NRA: Antikiteras salas kuģa vraks turpina aplaimot arheologus (3.daļa)

Foto: bilimofisi.com

Noslēgums NRA.lv rakstam par zemūdens arheologu ekspedīciju, kas šī gada septembra vidū noslēgusi kārtējo darba sezonu Antikiteras salas piekrastē Egejas jūrā – vietā, kur tālajā 1900. gadā nirēji uzgāja I gadsimtā pirms mūsu ēras nogrimuša romiešu tirdzniecības kuģa vraku.

Šajā vasarā veikto darbu laikā diemžēl nav izdevies iegūt nekādu jaunu informāciju, kas attiektos uz pašu slavenāko vrakā uzieto artefaktu - Antikiteras mehānismu. Tā ir neliela, pārdesmit centimetru plata un pārdesmit centimetru gara ierīce ar septiņām ciparnīcām un vismaz 36 zobratiem, kas no jūras dzelmes tika izcelta vēl pirmās ekspedīcijas laikā, taču lielāku zinātnieku interesi izraisīja vien pagājušā gadsimta otrajā pusē. Diemžēl ierīces detaļas ir izgatavotas no bronzas ar alvas piejaukumu, un vairāk nekā 20 gadsimtu laikā sāļais jūras ūdens tās ir pamatīgi sabojājis. Tomēr nav šaubu, ka Antikiteras mehānisms ir unikāla ierīce, kas apliecina gan seno grieķu zināšanas par Visuma uzbūvi, gan spējas radīt mehāniskas iekārtas, kuru analogi vēlāk Eiropā parādījušies vien ap mūsu ēras XIV gadsimtu, kad meistari sāka izgatavot pietiekami precīzus pulksteņus.

Foto: Wikipēdija

Patiesībā Antikiteras mehānisms ir mehāniskā pulksteņa analogs, taču tas skaita nevis stundas un minūtes, bet gan gadus, gadu desmitus un simteņus, uzsver interneta ziņu vietne Vesti Nauka.ru. Mūsdienās ierīci mēdz dēvēt par visu datoru (skaitļošanas ierīču, kalkulatoru, kompjūteru - kā nu jums labāk patīk) pašu, pašu senāko priekšteci. Ar tās palīdzību bija iespējams veikt elementārākās matemātiskās darbības, bet papildus tam ierīce darbojusies kā universāls kalendārs, apmierinot visas tā laika iedzīvotāju vajadzības. Cikos lec vai riet Saule, cikos pie debesīm parādās Mēness un kādā fāzē tas ir, kad gaidāmi nākamie aptumsumi, kādas planētas un kurā debesu pusē būs redzamas pie debesu juma, - ar nelielā aparāta palīdzību bija iespējams iegūt atbildes uz visiem šiem jautājumiem un ne tikai tiem.

Žurnāla Almagest šovasar iznākušajā speciālizlaidumā publicēti starptautiskās zinātnieku grupas 12 gadu darba rezultāti. Izmantojot astoņas tonnas smago īpaši precīzo tomogrāfu Bladerunner (to nācās vest uz Grieķijas galvaspilsētu, jo Atēnu Nacionālā vēstures muzeja darbinieki kategoriski atteicās atļaut kaut kur pārvest senās ierīces trauslās detaļas), zinātniekiem ne tikai izdevies saprast, kā mehānisma detaļas izskatījušās, pirms tās sabojājis jūras ūdens, bet arī daļēji atjaunot tajās iegravētos tekstus, kurus var saukt arī par lietošanas pamācību vai instrukciju. Tas nav bijis vienkāršs uzdevums, jo senie meistari savu darbu piepratuši izcili, - pat pašu lielāko iegravēto burtu augstums knapi pārsniedz vienu milimetru.

Gravējumu analīze ļāvusi izdarīt vairākus būtiskus secinājumus. Pirmkārt, nav 

Foto: whoi.edu

šaubu, ka gravējumus veikuši divi dažādi cilvēki, katrs ar savu rokrakstu. Protams, pastāv iespēja, ka meistara darbu pēc viņa nāves turpinājis māceklis (vai tēva darbu - dēls), taču daudz ticamāk šķiet, ka ierīce izgatavota kādā darbnīcā, kur pie tās vienlaikus strādājuši vairāki speciālisti. No tā izriet nākamais Ņujorkas universitātes profesora Aleksandera Džonsa un viņa AMRP projektā iesaistīto kolēģu secinājums - Antikiteras mehānisms nav uzskatāms par kādu unikālu, ar astronomiju apsēsta pētnieka darbu, bet drīzāk par sērijveida ierīci. Ļoti iespējams, ka ar tās palīdzību apmācīti topošie filozofi, kuriem heliocentriskais pasaules uzbūves princips jau tad nav bijis svešs. "Mehānisms nebija astronoma vai astrologa darba instruments, tā bija ierīce, lai mācītu cilvēkiem izprast kosmosu un mūsu vietu tajā. Tas bija savdabīgs astronomijas mācību līdzeklis, bet astronomija seno grieķu izpratnē vienoja debesu juma un planētu kustību ar cilvēku un dabas dzīvi," skaidrojis A. Džonss. Kādēļ šis ir vienīgais līdz šim atrastais mehānisms un kāpēc seno grieķu zināšanas par to, ka Merkurs, Venera, Zeme, Marss un Saturns riņķo ap Sauli, bet Mēness ap Zemi, pēc tam Eiropā kaut kur izsētas - tas jau ir cits jautājums.

Otrkārt, visas pazīmes norāda, ka ierīce izgatavota vai nu II gadsimta pirms mūsu ēras beigās, vai I gadsimta pirms mūsu ēras sākumā. Treškārt, visticamāk, tā tapusi Rodas salā, jo tikai tā izskaidrojams, kādēļ vienā no trijiem kalendāriem iekļauti ne tikai četru slavenāko un populārāko grieķu sporta spēļu (starp tiem arī olimpiādes), bet arī Rodas salas vietējo sporta festivālu norises laiki. Un visbeidzot - ar šī ierīces palīdzību bijis iespējams uzzināt, kādā krāsā Saule vai Mēness būs kārtējā aptumsuma brīdī un kāds vējš tobrīd būs valdošais. Mūsdienu zinātniekiem nav šaubu, ka šīs lietas ir savstarpēji nesaistītas, taču ierīces uzbūve apliecina, ka senajiem grieķiem astronomija un astroloģija bija vienlīdz svarīga un ļaudīm bija nozīmīgi laikus uzzināt, kādas debesu zīmes gaidāmas, skaidrojis A. Džonss.

Info: www.nra.lv