 |
| Foto: steemit.com |
Kā raksta portāls NRA.lv - Septembra vidū noslēgusies kārtējā zemūdens arheologu darba sezona Antikiteras salas piekrastē Egejas jūrā – vietā, kur tālajā 1900. gadā nirēji uzgāja I gadsimtā pirms mūsu ēras nogrimuša romiešu tirdzniecības kuģa vraku. Par šāgada nozīmīgāko atradumu uzskatāmas kāda senajā katastrofā bojā gājuša jūrnieka mirstīgās atliekas. Pēc atļaujas saņemšanas no Grieķijas varasiestādēm plānots veikt to DNS analīzi, kas varētu sniegt informāciju par jūrasbraucēja izcelsmi.
Vraks ir slavens ar to, ka tieši tajā jau pagājušajā gadsimtā tika uziets slavenais Antikiteras mehānisms - seno grieķu darināta ierīce, kas pašlaik tiek dēvēta par pirmo analogo datoru vēsturē. Ja precīzāk, no dzelmes tolaik izdevās izcelt desmitiem nelielā mehānisma detaļas. Cerības, ka izdosies uziet kādas nepamanītas detaļas, šosezon nav attaisnojušās, toties projektā Antikythera Mechanism Research Project (AMRP) iesaistītie pētnieki pēc 12 gadus ilga darba atšifrējuši daļu gravējumu uz ierīces un secinājuši, ka tā izmantota kā kalendārs, ar kura palīdzību senie grieķi spējuši ne tikai precīzi noteikt Saules, planētu un lielāko zvaigznāju atrašanās vietu debesu jumā un noteikt gaidāmo Saules un Mēness aptumsumu laiku, bet pat veikt astroloģiskas prognozes.
Interneta ziņu vietne LiveScience.com atgādina, ka vraku 1900. gadā netālu no Antikiteras salas aptuveni 54 metru dziļumā uzgāja nirēji - jūras sūkļu zvejnieki. Viņiem bija šķitis, ka kuģis nogrimis pavisam nesen, jo ap vraku mētājušies "trūdoši cilvēku ķermeņi", un tikai vēlāku pētījumu laikā noskaidrojās, ka patiesībā tās bijušas bronzas statujas, kas atradušās kuģa kravā. 1901. un 1902. gadā tika sarīkota pirmā ekspedīcija, kuras laikā no vraka izcēla gan statujas, gan daudzus citus interesantus artefaktus, kas ļāva izdarīt pirmos secinājumus, - pie Antikiteras salas nogrimis seno romiešu tirdzniecības kuģis, kas, visticamāk, bijis ceļā no Mazāzijas uz Romai piederošajām zemēm. 1976. gada ekspedīcija, ko vadīja leģendārais pētnieks Žaks Īvs Kusto, bija ne mazāk veiksmīga, un Grieķijas vēstures muzejos nokļuva jauni eksponāti.
Tomēr pētniekiem bija pamatotas aizdomas, ka artefaktu krātuve ne tuvu nav izsmelta, un 2012. gadā ASV Vudsholas okeanogrāfijas institūta (WHOI) pētnieki sadarbībā ar Grieķijas kolēģiem uzsāka jaunu pētījumu posmu, kas izrādījies ārkārtīgi veiksmīgs. WHOI zemūdens arheologu komandas vadītājs Brendans Foulijs nodēvējis jūras dzelmē guļošo vraku par "senlaiku Titāniku". "Antikiteras vraks, iespējams, ir nozīmīgākais un pats svarīgākais no senlaiku kuģu vrakiem. Mēs esam nopietni zinātnieki un arheologi, kuriem īsti nepatīk runāt par jūras dzelmē atrodamiem dārgumiem, taču šajā gadījumā nav divu domu - runa ir par īstu dārgumu kuģi," intervijā CNN sacījis B. Foulijs.
Kuģa atlūzas ir izmētātas samērā plašā teritorijā (tas liek zinātniekiem domāt, ka kuģi burtiski saplosījusi pēkšņi uznākusi vētra), taču, apkopojot visu līdz šim savākto informāciju, secināts, ka tas bijis tiem laikiem milzīgs peldlīdzeklis, kura garums sasniedzis 50 metru. Kravas saturs liecina, ka kuģis piederējis kādam bagātam tirgonim, kurš preces no Mazāzijas (mūsdienu Turcijas teritorijas) un Grieķijas salām gribējis nogādāt Romas valdījumos. Pētnieki gan izvirzījuši arī kādu romantisku versiju, proti, ar šo kuģi pie līgavaiņa ceļojusi kāda ļoti turīga Mazāzijas iedzīvotāja meita ar visu savu pūru. Starp citu, šovasar tikai pāris simtu metru attālumā no jau zināmā vraka atrasts vēl viena, krietni mazāka kuģa vraks, un izteikta hipotēze, ka abi kuģi nogrimuši vienā un tajā pašā dienā.
CNN vēsta, ka vraka izpētē izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas. Pētījumu pirmajā posmā kuģa nogrimšanas vietu apsekojis no Austrālijas Robotikas centra izīrētais autonomais zemūdens aparāts Sirius. Divas sezonas tika veltītas tikai tam, lai filmētu un fotografētu visu, kas atrodas zem ūdens, un, pamatojoties uz šo informāciju, izveidotu ārkārtīgi precīzu trīsdimensiju karti, kurā fiksētas pat sīkāko atlūzu atrašanās vietas. Paralēli jūras dibens apsekots ar metāla detektoriem, lai noskaidrotu, kurās vietās ir vērts meklēt nogrimušus un ar smiltīm klātus objektus. Vēlāk pie darba ķērušies zemūdens arheologi, kuriem ir pats modernākais ekipējums - Kanādas kompānijas Nuytco Research izgatavotā niršanas sistēma Exosuit. Nirējiem, kuri to izmanto, atšķirībā no parastajiem akvalangistiem nav nepieciešama laikietilpīgā dekompresija. Citiem vārdiem sakot, viņi var desmit minūšu laikā nolaisties dzelmē, strādāt tur astoņas stundas un pēc desmit minūtēm jau atkal kāpt uz kuģa klāja, nebaidoties, ka straujas spiediena maiņas rezultātā uzvārīsies asinīs esošais slāpeklis.
Turpinājums sekos.
