SS Thistlegorm - viens no 10 pasaulē labākajiem vrakiem

Attēls: / SS Thistlegorm vraka karte / fordivers.com

Par vienu no populārākajiem Sarkanās jūras vrakiem noteikti var uzskatīt Anglijā uzbūvētā kravas kuģa „Thistlegorm” vraku. Žurnāls "The Times" to pat ierindojis pasaules labāko vrakdaivinga vietu top10. "Thistlegorm", kas uzbūvēts 1940.gadā, ir 126m garš, tā kravnesība bija 5000t, bet ātrums 10,5 mezgli. Tas bija aprīkots arī ar 350mm lielgabalu, zenīta lielgabalu un ložmetējiem. 

Savā pastāvēšanas laikā „Thistlegorm” veica tikai četrus reisus, un ceturtais reiss izrādījās liktenīgs. „Thistlegorm” pirmais reiss bija uz Ziemeļameriku, tad uz Indiju un Argentīnu. Kā kuģa ceturtā reisa galapunkts bija nozīmēta Sarkanā jūra. 1941.gada septembrī „Thistlegorm” devās no Glazgovas, uz īsu brīdi, lai papildinātu ogļu krājumus, pieturēja Keiptaunā, un tad uzņēma kursu uz ziemeļaustrumiem. Kuģis peldēja pa Sarkano jūru līdz sasniedza Gubal līci, kur 1941.gada 6.oktobrī 1:30 naktī „Thistlegorm” cieta no vācu bumbvedēju uzbrukuma un nogrima. 

Liktenīgajā reisā „Thistlegorm” veda munīciju, ekipējumu un tehniku 8.Lielbritānijas armijai. Kuģa kravā bija „Bedford” kravas automašīnas, „Morris” automašīnas, „BCA” motocikli, liels daudzums „Lin-Enfild” šautenes, dažādas rezerves daļas, ģeneratori, ekipējums karavīriem, medikamenti, bet „Thistlegorm” 3. un 4. tilpnē atradās lieli dažādu sprāgstvielu krājumi – prettanku mīnas, artilērijas lādiņi, patronas un granātas. Uz kuģa klāja atradās divi tanki, divas lokomatīves un četri vilciena vagoni. 

1941.gada 6.oktobra naktī vācu bumbvedēji „Henkel 111” veica uzbrukumu Sarkanajā jūrā esošajai kuģu karavānai – lidotāji kā uzbrukuma mērķi izvēlējās kuģi, kurš varēja vest vislielāko kravu. „Thistlegorm” komanda pat nepaguva pielādēt lielgabalu, kad pirmā vācu bumba trāpīja 4.tilpnei. Jāatzīmē, ka viens no iemesliem, kāpēc kuģis tik ātri nogrima, bija tā milzīgais kravas apjoms. Bez tam 4.tilpnē sprāgstošās munīcijas sadalīja kuģi divās daļās. Pēc nogrimšanas par "Thistlegorm" aizmirsa uz vairāk kā desmit gadiem. Pasaule par šo kuģi atkal uzzināja 1956.gadā, kad Žaks Īvs Kusto ienira uz "Thistlegorm" vraku. Slavenais zemūdens pasaules pētnieks atklāja, ka kuģa vraks ir praktiski neskarts – viss atradās savās vietās, tieši tā kā kuģa bojāejas brīdī. Un tā tas ir saglabājies arī līdz pat šim brīdim. 

„Thistlegorm” vraks atrodas 16-33m dziļumā. Vraka koordinātas: 27°48'51"N; 33°55'12"E.