Foto: underseas.com |
Ja pēc daiva vai vairāku daivu cikla tomēr ir radušās aizdomas par dekompresijas slimību. Kā rīkoties? Pirmais un galvenais - jāpārtrauc niršanu. Atcerieties, ka dekompresijas slimība prasa nekavējošu ārstēšanu. Laika vilcināšana var novest vai nu pie daudz nopietnākām veselības problēmām, vai pie daudz ilgāka ārstniecības perioda.
Vispirms pārbaudiet simptomus. Tirpšana vai pat paralīze, ādas jutības izmaiņas, galvas reiboņi, sāpes locītavās (īpaši kāju locītavās), sāpes krūtīs, neizskaidrojams nogurums, elpošanas un sirdsdarbības traucējumi, samaņas zudums, izsitumi uz ādas (no gaiši rozā līdz zilam – „ādas marmorizācija”), īslaicīgi redzes vai dzirdes traucējumi, vemšana. Parasti simptomi parādās 15 minūtes līdz pat 12 stundas pēc ieniršanas, tomēr ļoti nopietnos gadījumos dekompresijas slimības pazīmes var parādīties vēl daiverim esot zem ūdens. Jebkurā gadījumā dekompresijas slimības gadījumā nirējs var sev novērot vai nu vienu vai vairākus simptomus vienlaicīgi.
Ja dekompresijas slimības simptomi parādījušies vēl esot uz daivbota - informējiet instruktoru vai daivgidu kurš pavada grupu, daivbota kapteini. Centieties pēc iespējas precīzāk aprakstīt visas savas veselības problēmas.
Uz ikviena daivbota jābūt pieejamam skābeklim - elpojiet skābekli (ne vairāk kā 4 stundas) vai gāzu maisījumu ar maksimāli iespējamo skābekļa daudzumu. Atcerieties, ka cietušais jāapgulda uz kreisā sāna, viņam nevajag ļaut pārāk daudz kustēties, kā arī jādod dzert šķidrums.
Nekavējoties jāsazinās ar speciālo medicīniskās palīdzības dienestu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku cietušā transportēšanu uz tuvāko ārstniecības vietu – medicīnas centru, kur pieejama rekompresijas kamera.
Un vēl obligāti atcerieties - dodoties uz slimīcu vai rekompresijas kameru obligāti paņemt līdzi savu niršanas kompūteru. Tā rādījumi palīdzēs ārstiem daudz precīzāk un pareizāk noteikt saslimšanas līmeni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru