Turpinot NRA.lv rakstu par zemūdens arheologu ekspedīciju, kas šī gada septembra vidū noslēgusi kārtējo darba sezonu Antikiteras salas piekrastē Egejas jūrā – vietā, kur tālajā 1900. gadā nirēji uzgāja I gadsimtā pirms mūsu ēras nogrimuša romiešu tirdzniecības kuģa vraku.
Šīs vasaras svarīgākais atradums gan ir nevis kādas statujas un to fragmenti vai trauki, bet gan kāda katastrofā bojā gājuša jūrnieki mirstīgās atliekas - skeleta daļas, kas zem aptuveni pusmetru bieza smilšu slāņa ir diezgan labi saglabājušās. Ekspedīcijas dalībnieki bojā gājušo nodēvējuši par Pamfīlu - tieši šāds vārds bija iegravēts uz vīna kausa, kas tika izcelts no Egejas jūras dzelmes 1976. gadā, taču ticamība, ka kauss piederējis tieši šim vīram, protams, ir niecīga. Ļoti iespējams, ka viņš bijis nevis viens no kuģa pasažieriem vai nolīgtajiem apkalpes locekļiem, bet gan vergs. Uz šādām domām pētniekus vedina fakts, ka pavisam netālu no atrastā skeleta uzieti sarūsējušu dzelzs daļu fragmenti, - ļoti iespējams, ka tās ir važas, ar kurām tajos laikos vergus, kuri pildīja arī airētāju pienākumus, mēdza piekalt pie kuģa borta. Tieši viņiem katastrofas gadījumā bija vismazākās izredzes izdzīvot, jo pārējie uz kuģa esošie steidza glābties paši.
UPI atgādina, ka arī iepriekšējo ekspedīciju laikā atrasti vismaz četru cilvēku mirstīgo atlieku fragmenti, taču pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados (nerunājot nemaz par pašu gadsimta sākumu) nebija īsti skaidrs, ko ar tiem iesākt, ja atskaita nodošanu muzeju fondos. Šoruden zemūdens arheologi rīkojušies zibenīgi, sazinoties ar Kopenhāgenas Dabas vēstures muzeja paleoģenētiķi, senlaiku DNS speciālistu Hannesu Šrēderu. Žurnāls Nature vēsta, ka viņš nekavējoties ieradies uz pētnieku kuģa un veicis sākotnējās analīzes, kuru laikā secināts - lai gan skelets divus gadu tūkstošus atradies jūras dzelmē, materiāla, lai veiktu DNS analīzes, ir pietiekami. "Mūs interesē, kas bija šie cilvēki, kuri pirms diviem tūkstošiem gadu šķērsoja Vidusjūru," intervijā Nature sacījis H. Šrēders, piebilstot - pirmie pētījumi liecina par to, ka atrastais jūrasbraucējs bijis mazliet vairāk nekā 20 gadus vecs. DNS analīzes varētu palīdzēt noskaidrot viņa (vai varbūt tomēr viņas?) rasi un izcelsmi, dot vispārēju informāciju par šā cilvēka ārējo izskatu.
B. Foulijs un viņa grieķu kolēģis Teotokis Teodolu pašlaik ir aizņemti ar visdažādāko dokumentu un birokrātisko formalitāšu kārtošanu, taču ir cerība, ka līdz oktobra sākumam no Grieķijas varasiestādēm tiks saņemtas visas nepieciešamās atļaujas skeleta izpētei. Laika faktors šajā gadījumā ir ļoti svarīgs, jo no jūras dzelmes izceltie pīšļi, mainoties videi, strauji deformējas un ar katru dienu pētījumiem noderīga DNS materiāla tajos paliek aizvien mazāk.
Turpinājums sekos.
Turpinājums sekos.
Info: www.nra.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru