 |
| Foto: akmens zivs / realmonstrosities.com |
Lauvzivis, akmens zivis un skorpēnas pieder Skorpēnu ģintij. Visām šīs sugas zivīm uz muguras un pavēderes spurām ir indīgi dzeloņi.
 |
| Foto: skorpēna / otlibrary.com |
Jāatzīmē, ka daudzas no tām ir arī ļoti skaistas, piemēram, lauvzivis. Tās visbiežāk nekustīgi „karājas” vai lēnām pārvietojas virs rifa vai ūdenstilpnes gultnes. Toties akmens zivs prot ļoti labi maskēties - tik labi, ka pat pieredzējuši nirēji ne vienmēr pamana šo zivi guļam uz rifa. No akmens zivs tikai nedaudz maskēšanās prasmē atpaliek skorpēna. Visas šīs zivis pieder pie tā saucamajām “grunts” zivīm. Savu medījumu tās nogaida nekustīgi uz vietas. Tās nemāk peldēt, vienīgais izņēmums ir lauvzivs. Toties visām šīs sugas zivīm ir diezgan stipra inde. Ja saskarsme ar lauvzivi vai skorpēnu var būt tikai ļoti sāpīga, tad sadursme ar akmens zivi var būt nāvējoša.
Pirmā palīdzība iegūstot traumu nonākot saskarē ar lauvzivi, skopēnu vai akmens zivi ir vienāda. Jāatzīmē, ka visbiežāk, nonākot kontaktā ar Skorpēnu ģints zivīm, nirēji traumē rokas vai kājas.
Kas jādara, ja šāda trauma ir iegūta?
 |
| Foto: lauvzivs / phys.org |
Vispirms cietušo daiveri jānogādā virs ūdens un uz daivbota vai krastā (atkarībā, kāds bijis niršanas plāns). Pēc tam ļoti uzmanīgi traumētā ķermeņa daļa jāatbrīvo no visiem redzamajiem dzeloņu fragmentiem. Vislabāk tam izmantot pinceti. Kad brūce ir iztīrīta no svešķermeņiem, tā rūpīgi jāizmazgā ar karstu ūdeni, iegremdējot cietušo ķermeņa daļu (roku vai kāju) traukā ar karstu ūdeni. Tas jādara 30-90 minūtes vai līdz brīdim, kad cietušais tiek nodots profesionālu mediķu aprūpē. Jāatzīmē, karstajam ūdenim, ar kuru tiek skalota brūce, jābūt tik karstam, lai cietušais netiktu applaucēts. Karstums indē saārda olbaltumvielas un inde tiek deaktivizēta.
Situācijā, ja traumēto ķermeņa daļu nevar iegremdēt karstā ūdenī (ja tā atrodas uz galvas vai rumpja), ieteicams izmantot karsta ūdens kompreses.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru