Dienvidāfrika - Sardine Run 2016

Sekojot akmens zivij

Napoleonzivis Lielajā Barjerrifā

Daivings no 4000-vietīga kruīzkuģa

Foto: divernet.com

Jūras kruīzu kompānija "Royal Caribbean International" paziņojusi, ka kļuvusi par pirmo kruīzkompāniju, uz kuras kuģiem pieejami PADI 5* daivcentri. Uz 10 no 25 "Royal Caribbean International" kruīzu kuģiem, kas kursē pa Karību jūru un Klusā okeāna dienvidu daļu, viesiem nu ir iespējams pilnībā nokārtot PADI OWD (Open Water Diver) kursu.

Kruīza viesi var arī pirms došanās ceļojumā on-line apgūt daivinga kursa teoriju, bet uz kruīzkuģa jau apgūt praktiskās nodarbības kuģa peldbaseinā, bet 4 nodarbības atklātos ūdeņos tiks sadalītas starp kruīza kuģu pieturām un notiks laikā, kas paredzēts sauszemes ekskursijām.

Atpūtniekiem tiek piedāvātas arī izmēģinājuma daivinga iespējas, kā arī tiem daiveriem, kas ilgi nav niruši, atkārtot iemaņas PADI kvalifikācijas atjaunošanas kursos.

"Jau 16 gadus "Royal Caribbean" cieši sadarbojas ar PADI, attīstot mūsu kruīza niršanas programmu," uzsvēra kompānijas "Global Tour Operations" izpilddirektore Roberta Džeikobija (Roberta Jacoby). "Neviena cita kruīzkompānija saviem viesiem nepiedāvā iespēju kruīza laikā kļūt par sertificētu PADI daiveri, tādā veidā padarot braucienu arī par patīkamu daivinga ceļojumu."

Jaunie daivcentri atvērti uz kruīzkuģiem "RCI's Oasis", "Freedom" un "Voyager" klases, kā arī uz "Quantum" klases kuģa "Anthem of the Seas". Uz visiem šiem kuģiem ir vairāk kā 4000 vietu. 

Kompānija "Royal Caribbean International" ir dibināta Norvēģijā un atrodas ASV. Kompānija kontrolē apmēram sesto daļu globālajā jūras kruīzu tirgū.

PADI Open Water Diver kurss "Royal Caribbean International" kruīzkuģos maksā 599$.

Info: www.divernet.com

Zemūdens pasaule pie SS Yongala vraka Austrālijā

Daivs ar draudzīgu grūperu Rietumaustrālijā

Turcijā zemūdens arheologi atraduši senas dievietes statujas daļu

Foto: divernet.com

Turcijas dienvidrietumu piekrastē netālu no Bozburunas (Bozburun) Marmarisā sena kuģa vrakā zemūdens arheologiem izdevies atrast 2700 gadus vecu terakota statuju, tiek uzskatīta, ka tā ir Kipras dievietes statuju. 

Senā statuja - sieviete garā kleitā ar basām kājām - ir viena no lielākajām šāda veida figūrām, kas jebkad atrastas Turcijas teritoriālajos ūdeņos. Tiek uzskatīts, ka skulptūra, kas visticamāk radīta 7.gs.p.m.ē., bijusi 1.2m augsta. Bez tam, pagaidām izdevies atrast tikai statujas apakšējo daļu.

Dievietes statuja tika atrasta 43m dziļumā. Diemžēl tālākos zemūdens izpētes darbus pārtrauca sliktie laika apstākļi, bet arheologi cer, ka izdosies atrast arī statujas otro daļu. 

Zemūdens arheologu komandu vada Dokuz Eylül universitātes Jūras zinātņu un tehnoloģiju institūta (Marine Science & Technology Institute at Dokuz Eylül University) profesors Haruns Özda (Harun Özda). Nirēji apsekojot pagājuša gada novembrī atklāto kuģa vraku un smiltīs apraktu atrada ne tikai dievietes statujas daļu, bet arī vairākus keramikas plāksnes un amforas. Tiek uzskatīts, ka visi atrastie priekšmeti nākuši no Kipras. 

Līdz šim atrastie artefakti nogādāti Bodrumas Zemūdens arheoloģijas muzeja laboratorijā tālākai izpētei un konservācijas darbiem.

Info: www.divernet.com

Daivs ar jūras lauvām Vankūveras salas piekrastē

Traģēdija Slokas karjerā - rupja kļūda, kas prasīja daiveru dzīvību

Foto: VUGD / Twitter/ugunsdzeseji

Kā šodien raksta interneta portāls Kasjauns.lv - "Svētdienas pievakarē Slokas karjerā pēc četru dienu meklēšanas darbiem atrastie nirēji bijuši Latvijas Hidroekoloģijas institūta darbinieki. To portālam Kasjauns.lv apstiprināja pašā institūtā, sakot, ka bojāgājušie nedevās uz Slokas karjeru darba uzdevumā, jo iestādē netiek veikti ziemas niršanas darbi."

"Savukārt Latvijā lielākais PADI sertificētais niršanas centrs "Coral Latvia" sarunā ar Kasjauns.lv norādīja, ka, spriežot pēc publiski izskanējušā, šajā niršanas gadījumā pieļauti rupji drošības noteikumu pārkāpumi. Sertificētā instruktore Liāna Dzirkale skaidroja, ka pat pieredzes bagātākie centra nirēji, kuri Slokas karjeru var izpeldēt ar aizvērtām acīm, 99,9% gadījumu neatrastu āliņģi, lai izceltos sauszemē. 

Dzirkale norāda, ka pats galvenais drošības noteikums, nodarbojoties ar zemledus niršanu, ir striķis, ar kura palīdzību var komunicēt ar sauszemē palikušo cilvēku. Izmantojot noteiktus signālus, piemēram, divas reizes paraustot striķi, ienirušie cilvēki var dot zīmi sauszemē palikušajiem, ja ir radusies kāda problēma. 

Saskaņā ar izskanējušo informāciju, abi nirēji esot atrasti ar tukšiem skābekļa baloniem, kas, visticamāk, norāda - abi nav varējuši atrast āliņģi, tomēr Valsts policijā šo informāciju pagaidām neapstiprina, sakot, ka tas tiks noskaidrots izmeklēšanā. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) portālam Kasjauns.lv norādīja, ka dienesta glābēji tikai meklēja cilvēkus, taču notikušā apstākļu noskaidrošana ir policijas ziņā. 

Šobrīd Valsts policija nozīmējusi ekspertīzes nāves cēloņa noteikšanai abiem karjerā atrastajiem nirējiem.

Kasjauns.lv jau vēstīja, ka VUGD glābēji karjerā strādāja no ceturtdienas līdz pat svētdienai. Četras dienas ugunsdzēsēji glābēji ūdenslīdēji no Rīgas, Zemgales un Vidzemes, kā arī brīvprātīgie ūdenslīdēji, soli pa solim pārbaudīja Slokas karjera akvatoriju, meklējot cilvēkus.

Meklēšanas darbus apgrūtināja karjerā esošais apmēram 10-15cm biezais ledus, jo tas ne tikai samazināja redzamību zem ūdens, bet arī lika ievērot īpašus drošības pasākumus – ūdenslīdēji vienlaikus varēja pārbaudīt tikai 20 metru rādiusu ap āliņģi un līdz ar to bija jāveido vesela virkne ar āliņģiem, lai pārmeklētu visu Slokas karjera akvatoriju.

Svētdienas, kad uz ledus esošais sniegs jau bija vairākās vietas nokusis, tika veidotas kontrolatveres un spīdināta gaisma, lai pārbaudītu lielāku ūdens platību. Vienā no šādām kontrolatverēm tika pamanīti gaisa burbuļi un neilgi pēc plkst.17 cilvēkus izdevās atrast."

Vairāk informācijas: www.kasjauns.lv

Atrasti Slokas karjerā noslīkušie daiveri

Foto: VUGD

Šodien 22.janvārī vēlā pēcpusdienā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nirējiem Slokas karjerā beidzot izdevies atrast divus ceturtdien pazudušos daiverus. 

Kā VUGD ziņoja savā Twiterkontā: "Šodien neilgi pēc plkst 17.00 izdevās atrast abus cilvēkus, kuri ceturtdien bija devušies nodarboties ar zemledus niršanu Slokas karjerā."

Policija informāciju par diviem Slokas karjerā zem ledus pazudušiem daiveriem saņēma ceturtdien, 19.janvāra pēcpusdienā. Nekavējoties tika uzsākti meklēšanas darbi, kuros iesaistījās arī Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nirēji. Pazudušie daiveri - 1971.gadā dzimis vīrietis un 1976.gadā dzimusi sieviete - tika meklēti vairākas dienas un tikai šodien glābējiem izdevās atrast abus bojāgājušos. 

Lai atrastu zem ledus pazudušos daiverus VUGD glābējiem Slokas karjera ledū nācās izcirst daudzus āliņģus - to prasīja meklēšanas specifika - pazudušos iespējams meklēt apmēram 20m rādiusā ap āliņģi. Meklēšanas darbus arī apgrūtinājis 10 - 15 cm biezais ledus, kas mazinājis redzamību zem ūdens, šī iemesla dēļ nācies ievērot arī īpašus drošības pasākumus.

Info: VUGD 

Traģēdija Slokas karjerā

Foto: ru.focus.lv

Kā ziņo LNT raidījums "Degpunktā" ceturtdien, 19.janvāra pēcpusdienā Jūrmalas policija saņēmusi infromāciju, ka Slokas karjerā iespējams pazuduši divi daiveri, kas tur devušies, lai nodarbotos ar zemledus niršanu. 

Kā TV raidījumu informēja policijas pārstāvis - ir saņemta informācija, ka no zemledus niršanas Slokas karjerā nav atgriezušies 2 profesionali daiveri - 1971.gadā dzimis vīrietis un 1976.gadā dzimusi sieviete.

Ierodoties notikuma vietā policija atradusi automašīnu, kura acīmredzot pieder vienam no pazudušajiem - vīrietim. Mašīnā atrasts apģērbs. Bet Slokas karjerā redzams āliņģis. 

Apsekojot Slokas karjera apkārtni policijai nav izdevies atrast pierādījumus, ka meklēšanā izziņotie nirēji būtu kaut kur izkāpuši krastā.

Jau ceturtienas vēlā pēcpusdienā pazudušo meklēšanas darbos iesaistījušies arī Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nirēji. Ceturtdien meklēsanas darbi nedeva rezultātus. Pazudušo meklēšana turpinājās arī piektdien, diemžēl arī nesekmīgi. Noslīkušos nirēju meklēšanas darbi turpinās.

Info: Degpunktā

Okeānu sasilšana būtiski ietekmē Japānas lielāko koraļļu rifu

Foto: NASA / divernet.com

Japānas Vides aizsardzības ministrija ziņo, ka septiņdesmit procenti Japānas lielākā koraļļu rifa Sekisei lagūnā, kas atrodas pie Okinavas, ir gājuši bojā koraļļu izbalēšanas rezultātā, bet 90% no rifa ir cietuši no koraļļu izbalēšanas.

Sekisei rifs, kas aizņem apmēram 150 kvadrātjūdzes starp Iriomote salu un Ishigaki salu Japānas dienvidos, ir populāra atpūtas vieta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan daiveriem no visas pasaules.

Japānas Vides ministrijas ziņojums balstīts uz pētījumu, kad 2006.gada pēdējos mēnešos Sekisei rifa 35 dažādās vietās. Pētījumā secināts, ka tieši pieaugošā jūras temperatūra, ko izraisījusi globālā sasilšana, ir par iemeslu koraļļu izbalēšanai. Pētījuma rezultāti situāciju Sekisei rifa teritorijā raksturo kā "ārkārtīgi nopietnu". 

Sekisei rifs cieta no koraļļu izbalēšanas jau daudzus gadus, bet pēdējā laikā īpaši paaugstinātā ūdens temperatūra šo procesu vēl vairāk paātrinājusi.

Kā ziņo laikraksts "Yomiuri Shimbun" atsaucoties uz Japānas Meteoroloģisko aģentūru - aizvadītajā vasarā vidējā ūdens temperatūra Sekisei rifa teritorijā bijusi virs +30°C un tā bija vairāk kā par grādu augstāka nekā ierasts šajā laikā. Jāatzīmē, ka šāda ūdens temperatūra bijusi augstākā kopš 1982.gada. 

Info: www.divernet.com 

Kā izskatās Jūras lapsa

Delfīni

Kurss "Zemledus daivieris"

Foto: scubadiving.com

Kamēr vēl ūdenstilpnēs ir ledus, ir vērts padomāt par kursa "Zemledus daivieris" ("Ice diver") apgūšanu. 

Zemledus niršanas apmācības kurss sastāv no teorētiskās daļas un praktiskajām nodarbībām. 

Foto: padi.com

Kursa teorētiskajā daļā students uzzinās ne tikai par zemledus niršanas īpatnībām, bet arī iepazīs ekipējumu, kas paredzēts niršanai zem ledus. Īpašs uzsvars tiks veltīts zemledus niršanai paredzētajiem regulatoriem. Kursa teorētiskajās nodarbībās tiks runāts arī par faktoriem, kas veicina dekompresijas slimības attīstību (īpaši jāizceļ auksts ūdens un smagi fiziskie apstākļi). Netiks aizmirsti arī zemūdens signāli un signāli, kas jāzina, lai sazinātos ar cilvēkiem, kas virspusē rūpējas par daivera drošību

Kursa praktiskajās nodarbībās notiks ūdenstilpnē, kur studenti apgūs prasmes, kas tieši nepieciešamas, lai varētu veikt ieniršanu zem ledus.

Kāpēc būtu jāapgūst kurss "Zemledus daiveris"? Tā ir iespēja ne tikai iepazīt apkārtējās ūdenstilpnes arī ziemas apstākļos, bet doties daivinga ceļojumus uz ziemeļu valstīm un arī tur nirt zem ledus atklātos ūdeņos.

Tehniskais daivings Taizemē

Frīdaivings zem ledus Kanādas ezerā

Daivings Krakovā

Haizivju vērošana tiešraidē

Pirmais zemūdens muzejs Eiropā jau uzņem daiverus

Šonedēļ Lansarotes (Kanāriju salas) piekrastē tika atklāts pirmais zemūdens muzejs Eiropā - Museo Atlántico. Daiveriem nu ir iespēja arī Eiropā skatīt zemūdens skulptora Džeisona De Keira Teilora (Jason deCaires Taylor) darbus. 

Eiropā pirmais zemūdens muzejs atrodas Las Coloradas līcī 12m līdz 15m dziļumā un šeit zem ūdens apskatāmi 300 no ekoloģiski tīra betona veidoti Džeisona De Keira Teilora darbi. 

Slavenā zemūdens skulptora darbi skatāmi arī Meksikā - Kankunā, Bahamu salās, Grenādā u.c.

Daži padomi kā izvairīties no slāpekļa narkozes

Foto: leisurepro.com

Žurnāls "SportDiver" piedāvā 5 punktus kā labāk izvairīties no slāpekļa narkozes.

1. Ja jums šķiet, ka jūsu daivbadijs pieļāvis kļūdu, akli nesekojiet viņam. Vispirms komunicējiet un izprotiet notiekošo pirms turpināt nirt.

2. Slāpekļa narkoze parasti nav tik dramatiska, kā šķiet. Bieži slāpekļa narkozes rezultātā tiek izdarītas vienkāršas kļūdas, bet risku rada tas, ka šīs it kā mazās kļūdas apvienojoties var radīt pat ļoti nopietnu un bīstamu situāciju.

3. Veicot dziļo daivu centieties atrasties pēc iespējas mazākā dziļumā. Tas ne tikai ļaus jums saglabāt "skaidru galvu", bet arī paildzināt jūsu zem ūdens pavadāmo laiku.

4. Ja jūs vai jūsu daivbadiju piemeklējusi slāpekļa narkoze - samaziniet niršanas dziļumu vai, ievērojot visus drošas niršanas noteikumus, noslēdziet daivu.

5. Nekad neriskējiet palikt bez gaisa. Plānojiet savu daivu tā, lai jums pietiktu gaisa rezerves, lai ievērotu drošības pieturu, it īpaši, ja atgriežaties no dziļā daiva.

Info: www.sportdiver.com 

Kanāriju salās atklāts Museo Atlantico

Foto: underwatersculpture.com

Zemūdens skulptora Džeisona De Keira Teilora (Jason deCaires Taylor) monumentālais mākslīgā rifa projekts "Museo Atlantico" Kanāriju salās ir sasniedzis noslēdzošo fāzi. Šodien, 10.janvārī Lansarotes prezidents Pedro San Gines paziņoja par muzeja atklāšanu.

Zemūdens muzejā apskatāmi 300 darbi 12 instalācijās. Šis ir pirmais Teilora projekts, kurā izstādīti tik liela mēroga arhitektūras un tēlniecības darbi. 

Foto: underwatersculpture.com

Daiveri tiek aicināti apmeklēt "Museo Atlantico", kur apskatāmi tādi zemūdens darbi kā "Šķērsojot Rubikonu" ("Crossing the Rubicon") - 35 figūras, kas soļo gar 30m garu un 100 tonnas smagu zem ūdens izvietotu sienu, kas tiek skaidrota kā "robeža starp divām realitātēm un portāls uz Atlantijas okeānu". 

Instalācija "Bez ierobežojumiem" ("Deregulated") attēlo bērnu rotaļu laukumu, kurā spēlējas uzvalkos tērpti uzņēmēji. Bet darbs "Portāls" ("The Portal") attēlo dzīvnieku-cilvēku hibrīda skulptūru veramies lielā spogulī, kas atstaro okeāna virsmas kustības.

Foto: underwatersculpture.com

Muzeja ekspozīciju noslēdz instalācija "Cilvēces dzīves rats" ("The Human Gyre"), kas sastāv no 200 reāla izmēra dažāda vecuma un sociālā stāvokļa cilvēku figūrām, kas izvietotas liela apļa formā.

Foto: underwatersculpture.com

"Museo Atlantico apmeklējums var veicināt izpratni par mūsu attiecībām ar zemūdens ekosistēmu un novērtēt nepieciešamību aizsargāt šo trauslo ekosistēmu, lai glābtu sevi," uzsver Džeisons De Keirs Teilors. 

Vairāk par Džeisona deKaira Teilora darbiem un Museo Atlantico var atrast šeit.

Info: www.divernet.com  

Tiešraides no Kalifornijas Zinātņu akadēmijas akvārija

Daivings Barenca jūrā

Daivings Barbadosā

Frīdaivings Karēlijas marmora kanjonā

Frīdaiveris Sergejs Rasšivajevs kopā ar komandu realizējis ļoti interesantu zemūdens projektu Karēlijas marmora kanjonā. Šeit ticis uzņemts skaists zemūdens video, kurā redzama ne tikai neparasta un noslēpumaina zemūdens pasaule, bet arī ļoti skaista apkārtējā daba.

Vairāk par šo frīdaivinga projektu Karēlijas marmora kanjonā - šeit.

Alu daivings Cow Springs Floridā

"Sharkbanz" haizivju atbaidītājs

Kompānija "Sharkbanz" izveidojusi viegli lietojamu haizivju atbaidītāju. Lietiņa, kas spēj no jums atvairīt haizivis, līdzinās nelielai rokassprādzei. 

Kaut arī lielākajā daļā daiveru šis priekšmets var tikai izsaukt izbrīnu - kāpēc mums ko tādu vajadzētu nēsāt? - tomēr šim "Sharkbanz" ražojumam var būt arī savs piekritēju pulciņš. Īpaši jau to daivieru vidū, kuriem iespēja zem ūdens satikt haizivi šķiet kaut kas ļoti bīstams. 

Kā tad īsti darbojas "Sharkbanz" haizivju atbaidītājs? Mūsu muskuļi saraujoties rada sīku elektrisko impulsu, bet haizivju purna daļā esošie receptori ir spējīgi šos impulsus uztvert. Te jāatzīmē, ka ar šo receptoru palīdzību haizivis medī. "Sharkbanz" haizivju atbaidītājs darbojas kā ļoti spēcīgs magnēts, kas slāpē haizivs spēju nolasīt rokassprādzes valkātāja raidītos signālus.

"Sharkbanz" haizivju atbaidītājs maksā 65$.

Vairāk informācijas par "Sharkbanz" haizivju atbaidītāju: www.sharkbanz.com

Sha'ab Claudia alas Sarkanajā jūrā

Holandiešu kuģa vrakā atrasts 400 gadus veca paklāja fragments

Foto: divernet.com

Tekstilizstrādājumi nonākot ilglaicīgā sālsūdens ietekmē ļoti reti spēj saglabāties, tomēr daiveriem no Nīderlandes nirstot Vatu jūrā izdevies nogrimušā holandiešu kuģa "Palmwood" vrakā atrast austrumu paklāja fragmentu, atradums tiek datēts 17.gadsimta sākumu. 

Kā ziņo "Live Science", vraks bijis klāts ar smilšu kārtu, tas arī nodrošinājis nogrimuša kuģa satura tik labu saglabāšanos līdz mūsdienām.

Atrastā paklāja fragments rāda, ka tas bjis mezglots no zīda un vilnas. Paklāju rotājuši dzīvnieku attēli, piemēram, kā lauva uzbrūk vērsim, kā arī pāris pūķa galvu attēli. Tiek uzskatīts, ka šis paklājs austs Lahore, tagadējā Pakistānā. 

Seni paklāji vai to fragmenti ar šādam ainām ir mūsdienās reti sastopami. 

Atrastais paklāja fragments ir izstādīts Kaap Skil jūras muzeja izstādē "“Diving into Details”, kas veltīta kuģa "Palmwood" vrakam.

Muzejs jau iepriekš šajā ekspozīcijā bija iekļāvis zīda kleitu ar ziedu rakstu, mēteli, zeķes un citus garderobes priekšmetus - tas viss arī tika atrasta arī uz "Palmwood" vraka. Tiek uzskatīts, ka šis apģērbs visticamāk piederējis galmadāmai Žannai Kerrai (Jean Kerr), Roksburgas grāfienei, kas bijusi Anglijas karalienes Henrietas Marijas uzticības persona.

Kuģa vrakā arī atrasti ādas grāmatu vāki ar Anglijas karaļa Čārlza I ģerboni, itāļu keramikas fragmenti, vīraks, ķemme, rokassoma. 

Zemūdens arheologu atradumus varēs skatīt Kaap Skil muzejā, pēc tam tie tiks nodoti zinātniekiem tālākai izpētei. 

Info:  www.divernet.com

Taizemes līča skaistākais daivsaits