Anglijā uzbūvētā kravas kuģa „Thistlegorm” vraks visticamāk ir uzskatāms par vispopulārāko Sarkanās jūras vraku. "Thistlegorm" tika uzbūvēts 1940.gadā Lielbritānijas kuģu būvēšanas kompānijā „Tompsons un dēli”. Kuģis bija 126m garš, tā kravnesība bija 5000t, bet ātrums 10,5 mezgli. Apdrošināšanas kompānija „Loid” šo kuģi reģistrēja kā vienu no 100 augstākās klases kuģiem. Tā kā tas bija kara laiks, "Thistlegorm" bija aprīkots arī ar 350mm lielgabalu, zenīta lielgabalu un ložmetējiem.
Jāteic, ka savā pastāvēšanas laikā kuģis veica trīs reisus, bet ceturtais reiss izrādījās liktenīgs. Pirmais „Thistlegorm” reiss bija uz Ziemeļameriku, tad uz Indiju un Argentīnu. Kā kuģa ceturtā reisa galapunkts bija nozīmēta Sarkanā jūra. 1941.gada septembrī „Thistlegorm” devās no Glazgovas, uz īsu brīdi, lai papildinātu ogļu krājumus, pieturēja Keiptaunā, un tad uzņēma kursu uz ziemeļaustrumiem. Kuģis peldēja pa Sarkano jūru līdz sasniedza Gubal līci, kur 1941.gada 6.oktobrī 1:30 naktī „Thistlegorm” cieta no vācu bumbvedēju uzbrukuma un nogrima.
Šajā reisā „Thistlegorm” veda munīciju, ekipējumu un tehniku 8.Lielbritānijas armijai. Kuģa kravā bija „Bedford” kravas automašīnas, „Morris” automašīnas, „BCA” motocikli, liels daudzums „Lin-Enfild” šautenes, dažādas rezerves daļas, ģeneratori, ekipējums karavīriem, medikamenti, bet „Thistlegorm” 3. un 4. tilpnē atradās lieli dažādu sprāgstvielu krājumi – prettanku mīnas, artilērijas lādiņi, patronas un granātas. Uz kuģa klāja atradās divi tanki, divas lokomatīves un četri vilciena vagoni.
Liktenīgajā naktī vācu bumbvedēji „Henkel 111” veica uzbrukumu kuģu karavānai (apmēram 20 kuģu) – lidotāji kā uzbrukuma mērķi izvēlējās kuģi, kurš varēja vest vislielāko kravu. „Thistlegorm” komanda pat nepaguva pielādēt lielgabalu, kad pirmā vācu bumba trāpīja 4.tilpnei. Vācu lidotājiem nebija priekšstata cik nozīmīgu kravu veda „Thistlegorm”. Jāteic, ka arī milzīgais kravas apjoms bija par iemeslu tam, ka kuģis tik ātri nogrima. Bez tam 4.tilpnē sprāgstošās munīcijas sadalīja kuģi divās daļās. Pasaule par „Thistlegorm” vraku uzzināja 1956.gadā, kad Žaks Īvs Kusto veica ieniršanu uz šo nogrimušo kuģi. Slavenais zemūdens pasaules pētnieks atklāja, ka kuģa vraks praktiski ir neskarts – viss atradās savās vietās, tieši tā kā kuģa bojāejas brīdī. Un tā tas ir saglabājies arī līdz pat šim brīdim.
Jāatzīmē gan ka 2007.gada nogalē HEPCA (Hurghada Environmental Protection and Conservation Association) veica vraka konservācijas darbus – tika izurbti caurumi vraka metāla korpusā, lai tādā veidā likvidētu gaisa „kabatu” veidošanos, kas veicinātu vraka bojāšanos. Tāpat HEPCA izveidojusi jaunu pietauvošanās sistēmu pie „Thistlegorm” vraka.„Thistlegorm” vraks atrodas 16-33m dziļumā. Un neviens Sarkanās jūras Ziemeļu maršruta daivsafari neiztiek bez šī slavenā vraka apmeklējuma.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru