Kokosa (spāņu valodā - Isla del Coco) vai Kokosa sala ir neliela neapdzīvota Kostarikai piederoša sala Klusā okeāna ziemeļaustrumos. Tā ir Ziemeļamerikas galējais dienvidu punkts. Kokosa sala atrodas 532 km no kontinenta piekrastes.
Sala ir tektoniskas un vulkāniskas izcelsmes, Kokosas plātnes vienīgā virsūdens daļa. Šeit valda tropisks klimats ar ievērojamu nokrišņu daudzumu. Gada vidējā temperatūra ir +26.6 °C un nokrišņu daudzums gadā sastāda vidēji 7000 mm.
Salā pirmais krastā izkāpa un to aprakstīja spāņu jūrasbraucējs Huans Kabesass 1526. Gadā. Viņš nosauca salu par Kokesas un Santakrusas salu (Isla de Coques e Isla de Santa Cruz) - "Gliemežvāku un Svētā krusta salu". Vēlākos gados kartogrāfu kļūdu rezultātā nosaukums transformējās tagadējā formā.
17. un 18. gadsimtā salu kā savu bāzi izmantoja pirāti, tajā skaitā leģendārais kapteinis Henrijs Morgans, pateicoties kam šeit ilgus gadus intensīvi darbojās apslēpto dārgumu meklētāji.
No 18. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam salā un tās apkārtnē darbojās vaļu mednieki.
1869.gadā Kokosa sala tika iekļauta Kostarikas sastāvā, 1978. gadā pasludināta par nacionālo parku, bet 1997. gadā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Siltie tropiskie ūdeņi ir mājvieta ne tikai koraļļu kolonijām, bet arī apmēram 600 dažādiem moluskiem un vairāk kā 300 dažādām zivju sugām, tai skaitā mantarajām, buru zivīm, āmurhaizivīm un vaļhaizivīm. Piekrastes ūdeņos var novērot arī kuprvaļus, delfīnus, dažādas haizivju sugas un bruņurupučus.
Krāsainā un bagātīgā zemūdens pasaule ir padarījusi Kokosa salu par interesantu daivinga galamērķi.
Info: Wikipēdija
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru