 |
| Attēls: thedoctorschannel.com |
Kā šodien, 13.jūlijā atsaucoties uz telekanāla LNT ziņām raksta portāls diena.lv - "Polijas zinātnieki uzgājuši Baltijas jūrai netipiskas baktērijas, kas var būt pat nāvējošas.
Baktērijas latīniskais nosaukums ir Vibrio Vulni-ficus, un tās parasti ir sastopamas krietni siltākos ūdeņos. Pie Ziemeļamerikas krastiem tās šogad jau bijušas par iemeslu divu cilvēku nāvei.
Tās ir īpaši bīstamas cilvēkiem ar pazeminātu imunitāti, ja peldētājam ir vaļējas brūces vai citi ādas bojājumi. Latvijas zinātnieks uzskata, ka Baltijas jūrā pie Polijas šīs nāvējošās baktērijas, visticamāk, ievestas ar kāda kuģa balasta ūdeņiem.
 |
| Foto: wikimedia.org |
"Es pieņemu, ka tas ceļš varētu būt tāds, ka viņu atveda ar balasta ūdeņiem un turpat netālu gadījās kāds, kas paņēma paraugu un [baktēriju] konstatēja. Tā ir siltu ūdeņu baktērija, un man šķiet maz ticami, ka tā te izdzīvos. Jautājums ir tāds - cik ilgi baktērijas te var uzturēties. Pieņemu, ka neviens to nezina šobrīd," situāciju vērtēja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošais pētnieks Juris Aigars.
Kā skaidro zinātnieks, bīstamās baktērijas labi jūtas, ja ūdens temperatūra ir vairāk nekā divdesmit grādu. Ņemot vērā, ka Baltijas jūrā tik silts ūdens ir vien retās vietās, līdz Latvijas piekrastei šīs nāvējošās baktērijas, visticamāk, nevarētu nonākt."
Kā ziņo healthmap.org - Floridas (ASV) medicīnas organizācijas šogad jau reģistrējušas 8 inficēšanās gadījumus ar Vibrio Vulnificus baktērijām, no tiem 2 beigušies letāli.
Vibrio vulnificus ir gram-negatīva baktērija, tā atrodama siltos jūras ūdeņos. Jāatzīmē, ka šīs baktērijas skar tikai cilvēkus un primātus. Šīs baktērijas pieder pie baktēriju saimes, kurā atrodamas arī baktērijas, kas izraisa holēru un Vibrio parahaemolyticus baktērijas.
Inficēties ar Vibrio vulnificus var vai nu lietojot termiski nepietiekami apstrādātus jūras produktus, vai arī vaļējām brūcēm nonākot saskarē ar jūras ūdeni, kurā atrodamas šīs baktērijas.
 |
| Foto: aafp.org |
Ja Vibrio vulnificus baktērijas cilvēka ķermenī nonāk tās norijot, tad pirmie simptomi parasti parādās pēc 16-38 stundām. Biežākie simptomi ir vemšana, caureja, sāpes vēderā un drudzi. Ja infekcija nonāk caur vaļēju brūci, tad traumētajā vietā parādās čūlas un var sākties audu atmiršana.
Inficēšanās gadījumi ar Vibrio vulnificus tiek reģistrēti diezgan reti. Pārsvarā inficēšanās notiek lietojot pārtikā nepietiekami apstrādātas jūras veltes, kas veseliem indivīdiem visbiežāk izraisa vieglas formas kuņģa-zarnu trakta saslimšanu un, jāatzīmē, ka par šādiem gadījumiem reti tiek ziņots. Pārsvarā visi ar Vibrio vulnificus infekciju reģistrētie saslimšanas gadījumi bijuši indivīdiem ar novājinātu imūnsistēmu un šādos gadījumos Vibrio vulnificus infekcija var būt ļoti nopietna. Inficētajiem indivīdiem pēc iespējas ātrāk jāapmeklē ārsts un jāuzsāk ārstēšanās ar antibiotikām.
Lai samazinātu inficēšanās risku ar Vibrio vulnificus iedzīvotāji, kuru reģionā reģistrētas šī veida baktērijas, tiek aicināti ievērot vairākus piesardzības pasākumus: nepatērēt jēlus vai termiski nepietiekami apstrādātus vēžveidīgos, izvairīties no saskares ar jūras ūdeni, ja jums ir vaļējas brūces; valkāt cimdus apstrādājot vēžveidīgos.
Info: www.diena.lv , www.healthmap.org un Wikipēdija
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru