Par spiedienu zem ūdens. 1.daļa

Attēls: idc-guide.com

Pirmajā daivings apmācības kursā topošajiem daiveriem tiek stāstīts par spiediena maiņām, kas notiek ienirstot zem ūdens. 

Atmosfēras spiediens ir spēks ar kādu gaiss spiež uz zemes virskārtu un visiem priekšmetiem, kas uz tās atrodas. Gaisa spiediens jūras līmenī tiek pielīdzināts 1 atmosfērai vai 1 Bāram (BAR). Tas ir cilvēkam pierasts spiediens.

Turpretī ienirstot zem ūdens, atmosfēras spiedienam pievienojas tā saucamais „ūdens spiediens”. Ūdens spiediens uz 10 m tiek pielīdzināts atmosfēras spiedienam, jo ūdens ir daudz blīvāks, tātad — smagāks par gaisu. Spiediens, kas iedarbojas uz nirēju, veidojas no atmosfēras spiediena un ūdens spiediena.

Tātad, ja virs ūdens spiediens ir 1 atmosfēra, tad 10 metru dziļumā spiediens palielināsies par vēl 1 atmosfēru — un būs vienāds ar 2 atmosfērām, 20 metru dziļumā — 3 atmosfērām, 30 metros - 4 atmosfērām utt.  

Attēls: grandinetti.org

Daiverim jāatceras arī tas, ka palielinoties spiedienam notiek izmaiņas arī gaisa apjomā. Šajā sakarā ikvienam daiverim ir zināms piemērs par gaisa balonu. 

Tātad, piemērs ar gaisa balonu, kas palīdz novērot gaisa apjoma maiņu, mainoties spiedienam. Balons, kura tilpums ir 1 litrs, tiek nolaists zem ūdens, Ir zināms, ka ienirstot 10 metru dziļumā spiediens palielinās 2 reizes, tādā pašā proporcijā samazināsies gaisa tilpums balonā - tas būs vienāds ar ½ litru. 20 metru dziļumā balona tilpums būs 1/3 litra, bet 30 metros - ¼ litra. Bet ja balons tiks pacelts atpakaļ virs ūdens, tā spiediens kritīsies un tilpums palielināsies līdz 1 litram.

Tāds ir piemērs ar gaisa balonu, bet kas zem ūdens spiediena ietekmē notiek ar cilvēka organismu. Mūsu organisms sastāv aptuveni no 70% šķidruma. Spiediena ietekmē šķidrums praktiski nesaspiežas, tāpēc lielākā daļa mūsu orgānu un sistēmu neizjūt spiediena izmaiņas. Uz spiediena maiņu reaģē tikai gaisa dobumi — plaušas, vidusauss, dobumi galvaskausa kaulos un zobos, zarnu traktā.