Zemūdene.: maijs 2018

ceturtdiena, 2018. gada 31. maijs

Mazo Kaimanu salu zemūdens pasaule

trešdiena, 2018. gada 30. maijs

Īrijas valdība publicē nogrimušo kuģu interaktīvo karti

Attēls: xray-mag.com

Internetā pieejama jauna interaktīvā karte "The Wreck Viewer", kurā iekļauta informācija par vairākiem tūkstošiem Īrijas apkārtnē nogrimušiem kuģiem.

"The Wreck Viewer" ir interaktīva karte, kas izstrādāta, lai atvieglotu piekļuvi Īrijas pieminekļu dienesta (National Monuments Service) "Wreck Inventory of Ireland" datu bāzei. Interaktīvā karte, kas ir bezmaksas pakalpojums, atrodamas apmēram 4000 reģistrēto nogrimušo kuģu precīzas koordinātes, kā arī iespējams lejupielādēt informāciju par 14 000 kuģu vrakiem, kuru atrašanās vietas pagaidām nav apstiprinātas.

Jāatzīmē, ka "The Wreck Viewer" atspoguļoti tikai tie nogrimušie kuģi, kuriem ir reģistrēta atrašanās vieta - šādi vraki kartē atzīmēti ar sarkaniem punktiem.

Kā norāda interaktīvās kartes izstrādātāji - tā kā "The Wreck Viewer" projekts joprojām turpinās, tad interaktīvajā kartē izvietotā informācija regulāri tiek atjaunināta.

Ar "The Wreck Viewer" interaktīvo karti var iepazīties šeit.

Info: www.xray-mag.com

otrdiena, 2018. gada 29. maijs

Tik dažādie jūras gliemji

pirmdiena, 2018. gada 28. maijs

Džarods Jablonskis kļuvis par "2018 DAN Rolex Diver of the Year"

Foto: divingalmanac.com

GUE prezidents Džarods Jablonskis (Jarrod Jablonski) nosaukts par 2018.gada "DAN Rolex Daiveri" (2018 DAN Rolex Diver of the Year).

Kā norādījis DAN prezidents un izpilddirektors Bils Zaifls (Bill Ziefle) - balva Jablonskim piešķirta par ieguldījumu daiveru apmācībā un daivinga drošībā.

"Mēs saņēmām nominācijas no visas pasaules, un Džarods to vidū izcēlās pateicoties viņa izcilajam ieguldījumam daiveru apmācībā un droša daivinga veicināšanā. Ar šo balvu mēs ar lielu prieku atzīmējam Džaroda nozīmīgo veikumu."

Jablonskis ir GUE (Global Underwater Explorers) prezidents, kā arī kompānijas "Halcyon", kas ražo daivinga ekipējumu, prezidents. Viņš ir arī "Woodville Karst Plain Project" apmācību direktors, šajā programmā Jablonskis pievērsis īpašu uzmanību izvērstām alu daiveru un tehnisko daiveru apmācībām, lielu uzmanību veltot tieši drošības jautājumiem.

"Es vēlētos izteikt vislielāko atzinību DAN un Rolex par viņu nozīmīgo ieguldījumu daivingā," teica Džarods Jablonskis, atzīstot, ka tas viņam ir liels gods pievienoties šai prestižajai balvas saņēmēju grupai.

Balvā Jablonskis saņēma "Oyster Perpetual Submariner" pulksteni ar speciālu gravējumu.

Info: www.deeperblue.com

svētdiena, 2018. gada 27. maijs

Kā izvairīties no dekompresijas slimības

Foto: flkeysnews.com

Zemūdens portāls "Tetis.ru" (Подводный портал Тетис) apkopojis 9 ieteikumus kā minimalizēt dekompresijas slimības risku:

1. Iznirstiet lēnām un nesteidzoties.

Mazs izniršanas ātrums – maksimāli 10m / min. – tas palīdz izvadīt niršanas laikā uzkrāto slāpekli, pirms tas sācis pārveidoties bīstamajos burbulīšos.

2. Ievērojiet drošības pieturu (safety stop) 3min / 4-6m.

Lai gan šī finālpietura nav dekompresijas pietura, to tomēr par tādu var uzskatīt. Safety stop laikā tiek izvadīts asinīs uzkrātais slāpeklis, kurš vēl nav paguvis izvadīties izniršanas laikā.

3. Izvairieties no fiziskas pārpūles pēc niršanas.

Asinsrites ātruma palielināšanās rada paātrinātu slāpekļa patēriņu, tātad arī veicina gāzes burbulīšu veidošanos asinīs.

4. Noslēdziet niršanu seklos ūdeņos.

Laiks, kas pavadīts nelielā dziļumā niršanas noslēgumā, palīdz izvadīt no nirēja ķermeņa niršanas sākumā lielā dziļumā uzkrāto slāpekli.

5. Izvairieties no „zig-zag” veida niršanas profiliem.

Tiek uzskatīts, ka atkārtotas pacelšanās un ieniršanas palielina mikroburbulīšu veidošanās iespējamību arteriālajos asinsvados.

6. Ievērojiet 24 stundu pārtraukumu pirms avio lidojuma.

Lidojums tieši pēc niršanas rada vēl dziļākas ieniršanas efektu, tātad veicina vēl lielāka burbulīšu daudzuma veidošanos.

7. Centieties nesalt.

Ja esat nosalis, asins cirkulācija mazinās un slāpeklis izvadās no organisma daudz lēnāk nekā ierasts.

8. Dzeriet pēc iespējas vairāk šķidrumu.

Ja jūsu organisms atūdeņojas, asinis kļūst daudz biezākas un plūst daudz lēnāk, tas nozīmē, ka arī slāpekļa izdalīšanās palēninās. Atcerieties, ka alkohols, koka-kola, kafija un tēja ir diurētiķi, kas veicina atūdeņošanos.

9. Uzticies, bet pārbaudi.

Kompjūteru algoritmi rekomendē, bet nedod 100% garantiju ievērojot dekompresijas procedūru. Lielākai drošībai tiek ieteikts ievērot nevis vienu, bet vairākas drošības pieturas.

Info: www.tetis.ru

sestdiena, 2018. gada 26. maijs

Kad valis iepeld pludmales ūdeņos

piektdiena, 2018. gada 25. maijs

Tenerifes zemūdens pasaule

ceturtdiena, 2018. gada 24. maijs

Kas ir dekompresijas slimība

Foto: pinterest.co.uk

Daivinga laikā nirēja organisms piesātinās ar slāpekli, bet izniršanas laikā tas lēnām no organisma izvadās. Lai daivs nebeigtos ar dekompresijas slimības risku, tas jānoslēdz tā, lai līdz izniršanas brīdim viss daivera organismā uzkrātais slāpeklis būtu izdalījies - lai nirēja audos neveidotos gāzu burbulīši.

Izšķīdušā slāpekļa daudzumu organismā nosaka niršanas dziļums un šajā dziļumā pavadītais laiks. Tāpēc katram dziļumam ir noteiktas tā saucamās bezdekompresijas robežas jeb zem ūdens pavadāmā laika ierobežojumi. Ievērojot visus šos noteikumus daiverim nedraud dekompresijas slimības risks. Bet ja daiva laikā netiks ievērotas noteiktās konkrētā dziļuma bezdekompresijas robežas, tad audos uzkrātais slāpeklis nepagūs izvadīties no daivera organisma un paliks nosprostots audos. Uzpeldēšanas laikā mazinoties ārējam spiedienam muskuļos, locītavās, taukaudos, kaulos un nervos palikušie gāzu burbulīši izpletīsies un uzsāks audu mehānisku saspiešanu un bojāšanu. Tā arī būs dekomompresijas jeb Kesona slimība.

Smagā formā dekompresijas slimība var izraisīt ne tikai paralīzi, bet tā nirējam var būt arī letāla.

Dekompresijas slimības ārstēšana notiek rekompresijas ceļā ārstējoties barokamerās.

trešdiena, 2018. gada 23. maijs

Daivings pasaulē lielākajā haizivju rezervātā Franču Polinēzijā

otrdiena, 2018. gada 22. maijs

Četri galvenie iemesli kāpēc daiveri iet bojā

Foto: alertdiver.com

Portāls ScubaDiving.com apkopojot statistiku no visas pasaules par nāves gadījumiem daivingā izdalījis četrus galvenos faktorus, kas daivinga negadījumu var novest līdz fatālam iznākumam.

* Slikts daivera veselības stāvoklis.

Gandrīz jebkuras kādreiz bijušas veselības problēmas var ietekmēt daivera drošību zem ūdens. Te jāmin, piemēram, liekais svars, sirds slimības, augsts asinsspiediens, problēmas ar elpošanu (īslaicīgas vai hroniskas), agrāk iegūtas traumas, dehidratācija utt. Bet vislielākais risks ir tieši daiveriem ar lielu lieko svaru.

Arī īslaicīgas veselības problēmas, kā saaukstēšanās un alerģijas, var būt problemātiskas. Neatkarīgi no tā, vai veselības problēmas ir pastāvīgas vai īslaicīgas, jebkāds veselības stāvoklis, kas kavē jūsu spēju būt modriem, apzināties un reaģēt uz apkārtējās vides apstākļiem, kā arī neļauj droši plānot un pabeigtu daivu, uzskatāms par niršanai nelabvēlīgu. Pat pēc tam, kad esat izveseļojies vai arī hroniskās veselības problēmas tiek kontrolētas, jūsu ķermenim nepieciešams laiks, lai atgūtos no medicīniskajām komplikācijām. Piemēram, kaut arī jūsu klepus ir pārgājis, jāpaiet laikam līdz plaušas pilnībā attīrās. Uzsākot nirt pirms spējat normāli dziļi elpot var radīt elpas trūkumu zem ūdens, bet tas var izraisīt paniku, kas finālā var novest arī pie letāla iznākuma.

* Procedūru neievērošana.

Daivinga negadījumi, kas saistīt ar procedūru neievērošanu, ietver peldspējas kontroles problēmas, pārāk ātru izniršanu, izlaistas dekompresijas pieturas, niršanas ekipējuma nepārzināšanu, spiediena ausīs izlīdzināšanas problēmas un viskritiskāk - gaisa rezervju nekontrolēšanu, kas noved pie mazā gaisa atlikuma balonā vai situācijas, kad gaiss beidzas pilnībā. Negadījumus var izraisīt arī situācijas, kad daiverim trūkst nepieciešamā sagatavotības līmeņa specifisku daivu veikšanai, piemēram, dziļajiem daiviem vai niršanai slēgtā vidē - alās vai nogrimušos kuģos.

* Problāmas, kas saistītas ar apkārtējo vidi.

Laikapstākļi atklātos ūdeņos var mainīties ļoti negaidīti un daiveri, kas nav sagatavoti šādām iespējamām pārmaiņām, daiveri bez konkrētām prasmēm un psiholoģiskas spējas pielāgoties notiekošajām izmaiņām, var kļūt par upuriem.

Pirms doties nirt, izvērtējiet gaisa un ūdens temperatūru, straumes, viļņu līmeni, dziļumu un redzamību zem ūdens.

* Problēmas ar ekipējumu.

Ekipējuma bojājumi, salīdzinot ar iepriekš minētajiem iemesliem, vismazāk noved pie fatāliem iznākumiem daivingā. Tas tādēļ, ka šīs problēmas ir paredzamas un viegli novēršamas.

Problāmas ar daivinga ekipējumu bieži vien ir pamanāmas pirms daiva un vērīgs daiveris tās ne tikai ātri vien pamanīs, bet arī sekmīgi novērsīs.

Lai izvairītos no jebkādām problēmām ar niršanas ekipējumu, vienmēr pirms katra daiva rūpīgi pārbaudiet savu ekipējumu, rūpējieties par ekipējumu un ievērojiet visus rekomendētos ekipējuma apkopes intervālus.

Info: www.scubadiving.com

pirmdiena, 2018. gada 21. maijs

Jaunzēlandes zilie vaļi veido atšķirīgu populāciju

Foto: xray-mag.com

Jaunākie pētījumi pierāda, ka Jaunzēlandei ir sava zilo vaļu populācija, kas ģenētiski atšķiras no citiem Klusā okeāna zilajiem vaļiem.

Atklāts, ka starp Jaunzēlandes Ziemeļsalu un Dienvidsalu dzīvo vismaz 700 zilo vaļu. Tie gan nav tik lieli kā citi viņu radinieki, bet arī Jaunzēlandes zilie vaļi var sasniegt 22 metru garumu.

Pētījums, kas tika veikts Oregonas štata universitātes Jūras zīdītāju institūtā (Oregon State University's Marine Mammal Institute), atklāja, ka Jaunzēlandes vaļu grupa mīt konkrētā teritorijā un ir ģenētiski atšķirīga no vaļiem, kas dzīvo Klusajā okeānā un Antarktikas ūdeņos. Tas viss liecina par to, ka Jaunzēlandes vaļi ir atsevišķa vaļu grupa, kas pastāvīgi apdzīvo šo reģionu.

Zilie vaļi ilgstoši tika uzskatīti par reģionā migrējošu sugu, tomēr Oregonas štata universitātes Jūras zīdītāju institūta doktore Leja Toresa (Dr. Leigh Torres) bija pirmā, kas izvirzīja teoriju, ka šie zilie vaļi varētu konkrēto teritoriju apdzīvot pastāvīgi. 2016.gada un 2017.gada vasarās tika pētīta Jaunzēlandes zilo vaļu populācija. Zinātnieki izmantoja gan biopsijas šautriņas, lai noteiktu vaļu ģenētiku, salīdzināja Jaunzēlandes vaļu fotoattēlus ar citu reģionu vaļu attēliem, kā arī klausījās hidrofonus, kas šajā reģionā bija izvietoti 2 gadu garumā.

Pārliecinoties, ka tā ir jauna zilo vaļu populācija, zinātnieki tagad plāno noskaidrot cik tieši zilo vaļu mitinās South Taranaki Bight līča ūdeņos. Pagaidām tiek uzskatīts ka tie ir 718 vaļi.

Info: www.xray-mag.com

svētdiena, 2018. gada 20. maijs

Ko der atcerēties īsi pirms došanās daivceļojumā

Foto: goinformed.net

Īsi pirms došanās daivceļojumā, kad jau sakrāmēts līdzņemamais niršanas ekipējums, der pārliecināties arī par to, vai viss nepieciešamais ir paņemts līdzi.

* Neaizmirstiet dokumentus - daivera sertifikāts, log-book, apdrošināšanas polise, aizmirst nevajadzētu arī pasi.

* Lietderīgi būtu arī iepazīties ar konkrētās valsts, kur ieplānota niršana, likumdošanu saistībā ar zemūdens peldēšanu.

* Neaizmirstiet savu pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu un daivinga ekipējumam paredzēto "aptieciņu".

* Noskaidrojiet laika prognozi un atbilstoši tai paņemiet līdzi sev nepieciešamās privātās lietas.

* Parūpējieties arī par pārtiku un dzeramo. Kūrortos gan starp ieniršanām parasti pusdienas ir iekļautas daivcentra sniegto pakalpojumu paketes cenā, bet ja jums ir kādas īpašas prasības saistībā ar uzturu, tas par to gan noteikti der parūpēties pašam.

* Svarīgi pirms došanās uz niršanas vietu atstāt informāciju par to, kurp jūs braucat, kad plānojat atgriezties, vai prombūtnes laikā ir iespējams ar jums sazināties un, ja ir, tad kā, ko darīt gadījumā, ja noteiktajā laikā jūs neesat atgriezies.

piektdiena, 2018. gada 18. maijs

Nakts daivs Belīzas rifos

ceturtdiena, 2018. gada 17. maijs

Kas jāzin pēc daiva atgriežoties uz botu

Foto: tripadvisor.com

Daiva noslēgumā daiveriem atgriežoties pie bota jāatceras arī par secību kā noris izkāpšana uz bota, kā arī ar izkāpšanu uz bota saistītie noteikumi.

• Kamēr kāds kāpj pa trapu, turieties nelielā attālumā no bota. Tas pasargās no iespējamām traumām gadījumā, ja nejauši nokritīs uz trapa esošais daiveris vai balons.

• Līdz pat izkāpšanai uz bota maskai jāpaliek uz sejas, bet regulatoram mutē. Īpaši tas aktuāli tas ir stipru viļņu gadījumā, ja ūdens ir mierīgs - regulatoru var nomainīt pret trubiņu.

• Kad daiveris piepeldējis pie bota trapa, cieši pie tā turoties jānoņem svaru josta un jāatdod to apkalpojošajam personālam, kas atrodas uz bota.

• Ja izkāpšana notiek pa trapu „trepītēm” tad jānovelk pleznas un jāpadod tās apkalpojošajam personālam uz bota. Atcerieties - nekādā gadījumā neatlaidiet trapu. Straumes gadījumā atgriezties uz kuģa būs ļoti grūti. Pa „eglītes” veida trapu izkāpšana notiek ar pleznām kājās.

• Ja iespējams, lai būtu vieglāk izkāpt uz klāja, arī akvalangu var novilkt jau ūdenī un padot komandai uz bota. Tomēr biežāk pa trapu dodas ar visu akvalangu.

• Pēc iznākšanas uz borta jāapmaina balonu nākamajai ieniršanai vai arī, ja tā bija beidzamā ieniršana - jāatvieno ekipējums.

otrdiena, 2018. gada 15. maijs

Ienirt pie roņiem Austrālijas piekrastē

pirmdiena, 2018. gada 14. maijs

Taivānas piekrastē atklāta visdziļāk zem ūdens izvietotā pastkaste

Foto: taiwannews.com.tw

Maija sākumā Taivānā pie Zaļās salas (Green Island) atklāta pasaulē visdziļāk zem ūdens izvietotā pastkaste. Pastkaste atrodas 11 metru dziļumā. Tas arī ir jauns Ginesa Pasaules rekords.

Iepriekšējais Ginesa pasaules rekords tika pārspēts par 2 metriem - tas tika uzstādīts pirms 2 gadiem Japānā netālu no Susami pilsētas.

Zem ūdens pie Zaļās salas izvietotā pastkaste ir Kolimana jūras zirdziņa (Coleman’s pygmy seahorse) formā un tā ir 1,8m augsta.

Zemūdens pastkastes atklāšanā piedalījās ne tikai vietējās pašvaldības pasta pārstāvji, bet arī ēģiptiešu daiveris Ahmeds Gabrs, kuram pieder Ginesa Pasaules rekords kategorijā "Dziļākais daivs ar akvalangu" un "Dziļākais daivs ar akvalangu sālsūdeņos". Viņi visi arī ienira, lai zem ūdens atklātu jauno pastkasti un nosūtītu pirmās pastkartes.

Pastkaste ir izveidota no videi draudzīga metāla un novietota prom no koraļļu rifa, bet pastkartes ir izgatavotas no ūdensizturīga materiāla. Bez tam pastkastei ir arī speciāls nodalījums, kur daiveri var iemest nelielus daiva laikā atrastus atkritumus.

Jāatzīmē arī pastkastes dizaina īpašā nozīme - Kolimana jūras zirdziņi tika atklāti 2001.gadā Austrālijas piekrastē, bet 2007.gadā daži šīs sugas pārstāvji tika atrasti arī Taivānas Zaļās salas piekrastes ūdeņos.

Info: www.taiwannews.com.tw

svētdiena, 2018. gada 13. maijs

Ienirt pie jūras iguānām Galapagu salās

sestdiena, 2018. gada 12. maijs

Dahabas daivsaiti

piektdiena, 2018. gada 11. maijs

Daivings Lielajās Kaimanu salās