Daiveriem no UCD Sub-Aqua Club nirstot Broudhevenas līcī (Broadhaven Bay) Īrijas rietumkrastā daiva noslēgums izrādījies pārsteidzoši negaidīts. Kad nirēji jau plānojuši noslēgt daivu, viens no daiveriem pamanījis milzu haizivs siluetu. Dieveru lielā pieredze ļāvusi noteikt, ka tā ir milzu haizivs (basking shark).
Bet vēl lielāks daiveru prieks bijis tad, kad šai milzu haizivij pievienojusies vēl viena.
Kā vēlāk atzinis viens no nirējiem: "Nešaubīgi tā bija viena no pārsteidzošākajām lietām, ko es jebkad esmu redzējis zem ūdens, un iespējams pārsteidzošākā visā manā dzīvē."
Šādai nirēju sajūsmai ir iemesls, jo milzu haizivis ir gandrīz izzudušas. Daudzās valstīs to nozveja ir ierobežota vai pat aizliegta.
 |
| Foto: google |
Milzu haizivis mīt vēsos ūdeņos visos okeānos. Vislabāk šai haizivju sugai patīk 8°C-14°C silti ūdeņi. Līdzīgi kā vaļhaizivis milzu haizivis pārtiek no planktona, tikai salīdzinot ar vaļhaizivīm tās neisūc ūdeni, bet gan vienkārši peld ar plaši atvērtu muti un filtrējot ūdeni caur žaunām. Stundas laikā milzu haizivs var izfiltrēt līdz pat 2000 tonnām ūdens. Te jāatzīmē, ka milzu haizivs mute var būt pat metru plata. Arī pašas haizivis nav mazas. Par to izmēru liecina kaut vai sugas nosaukums. Milzu haizivis var sasniegt 10m garumu, ir novērotas arī 15m lielas milzu haizivis. Toties milzu haizivju svars var sasniegt pat 4 tonnas.
Milzu haizivis cilvēkiem nav bīstamas.
 |
| Foto: bbc.co.uk |
Kādreiz milzu haizivis tika uzskatītas par vērtīgām nozvejas zivīm. Tam par iemeslu bija haizivju lēnums, agresijas trūkums un lielais populācijas skaits. Tās ķēra īpaši dēļ taukiem, ko ieguva no haizivju aknām. Tā kā milzu haizivju aknas satur līdz 60% tauku, no vienas haizivs varēja iegūt apmēram 300 līdz 800 litrus tauku, bet dažos gadījumos pat vairāk kā 2000 litrus.
Mūsdienās pieprasījums pēc milzu haizivīm ir samazinājies, tomēr joprojām tās ķer tauku ieguvei, izmantota tiek arī to gaļa un āda, bet milzu spuras ir iecienītas Austumāzijas tirgū. Nozveja un haizivju bojāeja sapinoties zvejas tīklos ir strauji mazinājusi milzu haizivju populāciju. Tā kā milzu haizivis aug lēni, to grūtniecība ir ilga un dzimstības koeficients zems, suga nav spējusi atjaunot zaudējumus.
 |
| Foto: theguardian.com |
Pirmie ierobežojumi milzu haizivju nozvejā tika noteikti Lielbritānijā - vispirms ūdeņos pie Menas salas, tad Gērnsijas piekrastē. 1998.gada aprīlī šī suga tika iekļauta "Wildlife and Countryside Act" sarakstā un Lielbritānijas ūdeņos tika noteikts 12 jūras jūdžu moratorijs. No 1999.gada Maltas piekrastē noteikti ierobežojumi milzu haizivju nozvejā. ASV šo haizivju nozveja aizliegta Floridas ūdeņos. Tāpat noteikts aizliegums nogriezt spuras nesaglabājot pārējo ķermeni. Jaunzēlandē ir ieviesti ierobežojumi, tomēr tās haizivis, kas nonākušas zvejas tīklos var tik utilizētas.
Kopš 2007.gada Eiropas Savienības teritorijā ir aizliegts izcelt uz klāja milzu haizivis, nogādāt tās krastā un transportēt pa jūru. Norvēģijā arī noteikts jebkāds aizliegums šo haizivju ķeršanai un katra zvejas tīklos nonākusī dzīvā milzu haizivs ir jāatlaiž jūrā. Tomēr mirušās vai mirstošās milzu haizivis var tikt izceltas uz klāja un tikt utilizētas vai pārdotas. Diemžēl šī likuma nianse mazina aizlieguma efektivitāti.
Info: www.scubadiving.com un Wikipēdija
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru