Makfī atbildēja, ka šāds dalījums ir pilnībā pamatots. "Cilvēki papliķē haizivis pa galvu, tā tās saniknojot, bāž rokas haizivim rīklē cenšoties izņemt makšķerāķus. Lec uz haizivīm un mēģina uz tām vizināties. Tā rodas izprovocētie haizivju uzbrukumi - Darvina prēmijas cienīgi uzbrukumi."
Zinātnieks arī uzsvēra, ka mūsu bailes no haizivīm, ņemot vērā risku ko tās rada, nav attaisnojamas. Tāpat Derils Makfī atzina, ka negatīvi attiecas pret dārgajām haizivju populāciju regulējošajām programmām, kuru rezultātā tiek nogalinātas ne tikai haizivis, bet arī citi zemūdens iemītnieki - arī jūrasgovis un bruņurupuči.
"Valdībai vajadzētu fokusēt investīcijas uz neletālām alternatīvām, tostarp sabiedrības izglītošanā", uzsvēra profesors Makfī.
Info: www.telegraph.co.uk
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru