|
Foto: videsfonds.lv |
Šogad Latvijā Zilā Karoga sertifikātus saņēmuši 23 kandidāti, no tiem 20 peldvietas un 3 jahtu ostas, informē Vides izglītības fonds. Jāatzīmē, ka 18 peldvietās un 3 jahtu ostās Zilais Karogs plīvoja arī aizvadītajā gadā.
Zilā Karoga sertifikāta saņemšana apliecina, ka to ieguvušās peldvietas un jahtu ostas atbilst visaugstākajiem vides aizsardzības un ilgtspējīgas saimniekošanas standartiem. Papildus šo standartu nodrošināšanai Zilā Karoga saņēmēji īsteno arī vides izglītības programmu.
"Katru gadu papildus detalizētām atskaitēm par vides aizsardzības un ilgtspējīgas saimniekošanas plānu izpildi Zilā Karoga sertifikāta saņēmēji iesniedz arī atskaites par paveikto vides izglītības jomā, kā arī plānu, kādas aktivitātes nolēmušas rīkot šajā gadā,” norādijis Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.
Zilā Karoga programmas ietvaros Latvijas pašvaldībās šogad tiks īstenotas vairāk nekā 70 dažādas vides izglītības aktivitātes, veicinot sabiedrības izpratni par vides jautājumiem un iesaistīšanos praktiskos vides aizsardzības darbos.
Šogad Latvijas Zilā Karoga saņēmuši:
- Peldvietu kategorijā (alfabētiskā secībā):
Engures novada kempinga Abragciems peldvieta, Daugavpils pilsētas peldvieta Stropu Vilnis, Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta, Jūrmalas pilsētas Jaunķemeru peldvieta, Jūrmalas pilsētas Bulduru peldvieta, Jūrmalas pilsētas Dubultu peldvieta, Jūrmalas pilsētas Dzintaru peldvieta, Jūrmalas pilsētas Kauguru peldvieta, Jūrmalas pilsētas Majoru peldvieta, Jūrmalas pilsētas Mellužu peldvieta, Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvieta, Liepājas pilsētas Dienvidrietumu peldvieta, Liepājas pilsētas Peldvieta pie Stadiona, Liepājas pilsētas Beberliņu peldvieta, Limbažu novada Lielezera peldvieta, Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta, Rīgas pilsētas Vecāķu peldvieta, Saulkrastu novada Centra peldvieta, Ventspils pilsētas pludmale.
- Jahtu ostu kategorijā (alfabētiskā secībā):
Jūrmalas osta, Liepāja Marina un Pāvilosta Marina.
Lai iegūtu Zilā Karoga sertifikātu, peldvietām ir jāatbilst 33 kritērijiem, savukārt jahtu ostām – 36 kritērijiem. Zilā Karoga programma tiek īstenota kopš 1987. gada un ir kļuvusi par pasaulē populārāko tūrisma ekosertifikācijas sistēmu.
Zilā Karoga sertifikācijas kritērijos ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori, pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai. Iesaistoties kampaņā, pašvaldības apņemas īstenot arī vides informācijas un izglītības iniciatīvas.
Lai nodrošinātu neatkarīgu un pilnvērtīgu pieteikumu izvērtēšanu, tos vērtē divos līmeņos - nacionālajā un starptautiskajā. Tām peldvietām, kas nākotnē vēlas iegūt Zilā Karoga balvu, šogad vēl būs iespēja pieteikties Nacionālajam peldvietu sertifikātam – tā ir kvalifikācijas sistēma, kurai jāatbilst, ja peldvieta vai jahtu osta vēlas pretendēt uz Zilo Karogu.
Latvijā Zilā karoga kandidātus vērtē Nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir pārstāvji dažādām ar ilgtspējīgu saimniekošanu un vides aizsardzību saistītām institūcijām un organizācijām. Zilā karoga Nacionālo žūriju vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.