 |
| Foto: aquaviews.net |
Plānojot ieniršanas jāatceras arī par tādu faktoru kā pārsalšana jeb hipotermija. Tā var rasties nepareiza hidrotērpa izvēles rezultātā vai arī pēc pārāk ilgas uzturēšanās ūdenī.
Nodarbojoties ar zemūdens peldēšanu, pārsalšana jeb hipotermija ir bīstama ne tikai tāpēc, ka pastāv iespēja saaukstēties un saslimt, bet, arī tāpēc, ka organisms pārsalšanas gadījumā sāk darboties pavisam citādāk — tas mēģina aizsargāties no aukstuma.
Pārsalšana jeb hipotermija rodas pazeminātas temperatūras ietekmes rezultātā un tā saistīta ar perifēro asinsvadu spazmām un to, ka audi netiek pietiekami apgādāti ar asinīm. Tiek izdalītas trīs pārsalšanas stadijas. Pie pirmajām divām stadijām funkcionē organisma siltumregulēšana, bet pie trešās stadijas cilvēka ķermeņa siltuma pašregulācija nefunkcionē.
- 1.stadija, kad ķermeņa temperatūra pazeminās par 1°C-2°C zem normālas ķermeņa temperatūras (35°C-37°C). Cilvēkam var parādīties tādi simptomi kā drudzis, drebuļi, "zosāda", kāju muskuļu krampji, vispārējs slābanums, cilvēks nespēj viekt sarežģītus uzdevumus, elpošana var kļūt ātra un sekla. Šādā gadījumā nekavējoties jāiziet no ūdens, jāpārģērbjas sausās drēbēs, jādzer karsta, salda tēja vai kafija. Šajā gadījumā nav obligāti jāizsauc ārsts.
- 2.stadija - ķermeņa temperatūra pazeminās par 2°C-4°C zem normālas ķermeņa temperatūras (35°C-37°C). Drebuļi kļūst izteiktāki, cilvēks kļūst dezorientēts. Ķermenis kļūst bāls, lūpas, ausis un pirksti var kļūtu zilgani, jo organisms asinis novirza dzīvībai svarīgos orgānos.
- 3.stadija - ķermeņa temperatūra pazeminās zem 32°C. 2.un 3.stadija ir smaga pārsalšanas forma. Tas ir stāvoklis, kad drebuļi ir pārgājuši, ķermeņa temperatūra sāk kristies, novērojama krasa ādas cianoze. Ja nekavējoties netiek uzsākti glābšanas darbi, tad cietušajam var parādīties miegainība, kustību koordinācijas traucējumi, bet tālāka pārsalšana var novest pie samaņas zuduma un komas. Smagas pārsalšanas gadījumā nepieciešama nekavējoša medicīniskā palīdzība. Cietušais pēc iespējas ātrāk jānogādā siltās telpās. Pirmkārt, nepieciešams sasildīt lielo asinsvadu zonas (kakla un pakauša rajonā).
Daiveriem jāatceras, ka no pārsalšanas jāizvairās ne tikai atrodoties zem ūdens, bet arī pirms un pēc niršanas. Aukstā, vējainā laikā daiveri var pārsalt jau pirms niršanas sākuma. Pārsalt var arī nirstot siltajās zemēs, piemēram, zem ūdens nirēji var nonākt aukstā ūdens straumē vai laika apstākļi jūrā ir vējaini, tāpēc dodoties nirt vienmēr līdzi der ņemt kādu siltu jaku ar kapuci vai džemperi, kā arī cepuri. Ja sanāk pēc daiva pārģērbties vējainos laika apstākļos, vislabāk izvēlēties aizvēja pusi.
Jāatzīmē, ka ļoti labs variants kā saglabāt siltumu ir nirt „sausajā” hidrotērpā. Tas ne tikai pilnībā izolē cilvēka ķermeni no ūdens un tātad arī labāk saglabā siltumu, bet arī atbrīvo daiveri no nepieciešamības pārģērbties un apģērbties aukstumā. Tāpēc, ja vien iespējams un ja plānojat nirt arī vēsos un pat aukstos laika apstākļos, ieteicams apdomāt "sausā" tērpa iegādi.
Info: aquaviews.net
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru