Pelēkais valis ūdenszāļu mežā

Daivs Shark Sanctuary Galapagu salās

Saindēšanās ar skābekli

Foto: oceanoscuba.com.co

Ar skābekli var saindēties vai nu elpojot tīru skābekli, vai elpojot gāzu maisījumu ar paaugstinātu skābekļa parciālo spiedienu. Izšķir diva veida saindēšanās formas - krampju forma un plaušu forma.

Krampju forma ir centrālās nervu sistēmas saindēšanās. Šī forma var parādīties elpojot gāzu maisījumu, kurā skābekļa parciālais spiediens ir lielāks kā 1,6 ata. Krampju formas gadījumā cietušajam var būt šādi simptomi - bālums, sejas muskuļu raustīšanās, redzes pasliktināšanās vai redzes lauka sašaurināšanās, trokšņi ausīs, galvas reiboņi, svīšana, arī krampji.

Plaušu forma - tie būs jau elpošanas sistēmas bojājumi. Šī forma var parādīties, ilgstoši atrodoties, paaugstināta skābekļa parciālā spiediena ietekmē. Tas var gadīties, piemēram, ja daiveris vairākas dienas pēc kārtas izmantojot Nitrox veic vairākas ieniršanas dienā un, tātad ilgstoši atrodas skābekļa parciālā spiediena, kas lielāks par 0,5 ata, ietekmē. Šādā situācijā pastāv reāla bīstamība, ka skābeklis var toksiski iedarboties uz nirēja plaušām. Simptomi var būt - spiedošas sajūtas krūšu rajonā, sausums mutē, paātrināta elpošana un klepus.

Jāatceras, ka pastāv vesela virkne faktoru, kas palielina iespēju saindēties ar skābekli. Piemēram, auksts ūdens, liela fiziskā slodze un tās rezultātā - nogurums.

Nedrīkst aizmirst, ka niršanai ar gāzu maisījumiem, kas satur paaugstinātu skābekļa daudzumu, maksimālais skābekļa parciālais spiediens ir 1,5 ata. Ja nirstot daiverim ir arī siltuma stress vai fiziskā slodze, tad maksimāli pieļaujamais skābekļa parciālais spiediens ir 1,4 ata.

Kas jāzina nirstot ar Nitrox

Foto: lanzarotedivecentre.com

Kad gāzu maisījumā samazinās slāpekļa procentuālais sastāvs, samazinās arī tā iedarbība uz cilvēka organismu. Te gan jāatceras, ka samazinoties slāpekļa ietekmei palielinās skābekļa ietekme, jo tā procentuālais līmenis pieaug. 

Daiveriem jāzina, ka jebkurai gāzei ir savs robežslieksnis, kuru pārsniedzot gāze var sākt kaitīgi iedarboties uz cilvēka organismu. Tāpēc lietojot Nitrox jāatceras, ka pastāv reāla bīstamība saindēties ar skābekli. No tā var izvairīties un kā to darīt māca Nitrox Diver kursos. 

Daivkursos pastāstīs kas ir "parciālais spiediens" un kā to aprēķināt. 

Parciālais spiediens ir spiediens, kāds būtu gāzu maisījumā ietilpstošajai gāzei, ja tas viens pats aizņemtu apjomu, kas vienāds ar maisījuma apjomu tādā pašā temperatūrā.

Parciālo spiediens aprēķina pēc formulas:

pp = % sastāvs / 100 x P absolūtais

("pp" - gāzes parciālais spiediens konkrētajā gāzu maisījumā; "% sastāvs" - gāzes procentuālais sastāvs konkrētajā gāzu maisījumā un "P absolūtais" - absolūtais spiediens)

Skābekļa parciālais spiediens ir skābekļa radītais spiediens, kas ir gāzu maisījumā - tātad tā ir tikai daļa no kopējā spiediena.

Elpojot gaisu virs ūdens, skābekļa parciālais spiediens būs vienāds ar 0,21ata (ata - absolūtā atmosfēra).

pp O2 = 21 / 100 x 1 = 0,21

30 metru dziļumā absolūtais spiediens palielināsies 4 reizes un būs 4ata.

Tātad, pp O2 = 21 / 100 x 4 = 0,84ata

Piemēram, ja daiveris izmanto EANx40, tad virs ūdens pp O2 = 40 / 100 x 1 = 0,4ata bet 30 metru dziļumā pp O2 = 40 / 100 x 4 = 1,6 ata

Tas nozīmē, ka skābekļa spiediens, nirstot ar bagātinātā gaisa maisījumiem, nedrīkst pārsniegt 1,6ata. Pārsniedzot šo robežu pastāv ļoti nopietns risks saindēties ar skābekli.  

Kas ir Nitrox?

Foto: diveaddicts.com

Galvenie parametri, kas ierobežo daivera uzturēšanos zem ūdens, ir dziļums un šajā dziļumā pavadītais laiks. Ikvienu daiveri, protams, interesē iespēja kādā konkrētā dziļumā uzturēties ilgāku laiku. To var panākt palielinot skābekļa procentuālo daudzumu elpojamās gāzes maisījumā un attiecīgi samazinot slāpekļa daudzumu. 

Tātad, kas ir Nitrox? Tas ir bagātinātais gaiss. To pieņemts apzīmēt ar abreviatūru EANx - Enriched Air Nitrox (Bagātinātais gaiss Nitrox). 

Arī gaiss ir viens no gāzu maisījuma Nitrox paveidiem, kas sastāv no 21% skābekļa un 79% slāpekļa. Daivingā tiek izmantots Nitrox arī ar paaugstinātu skābekļa sastāvu - no 20% līdz 40%. Piemēram, EANx32, EANx33, EANx34 utt. līdz EANx40. Tas nozīmē, 32% skābekļa, 33%, 34% - līdz 40% skābekļa.

Daiveriem jāzina, ka jo mazāk elpojamās gāzes maisījumā ir slāpekļa, jo mazāk ar to piesātinās nirēja organisma audi un jo mazāks ir risks saslimt ar Kesona slimību. Bez tam, elpojot ar skābekli bagātinātu gāzu maisījumu, daiveris ne tikai palielina dziļumā pavadāmo laiku, bet arī saīsina starp ieniršanām virs ūdens pavadāmā laika intervālu.

Jāzina arī tas, ka, lai niršanā izmantotu Nitrox, jāapgūst speciāls kurss. Nitrox kursus piedāvā visas starptautiski atzītās daivinga apmācības sistēmas.

Viens no Lielā Barjerrifa interesantākajiem daivsaitiem

Kā atšķiras bezdekompresionāla ieniršana no dekompresionālas ieniršanas

Foto: scubadiverlife.com

Ar ko tieši atšķiras dekompresijas daivs no bezdekompresijas daiva. 

Dekompresionāla ieniršana ir ieniršana, pēc kuras nav iespējama bezpieturu izpeldēšana virs ūdens netraumējot savu veselību. Lai droši izpeldētu virs ūdens, obligāti nepieciešams ievērot dekompresionālās procedūras - piespiedu pieturas dažādos dziļumos. Šādas pieturas nepieciešamas lai laikā no organisma varētu izdalīties uzkrātais slāpeklis.

Bezdekompresionālā ieniršana ir ieniršana, pēc kuras var veikt izniršanu bez pieturām nekaitējot savai veselībai. Drošības pietura nav dekompresionālā pietura. Tai ir profilaktisks raksturs.

Dejojošie vaļi

Dahaba - Lighthouse daivsaits

Indonēzijas krāsainā zemūdens pasaule

Daivings Fajalā Azoru salās

Kārtējā zem ūdens pazaudētā kamera atradusi īpašnieku

Foto: bbc.com

Šis ir stāsts par to kā pirms vairāk kā diviem gadiem daivinga laikā pazaudētā fotokamera ir atgriezusies pie sava kādreizējā īpašnieka. Kamera tika izskalota kādā no Taivānas pludmalēm, kur to atrada grupa skolēnu, kas pludmalē vāca no jūras izskalotos atkritumus.

Foto: petapixel.com

Pludmales sakopšanas darbos izskaloto kameru, kas gan vairāk līdzinājās ar gliemežvākiem apaugušam akmenim, atrada kāds 11 gadus vecs skolnieks. Apskatot atradumu rūpīgāk secināts, ka tas ir zemūdens bokss, kurā atrodas kamera. 

"Mēs domājām, ka kamera ir bojāta, bet nodauzot no boksa gliemežvākus, izdevās atrast boksa atvēršanas pogu," BBC pastāstīja sākumskolas skolotājs Parks Lī (Park Lee). Pēc boksa atvēršanas izrādījies, ka tajā nav iekļuvusi ne pile ūdens un boksā esošā Canon G12 kamera joprojām darbojas. 

Foto: petapixel.com

Atgriežoties skolā skolotajs ar skolēniem pārrunājis, ko darīt ar atradumu. 

"Daži bērni domāja ka mēs esam nopelnījuši šo kameru un varam to sev paturēt. Citi domāja, ka mums jāmēģina atrast tās īpašnieks - un mēs pārrunājām kā to labāk izdarīt," stāstīja skolotājs.

Apskatot fotogrāfijas secināts, ka daļa no tām uzņemta Japānā, tāpēc Facebook izvietota fotogrāfija ar iespējamo kameras īpašnieci un paziņojums ķīniešu un japāņu valodās. 

Foto: petapixel.com

Nepilnās 48 stundās Facebook ar šo ziņu bija dalījušies vairāk kā 10 000 cilvēku. Paziņojumu ieraudzījis arī kāds attēlā redzamās meitenes paziņa - tā informācija par atrasto fotoaparātu nonāca līdz tā īpašniecei. 

"Es esmu tik laimīga un priecīga par to, ka man ir tik brīnišķīga iespēja izjust šādu cilvēku laipnību," atzinusi kameras īpašniece Serina Tsubakihara. 

Sarunā ar BBC viņa arī uzsvērusi, ka kam tādam bijis ļoti grūti noticēt. "Es biju ļoti pārsteigta, kad draugi man to paziņoja un pārsūtīja šo ziņu ar fotogrāfijām."

Serina Tsubakihara 2015.gada septembrī bija devusies brīvdienās uz Ishigaki salu, Okinavā, kas atrodas apmēram 250km no Taivānas. Kameru viņa pazaudējusi daiva laikā, kad nācies palīdzēt badijam, kuram bija beidzies gaiss. Toreiz Serina domājusi, ka kamera zudusi uz visiem laikiem. 

Foto: petapixel.com

Gandrīz divarpus gadu laikā kamera bija veikusi apmēram 250km un nonākusi Taivānas piekrastē, kur tad arī to atrada skolēni. 

Kameras īpašniece plāno vasarā doties uz Taivānu, lai saņemtu savu zudušo kameru un pateiktos tās atradējiem. 

Info:  www.bbc.com 

Daivings Sudānā

Jūnijā Floridā iecerēts izveidot garāko cilvēku ķēdi zem ūdens

Foto: piertour.com

Kā informē zemūdens peldēšanai veltītā interneta vietne "DeeperBlue.com" jūnijā tiek plānots pārspēt Ginesa Pasaules rekordu kategorijā "Garākā cilvēku ķēde zem ūdens" ("Longest Underwater Human Chain").

Līdzšinējais Ginesa Pasaules rekords kategorijā "Garākā cilvēku ķēde zem ūdens" tika uzstādīts 2017.gada maijā Itālijā, kur zem ūdens cilvēku ķēdi veidoja 308 daiveri.

Šo rekordu nolēmuši pārspēt amerikāņi. Jaunā rekorda organizatori šī gada 16.jūnijā Floridā (ASV) Dīrfildas pludmalē (Deerfield Beach) iecerējuši vienkopus sapulcināt vismaz 400 daiverus, kuri tad arī piedalītos zem ūdens garākās cilvēku ķēdes veidošanā. 

Ja šajā laikā atrodaties Floridā un jums ir niršanas sertifikāts, varat piedalīties Ginesa Pasaules rekorda uzstādīšanas pasākumā. Dalības maksa ir 20$, bet reģistrēties pasākumam var šeit.

Info: www.deeperblue.com 

Vērojot baltvaļus no augšas

Jauna maska - kas jāizdara pirms niršanas

Foto: reefdivers.io

Aizsvīdusi maska daiva laikā var kļūt par ļoti tracinošu problēmu - zem ūdens to nāksies atkārtoti skalot un pēc tam attīrīt no ūdens, bet tas viss mazinās iespēju pilnībā izbaudīt apkārtējo zemūdens pasauli. Visbiežāk aizsvīšanas problēma ir tieši jaunām maskām. Ko darīt, lai maska neaizsvīst? 

Ja esat nopircis jaunu masku, tad pirms dodaties nirt, vispirms izskalojiet masku no iekšpuses ar siltu ūdeni un zobu pastu. Jaunām maskām uz stikla parasti ir rūpnīcā uzklātais aizsargslānis. To nepieciešams nomazgāt. Tas darāms tā - rūpīgi izsmērējiet maskas stiklu ar zobu pastu, nedaudz to paturiet un tad kārtīgi visu izskalojiet ar slitu ūdeni. 

Bet pirms pašas ieniršanas jāiespļauj maskā un ar siekalām jāierīvē viss maskas iekšējais stikls. Pēc tam masku jāizskalo ar ūdeni un tikai tad var likt uz sejas. Pretējā gadījumā zem ūdens maska var aizsvīst.

Ja nu tomēr maska zem ūdens turpina aizsvīst, var izmantot speciālus pretaizsvīšanas šķīdumus. Tos var iegādāties jebkurā daivveikalā.

Roatanas salas zemūdens pasaule

Daivings ar haizivīm Lielajā Barjerrifā

Horvātijā nogremdēta 8m augsta Jēzus statuja

Foto: croatiaweek.com

Aprīļa sākumā Horvātijas pilsētiņas Trogiras iedzīvotājiem un tūristiem bija iespējams vērot kā jūrā tiek nogremdēta 8m augsta Jēzus statuja.  

Statuja, kas sver apmēram 10 tonnas ir izgatavota no betona. Pirms nogremdēšanas jūrā tā Lieldienu laikā tika izstādīta Trogirā. 

Jēzus statuja nogremdēta Jelinakas līcī (Jelinak bay) un tā izvietota zemūdens skulptūru parkā, kas nosaukts par "Stations of the Cross". Skulptūru parkā kopumā izvietotas 52 statujas. Pārsvarā to augstums nepārsniedz 2 metrus, bet svars 1000 kg. 

Foto: croatiaweek.com

Ideja par "Stations of the Cross" izveidi radās daiverim Joško Kandija, bet visas statujas veidojis mākslinieks Valentino Vals (Valentino Val).

Ar šo zemūdens skulptūru parku vietējās varas iestādes plāno piesaistīt tūristu uzmanību un veicināt lielāku Trogiras atpazīstamību.

Info: www.croatiaweek.com 

Kā regulēt peldspēju ar ieelpu-izelpu

Foto: rushkult.com

Zem ūdens ieelpojot daivera plaušu apjoms ievērojami palielinās, bet izelpojot - samazinās. Atbilstoši tam mainās arī Arhimēda spēka attiecība pret smaguma spēku. Tāpēc, lai arī cik precīzi ar BCD palīdzību tiks noregulēta neitrālā peldspēja, tā mainīsies līdz ar daivera pirmo ieelpu vai izelpu.

Protams, varētu šķist, ka tāda veidā daiverim būs lemts visu ieniršanas laiku "mētāties" augšup - lejup. Ieelpa - uz augšu, izelpa - uz leju, atkal uz augšu un atkal uz leju, utt. Jāteic, ka šī problēma ir risināma. Daiveriem vienkārši atliet pareizi noregulēt elpošanu.  

Kā tas darāms? Ikviens ir dzirdējis teicienu par "kustību pēc inerces". Tas nozīmē, ka arī apstājoties vēl kādu brīdi notiek virzība tālāk. Zem ūdens inerces kustības būs mazākas, jo ūdens ir daudz blīvāka vide nekā gaiss. Tātad daiverim ieelpojot viņš, protams, tajā pašā brīdī neuzsāks izpeldēšanu jeb virzību augšup. Kādu brīdi turpināsies palēnināta virzība uz leju līdz daiveris pilnībā apstāsies, un tikai pēc tam viņš uzsāks lēni virzīties uz augšu. Parasti šis laiks atbilst pareizam elpošanas ciklam. Tāpēc ieteicams uzsākot virzību uz augšu, sāk izelpot. Tādā veidā svārstīgās kustības augšup - lejup tiks samazinātas.

Daiverim jāatceras, ka regulējot peldspēju ar elpošanas palīdzību, jāsāk izelpot tiklīdz sajūt, ka viņš sācis peldēt uz augšu, bet jūtot, ka sāks ienirt dziļāk - jāieelpo.

Protams, mainoties ieniršanas dziļumam, nāksies peldspēju koriģēt ar peldspējas kompensatora palīdzību. Bet pēc tam atkal - ar ieelpu-izelpu.

Bez tam palielinoties dziļumam peldspēja būs jākoriģē arvien retāk un retāk, jo mazināsies spiediena izmaiņas. 

Un noteikti jāatceras arī tas, ka daiva laikā daiveris neaiztur elpu, bet gan visu laiku  vienmērīgi un mierīgi elpo.

Neitrālā peldspēja

Foto: xdeep.eu

Lai baudītu zemūdens pasaules skaistumu būtiski ir apgūt neitrālas peldspējas prasmes. Pretējā gadījumā daiveri zem ūdens ne tikai "mētās" augšā-lejā, bet arī gaisa patēriņš saruks daudz straujāk, tātad arī zem ūdens pavadāmais laiks mazināsies.

Pārsvarā ikvienam cilvēkam ūdenī ir neitrāla peldspēja. Bet, kad tiek uzvilkts hidrotērps neitrālā peldspēja nomainās uz pozitīvo peldspēju. Tāpēc, lai ienirtu daiverim nepieciešami atsvari (izvietoti uz svaru jostas vai pie BCD pievienotās atsvaru kabatās). Par to kā pareizi noteikt nepieciešamo atsvaru daudzumu var lasīt šeit, bet to - kā pareizi izvietot atsvarus - šeit.

Niršanas laikā peldspēju daiveri regulē ar BCD palīdzību, jeb konkrētāk - ar BCD piepūšanu vai gaisa izpūšanu no tā, vai ar elpošanu (par peldspējas regulēšanu ar ieelpas - izelpas palīdzību, lasiet nākamajā materiālā.

Lai daiveris zem ūdens iegūtu neitrālu peldspēju, nepieciešams, lai BCD būtu zināms gaisa apjoms. Apjomam jābūt tādam, lai pastāvīgi varētu saglabāt līdzsvaru. No daivinga pirmajos kursos māca, ka, mainoties ieniršanas dziļumam, mainās absolūtais spiediens, kas iedarbojas uz akvalangistu, un tātad mainās arī gaisa apjoms jebkurā elastīgā hermētiskā konteinerā - peldspējas kompensatorā, porainajā neoprēnā, zem sausā hidrotērpa utt.

Palielinoties dziļumam, gaisa apjoms samazinās, un tas nozīmē, ka samazinās arī daivera izspiestā ūdens apjoms, tātad samazinās arī Arhimēda spēks. Peldspēja kļūst negatīva. Lai atkal iegūtu neitrālu peldspēju, daiverim jāpiepūš gaiss BCD,  tā tiek atgūts dziļuma izmaiņu rezultātā zaudētais gaisa apjoms.

Izniršanas laikā jeb mazinoties dziļumam viss norisinās pretēji. Krītas absolūtais spiediens, apjoms palielinās, peldspēja pieaug. Lai saglabātu neitrālu peldspēju nepieciešams periodiski no peldspējas kompensatora izpūst gaisu, tā samazinot BCD apjomu.

Par smaguma spēku un Arhimēda spēku daivingā

Foto: scubadiverlife.com

"Smaguma spēks" un "Arhimēda spēks" - šie abi termini daivingā ir saistīti ar peldspēju. Par to visu, protams, tiek stāstīts pašās pirmajās daivkursa nodarbībās. Nedaudz atgādināsim.

Uz daiveri tāpat kā uz jebkādu priekšmetu, kas nonācis zem ūdens, iedarbojas divi spēki - smaguma spēks un Arhimēda spēks. 

Foto: divein.com

Smaguma spēks ir virzīts vertikāli uz leju - tas iegremdē ķermeni ūdenī. Smaguma spēks ir proporcionāls ķermeņa masai, tātad jo vairāk ķermenis sver, jo lielāks smaguma spēks, jo spēcīgāk to velk uz leju. Smaguma spēks, kas iedarbojas uz daiveri ir atkarīgs no nirēja ķermeņa svara un viņa ekipējuma svara. Zem ūdens regulēt smaguma spēku (tas ir, izmainīt savu svaru) mēs praktiski nevaram. 

Arhimēda spēks virzās vertikāli uz augšu ar mērķi izgrūst ķermeni no ūdens. Arhimēda spēks ir vienāds ar ķermeņa izgrūstā ūdens svaru. Tas nozīmē, jo apjomīgāks ķermenis, jo vairāk ūdens tas izspiedīs, un jo lielāks būs šī ūdens svars, jo spēcīgāk tas izgrūdīs ķermeni. Bet ūdens svars būs atkarīgs ne tikai no ķermeņa apjoma, bet arī no ūdens blīvuma. Jāatceras, ka vienam un tam pašam ķermenim cēlējspēks saldūdenī un sālsūdenī būs atšķirīgs. Izmainot savu masu zem ūdens daiveri varam regulēt Arhimēda spēku.

Attēls: google

Prasme noregulēt peldspēju ir viena no galvenajām prasmēm, kas nepieciešama, lai komfortabli un droši atrastos zem ūdens. 

Daivingā izšķir trīs peldspēju veidus.

* Pozitīvā peldspēja ir peldspēja, kad Arhimēda spēks ir lielāks par smaguma spēku. Tas ir tad, kad daiveris vai nu pārvietojas vai atpūšas virs ūdens, tātad - kad ķermenis negrimst ūdenī.

* Negatīvā peldspēja ir peldspēja, kad smaguma spēks ir lielāks par Arhimēda spēku. Negatīvā peldspēja nepieciešama, lai veiktu ieniršanu zem ūdens. Tad daiveris var nogrimt zem ūdens.

* Neitrālā peldspēja ir peldspēja, kaf Arhimēda spēks ir vienlīdzīgs ar smaguma spēku. Tieši neitrālā peldspēja palīdz daiverim noturēties konkrētā dziļumā. 

Daivings Maldivu salās

Daivs Dahabā Moray Garden

Kā daiveriem pareizi izvietot atsvarus

Foto: westmichiganscubatraining.com

Iepriekšējās publikācijās tika aprakstītas metodes kā daiverim noskaidrot nepieciešamo atsvaru daudzumu, lai zem ūdens varētu justies komfortabli, kā arī to kādi faktori ietekmē nepieciešamo atsvaru daudzumu. Tomēr, lai zem ūdens justos patīkami un nepieciešams zināt arī to, kā pareizi atsvarus izvietot.

Atsvariem vienmēr jābūt pāra skaitlī. Pirmkārt, tas nodrošinās simetrisku atsvaru izvietojumu un novērsīs niršanas laikā daivera sasvēršanos uz kādu pusi. Otrkārt, svina atsvari nebūs jānovieto zem balona un tas nozīmē, ka tie nespiedīs uz daivera mugurkaulu.

Ir divi galvenie faktori, kas ietekmē atsvaru izvietošanu - materiāls, no kura izgatavots balons, un peldspējas kompensatora tips. Ja tiek izmantots smagais tērauda balons, tad atsvari jāizvieto tā, lai tie kompensētu balona smagumu, citādāk daiveris tiks apgriezts uz muguras. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā atsvari jāizvieto uz vēdera. Ja daivā plānojat izmantot alumīnija balonu, tad atsvarus izvieto simetriski sānos, tuvāk vēderam. 

Izmantojot peldspējas kompensatorus ar integrēto atsvaru sistēmu, atsvari tiek izvietoti speciālās, peldspējas kompensatorā iestrādātās atsvaru kabatās. 

Situācijā, ja tiek izmantots bieza neoprēna hidrotērps, ieteicams kombinēt atsvarus integrēto atsvaru sistēmā un uz svaru jostas.

Kas ietekmē nepieciešamo atsvaru daudzumu daivingā?

Foto: scubadivejamaica.com

Lai noteiktu nepieciešamo atsvaru daudzumu, kas jums zem ūdens ļaus justies komfortabli, nepieciešams ne tikai veikt iepriekšējā materiālā aprakstītos precīzu atsvaru daudzumu noteikšanas paņēmienus, bet arī ievērot vairākus faktorus, kas palīdzēs jau pirms došanās ūdenī aprēķināt nepieciešamo atsvaru daudzumu. Daiverim nepieciešamo atsvaru daudzumu nosaka šādi faktori:

* kāda ir ūdens, kurā paredzēts daivs, sāļuma pakāpe.

Viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē atsvaru daudzuma izvēli, ir ūdens sāļuma pakāpe jeb precīzāk izsakoties - ūdens blīvums. Jo ūdens ir sāļāks, jo tas  ir blīvāks - tātad lielāks tā īpatsvars un tas nozīmē, lielāks Arhimēda spēks. Tādēļ, lai kompensētu lielo Arhimēda spēku, daiverim nepieciešams palielināt smaguma spēku - izmantot daudz vairāk atsvaru, nekā analogā situācijā kad tiek nirts saldūdenī.

* konkrētajam daivam izvēlētā hidrotērpa biezums un tips.

Ja daivam izvēlēts "slapjais" hidrotērps jāatceras, ka ši tipa hidrotērpi tiek ražoti no dažāda biezuma porainā neoprēna. Bet neoprēnā ir iekausēts liels daudzums gaisa burbulīšu un tas ļoti palielina peldspēju. Jo biezāks ir hidrotērpā izmantotais neoprēns, kā arī jo vairāk nirējam ir dažādi neporēna aksesuāri (kapuce, cimdi, zābaciņi utt.), jo vairāk tas palielinās daivera peldspēju. Lai to visu kompensētu ir nepieciešams daudz lielāks atsvaru daudzums. 

Ja niršanai plānojat izmantot "sauso" hidrotērpu jums būs nepieciešams vēl lielāks atsvaru daudzums. Šī tipa hidrotērpi saglabā siltumu pateicoties zem tā esošajam gaisa slānim. Bez tam daļa "sauso" hidrotērpu tiek izgatavoti no neoprēna. Un tas viss vēl vairāk palielina daivera peldspēju.

* kāds balons izvēlēts.

Zemūdens peldēšanai izmanto balonus, kas izgatavoti vai nu no tērauda, vai alumīnija. Tieši materiāls, no kura izgatavots daivingam paredzētais balons, visvairāk ietekmē tā peldspēju. Alumīnijs salīdzinot ar tēraudu ir mazāk izturīgs materiāls. Tāpēc alumīnija balonu sieniņas ir daudz biezākas, un arī pats balons ir daudz lielāka izmēra nekā tāda paša apjoma tērauda balons. Tomēr jāņem vērā, ka, lai gan alumīnija baloni ir smagāki (ar gaisu), tiem ir lielāka peldspēja nekā līdzvērtīga apjoma tērauda baloniem. Un tas nozīmē, ka daiveriem, kuri nirs ar tērauda balonu būs nepieciešams mazāks atsvaru daudzums nekā daiveriem, kuri niršanai izvēlējušies alumīnija balonus. 

* un, protams, nedrīkst neņemt vērā arī katra daivera individuālās fiziskās īpatnības.

Cilvēka peldspēja tiek noteikta pēc viņa izspiestā ūdens daudzuma masas un ķermeņa masas atšķirības. Protams, ka pie vienāda svara, apaļīgiem cilvēkam būs lielāks apjoms nekā vājas miesasbūves cilvēkam. Tas ir tādēļ, ka taukaudi ir daudz vieglāki nekā muskuļi. Tāpēc peldspēja apaļīgam cilvēkam būs augstāka nekā vājas miesasbūves cilvēkam, tātad viņam būs nepieciešams lielāks atsvaru daudzums. Tomēr mēdz būt arī tievi cilvēki ar ļoti viegliem kauliem. Tāpēc nepieciešamais atsvaru daudzums var tikt precīzi noteikts tikai eksperimentējot.

Kā noteikt nepieciešamo atsvaru daudzumu daivingā

Foto: scuba-tutor.com

Pareizi piemeklēts atsvaru daudzums ikvienam daiverim ir ļoti svarīga patīkama un veiksmīga daiva sastāvdaļa. Pretējā gadījumā - ja atsvaru būs vai nu par daudz, vai maz, daivs būs apgrūtināts - regulāri nāksies regulēt peldspēju, ātrāk patērēsies gaisa rezerves utt. Tāpēc ir svarīgi apgūt pareiza atsvaru daudzuma noteikšanas metodes.

Pareizs atsvaru daudzums ir tāds, kad daiveris, pilnībā izpūšot gaisu no peldspējas kompensatora, var ar kājām uz leju, tātad vertikālā stāvoklī, mierīgi ienirt zem ūdens, šajā procesā netiek piepalīdzēts nedz ar rokām, nedz pleznām. Bez tam ar pilnībā piepūstu peldspējas kompensatoru nirējam brīvi jānoturas virs ūdens bez roku vai pleznu palīdzības.

Tātad - kā precīzi noteikt nepieciešamo atsvaru daudzumu? Parasti tiek izmantotas divas diezgan precīzas nepieciešamā atsvaru daudzuma noteikšanas metodes. Viena paredzēta tad, kad nirstat no bota un kad nav pieejams pietiekoši sekls ūdens, lai daiveris varētu nostāties uz ūdenstilpnes gultnes. Šajā gadījumā nepieciešamo atsvaru daudzums tiek pārbaudīts pilnā ekipējumā esošam daiverim. 

Piemeklējiet tādu atsvaru daudzumu, lai pilnā ekipējumā, ar peldspējas kompensatoru, no kura pilnībā izpūsts gaiss, vidēji stipri ieelpojot vertikālā stāvoklī jūs ienirtu zem ūdens apmēram līdz acu līmenim, šajā laikā nekustinot ne rokas, ne kājas. Šādam atsvaru daudzumam nepieciešams pievienot vēl 2 - 2,5 kilogramus. Tas tādēļ, ka neskatoties uz šķietamo gaisa vieglumu, arī tam ir savs svars. 12 litri gaisa, kas saspiesti līdz 200 atmosfērām, svērs apmēram divus kilogramus. Ieniršanas sākumā (un nepieciešamā atsvaru daudzuma noteikšanas procesā) šis atsvars ir ar jums. Bet peldēšanas procesā jūs tērēsiet gaisu, tātad tā svars mazināsies. Jūsu peldspēja pakāpeniski palielināsies un ieniršanas beigās var rasties nekontrolētas izpeldēšanas bīstamība. 

Otrā metode piemērojama situācijās, kad daiveriem iespējams pārbaudīt atsvaru daudzumu seklā ūdenī - kad daiveris var nostāties uz ūdenstilpnes gultnes. Šajā gadījumā daiveris nepieciešamo atsvaru daudzumu nosaka bez akvalanga. Tas nozīmē - daivera ekipējums ir hidrotērps, pleznas, maska un trubiņa. Daiverim maksimāli dziļi ieelpojot, ir jānoturas virs ūdens, bet izelpojot — pārliecinoši jāienirst bez roku vai kāju palīdzības. Šajā gadījumā nevajag pievienot papildus 2 kilogramus, lai kompensētu gaisa patēriņu balonā.

Krāsains daivs Andamanu jūrā

Astoņkājim pa pēdām

Boeing 737, kas kļuvis par mākslīgo rifu