Dahabas daivsaiti jeb daivings Sarkanajā jūrā - video

Austrāliešu aktieris attēlo vaļa nāvi "Sea Shepherd" kampaņā

"Sea Shepherd" - organizācija, kas savu darbu velta jūras dabas aizsardzībai, savā jaunākajā reklāmas kampaņā pievērš sabiedrības uzmanību vaļu nogalināšanai. Šajā "Sea Shepherd" reklāmas kampaņā nofilmējies populārs austrāliešu aktieris Deivids Fīlds (David Field) - aktieris attēlo vali, kuru nogalina mednieki. 

Savā paziņojumā Deivids Fīlds uzsvēris, ka "nežēlība, kāda tiek nodarīta vaļiem, ir šokējoša un, lai gan lielākā daļa cilvēku ir pret vaļu medībām, domāju, ka ļoti daudzi neapzinās cik nežēlīgā veidā šie jūras zīdītāji tiek nogalināti. Kā "Sea Shepherd" atbalstītājs es vēlos pievērst pēc iespējas lielāka cilvēku skaita uzmanību šai barbariskajai praksei, cerot, ka kopīgi mums izdosies to visu apturēt." 

Kā atzīst "Sea Shepherd Australia" rīkotājdirektors Džefs Hansens (Jeff Hansen): "Šo skaisto un majestātisko vaļu nogalināšana ir šausminoša, tā nekavējoties ir jāpārtrauc. Neviens nespēj iztēloties kādas sāpes un ciešanas jāizjūt šiem jaukajiem un maigajiem milžiem no brīža kad to ķermeņus caururbj sprāgstošas harpūnas līdz brīdim, kad tie pēdējo reizi ievelk elpu no pašu asinīm sarkanā jūrā." Hansens arī uzsvēra, ka "Sea Shepherd" darīs visu, lai vaļiem vairs nebūtu jācieš un jāiet bojā no vaļu mednieku rokām.

Info: mumbrella.com.au 

Floridā daiveri atrod zelta monētas miljons dolāru vērtībā

Foto: news.nationalgeographic.com

Floridas (ASV) tuvumā 300-gadus veca spāņu kuģa "Capitana" vrakā nirēji atraduši zelta monētas apmēram miljons ASV dolāru vērtībā. Lai gan dārgumi atrasti 17.jūnijā, atradēji šo informāciju turējuši noslēpumā, lai publiskotu to tieši 300 gadus pēc spāņu kuģa "Capitana" nogrimšanas Floridas piekrastē. Iekļūstot viesuļvētrā "Capitana" nogrima 1715.gada 30.-31.jūlijā.

Spāņu kuģis "Capitana" bija viens no 11 Spānijas "Tierra Firme" un Jaunās Spānijas flotes. Šie kuģi veda zeltu, sudrabu un citus dārgumus uz Spāniju no tās kolonijām. Kā medijiem skaidroja Austrumkarolīnas Universitātes (ASV) zemūdens arheoloģe Dženifera Makkinona (Jennifer McKinnon) - "Tierra Firme" flote kuģoja uz Dienvidameriku un Centrālameriku.

Šos 300-gadus vecos dārgumus zemūdens dzelmē atrada Šmitu ģimene, kas sadarbojoties ar kompāniju "1715 Fleet-Queens Jewels LLC", veic zemūdens arheoloģiskos izrakumus. Floridā reģistrētajai kompānijai "1715 Fleet-Queens Jewels LLC" jau daudzus gadus pieder ekskluzīvas tiesības uz šiem vrakiem.

Kā atzina Ēriks Šmits (Eric Schmitt) līdz šim dārgumu meklēšanas darbi bijuši nesekmīgi - izdevies atrast tikai dažādus metāllūžņus, bet tad 17.jūnija rītā apmēram 4,5m dziļumā kādus 300m no "Fort Pierce" pludmales viņi atraduši zelta monētu. Un pēc tam izmantojot smilšu atsūcēju daiveri atraduši visus šos dārgumus. "Tas bija pilnīgi neticami," teica Šmits. Pēc šī atraduma viņš nekavējoties piezvanījis vienam no kompānijas "1715 Fleet-Queens Jewels LLC" dibinātājiem Brentam Brisbenam (Brent Brisben). 

Kaut arī Brisbena kompānija nodarbojas ar nogrimušo kuģu meklēšanu kopš 2010.gada, tiek uzsvērts, ka šis konkrētais atradums "visticamāk ir lielākais apjoma un unikalitātes ziņā". Jāatzīmē, ka starp atrastajiem dārgumiem ir arī īpaši vērtīga zelta monēta - tā dēvētā "Tricentennial Royal" - šīs monētas vērtība sastāda ap $500 000.

Jāatzīmē, ka 20% no atraduma pienākas valstij, bet pārējos 80% sadalīs Šmits un "1715 Fleet-Queens Jewels LLC". 

Info: news.nationalgeographic.com 

Pie Zviedrijas krastiem dzelmē atrod nogrimušu zemūdeni

Foto: express.co.uk

Daiveri no "Ocean X Team" un "Ixplorer" nākuši klajā ar paziņojumu, ka pie Zviedrijas krastiem ir atrasts apmēram 20 metrus garas minizemūdenes vraks. Tiek minēts, ka uz zemūdens vraka redzami uzrakasti kirilicā, tāpēc tiek pieļauts, ka tā visticamāk varētu būt Krievijas zemūdene.

Kā raksta diena.lv - "Zemūdens izpētes aparāta uzņemtajā video redzams, ka zemūdene ir aptuveni 20 metrus gara un 3,5 metrus plata, tās korpuss ārēji šķiet neskarts, bez redzamiem bojājumiem. Zemūdenes lūka aizvien ir ciet, tāpēc apkalpe, ja tāda ir, visticamāk no avarējušā kuģa nav izkļuvusi un ir gājusi bojā, uzskata Ocean X Team pārstāvji.
Lai atradumu izpētītu tuvāk, tiks norīkota jauna ekspedīcija - šoreiz līdz vrakam nolaidīsies arī nirēji, lai to aplūkotu tuvumā.
Jau izskanējušas spekulācijas, ka tā varētu būt pērn rudenī Zviedrijas bruņoto spēku nesekmīgi meklētais neidentificētais peldlīdzeklis, par ko ziņoja aculiecinieks, izplatot sliktas kvalitātes fotogrāfiju. Vēlāk gan Zviedrijas bruņotie spēki atzina, ka tā tomēr bijusi civilā darba laiva.
Zviedrijas medijos arī pieļauta versija, ka atradums varētu būt Pirmā pasaules kara ēras krievu zemūdene, kas nogrimusi 1916.gadā."

Bet irir.lv savā publikācijā atsaucoties uz Zviedru laikrakstu "Expressen" raksta, ka "zemūdene, ko pagājušajā nedēļā Baltijas jūras Zviedrijas piekrastē uzgājuši uzņēmuma "Ocean X Team" akvalangisti, varētu būt Pirmā pasaules kara gados pazudusī Krievijas zemūdene "Som".
Atbilstoši akvalangistu teiktajam, zemūdenes garums ir 20 metri, bet platums - aptuveni 3,5 metri. Šie gabarīti aptuveni atbilst "Som" izmēriem.
Zemūdene "Som" tika uzbūvēta ASV 1901.gadā, un sākotnēji tās nosaukums bija "Fulton". 1904.gadā tā tika nogādāta Krievijā, un pēc tam uz tās bāzes tika uzbūvētas vairākas zemūdenes.
Sākotnēji zemūdenes dislokācijas vieta bija Vladivostoka, tad Melnās jūras flote un visbeidzot - Baltijas jūra.
1916.gada maijā, veicot patrulēšanu pie Zviedrijas krastiem, tā saskrējās ar kuģi. Zemūdenē atradās 18 apkalpes locekļi, viņi visi gāja bojā." - minēts ir.lv rakstā.
Theguardian.com ziņo, ka Zviedrijas bruņotie spēki veic "Ocean X-team" uzņemtā video izpēti. 
Zviedrijas bruņoto spēku pārstāvis Anderss Kallins (Anders Kallin) masu medijiem gan nekonkretizēja vai atrastais vraks tiešām ir krievu zemūdenes vraks. "Kamēr nebūsim izpētījuši visus materiālus, mēs nekomentēsim šo ziņu," teica Anderss Kallins, uzsverot, ka "tuvākajās dienās kopā ar zemūdenes vraka atradējiem tiks turpināti izpēte un materiālu analīze."
Jāatzīmē, ka "Ocean X Team" pārstāvis Stefans Hogeborns (Stefan Hogeborn) medijiem nav atklājis atrastās zemūdenes vraka konkrētas koordinātes, bet pēc "Expressen" publicētā nogrimusī zemūdene atrodas apmēram 1,5 jūras jūdzes (2,8 km) no Zviedrijas austrumkrasta.

Info: www.theguardian.com , www.irir.lv , www.diena.lv 

Never Fall in Love with a Scuba Diver :) - video

Zemūdens īsfilmu konkursa "Zenobia Underwater Competition 2015" uzvarētāji - video

Izziņoti zemūdens īsfilmu konkursa "Zenobia Underwater Competition 2015" uzvarētāji - pirmo vietu un daivkompjūteru "SUUNTO EON Steel" ar transmiteri 1309 eiro vērtībā saņēma Aleksandross Papandreu (Alexandros Papandreou), bet otro vietu ieguva Romos Kotsonis - viņš saņēma arī čeku 500 eiro vērtībā. 

Jāatzīmē, lai piedalītos zemūdens īsfilmu konkursā "Zenobia Underwater Competition 2015" bija jāiesniedz video, kura garums nepārsniedz 2 minūtes, par tēmu "Zenobijas zemūdens dzīve" ("Zenobia Marine Life").

Info: www.zenobiaweek.com , www.xray-mag.com

Sardīņu migrācija - video

"Fourth Element" atver pirmo zemūdens daivveikalu

Foto: deeperblue.com 

Kāpēc daiveri izejot dekompresijas procedūras pēc dziļā daiva zem ūdens nevarētu iepirkties? Šāds jautājums radās britu kompānijai "Fourth Element". Un uz šo jautājumu viņi rada arī risinājumu. Aizvadītajā nedēļā "TEKCamp 2015" ietvaros "Fourth Element" atvēra pirmo zemūdens daivveikalu. 

Foto: deeperblue.com

"TEKCamp 2015", kas piecas dienas noritēja Vobster Quay, Lielbritānijā, tehniskā daivinga entuziastiem bija iespēja apmeklēt zemūdens daivveikalu un iegādāties kompānijas "Fourth Element" t-kreklus (iesaiņotus speciālā ūdensdrošā iepakojumā). Daivveikals atradās apmēram 6m zem ūdens. 

Foto: deeperblue.com

"TEKCamp 2015" pasākuma dalībnieki piedalījās dažādos tehniskajam daivingam veltītos semināros, lekcijās, prezentācijās, kā arī veica dažādas ieniršanas kopā ar tādu daivkompāniju kā PADI, SSI, RAID, TDI u.c. tehniskā daivinga instruktoriem. Bez tam "TEKCamp 2015" laikā interesenti varēja izmēģināt arī dažādu daivkompāniju piedāvāto tehniskajai niršanai paredzēto ekipējumu, kā arī uzlabot un pilnveidot dažādas niršanas tehnikas. 

Info: www.tekcamp.co.uk un www.deeperblue.com 

Turku daiveris uzstāda jaunu Ginesa Pasaules rekordu - 72 stundas zem ūdens

Cems Karabajs / Foto: ajansspor.com

Turku daiveris Cems Karabajs (Cem Karabay) šonedēļ uzstādījis jaunu Ginesa Pasaules rekordu - pavadot zem ūdens 72 stundas. Jāatzīmē, ka Karabajam jau pieder ilgākā daiva rekords, kad 2011.gadā Stambulā baseinā viņš zem ūdens pavadīja vairāk kā 192 stundas. Toreiz tas bija rekords par ilgāko daivu saldūdenī, šogad rekords tika uzstādīts nirstot sālsūdenī.

Rekorda daivs noritēja Vidusjūrā - Ziemeļkipras turku daļas piekrastes ūdeņos. Jāatzīmē, ka Karabajs savu Ginesa Pasaules rekorda daivu noslēdza pirmdien - piesaistot rekordu Ziemeļkipras Turku republikas nacionālajai dienai. 

Pēc zem ūdens pavadītajām 72 stundām Cemu Karabaju sagaidīja Ginesa Pasaules rekordu reģistrācijas Turcijā pārstāvis, kurš tad arī apstiprināja Karabaja uzstādīto rekordu. Pats 43 gadus vecais daiveris pēc paveiktā atzina, ka viņa mērķis bija pierādīt pasaulei turku spēku. Bez tam Karabajs solīja nākotnē censties pārspēt savus jau uzstādītos rekordus.

Ar savu trīs dienas ilgo daivu Karabajs pārspēja ēģiptieša Wala Hafeza (Walaa Hafez) aizvadītajā mēnesī uzstādīto rekordu. Wala Hafezs zem ūdens pavadīja 51 stundu. 

Info: www.dailysabah.com 

Vaļhaizivs - video

2015.gadā nofilmētie haizivju uzbrukumi - video

Haizivju uzbrukumi, kurus izdevies uzfilmēt šogad. Jāteic, diezgan šausminoši...

"Rosalie Moller" vraks Sarkanajā jūrā - video

Sērfera veiksmīgā izglābšanās no haizivs zobiem - video

Šodien, 19.jūlijā ikgadējā "J-Bay Open" sērfinga čempionātā, kas norisinās Dienvidāfrikā austrāliešu sērferim Mikam Feningam (Mick Fanning) nācās pārdzīvot lielas haizivs uzbrukumu. Par laimi sportists necieta. Pēc haizivs uzbrukuma sacensības tika atceltas. 

Trīskārtējajam Pasaules čempionam sērfingā Mikam Feningam šī diena uz mūžu paliks atmiņā - sacensību fināla brauciens bija tikko kā sācies, kad līdzās Feninga sērfdēlim parādījās haizivs cenšoties tajā iekosties.

Jāatzīmē glābšanas komandu ātrā rīcība - nekavējoties dodoties sērferim palīgā ar ūdens motocikliem un glābšanas laivu. Fenings nekavējoties tika nogādāts drošībā. Sportists piedzīvoja pamatīgu izbīli, toties viņam palaimējās iztikt bez nopietnām traumām. 

"Es sēdēju uz dēļa, kad sajutu, ka kaut kas ieķeras manā kājas auklā, es spēru, mēģinot to atgrūzt," par notikušo stāstīja Miks Fenings. 

"Es redzēju spuras. Es gaidīju zobus".

Sacensību organizatori ziņoja, ka sacensību norises zonā konstatētas divas haizivis un tas lika apturēt finālsacencības, jo risks bija pārāk augsts.  

Info: www.skynews.com.au , scubadiverlife.com 

PADI Women’s Dive Day - 18.jūljs

Foto: Facebook/PADI

Šodien visā pasaulē daudzos daivcentros un daivklubos tika atzīmēta pirmā PADI sieviešu daivinga diena (PADI Women’s Dive Day). 

Foto: Facebook/PADI

Foto: Facebook/PADI

Vairāk kā 50 haizivis novērotas Rietumsaseksas piekrastē - video

Anglijā Rietumsaseksā (West Sussex) netālu no Selsejas (Selsey) Medmerijas (Medmerry) piekrastes ūdeņos vienlaicīgi peldam novērotas peldam vairāk kā 50 haizivis. Tās tika identificētās kā Triakidae haizivis (houndshark). Šīs haizivis var sasniegt līdz 1,5m garumu. 

Pīters Hjūdžs (Peter Hughes), kurš nofilmējis konkrēto video, atzinis, ka "tas bija pārsteidzošs skats. Visapkārt ļoti seklā ūdenī bija tikai šīs milzu zivis."

"Mēs zinājām, ka Medmerija būs lieliska vieta savvaļas dzīvniekiem, bet es domāju, ka neviens necerēja ieraudzīt ko tādu." Hjūdžs arī izteica pieņēmumu, ka haizivis iepeldējušas šajos piekrastes ūdeņos, lai barotos ar krabjiem un citiem jūras iemītniekiem, kuriem Medmerijas piekraste ir mājvieta. 

Info: www.bbc.com 

Kā valis rada varavīksni - video

Ar dronu izdevies nofilmēt ļoti interesantus kadrus - kā kuprvalis izšļācot ūdens strūklu rada varavīksni. Video nofilmēts Kalifornijā (ASV) Ņūportas pludmales (Newport Beach) tuvumā. 

Info: www.dailymail.co.uk

"Save the Arctic" kampaņā iesaistās arvien vairāk slavenību

Džordžs Klūnijs, foto: Andy Gotts/savethearctic.org

Kampaņai "Save the Arctic" ("Glābsim Arktiku") pievienojušās jau 60 pasaulē populāras un zināmas personas, starp tām, piemēram, modele Keita Mosa, aktieri Džordžs Klūnijs, Hjū Grants, Džeremijs Airons, mūziķi Kailija Minoga, Ozijs Ozborns, modes māksliniece Viviana Vestvuda, Stella Makartnija u.c.

Šobrīd visu kampaņas iesaistīto slavenību fotogrāfijas, kuras uzņēmis slavenību fotogrāfs Endijs Gotts (Andy Gotts), izstādītas Londonas metro. Bez tam speciāli "Save the Arctic" kampaņai īpašus t-kreklus radījusi modes ikona Viviana Vestvuda. 

Kampaņas mērķis ir radīt aizsargājamu teritoriju ap Ziemeļpolu, panākt aizliegumu veikt naftas urbumus Arktikas piekrastes reģionā un aizliegt nozveju Arktikas apgabalos, kur tā nekad nav bijusi.

Ikviens tiek aicināts atbalstīt "Save the Arctic" kampaņu parakstot petīciju.  

Vairāk informācijas: www.savethearctic.org 

Austrumu Papua Jaungvinejas zemūdens pasaule - video

Dastina Ādamsona (Dustin Adamson) video "Rolling in the Deep" veltīts Papua Jaungvinejas austrumu daļas zemūdens pasaulei. Kā raksta video autors: "Austrumu Papua Jaungvineja ir viena no pēdējām neskartajām niršanas vietām pasaulē. Zemūdens pasaules daudzveidība šajā reģionā ir satriecoša."

Baltijas jūrā pie Polijas atrod netipiskas, cilvēkiem pat nāvējošas baktērijas

Attēls: thedoctorschannel.com

Kā šodien, 13.jūlijā atsaucoties uz telekanāla LNT ziņām raksta portāls diena.lv - "Polijas zinātnieki uzgājuši Baltijas jūrai netipiskas baktērijas, kas var būt pat nāvējošas.

Baktērijas latīniskais nosaukums ir Vibrio Vulni-ficus, un tās parasti ir sastopamas krietni siltākos ūdeņos. Pie Ziemeļamerikas krastiem tās šogad jau bijušas par iemeslu divu cilvēku nāvei.

Tās ir īpaši bīstamas cilvēkiem ar pazeminātu imunitāti, ja peldētājam ir vaļējas brūces vai citi ādas bojājumi. Latvijas zinātnieks uzskata, ka Baltijas jūrā pie Polijas šīs nāvējošās baktērijas, visticamāk, ievestas ar kāda kuģa balasta ūdeņiem.

Foto: wikimedia.org

"Es pieņemu, ka tas ceļš varētu būt tāds, ka viņu atveda ar balasta ūdeņiem un turpat netālu gadījās kāds, kas paņēma paraugu un [baktēriju] konstatēja. Tā ir siltu ūdeņu baktērija, un man šķiet maz ticami, ka tā te izdzīvos. Jautājums ir tāds - cik ilgi baktērijas te var uzturēties. Pieņemu, ka neviens to nezina šobrīd," situāciju vērtēja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošais pētnieks Juris Aigars.

Kā skaidro zinātnieks, bīstamās baktērijas labi jūtas, ja ūdens temperatūra ir vairāk nekā divdesmit grādu. Ņemot vērā, ka Baltijas jūrā tik silts ūdens ir vien retās vietās, līdz Latvijas piekrastei šīs nāvējošās baktērijas, visticamāk, nevarētu nonākt."

Kā ziņo healthmap.org - Floridas (ASV) medicīnas organizācijas šogad jau reģistrējušas 8 inficēšanās gadījumus ar Vibrio Vulnificus baktērijām, no tiem 2 beigušies letāli. 

Vibrio vulnificus ir gram-negatīva baktērija, tā atrodama siltos jūras ūdeņos. Jāatzīmē, ka šīs baktērijas skar tikai cilvēkus un primātus. Šīs baktērijas pieder pie baktēriju saimes, kurā atrodamas arī baktērijas, kas izraisa holēru un Vibrio parahaemolyticus baktērijas. 

Inficēties ar Vibrio vulnificus var vai nu lietojot termiski nepietiekami apstrādātus jūras produktus, vai arī vaļējām brūcēm nonākot saskarē ar jūras ūdeni, kurā atrodamas šīs baktērijas.   

Foto: aafp.org

Ja Vibrio vulnificus baktērijas cilvēka ķermenī nonāk tās norijot, tad pirmie simptomi parasti parādās pēc 16-38 stundām. Biežākie simptomi ir vemšana, caureja, sāpes vēderā un drudzi. Ja infekcija nonāk caur vaļēju brūci, tad traumētajā vietā parādās čūlas un var sākties audu atmiršana. 

Inficēšanās gadījumi ar Vibrio vulnificus tiek reģistrēti diezgan reti. Pārsvarā inficēšanās notiek lietojot pārtikā nepietiekami apstrādātas jūras veltes, kas veseliem indivīdiem visbiežāk izraisa vieglas formas kuņģa-zarnu trakta saslimšanu un, jāatzīmē, ka par šādiem gadījumiem reti tiek ziņots. Pārsvarā visi ar Vibrio vulnificus infekciju reģistrētie saslimšanas gadījumi bijuši indivīdiem ar novājinātu imūnsistēmu un šādos gadījumos Vibrio vulnificus infekcija var būt ļoti nopietna. Inficētajiem indivīdiem pēc iespējas ātrāk jāapmeklē ārsts un jāuzsāk ārstēšanās ar antibiotikām.

Lai samazinātu inficēšanās risku ar Vibrio vulnificus iedzīvotāji, kuru reģionā reģistrētas šī veida baktērijas, tiek aicināti ievērot vairākus piesardzības pasākumus: nepatērēt jēlus vai termiski nepietiekami apstrādātus vēžveidīgos, izvairīties no saskares ar jūras ūdeni, ja jums ir vaļējas brūces; valkāt cimdus apstrādājot vēžveidīgos.

Info: www.diena.lv , www.healthmap.org un Wikipēdija

Madagaskaras zemūdens pasaule - video

Filipīnu zemūdens pasaule - video

Amerikā uzsākta reklāmas kampaņa, kas veltīta daiveru drošībai

Kaut arī šī ir Ziemeļamerikas daiveriem domāta reklāmas kampaņa, informācija var noderēt ikvienam daiverim. Daivinga ekipējuma un mārketinga asociācija (Diving Equipment and Marketing Association) ir uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu par daivinga vietu apzīmēšanas norādēm.

Reklāmu izstrādājusi DEMA, sadarbojoties ar DAN (Divers Alert Network) un Nacionālo drošas kuģošanas padomi (National Safe Boating Council). 

Kampaņas mērķis ir pievērst uzmanību daiveru drošībai, atgādinot daiveriem par niršanas vietu apzīmējošo karogu izvietošanu un nozīmi, bet kuģotājiem atgādināt par drošas distances ievērošanu attiecībā pret daivbotiem un niršanas vietām. 

Info: www.beadiver.com 

PADI pasludinājis 18.jūliju par Sieviešu daivdienu

Foto: padi-news.com

PADI uzsācis jaunu projektu "Sievietes daivingā" un šī projekta ietvaros 18.jūlijā noritēs arī Sieviešu daivdienas svinības. Organizatori aicina šajā dienā sievietes - daiveres veikt kopīgas ieniršanas. 

Sieviešu daivdiena tiks atzīmēta visā pasaulē, dažādos pasākumos piedalīsies daivinga sfērā slavenas un populāras sievietes, bez tam ikviens PADI daivcentrs un kūrorts tiek aicināts iesaistīties un piedalīties šīs dienas pasākumos. Jau šobrīd ir ieplānoti vairāk kā 200 dažādi pasākumi, kas notiks 5 kontinentos, 46 valstīs. 

PADI cer, ka šī diena iegūs tikpat lielu popularitāti kā Starptautiskā ūdens tilpņu tīrīšanas diena un kļūs par neatņemamu sastāvdaļu ikgadējo daivpasākumu kalendārā. 

Sīkāka informācija atrodama šeit.

Info: www.padi.com

Baikāla zemūdens pasaule - video

Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā. Pasaules dziļākais un vecākais ezers, septītais lielākais ezers pasaulē, pēc tilpuma lielākais saldūdens ezers pasaulē. Satur vairāk nekā 20% no pasaules virszemes šķidrā saldūdens krājumiem un vairāk nekā 90% no Krievijas šķidrā virszemes saldūdens krājumiem. Otrs lielākais ezers Krievijas teritorijā. Baikāls atrodas Sibīrijas dienvidos starp Irkutskas apgabalu un Burjatiju. Iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā. Ezerā atrodas pasaulē trešā lielākā ezera sala Oļhona, kas ir 72 km gara, platība 730 km².

Ezera pētījumi 19. gadsimta beigās jau no sākuma parādīja, ka Baikālā atrodas vairāk ūdens nekā visos Amerikas Lielajos ezeros kopā. Ezera lielais vecums un izolācija no citiem nozīmīgiem ūdens baseiniem nodrošinājuši, ka šajā ezerā attīstās savdabīga ekosistēma, kam ir ļoti liela nozīme evolūcijas procesu pētīšanā.

Ezers ir dziļākais pasaulē — 1637 metri. Līdz ar to ezera gultne atrodas 1285 metrus zem jūras līmeņa; Baikāls ir arī dziļākā kriptodepresija pasaulē. Taču ezera gultni klāj vēl ap 7 km biezs ezera nogulumu slānis, tātad kontinentālā Zemes garoza zem Baikāla sākas tikai 8—9 km dziļumā, līdz ar to Baikāls ir uz planētas dziļākā vaga kontinentālajā Zemes garozā.

Baikāla lūzuma zona ir aktīva — lūzums ik gadu paplašinās par aptuveni 2 cm. Ezera apkaimē notiek seismiskas aktivitātes; šeit atrodas karstie avoti, diezgan bieži notiek zemestrīces.

Uzskata, ka ezera vecums ir 25—30 miljoni gadu — tas ir viens no vecākajiem zināmajiem ezeriem. Vēl viens aspekts, kas padara ezeru ļoti vērtīgu no Zemes vēstures pētījumu viedokļa ir fakts, ka ezeru nekad nav klājis ledājs un līdz ar to tā nogulumi ir veidojušies nepārtraukti, veidojot kvalitatīvu Zemes vēstures šķērsgriezumu, kas potenciāli dos precīzus datus par Zemes klimatu ļoti senā pagātnē.

Par spīti lielajam dziļumam, ezera ūdeņos notiek apmaiņas procesi un ezerā neveidojas ūdens slāņi, kā, piemēram, Tangaņikas ezerā vai Melnajā jūrā.

Baikālā ietek 336 upes un strauti. Vasarā ezera ūdens temperatūra sasniedz 8—9 °C, dažos līčos ūdens sasilst līdz 15 °C. Baikāla dziļumā ūdens sasilst līdz 4 °C. Baikāls parasti aizsalst ap 20. janvāri. Ziemas beigās ledus biezums sasniedz 1 m, līčos — 1,5-2 m.

Baikālā atrastas 1085 augu sugas un 1550 dzīvnieku sugas un pasugas. Vairāk nekā 60% šo dzīvnieku sugu ir endēmas, tai skaitā endēmas ir arī 27 no ezerā sastopamajām 52 zivju sugām. Vienīgais ezerā sastopamais zīdītājs ir endēmais Baikāla ronis (Phoca sibirica).

2008.gada 28. jūlijā Krievijas dziļūdens izpētes aparāts "Mir-1" Anatolija Sagaļeviča un Vjačeslava Nagovicina vadībā sasniedza pasaules ieniršanas dziļuma rekordu saldūdens vidē. Aparāts iegremdējās starp Ižimejas un Uhanas ragiem, sasniedzot līdz šim neizpētītas dzelmes dibenu 1580 m zem ezera līmeņa.

Info: Wikipēdija

Milzu bari zirnekļkrabju - video

Katru gadu jūnijā Port Phillip Bay (Austrālija) pulcējas zirnekļkrabji (spider crabs). 

Zinātnieki vēro Lielo Barjerrifu no bruņurupuča skatupunkta

Lai uzzinātu vairāk par apkārtējās vides piesārņojuma līmeņa ietekmi uz Lielā Barjerrifa (Austrālija) bruņurupuču populāciju Pasaules Dabas Fonds (WWF - World Wide Fund for Nature) Kvīnslendā uzsācis darbu pie inovatīvu projekta. Šī projekta ietvaros, izmantojot ļoti nelielu GoPro videokameru, kas piestiprināta zaļajam bruņurupucim, zinātniekiem radās iespēja daudz labāk pētīt šo bruņurupuču uzvedību. Nelielajā video iespējams paraudzīties uz Lielo Barjerrifu no bruņurupuča skatupunkta. 

Kā astoņkājis aprija haizivi - video

Neparasts video, kurā redzams kā astoņkājis uzbrūk haizivij un to pieveicot pilnībā aprij. Jāatzīmē, ka parasti astoņkāji ir haizivju upuri, bet ne šajā video. 

Lielās baltās haizivs uzbrukums - video

Šo video pāris dienu laikā YouTube ir noskatījušies vai vairāki miljoni. Video uzņemts Dienvidāfrikā, nirstot būrī, lai vērotu haizivis. Kā redzamas video, lielā baltā haizivs vairākas reizes uzbrūk būrim - haizivs rīkle ir pavisam tuvu. Jāatzīmē, ka konkrētais video uzņemts ar GoPro Hero 4 platļeņķa kameru. 

Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) suga. Tā ir ļoti liela un plēsīga makreļhaizivs, kas sastopama gandrīz visu okeānu piekrastes ūdeņos, izņemot Ziemeļu Ledus okeānu. Lielā baltā haizivs ir viens no agresīvākajiem plēsējiem okeānā. Tā medī dažādus jūras zīdītājus, zivis un jūras putnus, un tiek uzskatīta par visbīstamāko cilvēkiem bīstamo haizivju sarakstā. Lielā baltā haizivs uzbrūk cilvēkiem gandrīz trīs reizes biežāk nekā nākamā sarakstā nosauktā - tīģerhaizivs (Galeocerdo cuvier). Lai arī šo haizivi mēdz saukt par cilvēkēdāju, tomēr cilvēks nav iecienītākais šīs plēsoņas medījums. 

Info: YouTube un Wikipēdija 

10 lietas, kas jāatceras ikvienam daiverim

Attēls: deeperblue.com

Neatkarīgi no daivera pieredzes, prasmēm, pārliecības un kvalifikācijas līmeņa ir dažas lietas, kuras vajadzētu atcerēties ikvienam akvalangistam. Un tās ir svarīgas ne tikai daiveru drošībai, bet arī lai tiktu saglabāta zemūdens pasaule. 

1. Neko neaiztieciet! 

Daiveri ļoti bieži neapzinās kādus neatgriezeniskus bojājumus viņi iepējams var nodarīt zemūdens pasaulei. Piemēram, pieskaroties kādam krāsainam koraļļu zaram vai aizskarot bruņurupuci. Atcerieties, ka pieskaroties koraļļiem tiem tiek nodarīti neatgriezeniski bojājumi, kā rezultātā koraļļi iet bojā. Daiveriem arī jāatceras, ka zemūdens iemītniekus nevajag dzenāt vai jebkā aizskart un aiztikt.

2. Nepakļaujaties apkārtējo spiedienam.

Ikvienam daiverim pirms doties nirt ir jābūt pārliecinātam par konkrētā daiva plānu, jābūt drošam par savām iespējām un prasmēm. Jāatceras, ka šis nav ne īstais laiks, ne īstā vieta, lai ļautu apkārtējiem noteikt, kas tieši jums ir labākais. Daiverim ir jābūt pārliecinātam, ka viņš spēs veikt konkrēto daivu, kā arī, ka konkrētā daiva plāns atbilst viņa personīgajiem niršanas limitiem. 

3. Peldspējas prasmes. 

Peldspējas prasmes var būt diezgan maldinošas. Var šķist, ka tās var ļoti viegli iemācīties, tomēr realitātē tās ir diezgan grūti apgūstamas. Tāpēc peldspējas prasmes nepieciešams regulāri pilnveidot. Jebkuram akvalangistam jāspēj regulēt peldspēju ar ieelpu un izelpu - attiecīgi vai nu paceļoties, vai nolaižoties. Daiverim arī jāprot izmatot savu BCD, lai kompensētu peldspējas izmaiņas niršanas laikā. 

4. Uzmaniet savas pleznas. 

Ja akvalangists pilnībā nekontrolē un nepārvalda savas pleznas, viņš negribot var kaut ko nolauzt vai kādam trāpīt ar pleznu. Ja daiveris ir kaut ko aizskāris ar pleznām, viņam jāapstājas un jāpaskatās ko tieši viņš ir aizskāris. Dažreiz pat nepieciešams veikt pāris vēzienus ar rokām, lai izkļūtu no konkrētās vietas un atgūtu kontroli. Jāatceras, ka pārāk sparīgi pleznu vēzieni var ne tikai nolauzt kādu  koraļļa zaru, bet arī pacelt nogulsnes, kas noklājot koralļus ietekmē fotosintēzi un noved koraļļus pie bojāejas utt.

5. Niršanas ekipējums.  

Niršanas ekipējums ir ļoti nozīmīgs daivera drošībai. Tādēļ ekipējumu nepieciešams regulāri pārbaudīt un uzglabāt atbilstošos apstākļos. Ja jūs rūpēsieties par savu niršanas ekipējumu, tad uz to varēs paļauties niršanas laikā. 

6. Nepārtrauciet elpot.

Kaut arī šis ir saraksta sestais punkts, īstenībā tā ir svarīgākā niršanas prasme. Atcerieties - nekad neaizturiet elpu, ieelpojiet un izelpojiet visu niršanas laiku.  

7. Uzmaniet savas gaisa rezerves. 

Akvalangists niršanas laikā nedrīkst aizmirst pārbaudīt balonā atlikušās gaisa rezerves - pārbaudiet tās pēc iespējas biežāk. Tas ir ļoti būtiski, ja vēlaties, lai jūsu daivs būtu drošs un lai izvairītos no negaidīta gaisa trūkuma.   

8. Nekad pārsniedziet savus niršanas limitus. 

Lai daivs būtu drošs, nirējam nekad nevajadzētu pārsniegt savus niršanas limitus. Tas viss ietver apmācības līmeni, pieredzi, prasmes un komforta līmeni. 

9. Klausieties instruktāžu. 

Neklausoties instruktāžu daiveris nezinās ko darīt daiva laikā, kā konkrētais daivs noritēs. Labākajā gadījumā tas sabojās daivu, bet sliktākajā gadījumā daiveris var apmaldīties. 

10. NEKO neaiztieciet! 

Šis punkts ir pelnījis atkārtošanos. Zem ūdens nevajag neko aiztikt. Kā teikts senā parunā - vienīgais, ko jūs varat paņemt ir bildes un vienīgais, ko jūs drīkstat aiz sevis atstāt ir burbuļi. 

Info: www.deeperblue.com 

Milzu zaļie jūras bruņurupuči - video

Īsfilma, kurā redzams milzu zaļais jūras bruņurupucis, uzņemta Ēģiptē, Sarkanās jūras daivsaitā Marsa Abu Dabbab.

Video "A Touch of Bali"