Jūnija sākumā Ņujorkā (ASV) pirmajā Okeānu konferencē (The Ocean Conference) ANO Ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs norādīja, ka pasaules jūras "ir apdraudētākas kā jebkad".
Antoniu Guterrešs uzrunā prezidentiem, ministriem, diplomātiem un vides aizsardzības aktīvistiem, kas pārstāvēja apmēram 200 valstis, norādīja, ka jūras ir ļoti nopietni cietušas ne tikai no piesārņojuma, pārāk lielās nozvejas un klimata izmaiņām, bet arī atkritumiem.
ANO Ģenerālsekretārs atsaucās un neseno pētījumu, kurā brīdināts, ka, ja nekas netiks darīts, tad jūrās nonākušo plastmasas atkritumu daudzums līdz 2050.gadam pārsniegs zivju skaitu.
Antoniu Guterrešs uzsvēra, ka šīs konferences mērķis ir "ievirzīt situāciju labvēlīgā gultnē" un atrisināt problēmas, ko "paši esam radījuši".
Uzrunā viņš arī norādīja, ka konkurēšana par teritorijām un cīņa par dabas resursiem ir pārāk ilgi bloķējusi progresu.
"Lai novērstu ilgtermiņa globālo katastrofu, mums ir jāatsakās no īstermiņa nacionālajiem ieguvumiem," uzsvēra ANO Ģenerālsekretārs.
Okeānu konference (The Ocean Conference) norisinājās no 5.-9.jūnijam Ņujorkā, ASV.
Var teikt, ka daivings sākas vai nu dodoties ūdenī no krasta, vai ielecot ūdenī no daivbota. Šoreiz par to kā uzsākt daivu no bota.
Pēc pārinieka pārbaudes (buddy check) pilnā ekipējumā dodamies pie daivbota platformas pašas malas - svaru josta uzlikta, balons atvērts, BCD piepūsts, kājās pleznas, uz sejas maska un regulatora iemutis mutē. Ar labo roku viegli piespiežam masku un regulatora otro pakāpi pie sejas, ar kreiso roku turam uz svaru jostas sprādzes (vēl viens variants ir - ar kreiso roku piespiest pie pakauša maskas siksniņu) un izdarām lielu soli uz priekšu - viss - jūs esat ūdenī. Atliek tikai uz bota palikušajiem parādīt signālu "OK".
Foto: scubadiving.com
Jāatzīmē, ka var gadīties arī situācijas, kad lēkt no bota vienkārši neļauj veselība (kāju traumas, muguras traumas utt.) - tad nu variants ir - tieši tāpat kā iepriekš aprakstītajā paņēmienā jūs esat pilnā ekipējumā, tikai šoreiz sēžat uz pašas daivplatformas malas. Tad atspiežoties uz labās rokas, pārlieciet kreiso roku līdzās labajai rokai un nu atspiežoties uz abām rokām ķermeni grieziet uz labo pusi - ūdenī jūs nonākat ar seju pret daivbotu. Un protams, neaizmirstiet par "OK" signālu.
Vēl variants kā doties ūdenī - kūlenis atmuguriski. Te gan jāteic, ka tas vairāk tiek izmantos nirstot no nelielām laivām vai zodiakiem - tātad gadījumos, kad nav iespējams doties ūdenī iepriekš aprakstītajā veidā.
Foto: liveaboards.dive-the-world.com
Arī šajā gadījumā nirējs pēc pārinieku pārbaudes pilnā ekipējumā (svaru josta uzlikta, balons atvērts, BCD piepūsts, kājās pleznas, uz sejas maska un regulatora iemutis mutē) sēž uz laivas pašas malas - tā lai balons jau atrastos pāri malai. Jāatzīmē, ka situācijā, kad jānirst no zodiaka, nirēji sēd viens otram pretim un ūdenī visa grupa dodas vienlaicīgi. Tātad - atskanot signālam doties ūdenī - ar labo roku, tieši tāpat kā iepriekš aprakstītajā variantā, piespiežam masku un regulatora otro pakāpi pie sejas, bet kreiso roku uzliekam uz svaru jostas sprādzes, atsperamies ar kājām un atmuguriski iekrītam ūdenī. Rezultātā sanāk pārmest kūleni. Ūdenī pārējiem daiveriem parādiet signālu "OK".
Japāņu daiveri Hiroyuki Arakawa un zivi vārdā Yoriko tiešām var uzskatīt par neparastiem draugiem. Viņi abi mīl jūru, tikai Yoriko spuras un žaunas padara to daudz vairāk iederīgu zemūdens pasaulē. Un šī draudzība ilgst jau 25 gadus.
Hiroyuki Arakawa gandrīz katru dienu 25 gadus nirst Hasama Zemūdens parka (Hasama Underwater Park) ūdeņos. Viņam ir uzticēts uzraudzīt vienu no Shinto reliģijas svētnīcām, ko sauc par "torii". Tā atrodas zem ūdens Japānas Tatejamas līcī (Tateyama Bay). Jau vairākus gadu desmitus uzraugot šo svētnīcu Hiroyuki Arakawa ir iepazinis šeit mītošos zemūdens iemītniekus. Te viņš arī saticis savu draugu - Āzijas aungalvas lūpzivi (Asian sheepshead wrasse), kuru nosaucis par Yoriko.
Foto: boredpanda.com
Reiz Arakawa atrada zivi ievainotu. Viņš rīkojās kā jau draugiem ierasts - rūpējās par Yoriko, baroja zivi ar krabjiem, palīdzot tai izveseļoties.
Jaunākie zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka zivis spēj atpazīt cilvēku sejas. Kā CNN pastāstīja Oksfordas Universitātes profesore dr. Keita Ņūporta (Dr. Cait Newport): "Zinātnieki demonstrēja zivīm divus attēlus, kuros redzamas cilvēku sejas, un apmācīja tās izvēlēties vienu no attēliem." Tad pētnieki nedaudz sarežģīja procesu. "Viņi pārtaisīja attēlu melnbaltu un pat izlīdzināja galvas formu. Jūs domājat, tas apgrūtināja zivis? Nē, tās varēja atpazīt pazīstamo seju, bez tam ar pat lielāku precizitāti - 86%!"
Hiroyuki Arakawa un Yoriko draudzību var vērot šajā video:
Daiveriem no UCD Sub-Aqua Club nirstot Broudhevenas līcī (Broadhaven Bay) Īrijas rietumkrastā daiva noslēgums izrādījies pārsteidzoši negaidīts. Kad nirēji jau plānojuši noslēgt daivu, viens no daiveriem pamanījis milzu haizivs siluetu. Dieveru lielā pieredze ļāvusi noteikt, ka tā ir milzu haizivs (basking shark).
Bet vēl lielāks daiveru prieks bijis tad, kad šai milzu haizivij pievienojusies vēl viena.
Kā vēlāk atzinis viens no nirējiem: "Nešaubīgi tā bija viena no pārsteidzošākajām lietām, ko es jebkad esmu redzējis zem ūdens, un iespējams pārsteidzošākā visā manā dzīvē."
Šādai nirēju sajūsmai ir iemesls, jo milzu haizivis ir gandrīz izzudušas. Daudzās valstīs to nozveja ir ierobežota vai pat aizliegta.
Foto: google
Milzu haizivis mīt vēsos ūdeņos visos okeānos. Vislabāk šai haizivju sugai patīk 8°C-14°C silti ūdeņi. Līdzīgi kā vaļhaizivis milzu haizivis pārtiek no planktona, tikai salīdzinot ar vaļhaizivīm tās neisūc ūdeni, bet gan vienkārši peld ar plaši atvērtu muti un filtrējot ūdeni caur žaunām. Stundas laikā milzu haizivs var izfiltrēt līdz pat 2000 tonnām ūdens. Te jāatzīmē, ka milzu haizivs mute var būt pat metru plata. Arī pašas haizivis nav mazas. Par to izmēru liecina kaut vai sugas nosaukums. Milzu haizivis var sasniegt 10m garumu, ir novērotas arī 15m lielas milzu haizivis. Toties milzu haizivju svars var sasniegt pat 4 tonnas.
Milzu haizivis cilvēkiem nav bīstamas.
Foto: bbc.co.uk
Kādreiz milzu haizivis tika uzskatītas par vērtīgām nozvejas zivīm. Tam par iemeslu bija haizivju lēnums, agresijas trūkums un lielais populācijas skaits. Tās ķēra īpaši dēļ taukiem, ko ieguva no haizivju aknām. Tā kā milzu haizivju aknas satur līdz 60% tauku, no vienas haizivs varēja iegūt apmēram 300 līdz 800 litrus tauku, bet dažos gadījumos pat vairāk kā 2000 litrus.
Mūsdienās pieprasījums pēc milzu haizivīm ir samazinājies, tomēr joprojām tās ķer tauku ieguvei, izmantota tiek arī to gaļa un āda, bet milzu spuras ir iecienītas Austumāzijas tirgū. Nozveja un haizivju bojāeja sapinoties zvejas tīklos ir strauji mazinājusi milzu haizivju populāciju. Tā kā milzu haizivis aug lēni, to grūtniecība ir ilga un dzimstības koeficients zems, suga nav spējusi atjaunot zaudējumus.
Foto: theguardian.com
Pirmie ierobežojumi milzu haizivju nozvejā tika noteikti Lielbritānijā - vispirms ūdeņos pie Menas salas, tad Gērnsijas piekrastē. 1998.gada aprīlī šī suga tika iekļauta "Wildlife and Countryside Act" sarakstā un Lielbritānijas ūdeņos tika noteikts 12 jūras jūdžu moratorijs. No 1999.gada Maltas piekrastē noteikti ierobežojumi milzu haizivju nozvejā. ASV šo haizivju nozveja aizliegta Floridas ūdeņos. Tāpat noteikts aizliegums nogriezt spuras nesaglabājot pārējo ķermeni. Jaunzēlandē ir ieviesti ierobežojumi, tomēr tās haizivis, kas nonākušas zvejas tīklos var tik utilizētas.
Kopš 2007.gada Eiropas Savienības teritorijā ir aizliegts izcelt uz klāja milzu haizivis, nogādāt tās krastā un transportēt pa jūru. Norvēģijā arī noteikts jebkāds aizliegums šo haizivju ķeršanai un katra zvejas tīklos nonākusī dzīvā milzu haizivs ir jāatlaiž jūrā. Tomēr mirušās vai mirstošās milzu haizivis var tikt izceltas uz klāja un tikt utilizētas vai pārdotas. Diemžēl šī likuma nianse mazina aizlieguma efektivitāti.
Kuram daiverim nav nācies vērot kā zem ūdens kāds no daiveriem izpūš burbuļu gredzenus. Un parasti, redzot ko tādu, rodas jautājums - kā tev tas izdevās? Kā tu to dari? Protams, tās nav būtiskas daivinga prasmes, tomēr šādas prasmes var padarīt daivu interesantāku un jautrāku.
Lai saprastu kā zem ūdens var izpūst burbuļu gredzenus noskatieties Hugo Matsona (Hugo Mattsson) sagatavoto video. Hugo rāda gan kā veidot burbuļu gredzenus ar rokām, gan kā izpūst ar muti.
Noskatieties video un izmēģiniet nākamajā reizē kad dosieties nirt.
Finclip ļoti iespējams kļūs par daudzu daiveru iecienītu niršanas ekipējuma sastāvdaļu, jo kurš tad nevēlas, lai pleznas būtu uzvelkamas pēc iespējas ātrāk un ērtāk.
Attēls: kickstarter.com
Kas ir Finclip? Slēpošanas entuziastu radīta lietiņa daiveriem ar kuras palīdzību regulējamo pleznu uzvilkšana kļuvusi vēl vienkāršāka, tagad, lai uzvilktu pleznas vairs nav jāpieliecas vai jāpiepalīdz ar rokām.
Finclip ērti stiprinās pie populārākajiem regulējamo pleznu modeļiem.
Kā tas darbojas? Tieši tāpat kā slēpotāji pieliek slēpes. Daiverim atliek tikai ielikt kāju pleznā un, kad tas izdarīts, viegli piespiest papēdi, tad nostrādā Finclip sistēma, nostiprinot pleznu pie kājas. Tas viss redzams arī šajā video.
Video: kickstarter.com
Pleznu ar Finclip novilkšana arī ir ērta.
Video: kickstarter.com
Finclip pieejams 4 krāsās - melnā, dzeltenā, rozā un zilā.
Gaidot izmeklēšanas rezultātus pēc vairākiem starpgadījumiem, kuros iesaistīti kuģi un rekreacionālie daiveri, vairākos Plymouth Sound līča (Lielbritānija) rajonos aizliegta niršana.
Kā norādīts Admiralitātes kartēs, niršana jau ir aizliegta galvenajos kuģošanas kanālos un teritorijās, kur nav atļauts noeknkuroties, bet Plimutas ostas pārvaldniekam bija iespējas veikt nelielas atkāpes noteikumos, izsniedzot niršanas atļaujas.
Šādas atļaujas daiveriem vairāk netiks izsniegtas "tik ilgi kamēr nebūs pilnībā pabeigta incidentu izmeklēšana un nebūs veiktas attiecīgas darbības iespējamo nākotnes risku minimalizēšanā," paziņojis ostas pārvaldnieks.
Aizliegums attiecināms uz teritorijām Plymouth Sound ziemeļos no Fort Picklecombe un Mount Batten Tower, ieskaitot Smeaton Pass, Drake Channel un Narrows ar Cobbler Channel un Cattewater.
Aizliegums neietver nelielu peldlīdzekļu piestātnes un peldēšanai atvēlētās teritorijas, kas norādītas esošajās Admiralitātes kartēs.
Maija beigās Šrilankas austrumu piekrastē pēc ciklona krastā izmetušies apmēram 20 pilotvaļi.
Šrilankas jūras kara flotes un vietējo masu mediju publicētajos attēlos redzams, ka pilotvaļi pretojušies jūrnieku un citu glābēju mēģinājumiem nogādāt tos atpakaļ jūrā.
Pilotvaļi ir bēdīgi slaveni ar masveida izpeldēšanām krastā, kāpēc notiek šādas vaļu izmešanās krastā joprojām precīzi nav zināms.
Daži no šīs parādības skaidrojumiem ir - slikti laika apstākļi, sekli ūdeņi vai viegli slīpas pludmales, kas traucē pilotvalu eholokācijai.
Šrilankas piekrastes ūdeņos bieži var vērot lielus pilotvaļu barus. Bez tam Šrilanka zināma arī kā vieta, kur visvieglāk iespējams vērot zilos vaļus.
Pareiza ekipējuma sagatavošana daivam ir ļoti svarīga daiva sastāvdaļa. Jo pareizi salikts un darbam pārbaudīts akvalangs ir viena no galvenajām veiksmīga un patīkama daiva sastāvdaļām. Tātad, atgādinām kā pareizi salikt akvalangu. Izlasiet aprakstu un noskatieties nelielo video. Jāatzīmē, ka konkrētajā video tiek izmantots YOKE tipa regulators.
Gatavojoties daivam:
1) Novietojiet balonu vertikālā stāvoklī tā, lai ventiļa izejas atvere būtu no jums aizgriezta prom.
2) Paņemiet BCD jeb peldspējas kompensatoru un pagrieziet to pret balona ventiļa izejas atveri, uzlieciet kompensatoru uz balona. BCD jānovieto tādā līmenī, lai tā augšējā mala būtu vienā līmenī vai nedaudz augstāka par balona ventili.
3) Savelciet BCD siksnu, kas paredzēta balona stiprināšanai un pārbaudiet vai tā ir kārtīgi savilkta.
4) Paņemiet regulatoru. Pārbaudiet O-ringa esamību uz balona ventiļa vai uz regulatora.
5) Paņemiet regulatoru tā, lai otrā pakāpe un oktopuss atrastos vienā rokā, bet inflātora šļūtene un augstā spiediena šļūtene — otrā rokā.
6) Pievienojiet regulatoru balonam tā, lai otrā pakāpe un oktopuss atrastos jūsu labajā pusē.
7) Pievienojiet inflātora šļūteni pie inflātora.
8) Paņemiet manometru un pagrieziet to ar stiklu uz leju. Tad līdz galam atveriet balona ventili, pēc tam aizgrieziet to par pusapgriezienu.
9) Pārbaudiet manometra rādījumus. Pārliecinieties cik daudz gaisa ir konkrētajā balonā.
10) Pārbaudiet arī balonā esošā gaisa kvalitāti. Paņemiet regulatora otro pakāpi un nedaudz caur to paelpojiet (atcerieties, ka elpot caur regulatora otro pakāpi virs ūdens ir nedaudz apgrūtinoši) - pārliecinieties, ka balonā esošajam gaisam nav kāda piegarša (ja ir - ziņojiet daivcentra personālam un nomainiet balonu), nedaudz arī ieelpojiet regulatora otrajā pakāpē padoto gaisu - ja saožat kādus aromātus, rīkojieties tieši tāpat kā situācijā ar piegaršu.
11) Izmantojot inflātoru, piepūtiet BCD un pārliecinieties vai tas labi darbojas, vai gaiss kaut kur neizplūst ārā.
12) Aizveriet balona ventili, piespiežot inflātora gaisa izlaišanas pogu, atbrīvojiet BCD no gaisa. Pēc tam nospiediet regulatora otrās pakāpes piespiedu gaisa padeves pogu - tādā veidā atbrīvojot regulatoru no gaisa. Tāpat rīkojaties arī ar oktopusu.
13) Salieciet visas šļūtenes kompensatorā un novietojiet salikto akvalangu horizontālā stāvoklī, vai arī nostipriniet akvalangu vertikālā pozīcijā.
Atcerieties, pirms dodaties nirt jāatver balona ventilis!
Pēc daiva:
1) Vispirms novietojiet balonu vertikāli.
2) Aizgrieziet balona ventili.
3) Nospiediet uz regulatora pirmās pakāpes gaisa padeves pogu un izlaidiet gaisu atbrīvojot regulatora sistēmas no spiediena.
4) Atvienojiet inflātora šļūteni no BCD.
5) Atvienojiet regulatoru no balona.
6) Ja regulatora pirmās pakāpes plastmasas aizsargkorķītis ir pievienots pie regulatora un tātad daiva laikā samircis izslaukiet to ar sausu dvieli vai izžāvējiet ar gaisa strūklu no balona. Pēc tam ar šo korķīti aizskrūvējiet regulatora pirmo pakāpi. Ja regulatora pirmās pakāpes aizsargkorķītis nav bijis jums līdzi zem ūdens, tad ar to vienkārši aizskrūvējiet regulatora pirmo pakāpi.
7) Noņemiet BCD no balona.
8) Novietojiet balonu horizontālā stāvoklī vai balonu novietošanai speciāli paredzētā vietā. Galvenais, lai balons būtu droši nostiprināts un nevarētu nokrist vai aizripot.
9) Izlejiet no BCD ūdeni. To dara tā - nospiežot uz inflātora šlaukas gaisa padeves pogu ar muti iepūtiet caur inflātora šlauku gaisu, tad apgrieziet BCD ar augšpusi uz leju un nospiežot uz inflātora gaisa padeves pogu pa to izlejiet BCD uzkrājušos ūdeni. Izliet ūdeni no BCD var arī atbrīvojot kādu no tā drošības vārstuļiem.
10) Salieciet visu ekipējumu tam paredzētajā kastē un pēc atgriešanās daivcentrā - izskalojiet visu ekipējumu un nolieciet to žāvēties.
2.jūnijā 94 gadu vecumā mūžībā aizgājis hidrotērpa izgudrotājs amerikānis Džeks O'Nīls (Jack O'Neill).
O’Nīls uzauga Dienvidkalifornijā un 1930-tajos gados sāka nodarboties ar sērfošanu. Tad 1952.gadā pārcēlās uz Sanfrancisko, lai tur atvērtu savu pirmo sērfošanas veikalu. Tā kā viņš bija radis nodarboties ar sērfošanu daudz siltākos ūdeņos, O'Nīls sāka eksperimentēt ar dažādiem materiāliem, līdz radīja neoprēna hidrotērpu. “O’Neill” dibinātāja radītais un popularizētais neoprēna hidrotērps ļāva sērfotājiem palikt ūdenī daudz ilgāku laiku.
Ja vēlaties kļūt par frīdaivinga instruktoru un vēlaties, lai jūsu instruktors būtu pasaules rekordists Pipins Ferreras, tad šī gada jūlijā tāda iespēja būs. Apmācību aģentūra SNSI izziņojusi, ka no 3. līdz 9.jūlijam Šarm El Šeihā (Ēģipte) daivcentrā "Holiday Service Diving & College" norisināsies SNSI frīdaivinga instruktoru kurss.
Tā būs iespēja ne tikai iziet apmācības kursu viena no pasaules frīdaivinga čempioniem, bet arī ienirt vienā no pasaules skaistākajiem koraļļu rifiem.
Kubas frīdaiveris Pipins Ferreras ir daudzu pasaules rekordu ieguvējs. Viņš sadarbībā ar SNSI izstrādājis frīdaivinga apmācības programmu, kurā apvienota Pipina pieredze un frīdaivinga metodes ar inovācijām, tehnoloģijām un kvalitāti.
Apmācība ir sadalīta četros posmos: Freediver, Advanced Freediver, Deep Freediver un Master Freediver. Tādā veidā iespējams apmācīt studentus nirt 10m, 20m, 30m un 40m dziļumā.
