 |
| Foto: reddit.com |
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kas raksturojas ar bilaterālu ķermeņa simetriju. Tiem ir attīstīta galva, no kuras atiet 8-10 taustekļi, kas veidojas no gliemju „kājas”. No visiem bezmugurkaulniekiem galvkājiem ir visattīstītākā asinsrites un nervu sistēmas. Tā kā visi galvkāji aizsardzības nolūkos spēj izšļākt "tinti", tos mēdz saukt arī par tintes zivīm.
 |
| Foto: wikiwand.com |
Ir zināmas vairāk kā 800 mūsdienu, kā arī apmēram 11 000 izmirušo galvkāju sugu. Vislielākā sugu dažādība sastopama ekvatora tuvumā. Mūsdienu sugas iedalītas 2 apakšklasēs. Pazīstamākie pārstāvji ir kalmāri, sēpijas un astoņkāji.
Galvkāji mājo visos pasaules okeānos. Neviena galvkāju suga nespēj dzīvot saldūdenī. Izņēmums ir Atlantijas īsais kalmārs (Lolliguncula brevis), kurš sastopams Česapikas līcī. Šā līča ūdeņiem salīdzinoši ar okeānu nav augsts sāls daudzums. Galvkāji mājo visos dziļumos no gultnes līdz ūdens virsmai.
Galvkājus pamatoti uzskata par visinteliģentākajiem bezmugurkaulniekiem.
Lielākajai daļai galvkāju redze ir galvenais maņu orgāns. Ar redzes palīdzību tie nosaka medījumu un ienaidniekus, kā arī komunicē viens ar otru. To acis ir jūtīgas uz koncentrētu gaismu. Pārsteidzoši ir tas, ka, lai arī lielākā daļa no tiem spēj mainīt ķermeņa krāsu, galvkāji ir krāsu akli. Piemērojoties apkārtējai videi, tie lieto savus hromatoforus, izmainot ķermeņa krāsas spilgtumu un rakstu.
Kalmāri, sēpijas un astoņkāji samērā ātri peld pēc reaktīvās kustības principa. Mantijas dobumā caur atveri ieplūst ūdens, bet pēc tam caur piltuvi (pārveidotu kājas daļu) dzīvnieks to spēcīgi izšļāc ārā.
Lielākajai daļai galvkāju ir spēja ražot tinti, kas uzkrājas tintes maisā. Tinte tiek izmantota, lai noslēptos no vajātājiem, izlaižot tintes maisa saturu ūdenī.
Galvkāji ir vienīgie gliemji, kuriem ir noslēgta asinsrites sistēma.
Info: Wikipēdija
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru