Latvijā par niršanu aizliegtās vietās varēs sodīt

Foto: divesport.lv

Kā raksta portāls TVNET - otrdien, 7.aprīlī valdība akceptējusi grozījumus likumos, kuros paredzēts, "ka vēstures liecību meklētājus par niršanu aizliegtās vietās jūrā varēs sodīt ar 700 eiro naudas sodu, savukārt par atļaujas saņemšanu niršanai ierobežotās teritorijās būs jāmaksā 30 eiro nodeva".

Valdības akceptētie Aizsardzības ministrijas sagatavotie grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā nepieciešami, jo Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos atrodas daudz dažādu nogrimušu objektu - karos nogrimušo kuģu vraki, militāro operāciju un mācību laikā izšautā un izmestā neeksplodējusī munīcija, jūras nelaimes gadījumos nogrimušie kuģi un citi objekti. Šie nogrimušie objekti satur kultūrvēsturiskas vērtības, cilvēku mirstīgās atliekas, ķīmiskas vielas vai sprādzienbīstamus priekšmetus.

Priekšmeti, kas atrodas uz kuģa vraka, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir šī vraka neatņemama sastāvdaļa, un to pārvietošana ir uzskatāma par vraka izcelšanu.

Saskaņā ar Civillikumu pie publiskajiem ūdeņiem pieder jūras piekrastes josla. Savukārt teritoriālajai jūrai un ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai administratīvajās tiesībās ir publiskas lietas statuss. Valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās īpašumā esošās publiskās lietas tiktu izmantotas atbilstoši sabiedrības interesēm, attiecīgi nosakot tiesisko regulējumu un tā īstenošanas kontroli.

Līdz ar to šajos ūdeņos esošo vraku tiesiskā regulējuma noteikšana un tā kontrole ir valsts tiesības un pienākums.

Šobrīd Latvijā nav efektīvas visaptverošas kārtības, kas noteiktu niršanas darbu jūrā efektīvu kontroli, un tādēļ kuģu vrakus var apskatīt un no tiem dažādus priekšmetus izcelt jebkura persona, kurai ir pieejams nepieciešamais materiāltehniskais aprīkojums. Praksē arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad privātpersonas izmanto iespēju brīvi rīkoties savās interesēs ar Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos nogrimušajiem kuģiem.

Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina par aktīvu zemūdens niršanas darbību veikšanu - plaši tiek piedāvāta iespēja piedalīties niršanas darbos, vraku apskatē. Līdz ar to valstī ir izveidojusies situācija, ka netraucēti var darboties gan atsevišķi zemūdens bagātību meklētāji, gan sporta klubu statusā reģistrētas nirēju organizācijas, kas par savu komercdarbības veidu izvēlējušās niršanas uz vrakiem organizēšanu. Bijuši arī gadījumi, ka nesankcionētas darbības attiecībā uz vrakiem veic metāllūžņu vācēji, kas patvaļīgi izceļ dažādas vraku sastāvdaļas.

Šādas nekontrolētas rīcības dēļ var tikt nodarīts kaitējums valsts kultūrvēsturiskajām vērtībām, turklāt atsevišķu personu rīcībā var nonākt arī sprādzienbīstami priekšmeti. Lai novērstu šādas nekontrolētas un nesankcionētas gan Latvijas, gan ārvalstu nirēju darbības, nepieciešams radīt juridisku pamatu niršanas atļauju izsniegšanai un nirēju darbības kontrolei Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos, paredzot kompetentajām valsts iestādēm tiesības piemērot sodus par noteikto normu neievērošanu.

Lai risinātu šo jautājumu, grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā paredz izveidot juridisku procedūru, kas paredzētu to, ka Latvijas jūras ūdeņos tiek noteiktas teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki un nogrimuši priekšmeti un kurās niršana personām ir aizliegta vai ir ierobežota, vai tam ir nepieciešams saskaņot un saņemt oficiālu atļauju.

Lai to īstenotu, ir nepieciešams noteikt niršanai aizliegtās teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai vai cilvēka veselībai un dzīvībai un ierobežotās teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu jūras videi vai kultūrvēsturiskām vērtībām, kurās niršanu varēs veikt tikai ar Krasta apsardzes dienesta atļauju.

Tāpat arī paredzēts izveidot normatīvi pamatotu un praktiski strādājošu sadarbības mehānismu, kas noteiktu, kā atbildīgās institūcijas saskaņo niršanas pieteikumu. Uz šī saskaņojuma pamata kompetentā institūcija izsniedz atļauju niršanas darbu veikšanai ierobežotajās teritorijās.

Valdības šodien akceptētie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām» arī paredz ieviest valsts nodevu par atļauju izsniegšanu niršanai ierobežotās teritorijās jūrā. Nodevas lielums un maksāšanas kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos. Plānotais nodevas apmērs ir 30 eiro, kas noteikts, ņemot vērā ar atļauju izsniegšanu saistītos Krasta apsardzes izdevumus.

Savukārt valdības pieņemtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā par niršanu bez atļaujas vai pārkāpjot atļaujas izmantošanas nosacījumus ierobežotās teritorijās paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro. Savukārt par niršanu aizliegtās teritorijās varēs piemērot naudas sodu no 45 līdz 700 eiro.

Pārpublicēts no www.tvnet.lv