Kruīza kuģa avārija Raja Ampat rifā var izmaksāt £350 miljonus

Foto: en.tempo.co

Britu kruīzu kuģu operatoram "Noble Caledonian", kura kuģis marta sākumā ietriecās vienā no Raja Ampat (Indonēzija) populārajām niršanas vietām - Kri rifā, piespriests milzīgs naudas sods, kas pielīdzināms 350 miljoniem Britu mārciņu.

Foto: news.mongabay.com

Indonēzijas Vides un mežsaimniecības ministrija soda naudas apmēru tūroperatoram "Noble Caledonian" aprēķinājusi ņemot vērā kaitējumu, kas nodarīts Raja Ampat ekosistēmai, ekonomikai un sabiedrībai, ekosistēmas atjaunošanas izmaksas un iesaistīto zaudējumu prasību izmaksas. Tas viss sastāda 6 triljonus Indonēzijas rūpiju jeb 350 miljoniem Britu mārciņu. 

Karte: bbc.com

Ministrija norādījusi, ka kruīza kuģim MV "Caledonian Sky" šī gada 3.martā bēguma laikā ietriecoties Kri rifā tika bojāti 18 882m² rifa, no tiem 13 270m² rifa teritorijas tika pilnībā iznīcināti. Brīdī, kad kuģis uzskrēja rifam, uz tā bija 120 pasažieri un 70 apkalpes locekļi.

MV "Caledonian Sky" / Foto: kimberleywilderness.com.au

"Noble Caledonian" ir izplatījusi paziņojumu, norādot, ka sadarbojas ar Indonēzijas valdību, lai vienotos par "taisnīgu un reālistisku" finanšu risinājumu nodarīto zaudējumu segšanai. Acīmredzot summa, kas atrunāta ar kuģa apdrošināšanas kompāniju "SPICA" bijusi daudz mazāka.

Indonēzijas valdība strikti pastāv uz savu, atzīstot, ka pārrunas var ieilgt, un nevēlas samazināt nodarītā zaudējuma atlīdzības apmērus.

Info: www.scubadivermag.com 

Daivcentrs Big Fish vasaras sezonu atklās 3.jūnijā Sauriešu karjerā

Foto: Facebook

Kā savā Facebook lapā informē daivinga centrs "Big Fish" 3.jūnijā Project AWARE Starptautiskā ūdenstilpņu attīrīšanas diena tiks atzīmēta ar Sauriešu karjera sakopšanu.

"Big Fish" Facebook lapā publicēta šāda informācija: "Starptautiskā ūdenstilpņu attīrīšanas diena - daiveru rūpe par tīriem ūdeņiem

Rīkosimies Starptautiskā projekta Project AWARE ietvaros!

Šis projekts ir nekomerciāla akcija, kuras mērķis ir ūdenstilpņu ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana. Projektā darbojas davinga centru un klubu brīvprātīgie!

Mums ir svarīgi, lai sabiedrība redzētu, ka aktuālās problēmas, kas saistītas ar katastrofālu ūdenstilpņu piesārņojumu, risina ne tikai par to atbildīgās organizācijas, bet arī dažādu profesiju, dažāda vecuma, atšķirīga sociālā statusa un dažādu ticību mūsu valsts brīvprātīgie - līdzīgi domājošie, kurus vieno ideja.

Ikviens daiveris, kurš reiz ieniris mūsu ūdenskrātuvēs, vēlas, lai tās būtu tīrākas!

Uz svētkiem, kurus rīko daiveri, aicinām ne tikai tos, kuri sen un nopietni ir "ierauti" zemūdens dzīvē, bet arī viņu draugus, paziņas un radiniekus!

"Nenirstošie" palīdz labiekārtot ūdenstilpņu krastus un pludmales!"

Pulcēšanās pie Sauriešu karjera paredzēta 13:00

Pieteikties pasākumam var "Big Fish" Facebook lapā.

Info: Facebook

3.jūnijā visi aicināti uz Slokas karjera Nesijas tīrīšanu

Foto: Facebook

Daivcentrs "Coral Latvia" atklāj niršanas sezonu

Foto: Facebook/Daivinga Centrs Coral Latvia

Daivinga centrs "Coral Latvia" šajā sestdienā ar Slokas karjera sakopšanas darbiem atklāja vasaras daivsezonu.

Daivs ar haizivīm Fidži

Zemūdens pasaule

Dienvidārika - sadīņu migrācija 2016

Ieskats zemūdens pasaulē

Daivings Izu-Oshima salā Japānā

Dubultos pludmalē izskalots milzu tārps

Foto: apollo.tvnet.lv

Kāda atpūtniece Jūrmalā Dubultu pludmalē atradusi krastā izskalotu ļoti garu tārpu, ziņo portāls Apollo.tvnet.lv. 

Garā tārpa atradēja sociālajos tīklos ievietojusi video ar komentāru "Atradu Jūrmalas pludmalē tārpiņu. Vai drīzāk - tārpa daļu, kuras garums ir 15 metri. Iepazīstieties - lineus longissimus - visgarākais tārps uz zemes, viņa garums var sasniegt 60 metrus!"

Wikipēdijā teikts, ka Lineus longissimus garums var sasniegt 55m līdz 60m, bet platums 10cm. Šis tārps ir viens no garākajiem zināmajiem dzīvniekiem. Lineus longissimus ir sastopami jūrās Eiropas ziemeļrietumu daļā, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos pie Britu salām, kā arī Norvēģijas piekrastē līdz pat Ziemeļjūrai un Baltijas jūrai. 

Video var noskatīties šeit.

Info: www.apollo.tvnet.lv un Wikipēdija

Tūristu piesaistei pie Turcijas krastiem nogremdēts tanks

Foto: aa.com.tr/ru

Lai attīstītu zemūdens tūrismu Antālijas (Turcija) piekrastē tur nogremdēts 45 tonnas smags tanks. Tas ražots 1960.gadā un piederējis Turcijas bruņotajiem spēkiem.

Jaunā zemūdens apskates objekta atklāšanā piedalījās arī Antālijas gubernators Munirs Karaloglu (Münir Karaloğlu), bez tam gubernators arī ienira, lai apskatītu nogremdēto tanku.

Karaloglu masu medijiem norādījis, ka nogremdējot tanku iecerēt veicināt lielāku daivinga attīstību Antālijas piekrastē. 

Jaunā daivsaita atklāšanā gubernators arī izteica pateicību Turcijas bruņotajiem spēkiem par atbalstu Antālijas reģiona tūrisma attīstībā.

Info: www.aa.com.tr/ru 

Ķīnas austrumos manīts rets Ķīnas baltais delfīns

Foto: ecns.cn 

Reti sastopamais Ķīnas baltais delfīns, kas dēvēts arī par "jūras milzu pandu", nesen manīts Ķīnas austrumos Fudžianas (Fujian) provincē esošā Kuandžau līča (Quanzhou Bay) ūdeņos.

Vietēji iedzīvotāji negaidīti pamanījuši šo zemūdens iemītnieku peldam līcī, to viņiem izdevies arī nofilmēt.

Pekinas universitātes Dabaszinātnes skolas profesors Pans Venši (Pan Wenshi) norādījis, ka laika posmā no 2004.gada līdz 2006.gadam bija palicis mazāk kā 100 Ķīnas balto delfīnu. Viņš arī atzina, ka tagad šo delfīnu populācija ir pieaugusi līdz 220. Šāds pieaugums tiek skaidrots kā jūras vides rādītājs, jo Ķīnas baltie delfīni it ļoti jūtīgi pret ūdens kvalitāti.

Fudžianas provinces, Honkongas un Taivānas zvejnieki godā baltos delfīnus kā dievietes Matzu (Goddess Matsu) zivis un pielūdz tos kā jūras dievības.

Pirms 30 gadiem vietējie zvejnieki uzskatīja, ka baltie delfīni ir izzuduši. Bet kopš arvien biežāk tiek manīti šie retie zemūdens iemītnieki, vietējie iedzīvotāji atzīst, ka baltie delfīni nav aizmirsuši savu dzimto vietu un ceļu uz mājām.

Ķīnas baltie delfīni un citi zemūdens zīdītāji Ķīnā ir iekļauti pirmās klases aizsargājamo sugu sarakstā.

Info: www.ecns.cn 

Daivings Tiomanas salā Malaizijā

Bangkas sala

Daivings Wakatobi

Nakts daivs Dahabā Ras Abu Galum

Zinātnieki identificējuši Indonēzijas piekrastē izskaloto jūras briesmoni

Foto: indianexpress.com

Aizvadītajā nedēļā pasauli aplidoja ziņa, ka Indonēzijā Seramas salas piekrastē atrasts izskalots milzu jūras briesmonis. Nu zinātnieki noskaidrojuši, kas tieši tika izskalots Indonēzijas piekrastē.

Sākotnēji tika izvirzītas divas galvenās versijas - atrastais milzu jūras briesmonis ir vai nu milzīgs valis, vai milzīgs kalmārs. Lai noskaidrotu, kas tieši ir izskalots Seramas salas pludmalē, zinātnieki paņēma audu paraugus. Pēc izpētes laboratorijā secināts, ka milzīgais beigtais zemūdens briesmonis visticamāk ir plātņvalis.

Kā "Huffington Post" pastāstīja Okeāna aizsardzības biedrības (Ocean Conservancy) galvenais zinātnieks Džordžs Leonards (George Leonard) - pūstošais jūras briesmonis visticamāk ir plātņvalis, par to liecina izvirzītās skeleta daļas, kas izskatās pēc bezzobu plāksnēm, kuras plātņvaļi izmanto barības filtrēšanai.

Foto: metro.co.uk

Vaļa pūšanas rezultātā veidojošās gāzes to bija uzpūtušas un padarījušas grūti atpazīstamu. 

Seramas sala ir lielākā Maluku salu grupā, tā atrodas netālu no plātņvaļu migrācijas ceļa - tas arī norādīja uz to, ka atrastais neatpazītais jūras briesmonis varētu būt plātņvalis.

"Huffington Post" arī ziņo, ka vietējie iedzīvotāji jau lūguši valdības palīdzību mirušā vaļa ķermeņa likvidācijā.

Kā norāda "Live Science" - parasti mirušie vaļi nogrimst okeānā, kļūstot par tur mītošo zemūdens iemītnieku pārtiku. "Live Science" publikācijā izvirzītas vairākas versijas, kāpēc valis izskalots krastā - valim varētu būt bijusi kāda bakteriāla infekcija, kā rezultātā izstrādājies daudz vairāk gāzu vai arī tas gājis bojā siltos ūdeņos, tādējādi ļaujot akumulēties baktērijām, radot gāzes, kuras uzpūtušas tā ķermeni. Tiek arī pieļauts, ka valis gājis bojā uztriecoties kuģim.

Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām. Tikai 10% no visiem vaļveidīgajiem ir plātņvaļi. Plātņvaļiem mūsdienās ir 14 dzīvojošas sugas, kas sadalās 4 dzimtās.

Plātņvaļi no zobvaļiem atšķiras ar to, ka tiem zobu vietā ir keratīna plāksnītes, kas kā bārkstis karājas no augšžokļa. Šīs plāksnītes sauc par vaļu bārdu. Barojoties plātņvaļi sakampj lielu malku jūras ūdens kopā ar sīkām zivtiņām vai planktonu, vai vēžveidīgajiem, tad ūdeni izfiltrējot caur plāksnītēm laiž atpakaļ jūrā, bet medījums paliek iesprostots mutē. 

Kopumā plātņvaļi ir lielāki par zobvaļiem. Un atšķirībā no zobvaļiem mātītes ir lielākas par tēviņiem. Lielākais no plātņvaļiem ir zilais valis (Balaenoptera musculus), kas ir arī lielākais dzīvnieks šobrīd pasaulē. Tā garums ir 20—30 metri, bet svars 100—150 tonnas. Toties mazākais no plātņvaļiem ir gludais pundurvalis (Caperea marginata), kura ķermeņa garums ir 4—6,5 metri un svars 3000—3500 kg. Gludais pundurvalis ir mazāks par lielākajiem zobvaļiem.

Info: www.independent.co.uk un Wikipēdija

Anglijā rudenī norisināsies daivinga vēsturei veltīta konference

Foto: divernet.com

Šī gada 21.oktobrī Pūlā (Poole), Anglijā norisināsies 27.Daivinga vēstures konference (Conference on the History of Diving). Konference norisināsies Karaliskajā Nacionālajā glābšanas institūta (Royal National Lifeboat Institution) koledžā. 

Starp runātājiem būs Dr. Aians Kalders (Dr. Ian Calder) stāstīs par daivinga pataloģiju vēsturi, Alekss Haildreds (Alex Hildred) pievērsīsies amatierdaiveru ieguldījumam "Mary Rose" vraka meklēšanā, izpētē un izcelšanā, Franks Murrejs (Frank Murray) runās par zemūdens operācijām zemūdeņu bloķēšanā Argyll Field (1976. - 1978.), bet Demiens Sanderss (Damien Sanders) stāstīs par zemledus daivingu Antarktikā.

Ikgadējo konferenci atbalsta Vēsturiskā daivinga asociācija (Historical Diving Society). Dalības maksa konferencē ir £35, šajā maksā iekļauti arī atspirdzinājumi. 

Iegādāties biļetes uz konferenci var šeit.

Info: www.divernet.com 

Milzu valis vai milzu kalmārs?

Foto: jakartaglobe.id

Indonēzijā Saremas salas piekrastē 10.maijā atrastas izskalotas milzu jūras briesmoņa atliekas. Pētnieki gan vēl nav nākuši klajā ar informāciju, kas tieši ir atrasts. Pagaidām tiek izskatītas divas galvenās versijas - atrastais milzu jūras briesmonis ir vai nu milzīgs valis, vai milzīgs kalmārs.

"Mēs nogādāsim audu paraugus laboratorijā. Tas palīdzes noteikt, kas tieši šis ir par dzīvnieku," medijiem norādīja Jūras un piekrastes resursu pārvaldes pārstāvis.

Atrastais jūras briesmonis ir apmēram 22 metrus garš. To vēlu vakarā atrada kāds vietējais iedzīvotājs, kurš sākotnēji to noturēja par laivu. Tikai nākamās dienas rītā noskaidrojies, ka tā nav laiva, bet nenosakāmas izcelsmes jūras iemītnieks. Tiek uzskatīts, ka beigtais briesmonis krastā izskalots vismaz pirms trīs dienām. 

Vietējie iedzīvotāji jau vērsušies pašvaldībā ar lūgumu palīdzēt no pludmales aizvākt jau bojāties sākušo jūras briesmoni. 

Info: www.rt.com 

Zemūdens pasaule tuvplānā

Daiveri Tampas piekrastes ūdeņus attīra no krellēm

Foto: tampabay.com

ASV Floridas štata Tampas pilsēta slavena ar to, ka te kopš 1904.gada ik gadu norisinās pavasara festivāls "Gasparilla". Tampas pavasara festivāls ir veltīts pirātu tēmai. Un tā kā pilsēta atrodas Meksikas līča piekrastē, tad, protams, festivāla parāde ietver arī pirātu burinieka ierašanos un pirātu izcelšanos krastā.

Neiztrūkstoša "Gasparilla" sastāvdaļa ir krelles, kuras parādes dalībnieki ļoti lielā daudzumā met skatītājiem. Protams, ne visas kreļļu virtenes sasniedz skatītājus, ļoti daudzas nonāk ūdenī, kur no košām rota tās pārvēršas par atkritumiem, kas nodara kaitējumu ne tikai zemūdens pasaules iemītniekiem, bet jūras putniem.

Aprīļa beigās Tampas universitātes jūras bioloģijas studenti sarīkoja Seddona kanāla gultnes attīrīšanu no pavasara festivāla laikā ūdenī nonākušajām krellēm. Šis nebija no vieglākajiem uzdevumiem, jo zem ūdens redzamība bija diezgan slikta, kā arī atrastās krelles nācās uzmanīgi atsvabināt no akmeņiem un koraļļiem cenšoties tās nepārraut. Rezultātā studentiem izdevās zem ūdens savākt 45 kilogramus rotu.

Tampas pavasara pirātu festivāla "Gasparilla" tradīcija aizsākās 1904.gadā. Festivāls norisinās janvāra beigās un tas veltīts mītiskam spāņu pirātam Hosē Gasparam (José Gaspar), kurš zināms arī kā Gasparilla, viņš darbojies Dienvidrietumu Floridā 1800-to gadu sākumā. 

Info: www.tampabay.com 

Arheologi Akabas līcī meklēs senas pilsētas drupas

Foto: divernet.com

Jordānijas un Ēģiptes arheologi jūlijā Akabas līcī uzsāks nogrimušās pilsētas Ailas (Ayla) meklējumus. Aila tiek uzskatīta par Sarkanās jūras pirmo ostu un pirmo musulmaņu pilsētu, kas bija uzcelta ārpus Arābijas pussalas.

Ailas drupas joprojām var apskatīt ziemeļrietumos no Akabas, bet izpētot senos tekstus un attēlus Jordānijas Karaliskā Jūras aizsardzības biedrība (Royal Marine Conservation Society of Jordan (JREDS)) nonākusi pie secinājuma, ka zem ūdens varētu atrasties vēl neizpētītas Ailas drupas.

Aila tika dibināta 7.gadsimta vidū un tās uzplaukums ilga līdz Krustnešu perioda beigām 12.gadsimtā, kad pilsēta cieta ne tikai no aplenkumiem, bet arī zemestrīcēm.

Ja tiktu konstatēts, ka daļa drupu tiešām atrodas zem ūdens, tad tālākais mērķis ir aizsargāt un attīstīt šo vietu kā tūrisma un kultūras mantojuma objektu.

"Zemūdens arheoloģijas objekta atklāšana arī palīdzēs aizsargāt Akabas trauslos koraļļu rifus, pievēršot daiveru interesi arī citiem zemūdens apskates objektiem," intervijā "Jordan Times" norādīja JREDS izpilddirektors Ihabs Eids.

Šis projekts tiek finansēts no Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūras (United States Agency for International Development) fonda, kas paredzēts ilgtspējīga kultūras mantojuma attīstīšanai iesaistot vietējās kopienas (Sustainable Cultural Heritage Through Engagement of Local Communities Project).

Info: www.divernet.com 

Zemūdens pasaule Sinaja pussalas piekrastē

Socorro salu zemūdens pasaule

Kā astoņkājis mēģina daiverim atņemt kameru

Atrasts Kolumba Amerikas ekspedīcijas kuģa enkurs

Foto: foxnews.com

Karību baseinā Tērksas un Kaikosas (Turks and Caicos) salu piekrastē atrasts Kristofora Kolumba kuģa enkurs. Atradums tiek datēts ar laika periodu no 1492.gada līdz 1550.gadam. Enkura aptuvenais svars ir no 540kg līdz 680kg un tas norāda, ka tas bijis 300 tonnīga kuģa enkurs. Šādi kuģi bija izplatīti Kolumba Amerikas iekarošanas laikā.

Pētnieki uzskata, ka atradms varētu būt saistīts ar Vinsenti Janesu Pinsonu (Vicente Yanez Pinzon), karavellas "Nina" kapteini. "Nina" bija viena no Kolumba pirmās ekspedīcijas karavellām.

1499.gadā un 1500.gadā, Kolumba trešās ekspedīcijas laikā, Vinente Pinsons komandējot 4 karavellas devās uz Dienvidameriku un bija viens no pirmajiem eiropiešiem, kas ieraudzīja tagadējās Brazīlijas krastus. Diemžēl 1500.gada jūlijā pie Tērkas un Kaikosas krastiem kapteiņa Pinsona karavellas iekļuva vētrā un divas no tām nogrima. Pēc diviem gadiem Vinsente Pinsons atgriezās karavellu bojāejas vietā - viņš vēlējās no jūras izcelt nogrimušo kravu un visas vērtīgās lietas.

Enkurs nav zemūdens arheologu vienīgais atradums. Atrasti arī trīs tā laika āķi, kas tikuši izmantoti lai no nogrimušajiem kuģiem izceltu kravu. Bez tam arheologi atraduši arī keramikas lauskas ar tradicionāliem tā laika spāņu rakstiem, vairākas kuģa naglas un daļu salauzta enkura riņķa. Salauztais enkura riņķis varētu piederēt trešajai Pinsona karavellai, kuru tajā liktenīgajā naktī vētra norāva no enkura.

Par zemūdens arheologu atradumu stāstis vienā no "Discovery Channel" raidījuma "Cooper's Treasure" sērijām. 

Vēsturisko kuģu vraku izpētes speciālists Darels Miklos (Darrell Miklos), kurš vada šo Karību ekspedīciju norādījis, ka šis ir tikai sākums, pats interesantākais ir vēl tikai priekšā.

Info: www.foxnews.com 

Ieskats Fidži un Tongas zemūdens pasaulē

Signālierīces daivingā

Foto: google

Viens no lielākajiem daiveru murgiem ir nonākt situācijā, kad tu esi tālu no daivbota un apkalpe tevi neredz. Tieši tāpēc ikvienam daivierim ir jāzina kā izmantot dažādas virsūdens signālierīces - tās palīdzēs izglābties.

1. Esiet saskatāms un sadzirdams.

Dodoties nirt vienmēr ņemiet līdzi virsūdens signālierīces, kā minimums, daiverim dodoties nirt līdzi būtu jābūt piepūšamajai bojai un svilpei, noderēs arī neliels spogulītis gaismas signālu raidīšanai, ķīmiskās gaismas nūjiņas, arī skaņas signālierīce, kas pievienota pie inflātora šļūtenes. 

Foto: divebuzz.com

2. Negaidiet.

Ja esat nonācis situācijā, kad paša spēkiem vairs netiekat līdz daivbotam, nekavējoties piepūtiet boju un centies pievērst daivbota komandas uzmanību. Izmantojiet skaņas signālierīces, piemēram, svilpi, kā arī, ja to ļauj laika apstākļi, raidiet ar spogulīti gaismas signālus uz daivbotu.

3. Turiet boju taisni un augstu.

Jo tālāk jūs atrodaties no daivbota, jo grūtāk jūs būs saskatīt, īpaši, jā jūrā ir lieli viļņi. Signālierīce (boja), kas atrodas pēc iespējas augstāk, palielinās jūsu iespēju izglābties. Tieši tāpēc piepūšamajai bojai jābūt vismaz 2m garai, 3m gara boja būs vēl labāks variants.

Foto: danintranet.org

4. Iezīmējiet jūsu atrašanās vietu.

Ir daivi, īpaši safari driftdaivi, kad jums līdzi "jāvelk" marķierboja. Tā ir signālboja, kas piestiprināta pie virves un spoles un daiva laikā tā peld virs daiveriem, tādā veidā ļaujot daivbota kapteinim sekot daiveru grupas virzienam. 

5. Gaismas nakts daivos.

Dodoties nakts daivā nepieciešams izmantot dažādas papildus gaismas, tai skaitā gaismas nūjiņas. Tās var būt piestiprinātas pie jūsu bojas, tā padarot jūs redzamākus. Gaismas nūjiņas var būt piestiprinātas arī pie jūsu ekipējuma. Lai pievērstu daivbota apkalpes uzmanību var izmantot arī lukturi. Ar lukturi raida gaismas starus bota virzienā tā ziņojot apkalpei par savu atrašanās vietu.

Info: www.scubadiving.com 

Zobenvaļu zemūdens rotaļas

PADI Master Scuba Diver - 12 gadu vecumā

Foto: divernet.com

Luka Eps (Luka Apps) no Viltšīras (Wiltshire) Lielbritānijā tikai mēnesi pēc savas 12 dzimšanas dienas saņēmis PADI Master Scuba Diver sertifikātu, kad Maldivu salās viņš ne tikai nokārtoja Advanced Open Water Diver un Rescue Diver kursus, bet arī ienira savu 100-to daivu.

Lukas pirmos soļus daivingā spēra 9 gadu vecumā, kad apguva Bubblemaker kursu. Pēc tam sekoja arī citi daivinga kursi. Viņa kontā ir PADI Drysuit, Enriched Air, Fish ID and Naturalist, Coral Conservation un Coral Restoration specialitātes. 

"Es vēl nezinu būšu jūras biologs vai daivinga instruktors, bet mana dzīve vienmēr būs saistīta ar daivingu. Paldies visiem instruktoriem, kuri man palīdzējuši tik tālu tikt, un maniem vecākiem par atbalstu," teica Luka. 

Tagad 12 gadus vecais daiveris cer, ka gaidāmajā ceļojumā uz Bali viņam izdosies ieraudzīt mola mola, bet sasniedzot 18 gadu vecumu Luka plāno nokārtot Divemaster kursu.

Lai saņemtu PADI Master Scuba Diver sertifikātu daiverim ir jābūt vismaz 12 gadus vecam, jābūt sertificētam PADI Advanced Open Water Diver un Rescue Diver, jāapgūst 5 dažādi daivinga specialitāšu kursi, kā arī jābūt vismaz 50 reģistrētiem daiviem. 

PADI Master Scuba Diver ir augstākais sertifikācijas līmenis amatierdaivingā. 

Info: www.divernet.com un www.padi.com 

360° skats uz āmurgalvhaizivīm