Zinātnieki identificējuši Indonēzijas piekrastē izskaloto jūras briesmoni

Foto: indianexpress.com

Aizvadītajā nedēļā pasauli aplidoja ziņa, ka Indonēzijā Seramas salas piekrastē atrasts izskalots milzu jūras briesmonis. Nu zinātnieki noskaidrojuši, kas tieši tika izskalots Indonēzijas piekrastē.

Sākotnēji tika izvirzītas divas galvenās versijas - atrastais milzu jūras briesmonis ir vai nu milzīgs valis, vai milzīgs kalmārs. Lai noskaidrotu, kas tieši ir izskalots Seramas salas pludmalē, zinātnieki paņēma audu paraugus. Pēc izpētes laboratorijā secināts, ka milzīgais beigtais zemūdens briesmonis visticamāk ir plātņvalis.

Kā "Huffington Post" pastāstīja Okeāna aizsardzības biedrības (Ocean Conservancy) galvenais zinātnieks Džordžs Leonards (George Leonard) - pūstošais jūras briesmonis visticamāk ir plātņvalis, par to liecina izvirzītās skeleta daļas, kas izskatās pēc bezzobu plāksnēm, kuras plātņvaļi izmanto barības filtrēšanai.

Foto: metro.co.uk

Vaļa pūšanas rezultātā veidojošās gāzes to bija uzpūtušas un padarījušas grūti atpazīstamu. 

Seramas sala ir lielākā Maluku salu grupā, tā atrodas netālu no plātņvaļu migrācijas ceļa - tas arī norādīja uz to, ka atrastais neatpazītais jūras briesmonis varētu būt plātņvalis.

"Huffington Post" arī ziņo, ka vietējie iedzīvotāji jau lūguši valdības palīdzību mirušā vaļa ķermeņa likvidācijā.

Kā norāda "Live Science" - parasti mirušie vaļi nogrimst okeānā, kļūstot par tur mītošo zemūdens iemītnieku pārtiku. "Live Science" publikācijā izvirzītas vairākas versijas, kāpēc valis izskalots krastā - valim varētu būt bijusi kāda bakteriāla infekcija, kā rezultātā izstrādājies daudz vairāk gāzu vai arī tas gājis bojā siltos ūdeņos, tādējādi ļaujot akumulēties baktērijām, radot gāzes, kuras uzpūtušas tā ķermeni. Tiek arī pieļauts, ka valis gājis bojā uztriecoties kuģim.

Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām. Tikai 10% no visiem vaļveidīgajiem ir plātņvaļi. Plātņvaļiem mūsdienās ir 14 dzīvojošas sugas, kas sadalās 4 dzimtās.

Plātņvaļi no zobvaļiem atšķiras ar to, ka tiem zobu vietā ir keratīna plāksnītes, kas kā bārkstis karājas no augšžokļa. Šīs plāksnītes sauc par vaļu bārdu. Barojoties plātņvaļi sakampj lielu malku jūras ūdens kopā ar sīkām zivtiņām vai planktonu, vai vēžveidīgajiem, tad ūdeni izfiltrējot caur plāksnītēm laiž atpakaļ jūrā, bet medījums paliek iesprostots mutē. 

Kopumā plātņvaļi ir lielāki par zobvaļiem. Un atšķirībā no zobvaļiem mātītes ir lielākas par tēviņiem. Lielākais no plātņvaļiem ir zilais valis (Balaenoptera musculus), kas ir arī lielākais dzīvnieks šobrīd pasaulē. Tā garums ir 20—30 metri, bet svars 100—150 tonnas. Toties mazākais no plātņvaļiem ir gludais pundurvalis (Caperea marginata), kura ķermeņa garums ir 4—6,5 metri un svars 3000—3500 kg. Gludais pundurvalis ir mazāks par lielākajiem zobvaļiem.

Info: www.independent.co.uk un Wikipēdija