Kuprvaļi pie Tongas salām - video

Daivings Maltā - vraki un alas - video

Atceroties Andri Vanagu un par ūdenslīdējiem Latvijā

Andris Vanags uz grāmatas "Daivings" vāka

Šīs nedēļas žurnālā "Sestdiena" publicēts raksts par ūdenslīdējiem Latvijā, par viņu sarežģītajiem un arī bīstamajiem darba apstākļiem. Autors Gunārs Valdmanis rakstā "Ūdenslīdēji riskē ar dzīvību" atceras arī ūdenslīdēju, Jēkabpils daivinga kluba "Nirējs" vadītāju, portāla nirejs.lv radītāju, CMAS instruktoru un vairāku daivingam veltītu grāmatu autoru Andri Vanagu, kurš traģiski gāja bojā šīs vasaras sākumā. Pilnībā viss raksts lasāms žurnāla "Sestdiena" 2015.gada 28.augusta numurā - šeit pārpublicēts tas, kas pieejams portālā Diena.lv

Kā raksta Gunārs Valdmanis žurnālam "Sestdiena" un portālā Diena.lv: "Pirms trim mēnešiem darba negadījumā Aiviekstes HES gāja bojā ūdenslīdējs Andris Vanags. Šis negadījums kārtējo reizi apliecinājis, ka ūdenslīdēja darbs ir ļoti riskants un bīstams.

Lai gan mēdz teikt, ka vislabākā nāve ir tad, ja esi aizgājis mūžībā, darot darbu, ko patiešām mīli, visticamāk, tas bija vājš mierinājums cilvēkiem, ko personīgi skāra pirms trim mēnešiem izskanējusī ziņa: darba negadījumā Aiviekstes hidroelektrostacijā, tīrot ūdenskrātuvi, gājis bojā darbinieks — ūdenslīdējs. Tikai vēlāk kļuva zināms, ka bojāgājušais nav bijis ierindas darbinieks, bet gan Andris Vanags, ūdenslīdējs ar ļoti lielu pieredzi, Starptautiskās zemūdens peldēšanas federācijas instruktors, entuziasts, kuram ūdenslīdēja darbs un niršana bija dzīvesveids. Vanags ar savu pieredzi un pētījumiem par niršanu un zemūdens arheoloģiju nesavtīgi dalījās arī ar citiem, sarakstot vairākas grāmatas un atsaucīgi sniedzot intervijas medijiem.

Foto: nirejs.lv

Vanaga dzīvību atņēmušā negadījuma apstākļu un cēloņu izmeklēšana joprojām turpinās, tāpēc gan ūdenslīdēja darba devēji, energokompānija Latvenergo, gan Valsts darba inspekcija par negadījuma apstākļiem plaši nerunā. Latvenergo pārstāve Ivita Bidere vien atzīst — kamēr turpinās izmeklēšana, uzņēmums atturēsies no jebkādiem komentāriem par negadījuma apstākļiem un arī ūdenslīdēju darba specifiku uzņēmumā. Sniegt komentārus par negadījumu līdz laikam, kamēr lietā nebūs oficiāls slēdziens, nebija gatavs arī Latvijas Profesionālo ūdenslīdēju asociācijas vadītājs Andrejs Čerņavskis, kura vadītās asociācijas biedri negadījuma izmeklēšanā piesaistīti kā eksperti.

Savukārt Valsts darba inspekcijas pārstāve Aiga Liere atklāja, ka nāvi nesošais negadījums noticis sešu metru dziļumā, kad ūdenslīdējs veicis darbus, kas saistīti ar ūdens noplūžu novēršanu caur aizvariem. Zināms arī, ka pēc negadījuma cietušo vēl izdevās nogādāt krastā, sākt pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu un arī sagaidīt mediķu ierašanos, tomēr mediķiem neizdevās glābt Vanaga dzīvību. Par negadījumu iegūtās liecības un arī Profesionālo ūdenslīdēju asociācijas viedoklis joprojām tiek vērtēts.

No neoficiāliem avotiem iegūtā informācija liecina, ka pieredzējušais nirējs savā darbā pieļāvis kļūdu un piepeldējis pārāk tuvu kādam no hidroelektrostacijas aizsprosta aizvariem, kur tas tobrīd nebija atļauts. Viņš iekļuvis spēcīgā straumē, sadursmē pret aizvaru gūstot ļoti smagas traumas. 

Foto: forum.myriga.info

Gan preses arhīvi, gan arī Profesionālo ūdenslīdēju asociācijas vadītāja aplēses liecina, ka kopumā kopš neatkarības atgūšanas Latvijas piekrastes un iekšzemes ūdeņos dzīvību zaudējuši četri profesionālie ūdenslīdēji. "Formāli raugoties, protams, var šķist, ka negadījumu statistika nav īpaši liela, jo četri nāves gadījumi vairāku desmitu gadu laikā it kā nav daudz. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijā kopumā strādā ap 50–70 ūdenslīdēju, negadījumu skaits uzskatāms par lielu," secina Andrejs Čerņavskis. 

Raksturojot ūdenslīdēju darba ikdienu, Čerņavskis norāda, ka lielākā daļa Latvijas profesionālo ūdenslīdēju nodarbojas ar ostu un tiltu uzturēšanu, kā arī aizsprostu un hidroelektrostaciju apkopes darbiem. Asociācijas vadītājs profesionāļu darbu raksturo kā bīstamu, uzsverot, ka, atšķirībā no niršanas atpūtas nolūkos, profesionālam ūdenslīdējam bīstamību bieži vien rada arī veicamais darbs, kas nozīmē gan papildu slodzi, gan nereti arī papildu risku saistībā ar hidrotehnisko iekārtu tiešo tuvumu. 

"Nereti pasūtītāji mēdz uzskatīt, ka ūdenslīdēju darbs ir kaut kas līdzīgs celtniecībai. Viņi saka — kas tad te, pusstundas darbs vien ir, nerēķinoties ar to, ka pat viena objekta apsekošana zem ūdens var prasīt ļoti rūpīgu plānošanu," atklāj Čerņavskis."

Visu rakstu par bīstamo ūdenslīdēju darbu lasiet žurnāla Sestdiena 28.augusta numurā.

Pārpublicēts no www.diena.lv

Jūrā pie Klaipēdas novēroti delfīni

Foto: bbc.co.uk

Kā raksta portāls Diena.lv atsaucoties uz lietuviešu portālu grynas.lt - augusta vidū "atpūtnieki pie Klaipēdas kļuvuši par lieciniekiem neierastai ainai - tur netālu no krasta Baltijas jūrā rotaļājušies delfīni.

Foto: la.lv

"Tas ir neticams, taču patīkams fakts. Kad man piezvanīja Klaipēdas universitātes doktorants Juļus Morkūns un teica, ka redz jūrā delfīnus, es pats steidzos pārbaudīt informāciju. Biju patīkami pārsteigts, kad paša acīm ieraudzīju divus delfīnus, kuri brīvi peldēja Baltijas jūrā pie Smiltīnes krastiem. 35 gadu laikā, kopš es strādāju Jūras muzejā, tā bija pirmā reize, kad izdevies redzēt tik pasakainu skatu," sacīja Lietuvas Jūras muzeja vecākais ihtiologs Sauļus Karaļus.

Viņš sacīja, ka manītie ir pudeļdeguna delfīni jeb afalīnas. Viņi peldējuši aptuveni 500 metru attālumā no delfinārija.

Kā pastāstīja Karaļus, tā kopš 2000.gada ir trešā reize, kad Baltijas jūrā manītas afalīnas. "Pēdējo reizi viņi tika manīti 2007.gadā, taču tad viņi nebija tik tuvu krastam," viņš sacīja."

Pārpublicēts no: www.diena.lv 

Daivere no Kuveitas mēģinās pārspēt ilgākā daiva rekordu

Rima Abdullah Al Edana / Foto: thescubanews.com

Ginesa Pasaules rekordu sadaļā "Ilgākais daivs" gan sievietes, gan vīrieši mēģina pārspēt diezgan regulāri. Piemēram, šogad tas noticis jau divas reizes. Aizvadītajā mēnesī amerikāniete Kristija Kvila (Kristi Quill) zem ūdens pavadīja 51 stundu un 25 minūtes, šo rezultātu arī ir apstiprinājusi Ginesa Pasaules rekordu komiteja. Ar to arī tika pārspēts šī gada jūnijā ēģiptieša Walaa Hafeza (Walaa Hafez) uzstādītais rekords - 51 stunda 24 minūtes un 13 sekundes. Un ļoti iespējams amerikānietes uzstādītais rekords kritīs arī šogad - oktobrī daivere no Kuveitas Rima Abdullah Al Edana (Reem Abdullah Al Edan) mēģinās pārspēt esošo "Ilgākā daiva" rekordu. Tas notiks Sarkanajā jūrā Hurgadas (Ēģipte) piekrastē. 

Rima Abdullah Al Edana ir SSI daivmāstere un šobrīd viņa pabeidz SSI instruktoru apmācības kursu. Al Edana arī strādā Kuveitas Veselības ministrijā. 

Al Edana ar šo daivu vēlas arī pievērst uzmanību grūtībām ar kurām ik dienu saskaras arābu valstu sievietes, kā arī iedvesmot viņas gūt panākumus arī jomās, kurās dominē vīrieši.  

Šo Ginesa Pasaules rekorda mēģinājumu organizē tā pati kompānija, kas palīdzēja ēģiptiešu daiverim Walaa Hafezam veikt pasaules rekorda daivu šī gada jūnijā.

Jāatzīmē, ka oktobra pasākuma organizatori iecerējuši, ka atbalsta grupa Al Edanas rekorda daivam sastāvēs pārsvarā no sievietēm daiverēm. Tādēļ organizatori aicina pieteikties sievietes daiveres, kuras būtu ieinteresētas palīdzēt šī rekorda realizēšanā. 

Ja jums ir interese piedalīties šajā pasākumā - rakstiet tā organizatoriem uz e-pastu reem.longestscubadive@gmail.com - un neaizmirstiet pievienot arī savu CV un foto. 

Info: www.deeperblue.com , www.thescubanews.com 

Aļaskas zemūdens pasaule - video

Melburnas zemūdens pasaule - video

Latvijas pludmelēs izskalots tūkstošiem medūzu

Foto: nra.lv / Inese V. ‏@happ_inesss/ twitter

Kā raksta portāls NRA.lv - "Sociālajos tīklos iedzīvotāji aktīvi ziņo par pludmalēs izskalotām medūzām, it īpaši Liepājas, Ventspils un Saulkrastu pludmalēs, kur nonākuši simtiem šo ūdens iemītnieku.

„Tas ir normāli,” stāsta Latvijas Dabas muzeja vecākais zoologs Edgars Dreijers. „Šajā laika periodā, kas ir vasaras beigas- augusts, septembris- medūzas, kas dzīvo Baltijas jūrā, savu dzīvi ir nodzīvojušas un pakāpeniski iet bojā. Līdz ar to jūra tās vienkārši izskalo krastā- līdzīgi kā aļģes vai gliemju čaulas. Tā ir pilnīgi normāla parādība un tā tas ir bijis katrtu gadu.”

Foto: ventasbalss.lv

Baltijas jūrā dzīvojošās medūzas ir Ausainās aurēlijas (Aurelia aurita), kuras ir cilvēkam pilnīgi nekaitīgas, informē Dreijers. Ja kādreiz Baltijas jūrā nākas saskarties ar šādu dzīvu medūzu un pieskarties tai, var rasties nepatīkamas sajūtas, kas līdzinās nātres dzēlienam. Savukārt bojā gājušās medūzas, kas izskalotas krastā, nav nekāds drauds cilvēka veselībai.

Ne Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), ne Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvjiem nav pieejamas ziņas par problēmām, kas cilvēkiem būtu radušās saskarē ar Ausainajām aurēlijām, kuras izskalotas Baltijas jūras krastā." 

Pārpublicēts no: www.nra.lv

Sardīņu migrācija Dienvidāfrikas piekrastē - video

Daivings Taizemē Racha Yai salas apkārtnē - video

"Umbria" vraks Sarkanajā jūrā - video

Floridas piekrastē atrod nogrimušus dārgumus 4,5 miljonu dolāru vērtībā

Foto: floridatoday.com 

Floridas (ASV) zemūdens dārgumu medniekiem šī vasara izrādījusies atradumiem ļoti bagāta. Pirms nepilna mēneša Šmitu ģimene nāca klajā ar paziņojumu, ka atraduši apmēram miljonu ASV dolāru vērtus nogrimušus dārgumus. Nu daiveru grupa Brenta Brisbena (Brent Brisben) vadībā nākusi klajā ar paziņojumu, ka Floridas piekrastē atraduši nogrimušus dārgumus, kuru kopējā vērtība sastāda apmēram 4,5 miljonus $. 

Foto: floridatoday.com 

Dārgumi atrasti 30. un 31.jūlijā Vero Beach (Florida) piekrastē. Šajās divās dienās S/V "Capitana" kapteinis Brents Brisbens un viņa komanda Atlantijas okeāna dzelmē atraduši 350 zelta monētas. Deviņas no atrastajām monētām ir tā dēvēt "Royals", katra šī monēta maksā apmēram 300000 $. "Royals" tika izkaltas 1700-to gadu sākumā speciāli Spānijas karalim Filipam V. 

Foto: floridatoday.com 

Jāatzīmē, ka daiveri vispirms atrada 230 zelta monētas, bet tad meklēšanas darbus pārtrauca vētra. Nākamajā rītā dārgumu meklēšana turpinājās un tā bija veiksmīga - tika atrastas vēl 75 zelta monētas. 

Foto: floridatoday.com 

Atgādināšu, ka 17.jūnijā zemūdens dārgumu meklētājs Ēriks Šmits, kurš dārgumus meklēja kopā ar ģimeni, šajā pat teritorijā atrada 51 zelta monētu un 12m garu zelta ķēdi. Šmita atradums tika novērtēts apmēram viena miljona ASV dolāru vērtībā.

Pēc Floridas štata likumiem - 20% dārgumu tiks nodoti vietējam muzejam, bet pārējie pienākas to atradējiem. 

Foto: floridatoday.com 

1715.gada 24.jūlijā pa ceļam no Havannas uz Spāniju vētras laikā Floridas piekrastē nogrima 11 Spānijas galeoni (burukuģi). Toreiz bojā gāja vairāk kā tūkstotis cilvēku. Bet okeāna dzelmē nonāca dārgumi, kuru vērtība mūsdienās sastāda apmēram 400 miljonus ASV dolāru.

Brents Brisbens ir kompānijas "1715 Fleet - Queens Jewels LLC" īpašnieks, šai kompānijai pieder ekskluzīvas tiesības uz 1715.gadā nogrimušās galeonu flotes dārgumiem. 

Info: www.floridatoday.com 

Daivings Komodo Nacionālajā parkā - video

Kā izglāba jūras bruņurupuci jeb plastmasas salmiņš bruņurupuča degunā - video

Foto: divephotoguide.com 

Jūras biologu grupas, kas Kostarikas piekrastē pētīja Olīvkrāsas jūras bruņurupučus (Lepidochelys olivacea), redzeslokā nonāca jauns vīriešu kārtas bruņurupucis ar apgrūtinātu elpošanu. Kā "National Geographic" pastāstīja jūras bruņurupuču eksperte no Teksasas universitātes Kristīne Figenera (Christine Figgener) sākumā viņi domājuši, ka bruņurupuča nāsī ir kāds parazitējošs tārps, bet izrādījies, ka tas ir 10-12cm garš plastmasas salmiņš. Konkrētais video, kurā redzams, kā pētnieki atbrīvo bruņurupuča nāsi no svešķermeņa, kārtējo reizi atgādina - neizmetiet jebkādus atkritumus ūdeņos - tie var kaitēt jūras iemītnieku veselībai un būt pat nāvējoši.

Kā paši pētnieki komentēja savu video - pēc īsas apspriedes izlemts svešķermeni no bruņurupuča deguna izņemt. Tā kā laivā vienīgais pieejamais instruments šādas procedūras veikšanai bijis Šveices armijas nazis, tad tas arī izmantots. Jāatzīmē, pētnieku komanda atradās okeānā, vairāku stundu braucienā līdz tuvākajai veterinārajai klīnikai, kā arī viņiem nebija atļaujas pārvadāt bruņurupuci no viņa ierastās vides. Izvilkt plastmasas salmiņu no bruņurupuča deguna nemaz nebija viegli - tas viss redzams video, arī pašam bruņurupucim procedūra nepatika, tomēr pēc tās viņš varēja daudz brīvāk elpot. 

Pēc salmiņa izņemšanas bruņurupuča degunu dezinficēja ar jodu un pacientu vēl kādu brīdi novēroja pirms palaist atpakaļ savvaļā. 

Kristīne Figenera jau gadiem ilgi piedalījusies kampaņās pret plastmasas atkritumiem jūrās un okeānos, tomēr līdz šim viņai vēl ne reizi nebija gadījies atrast plastmasas salmiņu bruņurupucim degunā. "Dzīvnieks ieskatījās tā, it kā tam būtu elpošanas traucējumi, jo salmiņš bija nosprostojis visu nāsi."

Kā uzsver Figenera - plastmasas atkritumi, piemēram, plastmasas maisiņi un pat zobu birstes nonāk jūras bruņurupuču kuņģos, tikpat bieži nākas novērot zvejas āķus, kas iedūrušies bruņurupuča mutē vai spurās. 

Konkrētais video pievērš uzmanību tam, kur īsti nonāk daļa atkritumu. Esot pie ūdeņiem neaizmirsīsim aiz sevis savākt visus atkritumus. 

Info: www.news.nationalgeographic.com,  www.divephotoguide.com 

Vai nofilmēta pati lielākā haizivs? Video

  

Lielā baltā haizivs, kas pazīstama kā Deep Blue, tiek uzskatīta par lielāko haizivi, kas jebkad nofilmēta. Un nesen tā atkal novērota netālu no Gvadalupes salas Meksikā. Šī lielā baltā haizivs ir apmēram 6m gara un ap 50 gadus veca. Pirmo reizi tā tika nofilmēta 2013.gadā, kad Discovery Channel filmēja "Shark Week" sērijas. Jaunākos kadrus ar Deep Blue Facebook ievietoja haizivju pētnieks Mauricio Ojos Padilla (Mauricio Hoyos Padilla) aicinot aizsargāt šo gigantisko haizivi.  

Info: www.sportdiver.com 

Mēģinājums uzstādīt pasaules dziļākā daiva rekordu beidzas traģiski

Foto: thescubanews.com

Kā raksta thescubanews.com atsaucoties uz Scuba Tec - Dr. Gaja Garmana (Dr. Guy Garman), zināma arī kā Doc Deep, mēģinājums labot Ginesa Pasaules rekordu sasniedzot 365m dziļumu beidzies traģiski. Dr. Gajs Garmans gājis bojā nesasniedzot ieplānoto dziļumu.

Ginesa Pasaules rekorda mēģinājums norisinājās Karību jūrā pie Santakrusas salas. Tas sākās agrā 15.augusta rītā un nedaudz vairāk kā 10 stundu laikā bija iecerēts sasniegt 365m dziļumu. Šī mēģinājuma laikā bija ieplānots pārspēt ēģiptieša Ahmeda Gabra uzstādīto rekordu - 332.4m.

Paziņojumā, ko "Scuba Tec" ievietojusi savā Facebook lapā teikts: "Mūsu daivkomanda (kurā bija arī viņa dēls) pavadīja viņu līdz 60m un tālāk no šā dziļuma turpināja vērot viņa ieniršanas gaitu. Pēc plāna 38 minūtes vēlāk viņam bija jau jāatgriežas no dziļuma un jāsasniedz daiveru atbalsta komanda 110m dziļumā, viņš tur neieradās."

Kā medijiem teicis "St. Croix Blue Water Adventures" īpašnieks - nirēji gaidīja cik vien ilgi iespējams un dziļāk esošās daiveru atbalsta grupa devās pārliecināties, kas noticis, cerot, ka radušās vien kādi sarežģījumi. Dr.Garmans bija pievienots 365m nolaišanās virvei, tāpēc viņa izcelšana nebija iespējama. Dr.Garmana ķermeni ieplānots izcelt nākamajā nedēļā - pagaidām tiek izstrādāti dažādi tehniskie risinājumi kā to labāk izdarīt.

Dr.Garmans nodarbojās ar daivingu 4 gadus, kuru laikā viņš bija ieniris 595 reizes, no tām vairāk kā 345 daivi bija dziļāki par 60m, bet 35 daivi pārsniedza 150m dziļumu. Iepriekšējais Dr.Garmana dziļākais daivs noritēja šī gada 18.aprīlī, kad viņš sasniedza 246m dziļumu. 

Info: www.thescubanews.com, www.viconsortium.com 

Modi var demonstrēt arī zem ūdens - video

Modes māksliniece no Krievijas Jana Nedzvetskaja aizvadītā gada nogalē prezentējot 2015.gada pavasara/vasaras kolekciju izvēlējās ļoti interesantu tērpu demonstrēšanas veidu - daļa modes skates norisinājās zem ūdens. 

Iesākumā Janas Nedzvetskajas darinātajos tērpos ģērbtās modeles defilēja pa skatuvi, kas novietota virs baseina, tad modeles devās ūdenī un modes skate turpinājās zem ūdens. Lai viss, kas norisinās zem ūdens, būtu redzams skates apmeklētājiem baseinā atradās zemūdens operatori, kuri on-line režīmā zemūdens modes skati translēja uz ekrāna.

Daivings El Gouna, Ēģiptē - "Dolphins, Wrecks & more" - video

Thistlegorm - video

Šodien atkal "Thistlegorm" tēma - labs video par šī kuģa vraku.

Daivs ar orkām Jaunzēlandē - video

Foto: tdm.com

Daiveriem Jaunzēlandē pie Mazās Bariersalas (Little Barrier Island) izdevies uzņemt zemūdens kadrus ar zobenvaļiem (Orcinus orca). Oklendas universitātes studenta Sema Galoveja (Sam Galloway) filmētajos kadros redzams kā viņiem garām ļoti nelielā attālumā aizpeld divi zobenvaļi. "Mēs viņus redzējām divas reizes riņķojot ap salu un medījot rajas piekrastes seklumā. Lielie zobenvaļi par mums neizrādīja interesi, toties jauniņie, lai mūs apskatītu, piepeldēja pat ļoti tuvu, klāt."

Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs. Tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā zobenvaļu ģints (Orcinus) suga. Otra ir aizvēsturiskā suga - Orcinus citoniensis, kas dzīvoja pliocēna laikā pirms 2 - 5 miljoniem gadu.

Zobenvalis apdzīvo visus pasaules okeānus, sākot ar polārajiem apgabaliem Arktikā un Antarktīdā un beidzot ar tropu jūrām. Tā kā Starptautiskajai dabas un dabas resursu aizsardzības savienībai trūkst datu par zobenvaļu kopējo izplatību, kā arī to sistemātika ir neskaidra, tad šai sugai nav piešķirts aizsardzības statuss.

Kopumā pasaulē ir apmēram 50 000 zobenvaļu: Antarktikas reģionā apmēram 25 000, Klusā okeāna tropu reģionos 8500, bet Klusā okeāna ziemeļos 2250 - 2700, Atlantijas okeāna ziemeļos 500 - 1500. Dažas zobenvaļu populācijas ir apdraudētas, jo tās ietekmē piesārņotais jūras ūdens un dzīves telpas zaudēšana, konkurējot ar komerciālajiem zvejniekiem. Lai arī savvaļas zobenvaļi netiek uzskatīti par bīstamiem dzīvniekiem attiecībā pret cilvēkiem, tomēr nebrīvē ir bijuši gadījumi, kad zobenvalis ir uzbrucis savam kopējam.

Tipisks zobenvalis ir melns ar baltiem laukumiem. Tā mugura ir melna, krūtis un sāni balti, kā arī balts laukums ir virs un aiz acs. Zobenvalim ir masīvs, spēcīgi veidots ķermenis, uz muguras liela, labi attīstīta spura, kas tēviņiem var būt 1,8 m augsta. 

Zobenvaļa zobi ir ļoti asi un lieli, segti viscauri ar emalju. Augšējie zobi atbilst apakšējo zobu atstarpēm, līdz ar to aizvērti žokļi cieši noslēdzas. Kopumā žokļi ir ļoti spēcīgi un piemēroti sagrābšanai un upura ciešai noturēšanai. Augšējā žokļa zobi ir vērsti nedaudz uz āru, tādējādi zobenvalis spēj noturēt pat ļoti lielus un spēcīgus upurus, kas cenšas izrauties no zobenvaļa tvēriena.

Zobenvalis ir lielākais dzīvnieks delfīnu dzimtā, turklāt tam piemīt izteikts dzimumu dimorfisms. Tēviņš parasti ir 6 - 8 metrus garš un sver apmēram 6 tonnas. Mātīte ir mazāka, parasti tā ir 5 - 7 m gara, sver 3 - 4 tonnas. Vislielākais datētais zobenvaļa tēviņš ir bijis 9,8 m garš un svēris vairāk kā 10 tonnas, bet lielākā mātīte sasniegusi 8,5 m garumu un svērusi 7,5 tonnas. Piedzimstot mazulis sver 180 kg un ir apmēram 2,4 m garš. Zobenvalim ir tipiska delfīnu anatomiskā uzbūve, bet salīdzinoši ar citām sugām tā ir masīvāka.

Zobenvalis ir viens no ātrākajiem jūras dzīvniekiem, tā vidējais ātrums ir 55 km/h. Zobenvalim ir ļoti laba redze gan virs ūdens, gan zem ūdens. Tam ir lieliska dzirde un tauste, un kā visi vaļveidīgie tas medībām un orientācijai jūrā izmanto eholokāciju.

Zobenvaļa ikdiena paiet, meklējot medījumu, pārceļojot, atpūšoties un socializējoties ar pārējiem zobenvaļiem. Tas ir ļoti aktīvs dzīvnieks, kas ilgstoši peld pa ūdens virsmu, ik pa laikam veicot dažādus akrobātiskos lēcienus, vai vienkārši uzkuļ ar asti ūdeni. Visām šīm aktivitātēm ir sava nozīme. Tā var būt uzmanības izrādīšana mātītei, vienkārša savstarpēja komunikācija, rotaļāšanās, medījuma nolūkošana no augšas un citi iemesli. Kad zobenvalis cenšas pārlūkot ūdens virsmu, lai pārbaudītu, vai tuvumā nav medījums, tas galvu tur virs ūdens.

Zobenvalim ir otras lielākās smadzenes no visiem jūras zīdītājiem. Vislielākās ir kašalotam, kuram kopumā ir vislielākās smadzenes no visiem dzīvniekiem. Nebrīvē zobenvaļiem mēdz mācīt dažādus trikus un treneri tos raksturo kā inteliģentus, ziņkārīgus un rotaļīgus dzīvniekus.

Zobenvaļi mācās viens no otra un nodod savas iemaņas saviem mazuļiem. Ir novērots, ka, apmācot jauno zobenvali medīt, māte noķer medījumu, bet to atstāj dzīvu, aizvelk līdz mazulim un tad palaiž savainoto upuri vaļā, ļaujot jaunajam zobenvalim roni noķert pašam. Dialekti un dažādās iemaņas, ko zobenvaļi nodod no paaudzes paaudzē, pētnieki mēdz saukt par zobenvaļu kultūru. 

Info: Wikipēdija un www.tdm.com 

Frīdaiveru atbalsts Austrālijas frīdaiverei cīņā ar vēzi

Šī video stāsts ir ļoti aizkustinošs - 29 pasaules mēroga frīdaiveri apvienojušies, lai ar video starpniecību izteiktu savu atbalstu frīdaiverei no Austrālijas - Ketai Čarnlijai (Cat Charnley) viņas cīņā ar vēzi. Ļaunā slimība nav mazinājusi Ketas mīlestību un aizrautību ar frīdaivingu. Ideja izveidot šādu video pieder jaunzēlandiešu frīdaiverim Džonatanam Saneksam (Jonathan Sunnex), kurš kopā ar zemūdens fotogrāfu Dānu Verhovenu (Daan Verhoeven) nolēma parādīt Ketai cik ļoti frīdaivinga pasaule mīl viņu un viņas drosmi un aizrautību.

DeeperBlue.com Džonatans Sanekss pastāstīja, ka pirmo reizi saticis Ketu Čarnliju 2013.gadā, kad viņa ieradās uz frīdaivinga nometni Dahabā, Ēģiptē. "Viņa bija jauna, entuziasma pārņemta un ļoti talantīga. Desmit dienu laikā viņa uzrādīja pārsteidzošu progresu - no frīdaivinga iesācēju 20m dziļuma ļoti viegli pārgāja uz ieniršanu jau līdz 50m dziļumam. Viņas dzirkstošā, jautrā personība piesaistīja ikvienu, bet viņas smaidā slēpās noslēpums. Viņa jau vairāk kā gadu cīnījās ar vēzi. Bet viņa vienmēr smaidīja un smējās, un, ja nebūtu izstāstījusi savu noslēpumu, tad neviens pat nenojaustu, ka viņa ir slima."

Keta Čarnlija / Foto: Facebook

Keta turpināja nodarboties ar frīdaivingu un tai pat gadā devās pārstāvēt Austrāliju "Kalamata Depth Worlds" čempionātā. Austrālijas Frīdaivinga federācija apbalvoja Ketu kā labāko jauno frīdaiveri - sievieti un nākamajā gadā viņa bija ļoti tuvu, lai Havaju salās uzstādītu jaunu Austrālijas CNF NR. 

"Kopš diagnozes uzstādīšanas Keta ir apceļojusi pasauli nodarbojoties ar frīdaivingu un padarot īpašu katru savu dienu. Viņa ir bijusi drosmīga, laipna un iedvesmojusi visus, ko satikusi, un viņa ir aizskārusi daudzas, daudzas sirdis. Lai gan mēs visi cerējām, ka viņa pārvarēs savu slimību, diemžēl pēdējā laikā lietas nav gājušas pārāk labi," atzina Sanekss. "Tāpēc es vēlējos parādīt Ketai kā viņa mūs visus frīdaivinga sabiedrībā ir iespaidojusi un gribēju no mums visiem sniegt viņai kaut ko tādu, kas liktu viņai katru dienu smaidīt. Apspriežot to visu ar savu draugu un arī frīdaiveri Luisu Džonsu (Lewis Jones) radās ideja, kuru atbalstīja frīdaiveri no visas pasaules un ne mazāk kā 6 pašreizējie vai bijušie pasaules rekordisti - visi viņi oriģinālā veidā ar humoru un mīlestību sūtīja Ketai laba vēlējumus."

Ketai veltīto video, kurā skan viņas mīļākā dziesma samontēja Dānu Verhovens. Un kā atzīst Džonatans Sanekss - tas ir ļoti aizkustinošs video.   

Info: www.deeperblue.com 

Thistlegorm vraks skatāms 3D formātā

Attēls: octopusworlddahab.com

Vienu no pasaulē populārākajiem vrakiem - "SS Thistlegorm", kurš nogrimis Sarkanajā jūrā, var skatīt arī 3D formātā:

SS Thistlegorm 3D Wreck Tour

"Thistlegorm" vraks atrodas Sarkanajā jūrā 16-33m dziļumā. Lai apskatītu šo 1941.gada 6.oktobrī nogrimušā kravas kuģa vraku katru gadu Ēģiptē ierodas ļoti daudz nirēju. 

Daivings St.Johns - Sarkanā jūra, Ēģipte - video

Pie Skotijas krastiem novērotas apmēram 100 milzu haizivis

Foto: scotsman.com 

Pie Mall salas (Isle of Mull) Skotijā novērotas apmēram 100 milzu haizivis (basking shark (Cetorhinus maximus)). Tas izdevās "Sea Life Surveys" - kompānijai, kas vairāk kā 30 gadus nodarbojas ar vaļu, delfīnu un haizivju vērošanu izstrādājot speciālas izpētes un izglītojošās programmas. 

Milzu haizivis tika vērotas izmantojot bezpilotu lidaparātu. Bez tam haizivis tika filmētas arī to ierastajā vidē zem ūdens. 

Foto: scotsman.com 

Kā izsvēra "Sea Life Surveys" vadītājs Ričards Dērbijs (Richard Darby) - "Mēs pirmo reizi izmantojām bezpilotu lidaparātu un rezultāts bija pārsteidzošs." 
Jāatzīmē, ka konkrētā teritorija ir zināma kā haizivju iecienīta pulcēšanās vieta tieši vasaras mēnešos. 

"Pašlaik te ir pilns ar milzu haizivīm. Skati ir ļoti iespaidīgi," teica Dērbijs, atzīmējot, ka nesen izdevies novērot tiešām ļoti milzīgu milzu haizivi - tā bijusi gandrīz tikpat gara kā viņu laiva - apmēram 13m.

Foto: scotsman.com 

Džeimss Feirbeins (James Fairbairn), kurš vadīja dronu, uzsvēra arī zem ūdens uzņemtā materiāla vienreizību, kā arī atzīmēja bezpilotu lidaparāta sniegtās lieliskās iespējas: "Drons ļāva mums filmēt no dažādiem rakursiem un iegūt vairākus fantastiskus kadrus."


Info: www.scotsman.com 

Zvejnieki nofilmējuši milzu kalmāru - video

Foto: fishki.net 

Jūlija beigās internetā popularitāti iemantoja kāds Krievijas zvejnieku nofilmēts video, kurā redzams kā milzu kalmārs cenšas atņemt nozvejoto lomu. Tomēr zvejnieki neapjuka redzot tik milzīgu zemūdens briesmoni un ar harpūnu un nūju palīdzību viņiem izdevās milzu kalmāru aizdzīt. 

Jāatzīmē, ka kalmārs ne uzreiz padevās zvejnieku pretestībai. Kādu laiku tas vēl peldēja kuģa tuvumā, bet pēc tam ienira un aizpeldēja. Kā pēc tam pastāstīja zvejnieki - tik lielu kalmāru viņiem vel nebija nācies redzēt. 

Info: www.fishki.net 

Brīnišķīgā Dahabas zemūdens pasaule - video

Vidusjūrā bezvēsts pazudusi Pasaules čempione frīdaivingā Natalja Molčanova

Natalja Molčanova /Moscow Golden Dolphin 2008 / foto: Ingrīda Pūka

2.augustā nirstot Vidusjūrā netālu no Ibicas Spānijā bezvēsts pazudusi daudzkārtējā rekordiste un pasaules čempione frīdaivingā, Krievijas frīdaivinga federācijas prezidente Natalja Molčanova.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Natalja nira dziļumā bez pleznām, teikts Krievijas frīdaivinga federācijas izplatītajā paziņojumā. Tie nav bijuši ne treniņdaivi, ne frīdaivinga sacensību daivi. 

Kā raksta Dive.info - "Tajā dienā Natalja bija tērpusies savā iemīļotajā, violetajā 1,5mm biezajā, speciāli frīdaiveriem izstrādātajā hidrotērpā. Šo firmas zīmes "Molchanova" tērpu viņa radīja kopā ar dēlu Alekseju."

Vietā, kurā frīdaiveri nira, dziļums bija no 35m līdz 65m. Pēc vietējo glābšanas dienestu sniegtās informācijas - konkrētajā vietā mēdzot būt spēcīgas zemūdens straumes.

Foto: free-diving.ru

Molčanova veica nirienu uz 30-40m. Pēc niriena viņa iznira nevis ieplānotajā izniršanas vietā, bet gan tika redzēta apmēram 60m no ieniršanas vietas. Īsu brīdi pabijusi virs ūdens Natalja atkal devusies zem ūdens. Frīdaiveri, kas pavadīja Molčanovu un pieskatīja daiva laikā, Nataljai parādoties virs ūdens centās līdz viņai aizpeldēt, bet diemžēl nepaspēja. 

Nekavējoties tika uzsākta liela mēroga meklēšanas operācija, kurā iesaistījās visdažādākie dienesti, tai skaitā vietējais glābšanas dienests un krasta apsardze. 

Dive.info raksta: "Vai tā bija spēcīga straume, bleauts vai, varbūt, viņa pret kaut ko atsitās ar galvu?.. Nataljas meklēšanā devās vesela flotile privāto laivu un vietējās krasta apsardzes kuģi. Otrdien meklēšanas darbos tika iesaistīts robots, kurš veica zemūdens meklēšanas darbus un apsekoja teritoriju 500m rādiusā. Temperatūra ūdens virspusē bija apmēram 26 grādi, bet 20m dziļumā, pēc termoķīļa, ūdens temperatūra bija jau par 10-15 grādiem zemāka."

Foto: adrex.com

Par Molčanovas pazušanas vietu tiek uzskatīta teritorija 2 jūras jūdzes uz ziemeļrietumiem no La Savina ostas Poniente de es Freus. Slavenās frīdaiveres meklēšana oficiāli vēl turpinās, tomēr, kā uzsvērts Krievijas frīdaivinga federācijas paziņojumā, diemžēl veiksmīga rezultāta iespējamība ir ļoti neliela. 

Otrdien, pēc divu dienu intensīviem meklēšanas darbiem, Nataljas Molčanovas dēls, arī frīdaivinga čempions, Aleksejs Molčanovs paziņoja, ka visticamāk viņa māti neizdosies atrast dzīvu. "Šķiet viņa paliks jūrā. Domāju, viņai tas patiktu," teica Aleksejs Molčanovs.

Ja Natalju tā arī neizdosies atrast, tad neviens nekad neuzzinās, kas tieši ar viņu notika.

"Viņa bija frīdaivinga superzvaigzne, un mēs visi domājām, ka viņai nekas nespēs kaitēt," teica Kimmo Lahtinens, AIDA federācijas prezidents. "Ar viņu nekas nevarēja notikt, bet kad mēs spēlējamies ar okeānu, jūs paši zinat, kurš uzvar..."

"Pasaule ir zaudējusi pašu labāko frīdaiveri," - paziņojis 15-kārtējais frīdaivinga pasaules čempions Vils Trubridžs. 

Foto:  deeperblue.com / by Daan Verhoeven

Molčanova vienmēr deva priekšroku dziļumam. Kādā no savām intervijām viņa teica: "Salīdzinot ar okeānu baseins ir skrejceliņš, bet okeāns - tas ir skrējiens pa mežu." 2013.gadā Pasaules čempionātā frīdaivingā, kas noritēja Kalamatā, Grieķijā, Natalja kļuva par pirmo un vienīgo sievieti, kurai izdevies pārsniegt mistisko 100m dziļuma barjeru.

"Frīdaivings  - tas nav vienkārši sports, tas ir ceļš uz sapratni, kas mēs patiesībā esam," kādā no intervijām teica Molčanova. "Ja ieniršanas laikā mēs ne par ko nedomājam, tad mēs esam vienoti ar visu pasauli. Līdzko sākam domāt - mēs atdalāmies. Dažreiz mums ir nepieciešams pārstartēties un frīdaivings tajā ļoti palīdz."

Foto: adrex.com

Natalja Molčanova ir pasaulē pati titulētākā frīdaivere. Viņai pieder 41 pasaules rekords visās frīdaivinga galvenajās disciplīnās. 23 reizes Molčanova ir kļuvusi par pasaules čempioni. Nataljas rezultāti ir apbrīnojami un tie vienmēr paliks frīdaivinga vēsturē: Molčanova varēja aizturēt elpu uz vairāk kā 9 minūtēm, ienirt ar monopleznu līdz 101m dziļumam, ar vienu elpas vilcienu nopeldēt zem ūdens 234m. Šogad Pasaules čempionātā frīdaivingā esot 53 gadu vecumā Natalja izcīnīja divas zelta medaļas. Dotajā brīdī Molčanovai pieder 7 no 8 esošajiem pasaules rekordiem frīdaivingā - tas ir sasniegums kuru, ļoti iespējams, nekad neizdosies pārspēt. 

Nataljai Molčanovai ir pedagoģisko zinātņu kandidāta grāds, viņa ir daudzu zinātnisko rakstu un frīdaivingam veltītu mācību materiālu autore. Natalja ir Krievijas frīdaivinga federācijas dibinātāja un tās esošā prezidente. Viņas izstrādātās autorprogrammas tiek izmantotas frīdaivinga apmācībā daudzās pasaules valstīs. Pateicoties Molčanovai tūkstošiem cilvēku ir atklājuši sev frīdaivinga burvību. 

Foto: adrex.com

Kā teikts Krievijas frīdaivinga federācijas paziņojumā: "Natalja - ļoti gaišs un gudrs cilvēks, saprotoša un zinoša skolotāja, mīloša māte, kas lepojas ar saviem bērniem Oksanu un Alekseju.

Traģēdijas iemesli mums nav zināmi. Natalja patiesi mīlēja to, ar ko nodarbojās. Viņa šim sporta veidam veltīja visu savu dzīvi.

Trūkst vārdu, lai pilnībā izteiktu tās skumjas un sāpes, kādas šobrīd izjūt ikviens, kurš zināja Natalju, mācījās pie viņas, viņu mīlēja. Tas ir milzīgs un neaizstājams zaudējums tuviniekiem un draugiem un liels zaudējums starptautiskajai zemūdens kopienai, kas Natalju vienkārši sauca par Karalieni ("The Queen")."

Info: www.molchanova.ru , dive.info 

Anilao zemūdens pasaule - video

Suecas kanālā tiks atklāta pasaulē lielākā zivju audzētava

Foto: thecairopost.com

Kā aizvadītās nedēļas nogalē paziņoja Ēģiptes Vides ministrs Khaleds Fahmi (Khaled Fahmy) - Suecas kanālā izvietotās pasaulē lielākās zivju audzētavas izveide ar 3828 zivju baseiniem izmaksājusi apmēram 650 miljonus EGP ($ 83 000 000). 

Šonedēļ atklājot Jauno Suecas kanālu darbosies jau 1380 baseini un, kā uzsvēra Khaleds Fahmi, Vides ministrijas eksperti izvērtē visas projekta iespējamās ekoloģiskās problēmas.
Iecerēts, ka Suecas kanāla zivju audzētava nodrošinās jaunas darba vietas, kā arī iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku par pieņemamām cenām. Šis ir viens no Suecas kanāla projektiem ko Ēģipte iecerējusi attīstīt tuvākajos gados. 
Jaunais Suecas kanāls ir Ēģiptes projekts, kura mērķis ir paplašināt esošo Suecas kanālu, kas savieno Sarkano jūru ar Vidusjūru. Projekta ietvaros zem Suecas kanāla tiks izbūvēti seši jauni tuneļi un pārveidota teritorija 76 000 km² platībā abās kanāla malās, izveidojot starptautiskus loģistikas, tirdzniecības un rūpniecības centrus. 
Jaunā Suecas kanāla atklāšana ieplānota 2015.gada 6.augustā.

Info: www.thecairopost.com 

Kembridžas hercogiene ieguvusi PADI AOWD daivera sertifikātu

Kembridžas hercogiene Keita / foto:mirror.co.uk

Kembridžas hercogiene Keita Midltone sekmīgi nokātojusi PADI AOWD (Advanced Open Water Diver) kursu apstiprinājis Kensingtonas pils (Lielbritānija) oficiālais pārstāvis. Tas nozīmē, ka nu hercogiene var nirt līdz 30m dziļumam un pievienoties savam vīram Kembridžas hercogam dažādās niršanas ekspedīcijās.

Kembridžas hercogiene Keita PADI AOWD kursu kārtoja daivinga skolā Mustikā (Mustique) - Karību jūrā esošā mazā salā, kas ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnas - kādreizējās britu kolonijas - teritorijā. 

Pludmale Mustikas salā / foto: mirror.co.uk

PADI AOWD kursa ietvaros studentam sekmīgi jāveic 5 dažādas ieniršanas - starp tām obligāti jābūt dziļajam daivam un zemūdens navigācijai. Bez obligātajām ieniršanām hercogiene apguvusi arī zemūdens fotografēšanu, labu peldspēju, zivju identificēšanu un niršanu uz nogrimušiem objektiem.

Kā BSAC (British Sub-Aqua Club) priekšsēdētājs Eižēns Farels (Eugene Farrell) pastāstīja "The Telegraph": "Mēs esam sajūsmā, ka Kembridžas hercogiene dala vīra interesi par zemūdens pasauli."

Princis Viljams / foto: mirror.co.uk

Princis Viljams ir jau trešās paaudzes Britu monarhjas pārstāvis, kurš vada BSAC. BSAC ir vadošā nirēju organizācija Lielbritānijā. Jāatzīmē, ka pieņemot BSAC prezidenta posteni Kembridžas hercogs atzina, ka cer, ka nākotnē mazais Princis Gerorgs sekos viņam attīstot snorkelēšanu un daivingu. 

Info: www.mirror.co.uk

Jūras gliemji - mednieki - video

Video uzņemts Rinca salas (Indonēzija) piekrastē un tajā redzams kā Roboastra luteolineata sugas jūras gliemis uzbrūk citas sugas - Nembrota lineolata gliemim un to aprij.