Daivings Ras Muhammad dabas parkā Ēģiptē

Frīdaiveri un "MT Haven" vraks Vidusjūrā

Īsfilma "Haven" ir elpu aizturošs stāsts par lielākā Vidusjūras vraka "MT Haven" izpēti. Īsfilmā piedalās trīs pasaules čempioni frīdaivingā - Gijoms Nerī (Guillaume Néry), Morgans Borhes (Morgan Bourc'His) un Remī Djubērns (Remy Dubern). Visi filmas kaRdi uzņemti no 40m līdz 50m dziļumā. 

Supertankeris "MT Haven" 1991.gada 11.aprīlī atradās pie peldošās platformas "Multedo", 7 jūras jūdzes no Dženovas (Itālija). Tankerī bija uzpildītas 230 000 tonnas jēlnaftas. Kad tika pārlieti 80 000 tonnu naftas, tankeris tika atvienots no platformas plānveida tālāko darbu veikšanai - bija paredzēts pārsūknēt naftu no divām sānu tvertnēm uz centrālo tvertni. Šajā laikā notika sprādziens. Pieci cilvēki gāja bojā uzreiz. Kuģim aizdegoties liesmas sasniedza pat 100m augstumu, bet sprādzienu rezultātā jūrā izlija apmēram 30 000 līdz 40 000 tonnu jēlnaftas.

Avārijas likvidēšanā iesaistījās vairāki simti glābēju, lai kontrolētu naftas noplūdi, apkārt kuģim tika uzstādītas piepūšamās barjeras. 

Lai lokalizētu katastrofa cietušos rajonus un vienkāršotu seku likvidācijas darbus, nākamajā dienā pēc katastrofas "MTHaven" mēģināja aizvilkt tuvāk krastam. Tas neizdevās, jo izrādījās, ka tankera korpusā noticis lūzums un tā priekšgals atdalījās un nogrima. 14.aprīlī arī pārējā "MT Haven" korpusa daļa nogrima. 

Pēc kāda laika tankera atlūzas apsekoja ar mini zemūdeni. Tika secināts, ka lielākā daļa no 80 000 tonnām tankerī palikušās jēlnaftas ir sadegusi katastrofas brīdī vai arī uzpeldējusi. Virs ūdens atrastā nafta tika savākta, bet tā naftas daļa, kas joprojām atrodas tankera tvertnēs, ir sacietējusi. 

"MT Haven" katastrofa ir viena no lielākajām kuģu katastrofām. Tankera vraka daļas atrodas no 33m līdz 83m dziļumam. "MT Haven" vraks ir iecienīts daiveru apskates objekts.

Info: www.deeperblue.com un Wikipēdija

Vingrinājumi daiveriem - kā uzsākt daivu no daivbota

Foto: divefriendsbonaire.com

Parasti dodoties nirt daivings sākas vai nu no krasta - kad ar kājām dodaties ūdenī, vai no daivbota, kad ūdenī jāielec. Šoreiz par populārākajiem veidiem, kā nokļūt ūdenī no daivbota. 

Vispopulārākās veids, kā ielekt ūdenī no daivplatformas, protams, ir veicot lielu soli uz priekšu un ielecot ūdenī. 

Kā tas notiek? Kad esat pilnā ekipējumā un ar pārinieku jau esat veikuši viens otra ekipējuma pārbaudi, dodieties pie daivbota platformas malas. Vēlreiz pārbaudiet ekipējumu - svaru josta uzlikta, balons atvērts, BCD piepūsts, kājās pleznas, uz sejas maska un regulatora iemutis mutē. Tad ar labo roku viegli piespiežat masku un regulatora otro pakāpi pie sejas, bet kreiso roku turat uz svaru jostas sprādzes (vēl viens variants ir - ar kreiso roku piespiest pie pakauša maskas siksniņu) un sperat lielu soli uz priekšu - viss - jūs esat ūdenī. Atliek tikai uz bota palikušajiem parādīt "OK" signālu.

Ūdenī no daivplatformas var nonākt arī no sēdus pozīcijas. Kā tas notiek redzams nākamajā video. Tātad - tieši tāpat kā iepriekš aprakstītajā paņēmienā jūs esat pilnā ekipējumā, tikai šoreiz sēžat uz pašas daivplatformas malas. Tad atspiežoties uz labās rokas, pārlieciet kreiso roku līdzās labajai rokai un nu atspiežoties uz abām rokām ķermeni grieziet uz labo pusi - ūdenī jūs nonākat ar seju pret daivbotu. Un protams, neaizmirstiet par "OK" signālu.

Tādi lūk ir divi ir populārākie veidi, kā no daivplatformas nonākt ūdenī. 

Košā zemūdens pasaule

Arvien populārāks kļūst frīdaivings Antarktīdā

Foto: dailymail.co.uk 

Šī gada februārī, kad Antarktīdā valda vasara, divi britu frīdaiveri - Vils Glendinings (Will Glendinning) un Deivs Krumps (Dave Crump) devās nirt uz pašu aukstāko planētas kontinentu. Tā kā februāris Antarktīdā ir vasaras mēnesis, ledus šeit kūst, veidojot atklātas ūdens teritorijas.

Foto: dailymail.co.uk 

Jāatzīmē, ka līdz šim Antarktīdas ūdeņos bija niruši tikai apmēram 10 frīdaiveri. Frīdaivings šajos ūdeņos ir sarežģīts un bīstams, tāpēc ne katram frīdaiverim pa spēkam. Bez tam abi fīdaiveri bija pirmie britu frīdaiveri, kas niruši Antarktīdas ūdeņos.

Foto: dailymail.co.uk 

Kā pēc ceļojuma atzina abi nirēji - brauciens bija diezgan riskants, tomēr redzētais un piedzīvotais bija to vērts. 

Foto: dailymail.co.uk 

Baudīt Antarktīdas zemūdens pasauli nedaudz traucējusi sliktā redzamība, toties virsūdens skati bijuši īpaši skaisti.

Foto: dailymail.co.uk 

Info: www.dailymail.co.uk 

Kad zobenvaļus ieinteresē GoPro kamera

Maija pirmajā pusē Kalifornijā (ASV) Monterejas līča (Monterey Bay) ūdeņos pētnieku grupai no "Monterey Bay Whale Watch" izdevies nofilmēt interesantus kadrus. Vērojot lielu grupu zobenvaļu, no grupas atdalījās divi jaunie zobenvaļi un izrādīja interesi par pētnieku GoPro kameru. Šie zobenvaļi ne tikai sekoja pētnieku grupas laivai, bet arī ieinteresēti bakstīja GoPro kameru, brīžiem to pat aizskarot ar zobiem.

Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs. Tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā zobenvaļu ģints (Orcinus) suga. Otra ir aizvēsturiskā suga - Orcinus citoniensis, kas dzīvoja pliocēna laikā pirms 2 - 5 miljoniem gadu.

Zobenvalis apdzīvo visus pasaules okeānus, sākot ar polārajiem apgabaliem Arktikā un Antarktīdā un beidzot ar tropu jūrām. Tā kā Starptautiskajai dabas un dabas resursu aizsardzības savienībai trūkst datu par zobenvaļu kopējo izplatību, kā arī to sistemātika ir neskaidra, tad šai sugai nav piešķirts aizsardzības statuss. Kopumā pasaulē ir apmēram 50 000 zobenvaļu: Antarktikas reģionā apmēram 25 000, Klusā okeāna tropu reģionos 8500, bet Klusā okeāna ziemeļos 2250 - 2700, Atlantijas okeāna ziemeļos 500 - 1500. Dažas zobenvaļu populācijas ir apdraudētas, jo tās ietekmē piesārņotais jūras ūdens un dzīves telpas zaudēšana, konkurējot ar komerciālajiem zvejniekiem. Lai arī savvaļas zobenvaļi netiek uzskatīti par bīstamiem dzīvniekiem attiecībā pret cilvēkiem, tomēr nebrīvē ir bijuši gadījumi, kad zobenvalis ir uzbrucis savam kopējam.

Daivings Taivānas ziemeļaustrumu piekrastē

Māksliniece GaudiBuendia

Attēls: gaudibuendia.deviantart.com

Māksliniece GaudiBuendia jeb īstajā vārdā Aleksandra Hitrova dzīvo un strādā Maskavā (Krievija). Savos darbos viņa ataino visdažādākās tēmas, tai skaitā arī zemūdens pasaules skatus. Vairāk ar GaudiBuendia darbiem var iepazīties šeit.

Attēls: gaudibuendia.deviantart.com

Attēls: gaudibuendia.deviantart.com

Attēls: gaudibuendia.deviantart.com

Attēls: gaudibuendia.deviantart.com

Attēls: gaudibuendia.deviantart.com

Attēls: gaudibuendia.deviantart.com

Attēls: gaudibuendia.deviantart.com

Attēls: gaudibuendia.deviantart.com

Attēls: gaudibuendia.deviantart.com

Attēls: gaudibuendia.deviantart.com

Attēls: gaudibuendia.deviantart.com

Info: www.gaudibuendia.deviantart.com un www.facebook.com/GaudiBuendia 

23.maijs - Vispasaules bruņurupuču diena

Attēls: kamekroten.wordpress.com

Šodien, 23.maijā, daudzās pasaules valstīs atzīmē Vispasaules bruņurupuču dienu (World Turtle Day). Šī dienas, kas veltīta gudrību, bagātību un ilgmūžību simbolizējošajam dzīvniekam, radās 200.gadā pateicoties Amerikas Bruņurupuču aizsardzības biedrībai (American Tortoise Rescue).

Foto: stilllearningsomethingnew.com

Amerikas Bruņurupuču aizsardzības biedrība dibināta 1990.gadā Malibu (Kalifornija, ASV). Tās darbības mērķis ir aizsargāt Malibu apkārtnē dzīvojošo bruņurupuču populāciju.

Svētku izveidi veicināja nepieciešamība pievērst sabiedrības uzmanību lielajai bruņurupuču bojāejai, kam par iemeslu bija tieši tas, ka bruņurupuči mitinājās ļoti tuvu cilvēkiem.

Vispasaules bruņurupuču dienā vietās kur mīt bruņurupuči tiek rīkotas dažādas akcijas, kuru laikā brīvprātīgie piedalās šo brīnišķīgo dzīvnieku saglabāšanā un aizsardzībā, bruņurupuču migrācijas vietās tiek veidotas īpašas pārejas zem noslogotām šosejām, darbs tiek ieguldīts arī aizsargājamo teritoriju izveidei krastos, kur jūras bruņurupuči ierodas dēt olas, skolās norit īpašas bruņurupuču tēmai veltītas mācību stundas utt.

Info: Wikipēdja

Daivings Moluku salās Indonēzijā

Zemūdens pasaules skaistums un brīvība frīdaiveru acīm

Rudenī gaidāma Žakam Kusto veltītās filmas pirmizrāde

Žaks Kusto pazīstams ne tikai kā daivinga krusttēvs, bet arī kā zemūdens pasaules izpētes pionieris un filmu veidotājs. Aizvadītajā gadā franču kinorežisors un scenārists Žeroms Sallē (Jérôme Salle) uzsāka darbu pie filmas "Odiseja" ("The Odyssey" / “L’ODYSSEE”), kas veltīta slavenajam zemūdens pētniekam Žakam Kusto.

Filmas "Odiseja" (“L’ODYSSEE”) pirmizrāde paredzēta 2016.gada oktobrī, bet pirmais filmas reklāmas treileris skatāms jau tagad.

Žaka Īva Kusto lomā būs redzams Lamberts Vilsons (Lambert Wilson), viņa sievas Simonas lomā - Odrija Tatu (Audrey Tautou), bet dēla Filipa Kusto lomā būs Pjērs Ninē (Pierre Niney). 

Info: www.deeperblue.com 

Par vainīgā noķeršanu, kurš nogalinājis pasaulē retāko zivi, izsludināta atlīdzība 15 000$

Foto: Velna alas zivs / sbsun.com

Nevadā (ASV) esošā Nāves ielejas nacionālā parka (Death Valley National Park) teritorijas ūdeņos mīt viena no pasaulē retākajām zivīm - starspuru klasei piederošā Velna alas zivs (Devil’s Hole Pupfish - Cyprinodon diabolis). 

Šī, viena no pasaulē retākajām zivīm, sastopama tikai Velna alas pazemes ezerā (Devil’s Hole). Ezers atrodas 15m dziļumā un tā ūdens temperatūra ir no +32 °C līdz +38 °C. Šajos siltajos ūdeņos mītošā Velna alas zivs ir 2cm līdz 3,4cm gara. Tā arī iekļauta Ginesa Pasaules rekordu grāmatā kā visapdraudētākā zivju suga.

Aprīļa nogalē trīs piedzērušies vīrieši izklaidējoties nogalināja vienu no Velna alas zivīm. Kā konstatējis parka uzraudzības dienests, vīrieši aiz sevis atstājuši izdzertas alus bundžas, vēmekļus, bokseršortus un beigtu Velna alas zivi. Pēc pārkāpuma konstatēšanas Bioloģisko daudzveidību centrs (Center for Biological Diversity - ASV) izsludināja atlīdzību 5000$ apmērā par informācijas sniegšanu, kas palīdzētu notvert vainīgos. 

Aizvadītajā nedēļā Bioloģisko daudzveidību centrs trīskāršoja iepriekš izsludināto atlīdzību. Tagad tā sastāda 15 000$ par informāciju, kas palīdzētu arestētu un notiesāt vainīgās personas.

Kā uzsvērusi Bioloģisko daudzveidību centra vecākā zinātniece Ailīna Andersone (Ileene Anderson)  - Velna alas zivis jau vairākus gadus atrodas uz izmiršanas robežas. "Pēdējais, kas tām nepieciešams, lai ap vienīgo vietu pasaulē, kur tās vēl ir saglabājušās, ālētos šādi idioti."

Info: www.sbsun.com 

Palau medūzu ezers

Prometheus - zemūdens foto un video projekts Ordas alā, Krievijā

"Prometejs" (Prometheus) ir zemūdens foto un video projekts, kas tiek realizēts Permas (Krievija) tuvumā esošajā Ordas alā. 

Projekta "Prometejs" mērķis ir Ordas alas zemūdens speleoloģijas centrā ilgākā laika periodā veikt foto un video darbus, radot principiāli jaunas kvalitātes zemūdens alas uzņēmumus. Kvalitatīvu attēlu un video uzņemšanai tiek izmantotas ļoti spēcīgas zemūdens gaismas iekārtas, bet darbos iesaistīta pieredzējusi, speciāli apmācīta alu daiveru komanda. Ar projekta "Prometejs" palīdzību iecerēts arī ar Ordas alu iepazīstināt arvien plašāku auditoriju. 

Vairāk par projektu:

@ordacave | www.ordacave.com

www.facebook.com/ordacaverussia

Vingrinājumi daiveriem - kā rīkoties, kad maskā ir ūdens

Foto: dive SSI / Youtobe.com

Daiva laikā maskā ieplūdis ūdens. Daudziem tā var šķist pietiekami nepatīkama situācija. Bez tam, ja tai pašā laikā zem ūdens rodas vēl kādas problēmām, arī ūdens maskā var radīt stresu un paniku. Lai labāk no nepatīkamajām situācijām izvairītos, laiku pa laikam ieteicams atkārtot pirmā daivkursa laikā apgūtos, ar daivinga masku saistītos vingrinājumus. Ja konkrēti - maskā nedaudz ūdens, maska pilna ar ūdeni un maskas noņemšana zem ūdens un uzvilkšana atpakaļ.

Visus vingrinājumus zem ūdens, protams, labāk veikt atrodoties uz stabilas gultnes (ja to ļauj dziļums un gultnes sastāvs), bet var arī vingrinājumus veikt atrodoties neitrālās peldspējas stāvoklī.
Pirmajā video redzams vingrinājums, kad maskā ir nedaudz ūdens. Tātad - nedaudz piepaceļot maskas augšējo daļu, ļaujiet tajā ieplūst ūdenim. Visu laiku turpiniet normāli elpot caur regulatora otro pakāpi. Kad maska līdz pusei pilna ar ūdeni, veiciet caur regulatora otro pakāpi dziļu ieelpu un piepaceļot galvu uz augšu un turot ar roku maskas augšējo daļu piespiestu pie pieres, veiciet spēcīgu izelpu caur degunu. Maskā esošais ūdens izplūdīs pa maskas apakšējo daļu. Ja pirmajā reizē neizdodas pilnībā masku attīrīt no ūdens - atkārtojiet procedūru vēlreiz.

Otrais vingrinājums - kad maska ir pilna ar ūdeni. Tieši tāpat kā pirmajā vingrinājumā ļaujiet maskā ieplūst ūdenim. Varat aizvērt acis, ja tas liekas traucējoši. Kad maska ir pilna ar ūdeni, dziļi ieelpojiet. Tad piespiežot maskas augšējo daļu pie pieres celiet galvu uz augšu un spēcīgi izelpojiet caur degunu. Izelpas laikā pa maskas apakšējo daļu tiks izspiests tajā esošais ūdens. 

Trešajā video redzams vingrinājums, kad zem ūdens tiek noņemta daivinga maska un pēc tam uzlikta atpakaļ. Tāpat kā iepriekšējajos vingrinājumos ļaujiet maskā ieplūst ūdenim - līdz tā ir pilna. Neaizmirstiet par elpošanu! Tad masku noņemiet. Lai mazinātu sajūtu, ka deguns pilns ar ūdeni, varat veikt īsu izelpu caur degunu. Atcerieties - caur degunu nekādā gadījumā neieelpojam!!! Turpinām elpot caur regulatora otro pakāpi. Tad uzliekam masku atpakaļ uz sejas un tieši tāpat kā iepriekšējajos vingrinājumos attīrām to no ūdens.

Regulāri atkārtojot šos vingrinājumu ūdens daivinga maskā jums noteikti vairāk neradīs problēmas!

Daivings Bali

Daivings Sarkanajā jūrā Ēģiptē

Daiveri cīnās pret "spoku tīkliem"

Foto: dailymail.co.uk 

Ar terminu "Spoku zvejniecība" (ghost fishing) apzīmē jūrā pazaudētos vai pamestos zvejnieku tīklus. Šādos tīklos joprojām iekļūst un iet bojā zivis un citi zemūdens iemītnieki. Bez tam šādas beigtās zivis pievilina dažādus zemūdens plēsējus, kur arīdzan sapinas tiklos un iet bojā. "Spoku tīkli" apdraud arī daiverus - sapīties tīklos ir viegli, bet no tiem atsvabināties - ļoti grūti.

Foto: dailymail.co.uk 

Parasti "spoku tīkli" ir ieķērušies rifos un nogrimušajos kuģos. Šāda - pazaudēto tīklu problēma pastāv visā pasaulē. 

Foto: dailymail.co.uk 

Aizvadītajā mēnesī daiveru komanda "Healthy Seas", kurā apvienojušies nirēji no Gieķijas un Nīderlandes, Vidusjūrā attīrīja no "spoku tīkliem" Karistos rifu (Karystos Reef), kas atrodas pie Evia salas Grieķijā.

Foto: dailymail.co.uk 

Šeit "spoku tīklu" bija tik daudz, ka daiveriem nācās veikt 6 ieniršanas vairāk kā 30m lielā dziļumā.

Foto: dailymail.co.uk 

"Healthy Seas" komandai izdevās no rifa un netālu nogrimušā kuģa "Portugal" vraka noņemt apmēram 75% tīklu. No jūras izceltie tīkli tika nodoto nekomerciālajai organizācijai "Ghost Fishing Foundation", kas parūpēsies par to pārstrādi. 

Foto: dailymail.co.uk 

Organizācija "Ghost Fishing Foundation" darbojas vairākās pasaules valstīs - Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, Horvātijā, Maltā, Lielbritānijā un ASV. Sadarbojoties ar tehniskajiem daiveriem, daivklubiem un kompānijām, kas nodarbojas ar nogrimušo objektu izcelšanu, "Ghost Fishing Foundation" atbrīvo zemūdens pasauli no "spoku tīkliem".

Info: www.dailymail.co.uk 

Daivings Maui salā

Ja zem ūdens esat "pazaudējis" regulatoru

Foto: www.scuba.about.com

Pašās pirmajās daivinga nodarbībās baseinā ikvienam topošajam daiverim iemāca svarīgākās prasmes, kas jāzina atrodoties zem ūdens. Starp tām arī to, kā atrast regulatoru, ja daiva laikā jums sanācis to nejauši izlaist no mutes. Šādi "pazaudētu" regulatoru var meklēt divos veidos. Kā tas veicams - izlasiet aprakstā un noskatieties video.

1) Ar kreiso roku nedaudz paceliet balonu uz augšu. Tad ar labo roku sataustiet balona ventili un lēnām velkot pa regulatora otrās pakāpes šļauku jūsu rokā nonāk regulatora iemutis. Ielieciet to mutē un ar spēcīgu izelpu vai arī nospiežot gaisa piespiedu padeves vārstuli attīriet regulatoru no ūdens.

2) Nedaudz pieliecieties pa labi. Ar taisni nostieptu labo roku, velkot cieši gar labo sānu, veiciet apļveida kustību (kustība no lejas uz augšu, veidojot apli uz aizmuguri). Regulatoram "jāuzķeras" uz jūsu labās rokas. Kad regulators "atrasts" ielieciet to mutē un ar spēcīgu izelpu vai arī nospiežot gaisa piespiedu padeves vārstuli attīriet regulatoru no ūdens.

Abi šie regulatora meklēšanas vingrinājumi vislabāk veicami atrodoties uz ūdenstilpnes gultnes (protams, ja to atļauj dziļums). Uzsākot vingrinājumu izpildi novietojieties uz ceļiem, no peldspējas kompensators izpūtiet gaisu. Tad veiciet dziļu ieelpu, izņemiet regulatora otrās pakāpes iemuti no mutes un palaidiet regulatora šļauku vaļā. Turpinot lēnām izelpot, ar vienu no diviem iepriekš minētajiem regulatora meklēšanas veidiem veicot visas aprakstītās darbības, atrodiet regulatoru.

Atcerieties - veicot šos vingrinājumus nekad neaizturiet elpu!  

Ikvienam daiverim laiku pa laikam būtu nepieciešams atkārtot visas pirmajā daivkursā apgūtās prasmes, īpaši jau tādas, kas netiek pielietotas nirstot dienu no dienas. 

Info: www.leisurepro.com 

Neliels ieskats Indonēzijas zemūdens pasaulē

Korinnes Čeizas sirreālās zemūdens gleznas

Attēls: corinnechaix.com

Korinne Čeiza (Corinne Chaix) ir franču māksliniece, kas dzīvo un glezno Kalifornijā, ASV. Viņas gleznās bieži vienkopus skatāmi cilvēki un zemūdens iemītnieki. Sirreālajās gleznās var vērot dīvainas un noslēpumainas ainas, kas ietver ilūzijas, parodijas un mākslinieces fantāzijas. 

Attēls: corinnechaix.com

Attēls: corinnechaix.com

Attēls: corinnechaix.com

Attēls: corinnechaix.com

Attēls: corinnechaix.com

Info: www.xray-mag.com un www.corinnechaix.com 

Daivings Madagaskarā

Ikviens var vērot videotranslāciju no Marianas dziļvagas

ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija (NOAA - National Oceanic and Atmospheric Administration) ir uzsākusi tiešās translācijas no planētas visdziļākās vietas - Marianas dziļvagas. Ekspedīcija norisinās no 20.aprīļa līdz 10.jūlijam. Marianas dziļvagas izpēti veic pētniecības kuģis "Okeanos Explorer". Tiešraidē ikvienam ir iespējams sekot līdzi kuģa maršrutam.

Sekojot līdzi pētniecības kuģa "Okeanos Explorer" maršrutam ir iespēja tiešsaistē iepazīties ar dažādu okoenologu komentāriem. Bez tam ikviens var iepazīties arī ar ekspedīcijas laikā uzņemtajiem attēliem, video un izpētes darbu rezultātiem. Tas viss atrodams NOAA Interneta lapā.

Jau šobrīd zinātniekiem izdevies atklāt jaunu jūraszvaigznes veidu, sūkļus, neparastu jūras gurķi, dīvainu zivi un vēl dažus citus zemūdens organismus. 

Marianas dziļvaga ir dziļākā zināmā okeāna dziļvaga uz Zemes. Tās dziļums var sasniegt pat 11 kilometru atzīmi (ūdens spiediens pie dibena līdz 108,6 MPa). Tā atrodas Klusā okeāna ziemeļrietumos un stiepjas 1500 km garumā. No Marianas dziļvagas uz austrumiem un dienvidiem atrodas Marianas salas, bet uz ziemeļiem - Guama.

To, ka Čelendžera dzelme ir dziļākā vieta pasaulē, atklāja 1951. gadā, un cilvēki tajā ieskatījušies jau sešas reizes. Pati iespaidīgākā bija pirmā reize 1960. gadā, kad šveiciešu pētnieks Žaks Pikārs un amerikāņu jūras virsnieks Dons Velšs tur nolaidās ar lodveida batiskafu “Trieste”. Pēc nepilnām piecām stundām viņi sasniedza okeāna gultni, kur uzkavējās 20 minūtes.

Nākamā reize, kad cilvēks atkal varēja aplūkot Čelendžera dzelmi, pienāca tikai 1995. gadā – šoreiz tas notika ar japāņu tālvadības zemūdeni “Kaiko”. Arī trīs nākamie apmeklējumi norisinājās bez pilota, un 2009. gadā amerikāņu zemūdens robots “Nereus” uznesa virspusē jūras gultnes paraugus.

2012.gada 26. martā kinorežisors Džeimss Kamerons 52 gadus pēc Pikāra un Velša kļuva par trešo cilvēku, kas nolaidies Čelendžera dzelmē.

Info: www.oceanexplorer.noaa.gov, Wikipēdija un www.ilustretazinatne.lv 

Dziļākais daivs okeānā - jauns rekodrs frīdaivingā

Foto: deeperblue.com 

Frīdaiveris Vilijams Trubrudžs (William Trubridge) frīdaivinga sacensībās "Vertical Blue" Bahamu salās, dažu dienu laikā divas reizes labojis pasaules rekordu. 

Aizvadītajā sestdienā jaunzēlandietis Vilijams Trubridžs aizturot elpu ienirstot sasniedza 122m dziļumu. Tas bija viņa 16.Pasaules rekords. Divas dienas vēlāk, aizturot elpu 4 minūtes un 54 sekundes, Trubridžs ienira līdz 124m atzīmei kārtējo reizi labojot Pasaules rekordu. Tagad frīdaivingā Pasaules dziļākais daivs okeānā ir 124m. 

Abi Viljama Trubridža daivi noritēja disciplīnā "free immersion" - kad frīdaiveris ienirst bez pleznām un turoties pie virves sasniedz dziļumu, tieši tāpat atgriežoties arī atpakaļ. 

Info: www.deeperblue.com un www.nytimes.com 

Makro zemūdens pasaule

Zemūdens pasaule

Zemūdens pasaule un skaņas

Foto: wallpaperup.com

Varētu šķist, ka zemūdens pasaule ir klusuma valstība. Jā, tieši tā - varētu šķist. Šādam priekšstatam par iemeslu ir tas, ka zem ūdens cilvēks nevar sarunāties tādā veidā, kā to dara virs ūdens. Komunikācija zem ūdens starp daiveriem noris ar zīmju palīdzību. Bet tas, ka mēs nevaram runāt zem ūdens, nenozīmē, ka zem ūdens nav skaņu, ka ienirstot mēs nonākam absolūtā klusumā.

Ienirstot mēs dzirdam dažādas skaņas, pirmkārt jau savas ieelpas un izelpas radīto skaņu, dzirdam blakus peldošā daivera elpošanas burbuļus, dzirdam arī peldošo laivu motorus utt. Bez tam zem ūdens saziņa starp daiveriem norisinās ne tikai ar zīmēm, bet arī ar dažādiem skaņas signāliem. Lai pievērstu apkārtējo uzmanību, daiveri izmanto dažādus skaņas signālus, piemēram, klauvēšanu pa balonu, speciālus pīkstuļus vai šeikerus — grabulīšus (metāla caurulītē ievietotas metāla bumbiņas) utt. Skaņas signāli īpaši vajadzīgi, ja jāpievērš vai nu sev, vai kādam interesantam zemūdens iemītniekam uzmanību. Izdzirdot šādas skaņas vienmēr pievērsiet tai uzmanību un meklējiet skaņas avotu. Tik pat labi tas var būt arī kāda daivera sauciens pēc palīdzības. 

Jāatceras arī tāda zem ūdens esošo skaņu īpatnība - tās izplatās apmēram 4 reizes ātrāk nekā gaisā. Kad uz zemes cilvēks izdzird kādu skaņu, skaņas viļņi vispirms sasniedz vienu ausi, tad otru. Vienmēr būs kaut kāda laika atšķirība. Tādējādi vienmēr ir iespējams noteikt, no kuras puses nāk skaņa. Tā kā zem ūdens skaņas izplatīšanās ātrums palielinās, tad laika atšķirība būs 4 reizes mazāka un daiveris nepagūs saklausīt, no kuras puses nāk skaņa. Tieši tāpēc zem ūdens izdzirdot kādu skaņu vienmēr nepieciešams pagriezties par visiem 360 grādiem, līdz atrodas skaņas avots. Jāatceras arī paskatīties uz augšu un arī uz leju.

Īpaši jāatceras, ka, daiva laikā izdzirdot laivas motora skaņu, vienmēr paveraties augšup un vai nu piepeldiet tuvāk rifa sienai, vai ienirstiet par pāris metriem dziļāk. It īpaši tas jāievēro, kad daiva noslēgumā atgriežaties uz daivbotu. Neaizmirstiet - daivbotu dzenskrūves var radīt ne tikai nopietnas traumas, bet arī šādi gūto traumu rezultātā var zaudēt dzīvību.

Daivings Marsa Alam, Ēģiptē

Par zemūdens lukturu remontu

Foto: scuba-aquatec.com

Ja daiva laikā lukturī ir iekļuvis ūdens, tad, ļoti iespējams, tas noticis blīvgredzena bojājumu rezultātā vai arī no plīsumiem korpusā. Situācijā, ja problēma nav bijusi luktura korpusa plīsumos, tad ļoti iespējams, to vēl var salabot. 

Šādā gadījumā nepieciešams:

* izliet no luktura visu sālsūdeni un nomazgāt visu, ieskaitot spuldzīti, ar saldūdeni;

* pēc visu luktura sastāvdaļu nomazgāšanas saldūdenī, noskalojiet visu vēl ar izopropilspirta šķīdumu — lai visas luktura sastāvdaļas nožūtu vēl efektīgāk;

* lukturi var žāvēt ar fēnu (ne pārāk karstu gaisu) vai gaisu no balona;

* pēc tam, kad visas detaļas ir nožuvušas, salieciet lukturi un ieslēdziet to. Ja tas nedarbojas, pamēģiniet nomainīt bateriju.