Nirēji tīra Rīgas kanālu

Foto: Rīgas kanāls / @ingrida_i_p

Šodien pašā Rīgas centrā iepretim Bastejkalnam pie Rīgas kanāla pulcējās nirēji no Latvijas zemūdens sporta federācijas. Zemūdens sporta entuziasti piedalījās četrpadsmitajā Rīgas kanāla tīrīšanas rudens talkā.

Latvijas zemūdens sporta federācijas rudens talkas mērķis bija attīrīt Rīgas kanāla gultni no atkritumiem. Talkas laikā nirēji no ūdens izcēla ne tikai lielu daudzumu tukšo pudeļu un skārdeņu, starp zem ūdens atrastajiem priekšmetiem bija arī veikala iepirkumu ratiņi, velosipēdi un nolauztas atkritumu tvertnes.

Kā norāda Latvijas Zemūdens sporta federācijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Zemītis - nākamā Rīgas kanāla tīrīšanas talka notiks nākamā gada pavasarī. 

Sarkanās jūras zemūdens pasaule

Kā uzvilkt „sauso” hidrotērpu

Foto: dive.is

„Sausais” hidrotērps ir labākais variants, ja plānojat niršanu tādās planētas daļās, kur nevalda tropiskais klimats. Šī tipa hidrotērpi ne tikai pilnībā izolē cilvēka ķermeni no ūdens un tātad labāk saglabā siltumu, bet arī atbrīvo daiveri no nepieciešamības pārģērbties un apģērbties aukstumā. Protams, lai nirtu "sausajā" hidrotērpā, ir jāapgūst speciāls kurss, kurā iemāca pareizi nirt tieši ar šādā ekipējumā. Bez tam "sausā" hidrotērpa uzvilkšanai ir arī sava specifika.

Foto: sportdiver.com

Lai uzvilktu „sauso” hidrotērpu ir nepieciešams nedaudz vairāk laika nekā uzvelkot „slapjo” hidrotērpu, bez tam ļoti iespējams būs nepieciešama arī pārinieka palīdzība.

Ja ārā ir silts, tad, lai izvairītos no pārkaršanas, „sauso” hidrotērpu ieteicams uzvilkt tieši pirms ieniršanas. Salieciet visu pārējo ekipējumu, bet hidrotērpu uzvelciet pēdējo. Toties, ja ārā ir auksts, tad jutīsieties daudz komfortablāk, jau laicīgi uzvelkot „sauso” hidrotērpu vai vismaz tā siltinātāju.

„Sausais” hidrotērps jāvelk ļoti rūpīgi un akurāti. Pulksteņus, gredzenus un citas rotas, kam ir asas malas ieteicams laicīgi noņemt, jo, velkot hidrotērpu, šādas rotas var aizķert un saplēst manšetes.

Secība, kādā uzvilksiet hidrotērpu, būs atkarīga no konkrētā hidrotērpa modeļa, īpaši no rāvējslēdzēja atrašanās vietas. Tāpēc rūpīgi izlasiet instrukciju un, ja nepieciešams, konsultējieties ar savu instruktoru.

Velkot „sausā” hidrotērpa bikšu daļu, pārliecinieties, vai siltinošā veļa un zeķes neveido neērtas krokas. Ja hidrotērpam ir savelkošās gumijas, tad, to uzvelkot, gumijām ir jābūt priekšpusē. Uzmanīgi pastiepjot hidrotērpu, uzvelciet plecos lences un rokās piedurknes.

Vairums „sauso” hidrotērpu modeļu ir izveidoti tā, lai vispirms būtu jāuzvelk

Foto: othree.co.uk

piedurknes, un tikai pēc tam pār galvu tiek uzvilkts pārējais hidrotērps. Tad, kad pār galvu pārvelkat hidrotērpu, piespiediet zodu pie kakla, lai tādā veidā izvairītos no kakla skriemeļu saspiešanas bīstamības.

Pārliecinieties, vai visas manšetes ir kārtībā, vai zem tām nav pakļuvuši kādi svešķermeņi, piemēram, mati.

Lai aiztaisītu rāvējslēdzēju labāk palūgt palīdzību pāriniekam. Ja rāvējslēdzējs ir uz muguras vai uz pleciem, tad izstiepiet rokas uz sāniem, lai tādā veidā rāvējslēdzējs iztaisnotos un tajā nebūtu locījumu. Aiztaisot rāvējslēdzēju, centieties izvairīties no krasām raujošām kustībām. Ar lēnām, plūstošām kustībām aiztaisiet rāvējslēdzēju līdz pašam galam, šajā laikā rūpīgi sekojiet, lai zem rāvējslēdzēja neiekļūtu diegi, smiltis vai citi netīrumi.

Uzvelkot „sauso” hidrotērpu, nepieciešams no tā izlaist lieko gaisu. Lai to izdarītu, apņemiet sevi ar rokām, pietupieties un nedaudz atvelciet kakla manšeti. Hidrotērps apņems nirēja ķermeni blīvāk.

Kad tas viss ir izdarīts - "sausā" hidrotērpa uzvilkšanas process ir galā.

"Blue Planet II : The Prequel" - jāredz

Daži padomi par kompasu daivingā

Foto: danintranet.org

Ikvienam daiverim ir lietderīgi apgūt kompasa lietošanu un navigācijas prasmes. Šīs zināšanas noderēs dodoties nirt, it īpaši tad, ja nirt nāksies sliktas redzamības apstākļos.

Protams, ideāli būtu, ja daiverim katrā niršanas reizē līdzi būtu kompass. Tas palīdzēs orientēties. Ja nirstat jaunā daivsaitā vienmēr pastāv iespēja nomaldīties, it īpaši, ja nav labu zemūdens orientieru, piemēram, rifa sienas, kura daiva pirmajā daļā ir vienā pusē, bet atgriežoties uz botu - otrā pusē. 

Atcerieties arī to, ka uzsākot daivu ne tikai nolasiet kompasa rādījumus, bet arī pavērojiet apkārtni un iegaumējiet dažādus zemūdens orientierus, kas palīdzēs orientēties atgriežoties atpakaļ uz botu. 

Daiva laikā regulāri pārbaudiet kompasa rādījumus.

Un uzticieties instrumentiem - var gadīties, ka jūsu virziena noteikšanas spējas tomēr ir kļūdainas un neprecīzas, ko nevar teikt par kompasu.

Daivings Monttu Haukipudas Somijā

Introdaivs - kas tas ir?

Foto: snuba.co.il

Kas ir introdaiveris? Tas ir cilvēks brīvdienās, kurš nolēmis iepazīt zemūdens pasaules krāšņumu un tāpēc iegādājies ekskursiju. Parasti šādas ekskursijas cenā ir iekļauts izbrauciens ar kuģīti jūrā un divas ieniršanas instruktora pavadībā. 

Ja jūs esat tieši šāds cilvēks, kurš nolēmis atvaļinājumā iepazīt zemūdens pasauli, tad jūs noteikti vēlēsieties uzzināt kā norit introdaivs.

Ekskursija, kuras laikā paredzēta zemūdens pasaules iepazīšana, sākas ar ierašanos daivcentrā. Tur jūs reģistrēs un būs nepieciešams aizpildīt anketu. Pēc tam jūs dosieties uz daivbotu, uz kura tad arī pavadīsiet lielāko konkrētās dienas daļu. 

Uz daivbota valda savi kārtības noteikumi, par tiem jums pastāstīs bota personāls. 

Pirms spert pirmos soļus zemūdens pasaules iepazīšanā introdaiveri brīfingā tiek iepazīstināti ar to kā norisināsies sagatavošanās niršanai, kā viņi dosies ūdenī, kā elpos zem ūdens, kā kustēsies, kā ienirs un iznirs, ko varēs un ko nevarēs darīt zem ūdens utt. 

Foto: @ingrida_i_p

Uzmanīgi klausieties brīfingu, ja kaut ko nesaprotat - pārjautājiet, un ja jums brīdi pirms došanās ūdenī sametas bail - sakiet, nekautrējieties, personāla pienākumos ir jums palīdzēt. 

Kad daivbots būs ieradies pirmajā niršanas vietā, introdaiverus pēc saraksta izsauks un daivcentra personāls palīdzēs jums saģērbties niršanai nepieciešamajā ekipējumā. Vispirms tiek uzvilkts hidrotērps, tad uzlikta svaru josta, pēc tam peldspējas kompensātors jeb BCD ar balonu. Noslēgumā tiek uzvilktas pleznas un uzlikta niršanas maska. Kad introdeiveris ir saģērbts savam pirmajam zemūdens piedzīvojumam, viņam palīdz nostāties pie daivplatformas malas (tā ir vieta, no kuras daiveri dodas ūdenī). Ūdenī var nonākt stāvot uz daivplatformas pašas malas un sperot lielu soli uz priekšu. Otrs variants - jūs sēžat uz daivplatformas malas un ar personāla palīdzību tiekat "iecelts" ūdenī. Un vēl - atcerieties, jūsu BCD jeb peldspējas kompensators pirms došanās ūdenī ir piepūsts un jūs noteikti nenogrimsiet kā akmens ūdenī. 

Ūdenī jūs jau gaidīs jūsu instruktors, kurš tad arī jūs iepazīstinās ar zemūdens pasaules krāšņumu. 

Foto: dive-red-sea.com

Nonākot ūdenī vispirms instruktora uzraudzībā jūs izmēģināsiet kā ir elpot caur regulatoru, pēc tam lēnām uzsāksiet ieniršanu. Tā kā tas ir introdaivs, tad jums pašam nekas nebūs jādara - par ekipējumu rūpēsies instruktors, viņš arī palīdzēs jums ienirt. Vienīgais, kas jums būs jādara - daiva sākumā jāizlīdzina spiediens ausīs un pēc tam vienmērīgi elpojot un kustinot pleznas jāpeld, vērojot zivis un koraļļus. 

Atcerieties, ja daiva laikā jūtat kaut mazāko diskomfortu - informējiet par to instruktoru. Par to, kā to darīt, jums pirms tam pastāstīs brīfingā. Tie būs daži ar roku rādāmi signāli, kas palīdzēs zem ūdens komunicēt ar instruktoru. 

Introdaivs parasti notiek līdz 5m dziļumam. Zem ūdens jūs pavadīsiet apmēram 20 minūtes. 

Zemūdens pasaule ir koša, krāsaina un daudzveidīga. Tie ir ne tikai visdažādākie koraļļi, bet arī neiedomājams skaits dažādu zivju un citu zemūdens iemītnieku. Izbaudiet savu pirmo ceļojumu zemūdens pasaulē. Un ja šī nodarbe jums būs iepatikusies - jūs gaidīs daivkursi.

Daivings Skandināvijā

Viesnīca Beļģijā vientuļiem viesiem piedāvā iznomāt zivi

Foto: Twitter/@Mich_Cooke

Kāda viesnīca Beļģijā piesaistījusi uzmanību ar to, ka vientuļajiem viesiem piedāvā iznomāt zivi par 3,50 eiro diennaktī.

Netālu no Briseles Šarleruā lidostas esošā "Hotel Charleroi Airport" ir četrzvaigžņu viesnīca, kas piedāvā numurus sākot no 89 eiro par nakti. 

Programma "Draugs - zivs" ieinteresēja internetu pēc tam, kad radio producente Mišela Koka (Michelle Cook) tvītoja attēlu ar akvāriju un reklāmlapu. Ziņā viņa uzrakstījusi: "Mans draudzene uzturējās viesnīcā Beļģijā. Viņai tika piedāvāta iespēja iznomāt uz nakti zivi, gadījumā ja viņa justos vientuļa."

Šīs paziņojums pēc tam tika atkārtoti tvītos un komentēts vairāk nekā 10 000 reizes. Bija cilvēki, kas paziņoja, ka noteikti iznomās zivis, bet bija arī tādi, kas uz šo paziņojumu reaģēja ar niknumu, sakot, ka dzīvnieku iznomāšana ir ļaunprātīga un izteica arī bažas par akvārija lielumu.

Viesnīcas menedžeris Deivids Dīlens (David Dillen) izdevumam "The Independent" pastāstīja, ka zivju noma darbojas vai vairākus gadus un ir populāra viesnīcas viesu vidū.

Dīlens norādīja: "Mēs to uzsākām pirms dažiem gadiem. Mērķis bija pārsteigt mūsu viesus, kā mēs vienmēr cenšamies to darīt."

"Ir brīnišķīgi redzēt, kā cilvēki uz to reaģē. Viņi smaida, viņi uzņem fotogrāfijas un izvieto tās sociālajos tīklos. Mēs iznomājam vairākas zivis nedēļā."

Dīlens arī noraidīja jebkādas bažas par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, paskaidrojot, ka zivis tiek labi aprūpētas. Viņš piebilda: "Es varu arī pastāstīt, ka mēs ļoti labi rūpējamies par mūsu zivīm; tās jau ir ar mums vairāk kā četrus gadus, ja mēs par tām nerūpētos, tad tās jau sen būtu mirušas."

"Hotel Charleroi Airport" menedžeris arī norādīja, ka viesnīcas saimniecības daļā ir liels zivju akvārijs - ar skābekli un augiem. 

Info: www.independent.co.uk 

Daivings Austrālija Adelaidas piekrastē

Daivings Sandjego piekrastē

Kā nirt no krasta

Foto: scubalodge.com

Daudzi pasaules klases daivsaiti atrodas ļoti tuvu krastam, dodot iespēju nirējiem tajos nokļūt neizmantojot daivbotus. Dodoties nirt no krasta jāatceras, ka šim daivinga veidam ir arī sava specifika. Tālāk lasiet par to, kā droši uzsākt daivu no krasta.  

Foto: leisurepro.com

* Uzvelciet ekipējumu.

Pirms doties ūdenī uzvelciet visu ekipējumu, vienīgais izņēmums ir pleznas - tās uzvilksiet jau esot ūdenī. Esiet gatavs ienirt jebkurā brīdī, kā esat nonācis ūdenī. Tas nozīmē, ka visām ekipējuma sastāvdaļām jābūt nostiprinātām tā, lai nekas nekur nevarētu aizķerties. 

Atcerieties arī par to, ka ļoti bieži piekraste, no kuras dodaties ūdenī, ir smilšaina. Tāpēc, lai smiltis nenokļūtu ekipējumā, ieteicams izmantot, piemēram, plēves vai brezenta paklājiņus, ko izklājiet ekipējuma novietošanas vietā un tur, kur plānojat ģērbties.

* Pārbaudiet laikapstākļus.

Vērojiet viļņus vismaz vairākas minūtes, lieliem viļņiem seko vairāki mazāki viļņi. Īsāki starpposmi starp viļņiem nozīmē to, ka viļņi "sitīs" spēcīgāk. Izvērtējiet piekrasti - kur atrodas klintis, kurā vietā būs jūsu ieeja (un izeja) ūdenī. Pēc laikapstākļu izvērtēšanas atbildiet sev uz šādiem jautājumiem: Vai šodien ir droši nirt? Vai es esmu sagatavojies šim daivam? Neļaujiet entuziasmam gūt virsroku pār loģiskiem spriedumiem.

* Aiziet!

Foto: oceansidescubaswim.com

Bet pirms dodaties ūdenī, vēl atrodiet krastā kādu orientieri, kas apzīmēs vietu, kur jūs dosieties ūdenī. Šis orientieris daiva noslēgumā palīdzēs atrast izeju krastā.

Dodoties ūdenī piepūtiet BCD. Kad dziļums būs apmēram līdz ceļiem, bet jūs joprojām varēsiet stabili stāvēt, uzvelciet pleznas. Ja laiks ir vējains un viļņojas, pleznas centieties uzvilkt pie mazākajiem viļņiem. Tad ielieciet mutē regulatoru (ja ūdens stipri viļņojas, jau dodoties ūdenī ielieciet mutē regulatoru) un skatoties pār plecu atmuguriski dodieties dziļāk ūdenī. Tiklīdz dziļums ir tāds, ka var peldēt, atgulieties ūdenī un peldiet līdz sasniedzat ieniršanai atbilstošu dziļumu. Tad ienirstiet.

Iznākšana no ūdens notiek tieši tāpat. Līdz pat iziešanai no ūdens, viss ekipējums paliek mugurā.

Info: www.sportdiver.com

Zinātnieki pēta Antarktīdas zemūdens pasauli

Vieni no skaistākajiem rifiem pasaulē - Raja Ampat, Indonēzija

Kanādiete zem ūdens nopeldējusi pusmaratonu

Foto: deeperblue.com

Noskriet pusmaratonu nav nemaz tik viegli, bet kā ir nopeldēt zem ūdens šo distanci upē, kur ir diezgan slikta redzamība? Ko tādu izdarīja zemūdens filmu režisore Natālija Laselina (Nathalie Lasselin). Viņa netālu no Kanādas pilsētas Monreālas lejup pa Sentlorensas upi (St. Lawrence River) nopeldēja 22km. Tas prasīja apmēram 6 stundas.

Foto: deeperblue.com

Sava Facebook profilā Natālija Laselina atzinusi, ka lai veikt šo daivu viņai nācies saskarties ar daudzām problēmām, kas saistītas tieši ar niršanu sliktas redzamības apstākļos. 

Ar daivingu Laselina aizrāvās jau pirms daudziem gadiem. Viņa vienmēr ir centusies šajā sfērā sasniegt ko jaunu. Natālija Laselina ir ienirusi 110m dziļumā, nirusi Arktikas ledainajos ūdeņos utt. Vidēji gadā viņa zem ūdens pavada apmēram 600 stundas. 

Protams, daivs Sentlorensas upē prasīja ne tikai nopietnu tehnisko aprīkojumu (rebrīzers, saziņas sistēma, zemūdens skūteris utt.), bet arī nopietnu fizisko sagatavotību, lai ar visu ekipējumu varētu darboties vairākas stundas aukstā ūdenī, kur vietā redzamība bija mazāka kā metrs.

Tomēr pat sliktā redzamība netraucēja Natālijai Laselinai izpētīt upes gultnes stāvokli. Izpētes rezultāti gan nebija glaimojoši. Laselina norādījusi, ka zem ūdens ir daudz atkritumu, kurus tur sametuši vietējie iedzīvotāji. Un tas ir ļoti skumji, īpaši, ja ņem vērā to, ka 80% no ūdens, kas nepieciešams Monreālai, tiek ņemts tieši no Sentlorensas upes.

Info: www.deeperblue.com un Laselinas Facebook lapa

Daivings Bali ar Mola Mola un rajām

Sardine Run 2017 - Dienvidāfrika

Kompass daivingā

Foto: siamscuba.com

Kompass daivingā ir būtiska ekipējuma sastāvdaļa. Īpaši, ja plānots nirt jaunās, vēl neiepazītās vietā. Un tāpēc, lai zem ūdens neapmaldītos un varētu orientēties nepieciešams kompass. 

Orientēšanās zem ūdens ar kompasu maz atšķiras no orientēšanās uz zemes, tomēr jāatceras, ka efektīva zemūdens orientēšanās var būt tikai tad, ja daiverim ir ideāla peldspēja. 

Foto: siamscuba.com

Daiveri kompasu parasti liek uz rokas vai arī tas tiek stiprinās pie niršanas konsoles. 

Peldot ar kompasu, tas tiek likts uz kreisās rokas. Labā roka tiek izstiepta uz priekšu, bet ar kreiso roku akvalangists satver sevi aiz labās rokas locītavas. Tādā veidā tiek izveidota pareiza pozīcija. Ja peldot kompass ir pie konsoles, tad konsole jātur ar abām rokām tā, lai kompass it kā atrastos uz vienas ass ar jūsu ķermeni. Jāatceras, ka rādījumu precizitāte lielā mērā būs atkarīga no tā, cik pareizi jūs turēsiet kompasu.

Kādam tad jābūt kompasam, kas paredzēts izmantošanai daivingā? Tam jābūt ar šādiem parametriem:

Foto: underwaterdive.com

• Šķidruma pildījums. Tā kā šķidrums netiek saspiests, kompass nereaģēs uz spiedienu. Un, salīdzinot ar parasto kompasu, bultiņa kustēsies daudz lēnāk un līdzenāk.

• Brīvs bultiņas stiprinājums. Tas ļauj iegūt nepieciešamos mērījumus pat tad, ja notikušas nelielas horizontālas nobīdes kompasa stāvoklī.

• Numurēta grādu skala.

• Luminiscējošas kompasa detaļas. Zem ūdens situācijās, kad apgaismojums ir nepietiekams, kompasa luminiscējošās detaļas (bultiņa un grādu skala) būtiski atvieglos tā izmantošanu.

Koraļļu rifi

Frīdaivings ar zobenvaļiem un kuprvaļiem

SS Thistlegorm - viens no 10 pasaulē labākajiem vrakiem

Attēls: / SS Thistlegorm vraka karte / fordivers.com

Par vienu no populārākajiem Sarkanās jūras vrakiem noteikti var uzskatīt Anglijā uzbūvētā kravas kuģa „Thistlegorm” vraku. Žurnāls "The Times" to pat ierindojis pasaules labāko vrakdaivinga vietu top10. "Thistlegorm", kas uzbūvēts 1940.gadā, ir 126m garš, tā kravnesība bija 5000t, bet ātrums 10,5 mezgli. Tas bija aprīkots arī ar 350mm lielgabalu, zenīta lielgabalu un ložmetējiem. 

Savā pastāvēšanas laikā „Thistlegorm” veica tikai četrus reisus, un ceturtais reiss izrādījās liktenīgs. „Thistlegorm” pirmais reiss bija uz Ziemeļameriku, tad uz Indiju un Argentīnu. Kā kuģa ceturtā reisa galapunkts bija nozīmēta Sarkanā jūra. 1941.gada septembrī „Thistlegorm” devās no Glazgovas, uz īsu brīdi, lai papildinātu ogļu krājumus, pieturēja Keiptaunā, un tad uzņēma kursu uz ziemeļaustrumiem. Kuģis peldēja pa Sarkano jūru līdz sasniedza Gubal līci, kur 1941.gada 6.oktobrī 1:30 naktī „Thistlegorm” cieta no vācu bumbvedēju uzbrukuma un nogrima. 

Liktenīgajā reisā „Thistlegorm” veda munīciju, ekipējumu un tehniku 8.Lielbritānijas armijai. Kuģa kravā bija „Bedford” kravas automašīnas, „Morris” automašīnas, „BCA” motocikli, liels daudzums „Lin-Enfild” šautenes, dažādas rezerves daļas, ģeneratori, ekipējums karavīriem, medikamenti, bet „Thistlegorm” 3. un 4. tilpnē atradās lieli dažādu sprāgstvielu krājumi – prettanku mīnas, artilērijas lādiņi, patronas un granātas. Uz kuģa klāja atradās divi tanki, divas lokomatīves un četri vilciena vagoni. 

1941.gada 6.oktobra naktī vācu bumbvedēji „Henkel 111” veica uzbrukumu Sarkanajā jūrā esošajai kuģu karavānai – lidotāji kā uzbrukuma mērķi izvēlējās kuģi, kurš varēja vest vislielāko kravu. „Thistlegorm” komanda pat nepaguva pielādēt lielgabalu, kad pirmā vācu bumba trāpīja 4.tilpnei. Jāatzīmē, ka viens no iemesliem, kāpēc kuģis tik ātri nogrima, bija tā milzīgais kravas apjoms. Bez tam 4.tilpnē sprāgstošās munīcijas sadalīja kuģi divās daļās. Pēc nogrimšanas par "Thistlegorm" aizmirsa uz vairāk kā desmit gadiem. Pasaule par šo kuģi atkal uzzināja 1956.gadā, kad Žaks Īvs Kusto ienira uz "Thistlegorm" vraku. Slavenais zemūdens pasaules pētnieks atklāja, ka kuģa vraks ir praktiski neskarts – viss atradās savās vietās, tieši tā kā kuģa bojāejas brīdī. Un tā tas ir saglabājies arī līdz pat šim brīdim. 

„Thistlegorm” vraks atrodas 16-33m dziļumā. Vraka koordinātas: 27°48'51"N; 33°55'12"E. 

Kā sēpija maina krāsu

Dejas naktī ar haizivīm

Pie Tunisijas krastiem atrastas Seno romiešu pilsētas drupas

Foto: xray-mag.com

Itālijas un Tunisijas arheologu komanda Vidusjūrā netālu no Tunisijas krastiem atradusi Senās Romas laika pilsētas Neapolisas (Neapolis) drupas. Visticamāk šī senā pilsēta pilnībā nogrimusi 365.gadā cunami laikā. Zem ūdens atrastās drupas izvietotas apmēram 20 hektārus lielā platībā. 

Arheologi Neapolisu meklēja kopš 2010.gada, bet tikai šogad labvēlīgie laika apstākļi sekmēja šos ilgos meklējumus.

Apsekojot nogrimušās pilsētas drupas, arheologi atrada ne tikai ielas un ēkas, bet arī lielu daudzumu akmens vannu. Šis atklājums arheologiem ļāva apgalvot, ka uzplaukuma laikā šī pilsēta bijusi liels garum ražošanas centrs. Garum Senās Romas kulinārijā bija ļoti iecienīta sāļa zivju mērce, kas tika gatavota fermentējot zivis šādās vannās.

Zemestrīcē radies cunami, kas nogremdēja Neaplolisu, aprakstīts vēsturnieka Amiēna Marcelīna (Ammien Marcellin) darbos. Šajā zemestrīce nopietni cieta arī Ēģiptes pilsēta Aleksandrija un grieķu Krētas sala.  

Info: www.xray-mag.com 

Raja Ampat rifi

Krievijas Tālie austrumi - Japānas jūras zemūdens pasaule

Lembeha šauruma zemūdens pasaules daudzveidība

Ja esat cietis no lauvzivs, skorpēnas vai akmens zivs

Foto: akmens zivs / realmonstrosities.com

Lauvzivis, akmens zivis un skorpēnas pieder Skorpēnu ģintij. Visām šīs sugas zivīm uz muguras un pavēderes spurām ir indīgi dzeloņi. 

Foto: skorpēna / otlibrary.com

Jāatzīmē, ka daudzas no tām ir arī ļoti skaistas, piemēram, lauvzivis. Tās visbiežāk nekustīgi „karājas” vai lēnām pārvietojas virs rifa vai ūdenstilpnes gultnes. Toties akmens zivs prot ļoti labi maskēties - tik labi, ka pat pieredzējuši nirēji ne vienmēr pamana šo zivi guļam uz rifa. No akmens zivs tikai nedaudz maskēšanās prasmē atpaliek skorpēna. Visas šīs zivis pieder pie tā saucamajām “grunts” zivīm. Savu medījumu tās nogaida nekustīgi uz vietas. Tās nemāk peldēt, vienīgais izņēmums ir lauvzivs. Toties visām šīs sugas zivīm ir diezgan stipra inde. Ja saskarsme ar lauvzivi vai skorpēnu var būt tikai ļoti sāpīga, tad sadursme ar akmens zivi var būt nāvējoša.

Pirmā palīdzība iegūstot traumu nonākot saskarē ar lauvzivi, skopēnu vai akmens zivi ir vienāda. Jāatzīmē, ka visbiežāk, nonākot kontaktā ar Skorpēnu ģints zivīm, nirēji traumē rokas vai kājas. 

Kas jādara, ja šāda trauma ir iegūta?

Foto: lauvzivs / phys.org

Vispirms cietušo daiveri jānogādā virs ūdens un uz daivbota vai krastā (atkarībā, kāds bijis niršanas plāns). Pēc tam ļoti uzmanīgi traumētā ķermeņa daļa jāatbrīvo no visiem redzamajiem dzeloņu fragmentiem. Vislabāk tam izmantot pinceti. Kad brūce ir iztīrīta no svešķermeņiem, tā rūpīgi jāizmazgā ar karstu ūdeni, iegremdējot cietušo ķermeņa daļu (roku vai kāju) traukā ar karstu ūdeni. Tas jādara 30-90 minūtes vai līdz brīdim, kad cietušais tiek nodots profesionālu mediķu aprūpē. Jāatzīmē, karstajam ūdenim, ar kuru tiek skalota brūce, jābūt tik karstam, lai cietušais netiktu applaucēts. Karstums indē saārda olbaltumvielas un inde tiek deaktivizēta.  

Situācijā, ja traumēto ķermeņa daļu nevar iegremdēt karstā ūdenī (ja tā atrodas uz galvas vai rumpja), ieteicams izmantot karsta ūdens kompreses.

Dahaba, Lighthouse daivsaits

Jauns Pasaules rekords Skandalopetra daivingā

Foto: Facebook/Jenna Apokotos

Grieķijā 26.augustā tika labots Pasaules rekords senākajā frīdaivinga disciplīnā Skandalopetra.  Jaunais rekords pieder Džennai Apokotos (Jenna Apokotos), viņa sasniedza 77,5m dziļumu. Tādējādi tika labots Karolai Meijerei (Karol Mayer) piederošais rekords, kas bija 68,9m un tika uzstādīts 2012.gadā.

Foto: Facebook/Jenna Apokotos

Skandalopetra daivings zināms jau Senajā Grieķijā. Senajos laikos šāda veidā pēc sūkļiem nira grieķu zvejnieki. Lai vieglāk ienirtu zvejnieki izmantoja virvē piesietu akmeni. 

Mūsdienās Skandalopetra daivings kļuvis par frīdaivinga disciplīnu. Frīdaiveris ģērbies tikai peldkostīmā nirst dziļumā turot rokās virve iesietu akmeni. Skandalopetra ir akmens, parasti no marmora vai granīta, kas sver no 8kg līdz 14kg. Akmenim ir hidrodinamiska forma un noapaļotas malas. 

Šajās frīdaivinga sacensībās daiveris var izmantot tika deguna klipsi, cita veida ekipējums, piemēram, maska, hidrotērps vai pleznas, nav atļauts.

No daivkuģa Skandalopetra sacensībās frīdaiveris turot rokās akmeni dodas ūdenī un ienirst, cenšoties palikt pēc iespējas nekustīgāks un saglabāt vertikālu stāvokli. Kad izvēlētais dziļums sasniegts, frīdaiveris nostājas uz akmens un tā tiek izvilkts virs ūdens.

Info: Wikipēdija un Jenna Apokotos Facebook lapa