Laimīgu Jauno 2019.gadu!

Daivings Fakarava

Daivings Puketā

Vecgada ieniršana Slokas karjerā

Attēls: Facebook/Daivinga centrs "Coral Latvia"

Daivinga centrs "Coral Latvia" ievērojot tradīcijas arī šogad aicina visus daiverus aizejošā gada priekšvakarā uz Vecgada ieniršanu Slokas karjerā. 

Tradicionālā vecgada ieniršana šoreiz notiks 29.decembrī. Pulcēšanās pie Slokas karjera no 11:00. 

Kā savā Facebook lapā informē daivinga centrs "Coral Latvia" - iepriekš piesakoties, pasākuma laikā būs iespēja arī nokārtot zemledus nirēja kursus (Ice Diver).

Info: Daivinga centrs "Coral Latvia"

Delfīni Sarkanajā jūrā

Roklendas zemūdens pasaule

Ziemassvētku vecītis apciemojis Florida Keys zemūdens rezervātu

Priecīgus Ziemassvētkus!

Foto: travelbulgaria.news

Priecīgus Ziemassvētkus! Lai svētku laiks mierpilns un skaists!

Meksikā haizivs nogalinājusi daiveri

Foto: divernet.com 

Decembra otrajā pusē Meksikā nirstot Kalifornijas līcī no haizivs uzbrukuma bojā gājis kāds meksikāņu daiveris. 

Netālu no kūrortpilsētas Puerto Penasco 18.decembrī 35 gadus vecais Naums Verdugo Agilera (Nahum Verdugo Aguilera) piedalījās daivizbraucienā ar mērķi ķert moluskus.

Drīz pēc Aligeras ieniršanas pārējie daiveri viņu pamanīja virs ūdens, daivera ekipējums bija bojāts. Kad divi no daiveru grupas centās Aligeru nogādāt uz laivu, izrādījās, ka viņam ir uzbrukusi haizivs.

Haizivs uzbrukumā cietušajam trūka kreisās kājas un daļas no vēdera, bet labais sāns bija saplosīts.

Tiek uzskatīts, ka Naums Verdugo Agilera necot no laivas ūdenī uzleca tieši uz tīģerhaizivs vai lielās baltās haizivs, kura reaģēja instinktīvi un viņu sakoda. Ņemot vērā bojā gājušā traumas secināts, ka nāve bijusi ātra.

Info: www.divernet.com 

 

Uz Bora Bora vērot manta rajas

Anglijas piekrastē jūras dzelmē atrasts pirātu kuģa lielgabals

Foto: cornwalllive.com

Kornvolas (Anglija) piekrastes ūdeņos zemūdens arheologiem rudens - ziemas vētras pasniegušas negaidītu dāvanu. Nelielā dziļumā netālu no populāra Kornvolas grāfistes kūrorta zem ūdens skatam atklājies apmēram 340 gadus sens kāda pirātu kuģa lielgabals.

Foto: cornwalllive.com

Jāatzīmē, ka atrastais lielgabals ir tikai daļa no jaunajiem atradumiem Kornvolas piekrastē. Pateicoties vētrām zem ūdens skatam pavēries ne tikai lielgabals, bet arī citas kuģa detaļas, tai skaitā, priekšmeti no kravas un dekoratīvā marmora gabali. Tas viss kādreiz bija atradies uz holandiešu tirdzniecības kuģa "Schiedam". 1683.gadā kuģi sagrāba berberu pirāti, bet vēlāk to atkaroja britu jūrnieki.

Attēls: cornwalllive.com

Kuģa "Schiedam" bojāejas brīdī - 1684.gadā - tas bija ceļā no Marokas uz Lielbritāniju. Kuģis vētras laikā nogrima netālu no Dollar Cove pludmales. 

Info: www.cornwalllive.com 

Zemledus daivings Baikāla ezerā

Advanced Open Water Diver (AOWD) kurss

Foto: sportdiver.com

Advanced Open Water Diver (AOWD) kurss vai tā ekvivalents (atkarībā no tā, kā šis daivkurss nodēvēts katrā konkrētajā daivinga apmācības sistēmā) ir nākamais daivinga apmācības līmenis pēc Open Water Diver (OWD) daivkursa. Galvenā prasība, lai uzsāktu AOWD kursu ir sekmīgi nokārtots OWD sertifikāts. Jāatzīmē, ka lai uzsāktu AOWD kursu studentam jābūt vismaz 12 gadus vecam.

Tā kā ļoti bieži AOWD kurss seko tūlīt pēc OWD sertifikāta iegūšanas, tad šim kursam nav noteikts minimālais daivu skaits tā uzsākšanai. 

AOWD kursa laikā daiveriem jāveic 5 dažādas ieniršanas. Piemēram, mācoties pēc PADI sistēmas, daiverim šī kursa ietvaros ir iespēja izvēlēties piecus dažādus specialitāšu daivus no 26 daivinga specialitāšu klāsta. Jāatzīmē, ka starp šiem pieciem AOWD kursa daiviem obligāti jābūt dziļajam daivam (deep dive) un daivam ar orientēšanos zem ūdens (underwater navigation). Pārējo trīs daivu specializāciju katrs konkrētais students izvēlas vienojoties ar savu daivinstruktoru. Protams, jāatceras, ka ne visos daivcentros tiek piedāvāti visi daivspecialitāšu daivi, tāpēc, ja jums ir kāda īpaša vēlme - par to jāievāc informācija laicīgi.

Pēc OWD kura sekmīgas nokārtošanas daiveris var nirt līdz 18m dziļumam, bet pēc AOWD kursa maksimālais ienoršanas dziļums palielinās līdz 30m (tieši tāpēc nepieciešams kursa laikā instruktora uzraudzībā veikt dziļo daivu).

Parasti AOWD kurss norit 2-3 dienas. Vienā dienā iespējams veikt 3 daivus. Visbiežak kurss aizņem tieši 2 dienas - vienā no tām tiek veikti divi dienas daivi un viens nakts daivs. 

Jāatzīmē, ka AOWD kurss ietver ne tikai praktiskās nodarbības ūdenī, bet arī teorijas apguvi un zināšanu testu.

Reti sastopamie stiklveida sūkļi

Makadi Bay zemūdens pasaule

Wakatobi zemūdens pasaule

Vai daivinga sertifikātam ir derīguma termiņš?

Foto: divein.com

Nē, lielākajai daļai daivinga sertifikātu nav derīguma termiņa. Tomēr ir ļoti svarīgi regulāri atkārtot un pilnveidot savas niršanas prasmes, lai ikviens daivs būtu ne tikai patīkams, bet arī drošs.

Daiveriem jāatceras, ka ierodoties jaunā niršanas vietā, vietējais daivcentrs vai daivoperators var lūgt uzrādīt logbook, lai pārliecinātos, kad veikts iepriekšējais daivs. Gadījumā ja neesat niris pēdējo sešu mēnešu laikā, daivcentrā jums būs jāveic pārbaudes daivs, kurā būs jānodemonstrē niršanas prasmes, piemēram, peldspēja, regulatora attīrīšana, maskas attīrīšana no ūdens utt. Ja nav nirts vēl ilgāku laiku, daivcentrs var lūgt iziet arī atkārtotu kursu (refresher course).

Daži pamatnoteikumi plānojot ieniršanu

Foto: sportdiver.com

Plānojot ieniršanas, lai tās būtu drošas, ikvienam daiverim vienmēr jāatceras vairākus noteikumus.

* Ja plānojat veikt vairākus daivus pēc kārtas, jāatceras, ka katrai nākamajai ieniršanai jānotiek mazākā dziļumā nekā iepriekšējai.

* Starp daiviem jāievēro noteikto virs ūdens pavadāmo laiku.

* Neplānojiet un neveiciet daivus, kas dziļāki par 40 metriem, ja vien jums nav tehniskā daivinga sertifikāta.

* Centieties nirt tā, lai nepietuvotos bezdekompresionālajai robežai.

* Vienmēr ievērojiet pareizu izpeldēšanas ātrumu — 10 m/min.

* Vienmēr ievērojiet drošības pieturu pavadot 3 minūtes 5 metru dziļumā.

Zem ūdens Dienvidaustrālijā

Daivings Similānu salās

Canyon daivsaits Dahabā

Ja rodas aizdomas par dekompresijas slimību

Foto: underseas.com

Ja pēc daiva vai vairāku daivu cikla tomēr ir radušās aizdomas par dekompresijas slimību. Kā rīkoties? Pirmais un galvenais - jāpārtrauc niršanu. Atcerieties, ka dekompresijas slimība prasa nekavējošu ārstēšanu. Laika vilcināšana var novest vai nu pie daudz nopietnākām veselības problēmām, vai pie daudz ilgāka ārstniecības perioda.

Vispirms pārbaudiet simptomus. Tirpšana vai pat paralīze, ādas jutības izmaiņas, galvas reiboņi, sāpes locītavās (īpaši kāju locītavās), sāpes krūtīs, neizskaidrojams nogurums, elpošanas un sirdsdarbības traucējumi, samaņas zudums, izsitumi uz ādas (no gaiši rozā līdz zilam – „ādas marmorizācija”), īslaicīgi redzes vai dzirdes traucējumi, vemšana. Parasti simptomi parādās 15 minūtes līdz pat 12 stundas pēc ieniršanas, tomēr ļoti nopietnos gadījumos dekompresijas slimības pazīmes var parādīties vēl daiverim esot zem ūdens. Jebkurā gadījumā dekompresijas slimības gadījumā nirējs var sev novērot vai nu vienu vai vairākus simptomus vienlaicīgi. 

Ja dekompresijas slimības simptomi parādījušies vēl esot uz daivbota - informējiet instruktoru vai daivgidu kurš pavada grupu, daivbota kapteini. Centieties pēc iespējas precīzāk aprakstīt visas savas veselības problēmas.

Uz ikviena daivbota jābūt pieejamam skābeklim - elpojiet skābekli (ne vairāk kā 4 stundas) vai gāzu maisījumu ar maksimāli iespējamo skābekļa daudzumu. Atcerieties, ka cietušais jāapgulda uz kreisā sāna, viņam nevajag ļaut pārāk daudz kustēties, kā arī jādod dzert šķidrums. 

Nekavējoties jāsazinās ar speciālo medicīniskās palīdzības dienestu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku cietušā transportēšanu uz tuvāko ārstniecības vietu – medicīnas centru, kur pieejama rekompresijas kamera.

Un vēl obligāti atcerieties - dodoties uz slimīcu vai rekompresijas kameru obligāti  paņemt līdzi savu niršanas kompūteru. Tā rādījumi palīdzēs ārstiem daudz precīzāk un pareizāk noteikt saslimšanas līmeni.

Sea bunny

Kāda ir Nitrox pārbaudes procedūra

Foto: alertdiver.com

Plānojot niršanu ar bagātināto gaisu jeb Nitrox, daiverim obligāti jāzina skābekļa procentuālais daudzums konkrētajā gāzu maisījumā, kāds iepildīts tieši viņam niršanai paredzētajā balonā. Kāda tad ir procedūra, kā pārbaudīt balonā esošo gāzu maisījumu?

Izgatavojot gāzu maisījumu, speciālists, kas to izdarījis obligāti pārbauda skābekļa procentuālo daudzumu konkrētajā maisījumā, šos datus viņš ieraksta žurnālā un uz birkas, kas atrodas uz katra konkrētā balona. 

Neatkarīgi no tā, kur un kā uzpildīts balons, daiverim obligāti jāpārbauda skābekļa procentuālais daudzums balonā, kuru viņš plāno izmantot. To dara ar speciāliem skābekļa gāzu analizatoriem - aparātiem, kas parāda maisījumā esošā skābekļa procentuālo daudzumu. Skābekļa gāzu analizatoru modeļu ir daudz, bet neatkarīgi no tā, kāds tieši analizatora modelis izvēlēts rādījumu precizitātei jābūt līdz vienai desmitdaļai procenta.

Pēc tam, kad daiveris ir noteicis konkrētā maisījuma skābekļa procentuālo daudzumu, viņš parakstās žurnālā un parakstās arī uz sava balona - tādā veidā tiek novērsta iespējamība sajaukt balonus.

Daivings Dahabā

Daivsafari uz Maldivu salām

Kas saistībā ar Nitrox jāzina par daivinga ekipējumu

Foto: cavediving.com

Galvenais faktors, kas ietekmē ekipējuma izvēli niršanai ar Nitrox ir paaugstinātais skābekļa daudzums gāzu maisījumā. Nonākot kontaktā ar tīru skābekli vai gāzu maisījumu ar paaugstinātu skābekļa daudzumu, daudzas vielas viegli uzliesmo un uzsprāgst. Turklāt dažas detaļas var arī daudz ātrāk nolietoties. Tāpēc pastāv vesela virkne noteikumu, kas tiek attiecināti uz visu daivinga ekipējumu (izņemot daivinga balonus).

Visam ekipējumam, kas nonācis kontaktā / darbojies ar gāzu maisījumu, kurš satur paaugstinātu skābekļa daudzumu, jāiziet attīrīšanu no skābekļa šādos gadījumos:

* atbilstoši ražotājfirmas prasībām;

* ja izmantojat maisījumus, kas satur vairāk kā 40% skābekļa.

Izmantojot bagātinātā gaisa maisījumus, rekomendē lietot speciālas skābekļa smēres un blīvgredzenus, kas ir noturīgi pret skābekļa iedarbību. Gāzu maisījumiem, kas satur vairāk kā 40% skābekļa, šī prasība ir obligāta.

Baloniem, kas tiek izmantoti bagātinātā gaisa maisījumiem, atbilstošā kārtībā jāveic attīrīšana no skābekļa. Jāatzīmē, ka pati izplatītākā gāzu sajaukšanas metode ir sajaukšana pēc parciālā spiediena. Vispirms balonā tiek iepildīts tīrs skābeklis, bet pēc tam tiek pievienots gaiss. Rezultātā balona iekšējā virsma un ventilis nonāk tiešā kontaktā ar tīru skābekli, un tāpēc tiem jābūt noturīgiem pret skābekļa ietekmi. Tieši tāpēc, lai baloni ar gaisu netiktu sajaukti ar Nitrox baloniem, tiem ir dzeltenzaļas uzlīmes.

Sardine run 2018

Vērot jūras bruņurupučus

Ja ir vēlme apgūt zemledus niršanas prasmes

Foto: aquariusscuba.com

Iestājoties ziemai un aukstam laikam var sākt domāt par kursa "Zemledus daiveris" apgūšanu. Kā visi daivkursi, arī šis sastāv no teorētiskās daļas un praktiskajām nodarbībām. 

Kursa "Zemledus daiveris" teorētiskajā daļā students tiek iepazīstināts ne tikai ar zemledus niršanas īpatnībām, bet arī ar niršanai zem ledus paredzēto ekipējumu. Īpaša uzmanība šajā kursa daļā tiek veltīta zemledus niršanai paredzētajiem regulatoriem.

Kursa teorētiskajās nodarbībās topošajiem zemledus daiveriem tiks atgādināts par  faktoriem, kas veicina dekompresijas slimības attīstību (īpaši jāizceļ auksts ūdens un smagi fiziskie apstākļi). Netiks aizmirsti arī zemūdens signāli un signāli, kas jāzina, lai sazinātos ar cilvēkiem, kas virspusē rūpējas par daivera drošību

Kursa "Zemledus daiveris" praktiskajās nodarbības notiek ūdenstilpnē, kur studenti apgūs prasmes, kas tieši nepieciešamas, lai varētu veikt ieniršanu zem ledus.

Lai uzsāktu apmācības kursā "Zemledus daiveris" pretendentam jābūt vismaz 18 gadus vecam un ar "Advanced Open Water Diver" sertifikātu (vai tā ekvivalentu).

Daivsafari Red Sea South

Noteiktie dziļuma limiti rekreacionālajā daivingā

Foto: thedailyresearch.com

Vēlaties kļūt par daiveri? Tad ir jāzina arī cik dziļi varēs nirt. Te būs apkopojums ar rekreacionālajā daivingā noteiktajiem dziļuma limitiem.

* iepazīšanās kurss (piemēram, PADI's Discover Scuba Diving)- 12 metri,

* atkārtots daivs nesertificētiem daiveriem - 12 metri,

* pirmais un otrais daivs daivkursa ietvaros - 12 metri,

* Open Water Diver (OWD) kursa trešais un ceturtais daivs - 18 metri,

* maksimālais niršanas dziļums sertificētiem OWD daiveriem - 18 metri,

* niršanas dziļums daivieriem ar Adwanced Open Water Diver (AOWD) vai līdzvērtīgu niršanas sertifikātu - 30 metri,

* maksimālais niršanas dziļums pēc kursa Deep Diver (vai tā ekvivalenta) - 40 metri.

Daivings Maldivu salās

Londonā apskatāmi artefakti no nogrimuša kuģa

Attēls: southendmuseums.co.uk

Lielbritānijas galvaspilsētā atklāta izstāde, kas veltīta pirms vairāk kā 350 gadiem noslēpumainos apstākļos nogrimušam karaliskās flotes kuģim "London".

Karakuģis "London" noslēpumainos apstākļos 1665.gadā tika uzspridzināts Temzas grīvā. Sprādziena rezultātā bojā gāja vairāk kā 300 cilvēki. Piecus gadus pirms traģiskā sprādziena "London" bija flotes sastāvā, ar kuru Anglijā no Nīderlandes, lai kļūtu par karali, atgriezās Čārlzs II Stjuarts.

Foto: echo-news.co.uk

Kopš 2005.gada kuģa "London" bojāejas vietā darbojās zemūdens arheologi. No dzelmes tika izcelti un nodoti konservācijai visdažādākie priekšmeti. Jāatzīmē, ka izstādē būs aplūkojami vairāk kā 1000 dažādi artefakti, piemēram, 2 tonnas smagais lielgabals , bet pavisam uz "London" klāja bijuši 76 šādi lielgabali.

17.gadsimta kuģim veltītā izstāde būs skatāma Southend Central muzejā līdz 2019.gada 20.jūlijam. Bez tam izstādes laikā tiks rīkotas arī dažādas tematiskās lekcijas.

Info: www.southendmuseums.co.uk, www.echo-news.co.uk, www.divernet.com 

Ienirt blakus zobenvaļiem Norvēģijā

Daivings Dienvidaustrālijas piekrastē

Kas daiveriem jāzin par gāzu emboliju

Foto: scubadiving.com

Gāzu embolija ir asinsvadu nosprostošanās ar gāzu burbulīšiem, kas radušies izdaloties gāzei no daivera asinīm paātrināta spiediena izmaiņu rezultātā - tātad,  situācijā, kad tiek pārsniegts izniršanas ātrums. 

Vissvarīgākais, kas jāatceras ikvienam daiverim - tieši gāzu embolija ir galvenais nāves cēlonis daivingā.

Daivinga kursu laikā tiek skaidrots, ka niršanas laikā izelpojamais saspiestais gaiss izšķīst asinīs. Bet ātras izniršanas gadījumā apkārtējās vides spiediens krasi pazeminās un saspiestā gāze izplešas, veidojot burbulīšus, kas, kā jebkura gāze, tiecas sagrupēties un pacelties uz augšu. Tā kā cilvēks iznirst ar galvu uz augšu, gāzes burbulīši tiecas uz ķermeņa augšdaļas audiem. Nonākot asinsvados, kas apgādā galvas smadzenes ar asinīm, gāzes burbulīši var tos noslēgt, ja šie asinsvadi tiek noslēgti, galvas smadzenēm rodas krass skābekļa bads, kas var izraisīt samaņas zudumu izniršanas laikā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi ievērot lēnu izniršanu, jo lēnas izniršanas laikā pārmērīga gāzu burbulīšu daudzuma veidošanās asinīs nenotiek.

Gāzu embolijas simptomi parasti parādās dažu minūšu laikā pēc tam, kad nirējs ir sasniedzis ūdens virsmu. Gāzu embolija smadzenēm bieži atgādina insultu, kas cietušajam var izpausties kā apjukums un daļēja paralīze vai sajūta zudums. Var arī būt pēkšņs samaņas zudums vai krampji. Smagas formas gāzu embolija var izraisīt šoku un pat nāvi.

Gāzu embolijas aizdomu gadījumā cietušais daiveris jānogulda un viņam jādod elpot tīru skābekli, kā arī uzreiz jāizsauc medicīniskā palīdzība. Cietušais daiveris arī pēc iespējas ātrāk jānogādā rekompresijas kamerā.

Lighthouse daivsaits Dahabā

Ja nirstam ar Nitrox

Foto: diverdans.com

Daivingā tiek izmantots ne tikai gaiss, bet arī dažādi gāzu maisījumi. Rekreacionālajā daivingā, protams, visbiežāk daiveru balonos ir pildīts gaiss, bet bieži tiek izmantots arī bagātinātais gaiss jeb Nitrox. 

Izmantojot elpošanai bagātinātā gaisa maisījumus, palielinās zem ūdens pavadāmā laika apjoms un saīsinās starp ieniršanām virs ūdens pavadāmā laika intervāls. Tomēr jāatceras, ka palielinās skābekļa ietekme, jo tā procentuālais līmenis gāzu maisījumā pieaug. 

Būtiski saprast, ka jo mazāk elpojamās gāzes maisījumā ir slāpekļa, jo mazāk ar to piesātinās nirēja organisma audi un jo mazāks ir risks saslimt ar dekompresijas jeb Kesona slimību. Tomēr tas nenozīmē, ka paaugstināts skābekļa daudzums niršanai paredzamajā gāzu maisījumā daiverim nevar kļūt bīstams. Lietojot Nitrox jāatceras, ka pastāv reāla bīstamība saindēties ar skābekli. 

Daivingā tiek izšķirtas diva veida saindēšanās ar skābekli formas - krampju forma un plaušu forma.

Krampju forma ir centrālās nervu sistēmas saindēšanās. Šī forma var parādīties elpojot gāzu maisījumu, kurā skābekļa parciālais spiediens ir lielāks kā 1,6 ata. Krampju formas gadījumā cietušajam var būt šādi simptomi - bālums, sejas muskuļu raustīšanās, redzes pasliktināšanās vai redzes lauka sašaurināšanās, trokšņi ausīs, galvas reiboņi, svīšana, arī krampji.

Plaušu forma - tie būs jau elpošanas sistēmas bojājumi. Šī forma var parādīties, ilgstoši atrodoties, paaugstināta skābekļa parciālā spiediena ietekmē. Tas var gadīties, piemēram, ja daiveris vairākas dienas pēc kārtas izmantojot Nitrox veic vairākas ieniršanas dienā un, tātad ilgstoši atrodas skābekļa parciālā spiediena, kas lielāks par 0,5 ata, ietekmē. Šādā situācijā pastāv reāla bīstamība, ka skābeklis var toksiski iedarboties uz nirēja plaušām. Simptomi var būt - spiedošas sajūtas krūšu rajonā, sausums mutē, paātrināta elpošana un klepus.

Jāatceras, ka pastāv vesela virkne faktoru, kas palielina iespēju saindēties ar skābekli. Piemēram, auksts ūdens, liela fiziskā slodze un tās rezultātā - nogurums.

Nedrīkst aizmirst, ka niršanai ar gāzu maisījumiem, kas satur paaugstinātu skābekļa daudzumu, maksimālais skābekļa parciālais spiediens ir 1,5 ata. Ja nirstot daiverim ir arī siltuma stress vai fiziskā slodze, tad maksimāli pieļaujamais skābekļa parciālais spiediens ir 1,4 ata.

Dziļi, dziļi zem ūdens dzīvo arī Jūras cūkas

Kas var norādīt uz dekompresijas slimību

Foto: underseas.com

Ja daiverim pēc daiva ir radušās pat niecīgas aizdomas par dekompresijas slimību, obligāti jākonsultējas pie speciālista daivinga medicīnas jautājumos. Bet kas tad var norādīt uz dekompresijas slimību? Kādas ir pazīmes?

Dekompresijas slimības vispārējas izpausmes ir pagurums, bālums, svīšana, galvas reiboņi. Cietušais var just izmaiņas ādas jutībā („skudriņas”, durstošs sajūtas). Uz ādas var parādīties izsitumi - "ādas marmorizācija" - dažādu krāsu, no gaiši rozā līdz zilganas krāsas, pleķu veidošanās.

Var būt arī:

* kuņģa - zarnu trakta darbības traucējumi (nelaba dūša, vemšana);

* elpošanas sistēmas traucējumi (bieža elpošana);

* sirdsdarbības traucējumi (nepatīkamas sajūtas sirds rajonā);

* īslaicīga redzes pasliktināšanās;

* pieaugošas sāpes locītavās, kaulos un muskuļos;

* attīstās paralīze.

Ja radušās aizdomas par dekompresijas slimību nepieciešams elpot tīru skābekli - tas paātrinās slāpekļa izvadīšanos no organisma, kā arī cietušajām ķermeņa daļām sniegs papildus skābekli. Smagas dekompresijas formas gadījumā nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. Dekompresijas slimība tiek ārstēta barokamerā. 

Daivings Rotnestas salas piekrastes ūdeņos Rietumaustrālijā

Gigantiskie gruperi Floridas piekrastē

Latvija, daudz laimes dzimšanas dienā!

Foto: lv100.lv

Godinot Latvijas valsts proklamēšanas simto gadadienu daudzviet pasaulē tika izgaismoti dažādi arhitektūras un dabas objekti. Piemēram, Niagāras ūdenskritums Latvijas 100.dzimšanas dienai par godu tika iekrāsots Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga krāsās.

Faktori, kas paaugstina iespēju saslimt ar dekompresijas slimību

Foto: globosurfer.com

Daiverim daiva laikā pārsniedzot konkrētajā dziļumā noteikto atrašanās laiku, asinīs un audos uzkrājas nevajadzīgs daudzums gāzes. Izniršanas laikā (pat pareizā un lēnā) slāpeklis nepagūst izdalīties no audiem un, mazinoties apkārtējam spiedienam, audos uzkrātais slāpeklis burbulīšu veidā sāk izplesties un nosprostot audus. Tādā veidā akvalangistam rodas dekompresijas jeb Kesona slimība.

Dodoties nirt daiveriem jāzina kādi ir faktori, kas var paaugstināt iespēju saslimt ar dekompresijas slimību:

* liekais svars (taukaudos izšķīst daudz vairāk slāpekļa, lai to izvadītu nepieciešams daudz vairāk laika);

* liels vecums (asinsrites un elpošanas sistēmas funkcionē mazāk efektīvi);

* organisma atūdeņošanās alkohola vai urīndzenošu līdzekļu lietošanas rezultātā (asinis cirkulē daudz lēnāk, un tādējādi lēnāks kļūst arī slāpekļa izdalīšanās process);

* traumas un slimības (dažāda veida asinsrites traucējumi, piemēram, sirds išēmiskā slimība);

* alkohola lietošana pirms un pēc niršanas;

* piesārņots gaiss balonā;

* niršana aukstā ūdenī (palēninās asinsrites ātrums);

* liela fiziskā slodze (asinsrites ātruma palielināšanās rada paātrinātu slāpekļa patēriņu);

* lidošana ar lidmašīnu ātrāk kā 24 stundas pēc ieniršanas;

* ieniršana augstkalnu apstākļos.

Ieskats Dahabas daivsaitos

Īsi par slāpekļa narkozi

Foto: deeperblue.com

Par slāpekļa narkozi sauc centrālās nervu sistēmas funkciju traucējumus, kas rodas daiverim ienirstot dziļāk par 30 metriem.

Ienirstot dziļāk par 30 metriem var parādīties šādi simptomi un pazīmes:

* uzlabojas garastāvoklis;

* mazinās spējas loģiski rīkoties;

* mazinās spēja adekvāti novērtēt notiekošo;

* "miglaina" apziņa;

* galvas reiboņi, kas var turpināt pieaugt;

* kustību koordinācijas traucējumi.

Slāpekļa narkotiskā iedarbība parasti neprasa speciālas ārstēšanas procedūras, tā ātri mazinās vai pat pilnībā izzūd, samazinoties ieniršanas dziļumam.

Slāpekļa narkoze pati par sevi nav bīstama - bīstamību niršanas laikā rada slāpekļa narkozes iespaidā palēninātās un neadekvātās nirēja reakcijas, kā arī nepareizās darbības. Īpaši izteikti šādas izmaiņas novērojamas daiveriem, kuri atrodas slāpekļa narkozes ietekmē tad, kad minimālas problēmas risināšanai nepieciešama koncentrēšanās un ātra lēmuma pieņemšana.

Daivings Galapagu salās

Daivings Kirasao

Populārākie zemūdens maršrutu veidi

Foto: southafricaadventures.com

Plānojot daivu, protams, neiztikt bez maršruta izstrādes. Sekmīgai maršruta plānošanai nepieciešams, protams, ir arī kompass.

* "Turp - atpakaļ".

Viens no vispopulārākajiem un tātad arī visizplatītākajiem zemūdens maršrutu veidiem. Tas var virzīties gan gar koraļļu sienu, gan vienkārši gar krastu. Attālums šajā gadījumā tiek noteikts pēc gaisa krājuma patēriņa balonā. Parasti tie ir 100bar - kad kāds no daiveru grupas ir sasniedzis šo atzīmi, grupa griežas atpakaļ.

* No daivbota uz zodiaku vai no zodiaka uz daivbotu.

Arī populārs maršruts, kuru ļoti bieži izmanto daivsafari laikā.

* Kvadrāts vai taisnstūris. 

Šis maršruts visbiežāk tiek izmantots situācijās, kad niršana notiek no krasta. 

* Trīsstūris.

Dažreiz noslēgts trīsstūrveida maršruts ir daudz ērtāks nekā kvadrātveida maršruts. Tomēr veikt šāda veida maršrutu var tikai ar kompasa palīdzību.

* Apļveida maršruts.

Šāda veida maršrutu praktiski nevar veikt bez virves palīdzības. Visbiežāk tas tiek izmantots zemūdens meklēšanas gadījumos.

Daivings ar milzu manta rajām

Kā aprēķināt gaisa rezerves

Foto: google

Plānojot dziļo daivu nepieciešams zināt, cik ilgam laika posmam daiverim balonā pietiks gaisa. Lai to noteiktu, jāzina kāds ir katra konkrētā daivera vidējais plaušu ventilācijas apjoms - tātad cik daudz gaisa daiveris vidēji patērē viena elpošanas cikla laikā. 

Lai noteiktu daivera vidējo plaušu ventilācijas apjomu ir nepieciešams iepriekš veikt treniņieniršanu, piemēram, 10 metru dziļumā. 

Daiveris uzsāk ieniršanu ar pilnu balonu (apjoms 10 litri, piepildīts līdz 200 BAR). Zem ūdens, peldot dažādā ātrumā, nepieciešams pavadīt 30 minūtes un tad pēc manometra rādītājiem noteikt, cik daudz gaisa ir patērēts. Piemēram, pārbaudījuma rezultātā balonā ir atlikuši 80 BAR. Tālāk aprēķins ir pietiekoši vienkāršs.

Sākotnējās gaisa rezerves: 10 l x 200 BAR = 2000 litri.

Gaisa atlikums balonā: 10 l x 80 BAR = 800 litri.

Gaisa patēriņš: 2000 - 800 = 1200 litri gaisa

Gaisa patēriņš 1 minūtes laikā 10 metru dziļumā:

1200 l / 30 minūtes = 40 l/min

Spiediens virs ūdens būs divas reizes mazāks nekā 10 metru dziļumā (P = 2 atm), tātad, plaušu ventilācija virs ūdens būs divas reizes mazāka: 40 l / 2 = 20 l/min. Daiverim zinot kāds ir viņa plaušu ventilācijas vidējais apjoms virs ūdens vienmēr būs iespējams aprēķināt savu gaisa patēriņu jebkurā dziļumā.

Ja nirstot Ziemeļjūrā jāizskalo maska

Par Moscow Dive Show 2019 vēstnieku kļūst Ahmeds Gabrs

Foto: Ahmeds Gabrs / english.ahram.org.eg

Nākamgad no 31.janvāra līdz 3.februārim Maskavā (Krievija) norisināsies Moscow Dive Show 2019. Kā ziņots daivšova Facebook lapā - par tā vēstnieku kļuvis ēģiptietis, pasaules rekordists daivingā Ahmeds Gabrs.

Ahmeds Gabrs piedalīsies Moscow Dive Show 2019 un uzstāsies ar vairākiem priekšlasījumiem - gan daivinga profesionāļiem, gan plašākai publikai. Rekorddaiva īpašnieks pastāstīs kādas iespējas slēpjas cilvēka organismā, ko cilvēks izjūt 300m dziļumā un pats galvenais - kāpēc tas vispār vajadzīgs. Daivšova ietvaros norisināsies arī divu pasaulē dziļāk ienirušo cilvēku - Alekseja Molčanova un Ahmeda Gabra - sacensība.

Ahmeds Gabrs ir dzimis 1976.gadā Ēģiptē. Dienējis Ēģiptes armijā, bet dienestu pametis, lai kļūtu par daivinga instruktoru. 

Iespaidojoties no Nuno Gomesa rekorddaiva (318,25m), Ahmeds Gabrs nolēma pievērsties dziļajam daivingam un pārspēt šo rekordu. 

2014.gada 18.septembrī Sarkanajā jūrā Dahabas (Ēģipte) piekrastē Ahmeds Gabrs uzstādīja jaunu Pasaules rekordu daivingā - ienirstot 332,35m dziļi. Ieniršana ilga 13 stundas un 50 minūtes.

Info: www.facebook.com/MOSCOWDIVESHOW

Plānojot dziļo bezdekompresionālo daivu

Foto: leisurepro.com

Dziļo bezdekompresionālo daivu plānošana notiek tieši tādā pašā veidā, kā tas notiek, kad plāno parastās ieniršanas. Tomēr plānojot dziļo daivu tam jāpieiet daudz rūpīgāk.

*Ieniršanas mērķis.

Plānojot dziļo daivu precīzi jānosaka ieniršanas mērķus. Tiem ir jāatbilst daivera iespējām, un tie nedrīkst pārsniegt bezdekompresionālo ieniršanu tabulu. Piemēram, ieniršanas mērķis var būt kāda nogrimušā objekta izpēte vai fotosesija dzelmē. Jāatceras, ka nekad par ieniršanas mērķi nedrīkst izvirzīt sevis pārbaudīšanu, lai, piemēram, noskaidrotu savu izturību, drosmi vai to, kādas ir sajūtas nonākot slāpekļa narkozes ietekmē.

* Ieniršanas apstākļi.

Plānojot dziļo daivu daiveriem jāsaskaņo savas iespējas ar konkrētās vietas ieniršanas apstākļiem. Piemēram, spēcīgas straumes apstākļos vai pie zemas ūdens temperatūras, kā arī lielas viļņošanās vai sliktas redzamības gadījumā nav ieteicams plānot dziļo ieniršanu. Spēcīga zemūdens straume var izjaukt plānus veikt dziļo daivu. Jebkurā gadījumā, ja daiveriem tomēr jāveic ieniršana vietā ar spēcīgu straumi, labāk ieplānot niršanu pa straumi, jo peldēšana pret straumi palielina gaisa patēriņu, kas lielā dziļumā jau tā būs daudz lielāks. Lieli viļņi un straume var apgrūtināt arī izniršanu un drošības pieturas ievērošanu.

* Ekipējums dziļajam daivam.

Tā kā palielinoties dziļumam, palielinās gaisa patēriņš, ieteicams dziļajā daivā izmantot lielāka apjoma balonus, tādējādi nodrošinoties ar lielākām gaisa rezervēm.

Nepieciešams arī padomāt par pietiekamu siltumnodrošinājumu un izvēlēties atbilstošu hidrotērpu. Kāpēc? Jo lielākā dziļumā ūdens būs daudz aukstāks nekā virs ūdens. Bet aukstums ir viens no paaugstinātā riska faktoriem, kas var izsaukt dekompresijas saslimšanu.

Dziļajā daivā var noderēt arī zemūdens lukturis, piemēram, ja ieplānota kāda nogrimuša kuģa izpēte. Tad vēl arī kompass, boja un, ja iespējams, arī kāds alternatīvais gaisa avots (piemēram, Spare Air vai Ponny balons).

*Drošības tehnika

Plānojot dziļos daivus jau iepriekš jāparedz papildus drošības garanti un tas, kā rīkoties neparedzētu situāciju gadījumā.

Vietā, kur ieplānots nirt, jābūt tīra skābekļa krājumiem. Skābekļa elpošana veicina slāpekļa izvadīšanu no organisma. Tas ir nepieciešams situācijās, kas saistītas ar bezdekompresionālās robežas pārsniegšanu un dekompresijas slimības simptomu parādīšanos.

Nirstot no bota, obligāti zem tā jānovieto drošības balons ar regulatoru. Balons tiek novietots 4-6 metru dziļumā. Tas nepieciešams, lai varētu veikt pilnvērtīgu drošības pieturu, gadījumā, ja daiverim balonā gaisa krājumi ir izsīkuši. Jāatceras, ka balons tiek izkārts aizvērtā veidā, un pirms sākt to lietot, nepieciešams atgriezt ventili.

* Rīcības koordinēšana

Veicot dziļos daivus ļoti svarīgi ir precīzi ievērot visus partnerības sistēmas noteikumus. Tas nozīmē - rūpīgu sava un pārinieka ekipējuma pārbaudi, strikti noteiktu maksimālo dziļumu un daiva laiku, maršruta izstrādi un daiveru izkārtojumu zem ūdens. 

Pirms daiva obligāti pārrunājiet visas zīmes, kuras plānojat izmantot zem ūdens ieniršanas laikā. Kā arī izstrādājiet rīcības plānu, kā zem ūdens rīkoties nestandarta situāciju gadījumā (pazudis pārinieks, izsīkuši gaisa krājumi, zaudēta neitrālā peldspēja, ekipējuma bojājumi, zaudēta orientācija apkārtējā vidē). Un pārliecinieties, lai ir pieejami sakari ar glābšanas dienestiem.

Der arī parūpēties par to, lai līdzi būtu labi nokomplektēta aptieciņa.

Daivings Sail Rock Taizemē

Florida Keys zemūdens pasaule

Kanāda plāno pieņemt haizivju spuru importēšanas aizliegumu

Foto: rcinet.ca

Pēc vairākus gadus ilgas kampaņas pret haizivju atdalīšanu un to tirdzniecību Kanāda beidzot ir pietuvojusies pilnīgam haizivju spuru aizliegumam. 

Jāatzīmē, ka lai gan jau kopš 1994.gada Kanādā bija aizliegta haizivju spuru atdalīšana, tās joprojām varēja importēt.

Pēc "Statistics Canada" datiem 2016.gadā Kanāda tika importēts vairāk kā 140 000 kg haizivju spuru vairāk kā 3 miljonu ASV dolāru vērtībā. Bet interneta ziņu vietne "iPolitics" ziņo, ka 2017.gadā Kanādā tika importētas 170 000 tonnas haizivju spuru. Kanāda ir otrā lielākā haizivju spuru importētāja pēc Āzijas.

Vairākas Kanādas pilsētas ir mēģinājušas pieņemt šo aizliegumus, tomēr saskārušās ar ļoti spēcīgiem Āzijas uzņēmumu protestiem. 

Aizlieguma likums - Bill S-238 ir nonācis Kanādas Senātā. Sākotnēji tika ierosināts aizliegt haizivju spuru importu, bet Senāts to grozīja pievienojot aizliegumu eksportēt haizivju spuras, kā arī haizivju spuru produktus un produkts, kas izmantojot tiesību aktu nepilnības, varētu apiet šos aizliegumus.

Likumprojekta atbalstītājs Senātā senators Maikls L. Makdonalds (Michael L. MacDonald) norādījis: "Esmu ļoti priecīgs, ka mani kolēģi Senātā ir apstiprinājuši Haizivju spuru importa un eksporta aizliegumu. Es ļoti ceru, ka Parlamenta deputāti nekavējoties rīkosies šajā neatliekamajā jautājumā un Kanāda uzņemsies vadošo lomu haizivju aizsardzībā visā pasaulē. Haizivis ir ļoti svarīgas okeāna ekosistēmā un mūsu planētas izdzīvošanā."

Kad likumprojekts ir pieņemts Senātā, tas tiek nodots Parlamentam, lai deputāti par to debatētu un balsotu. Ja likumprojektu atbalstīs Parlamentā, tas tiks nodots ģenerālgubernatoram parakstīšanai un tad tas iegūs likuma spēku.

Info: www.rcinet.ca 

Sarkanā jūra

Turku daivere Sahika Ercumena labojusi Pasaules rekordu frīdaivingā sievietēm

Foto: dailysabah.com 

Oktobra beigās nirēja Sahika Ercumena (Şahika Ercümen) labojusi Pasaules rekordu frīdaivingā sadaļā "Frīdaivings saldūdenī". Turciete rekorddaivu veikusi Salda ezerā, kas atrodas Turcijas dienvidrietumos.

Jāatzīmē, ka uzstādot šo rekordu Ercumena labojusi sev piederošo rekordu par 10 metriem. Šajā reizē frīdaivere ienirusi 65m dziļumā, viss daivs aizņēmis 1 minūti un 58 sekundes. Ieniršana notikusi bez pleznām un niršanas trubiņas.

Iznirstot Ercumena virs ūdens nogaidījusi 20 sekundes un tad pacēlusi roku, lai apstiprinātu Pasaules Zemūdens federācijas (Underwater Federation (CMAS)) novērotājiem, ka viņa ir pie apziņas un viņas rekorda mēģinājums ir izdarīts.

Info: www.dailysabah.com 

Melnajā jūrā atrasts vecākais neskartais nogrimušais kuģis

Foto: tetis.ru 

Melnajā jūrā izdevies atrast pasaulē pagaidām vecāko nogrimušo kuģi, kurš nav joprojām ir neskarts. Arheologi uzskata, ka 23 metrus garais kuģis zem ūdens nogulējis apmēram 2400 gadus. 

Nogrimušais sengrieķu tirdzniecības kuģis pilnībā saglabājies bezskābekļa vidē Melnās jūras mirušajā zonā. Lielbritānijas pētnieki šo 23 metrus garo kuģa vraku atraduši 80km attālumā no Bulgārijas piekrastes 2km dziļumā.

Attēls: tetis.ru 

Radiooglekļa analīze atklājusi, ka atrastā kuģa vecums ir apmēram 2400 gadi. Jāatzīmē, ka tas ir pirmais gadījums, kad sens kuģis atrasts praktiski neskartā veidā - ir saglabājušies airētāju soliņi, masti un stūre. Arheologi uzskata, ka atrastā kuģa komandā varētu būt bijis 15-25 cilvēki. Iespējams izdosies atrast arī viņu mirstīgās atliekas.  

Izpētot atrastā kuģa uzbūvi, zinātnieki secinājuši, ka tas varēja peldēt gan zem burām, gan airējot. Kuģis pārsvarā izmantots tirdzniecībā un tas ticis uzbūvēts sengrieķu apmetnē, kas atradās tagadējās Bulgārijas teritorijā.

Sengrieķu kuģa vraks tika atrasts vietā, kas zināma kā kuģu kapsēta un kur jau iepriekš atrasti 67 dažādos laika posmos nogrimuši kuģu vraki.

Foto: tetis.ru 

Arheologi norāda, ka atrastā kuģa vraks ļoti līdzīgs Odiseja kuģim, kurš attēlots uz slavenās "Sirēnu vāzes", kas apskatāma Britu muzejā (Londona). Uz vāzes, kas tiek datēta arī ar apmēram to pašu laika posmu, kad atrastais vraks, attēlots līdzīgs kuģis. Zīmējumā redzams kā, kuģojot gar dziedošo sirēnu salu, Homēra varonis Odisejs ir piesiets pie kuģa masta.

Info: www.tetis.ru 

Arī tas jāzina par dziļo daivu

Foto: padiproseurope.com

Veicot dziļās ieniršanas, īpaši svarīgi ir precīzi ievērot visus partnerības sistēmas noteikumus un niršanas plānu.

* Rūpīgi pārbaudiet savu ekipējumu un pārinieka ekipējumu. Pārliecinieties, ka zināt, kā tas darbojas.

* Vienojieties par maksimālo dziļumu un to, cik ilgi paredzēta niršana. Zem ūdens  to visu precīzi ievērojiet.

* Vienojieties par zemūdens maršrutu un secību, kādā peldēsiet.

* Atkārtojiet zīmes, kuras plānojat izmantot zem ūdens daiva laikā.

* Zem ūdens turieties blakus pāriniekam. Salīdzinoši ar parasto daivu, dziļajā daivā centieties pēc iespējas biežāk pārbaudīt savas un pārinieka gaisa rezerves.

* Izstrādājiet rīcības plānu, kā zem ūdens rīkoties nestandarta situāciju gadījumā (pazudis pārinieks, izsīkuši gaisa krājumi, zaudēta neitrālā peldspēja, ekipējuma bojājumi, zaudēta orientācija apkārtējā vidē).