Laimīgu Jauno 2017.gadu!

Lai Jaunajā 2017.gadā daudz krāšņu un krāsainu piedzīvojumu zem ūdens un uz zemes! Lai brīnišķīgi daivinga ceļojumi! Lai zem ūdens vienmēr laba kompānija un uzticami daivbadiji! Drošus un patīkamus daivus! Laimīgu Jauno gadu! 

Zemledus daivings Baikālā

Skaists video par Lielo Barjerrifu

Tradicionālā Vecgada ieniršana Slokas karjerā

Attēls: Facebook/scubateam.lv

Jau ierasti 31.decembrī arī Latvijā daivinga klubi rīko Vecgada ieniršanas. Populārākā šādu daivu vieta, protams, ir Slokas karjers. Šogad 31.decembrī no 11:00 pie Slokas karjera pulcēsies daiveri, kurus uz kopīgu 2016.gada noslēguma ieniršanu pulcēs daivklubi "Coral Latvia" un "Scuba-team.lv".

Haizivis

Satikt daivā plankumoto ērgļraju

Zemūdens Ziemassvētku eglītes

Gaišus un priecīgus Ziemassvētkus!

  

Lai visiem gaiši un prieka pilni Ziemassvētki! Un lai krāšņi visi vēl šī gada daivi!

Lielbritānijā notiek Ziemassvētku vecīšu daivs

Foto: vobster.com

Vobster Quay (Lielbritānija) esošajā daivcentrā ir tradīcija - jau desmito gadu decembrī rīkot Ziemassvētku vecīšu ieniršanu. Tas arī ir labdarības pasākums, kura laikā tiek vākta nauda "Royal National Lifeboat Institution", kas nodarbojas ar cietušo glābšanu jūrā.

Šogad 18.decembrī Ziemassvētku vecīšu daivā piedalījās 151 daiveris. 

Jāatzīmē, ka "Vobster Quay Inland Diving Centre" pieder pasaules rekords Ziemassvētku vecīšu kopīgajā ieniršanā - 2015.gada 13.decembrī vienlaicīgi zem ūdens atradās 188 Ziemassvētku vecīšu kostīmos tērpti daiveri. 

Info: www.vobster.com 

Jūrkalnē izskalota 600 kilogramus smaga torpēda

Foto: Maigonis Vagalis / Facebook

Šonedēļ masu medijos parādījās ziņa, par to, ka Jūrkalnes pludmalē izskalota kara laika munīcija - 5m gara un gandrīz 600 kg smaga vācu torpēda.

Izsauktie sapieri konstatējuši, ka torpēda nav sprādzienbīstama, jo tai trūkst kaujas galviņas, kā arī tās degvielas tvertne ir tukša.

Tiek ziņots, ka šī nav pirmā reize, kad jūra izskalo kādu kara laika lādiņu. Bez tam - pagaidām nav zināms, kas ar atrasto torpēdu notiks tālāk. 

Vairāk informācijas www.skaties.lv

Der atcerēties, pirms dodaties ūdenī

Foto: youtube.com

Pirmsdaiva ekipējuma pārbaude var novērst daudzas problēmas, kas var rasties niršanas laikā.

1. Padariet pirmsdaiva drošības pārbaudi par savu rituālu. Tieši pirms niršanas veiktas ekipējuma pārbaudes rezultātā ir novērsti ļoti daudzi daivinga negadījumi.

2. Pārziniet ekipējumu. Ne tikai savējo, bet arī sava pārinieka ekipējumu. Pārbaudes laikā, ne tikai pārbaudiet ekipējumu, bet arī pārliecinieties, kur atrodas pārinieka oktopuss un kā var nomest svaru jostu vai svaru kabatas problēmu gadījumā.

3. Situācijā, kad izmantojat īrētu ekipējumu, vienmēr to uzreiz pārbaudiet. Jo tikai izīrēšanas vietā jūs varēsiet nomainīt bojāto ekipējuma daļu. 

4. Vienmēr dodoties daivinga izbraucienā ņemiet līdzi ekipējuma remontkomplektu. Maskas rezerves siksniņai, pleznu siksnām, regulatora rezerves iemutim vai o-ringiem vienmēr jābūt līdzi - nekad nevar zināt, kad ar kādu no ekipējuma daļām var atgadīties kāda problēma. 

5. Protams, ieteicams arī iziet Ekipējuma speciālista kursu, kurā apgūsiet zināšanas un iemaņas kā salabot un uzturēt kārtībā savu ekipējumu.

Info: www.sportdiver.com

Sarkanā jūra. Daivings

Skotijā zemūdens marodieriem piespriež lielu naudas sodu

Karte: polmontweather.co.uk

Skotijas tiesa pieņēmusi lēmumu lietā, kurā par nogrimuša kuģa vraka izlaupīšanu tika apsūdzēti divi daiveri. Katram no viņiem piespriests samaksāt sodu 18 tūkstošu Lielbritānijas mārciņu apmērā. 

Foto: divernet.com

Marodierisma fakts tika fiksēts 2012.gada oktobrī Scapa Flow līcī Skotijas piekrastē, kad aizdomīgās personas pamanīja daiveri no blakus esošā daivbota. Marodieri kaut ko izcēluši no ūdens vietā, kur atrodas vairāki nogrimušu kuģu vraks. Par notikušo aculiecinieki nekavējoties informēja varas iestādes un jau ostā zemūdens laupītājus sagaidīja policija. Kratīšanas rezultātā pie viņiem tika atrasti lukturi, telefons, tvaika spiediena manometrs, zvans, pārnēsājamā lampa - veci, aprūsējuši un acīmredzami zem ūdens vairākus gadu desmitus nogulējuši priekšmeti.

Secināts, ka laika posmā no 2012.gada 8.oktobra līdz 12.oktobrim artefakti izcelti no nogrimušajiem bruņukuģiem SMS "König", "Kronprinz Wilhelm" un "MarkGraf" un kreiseriem SMS "Brummer", "Cöln", "Dresden" un "Karlsruhe". Izmeklēšanas rezultātā arī noskaidrots, ka abi apsūdzētie pieredzējušie daiveri Scapa Flow līcī regulāri niruši kopš 2007.gada.

Tiesā 67 gadus vecais zobārsts  Gordons Mīks (Gordon Meek) no Glāzgovas un 48 gadus vecais uzņēmējs Roberts Ainfents (Robert Infante) no Ņūdžersijas (ASV) atzina savu vainu. Tiesa piesprieda katram samaksāt sodu 18 tūkstošus Lielbritānijas mārciņu apmērā.

"Es ceru, ka sods, kādu piespriedu, pārliecinās cits daiverus, ka tamlīdzīgi likuma pārkāpumi viņiem var izmaksāt ļoti dārgi," uzsvēris tiesnesis.

Skotijas vēsturē tas ir pirmais gadījums, kad, atsaucoties uz 1979.gadā pieņemto likumu par seno pieminekļu un arheoloģisko teritoriju aizsardzību, daiveri tikuši sodīti par neatļautu artefaktu izcelšanu no nogrimušajiem kuģiem. 

Info: www.divernet.com

Daivings Kokosa salā

Kokosa (spāņu valodā - Isla del Coco) vai Kokosa sala ir neliela neapdzīvota Kostarikai piederoša sala Klusā okeāna ziemeļaustrumos. Tā ir Ziemeļamerikas galējais dienvidu punkts. Kokosa sala atrodas 532 km no kontinenta piekrastes.

Sala ir tektoniskas un vulkāniskas izcelsmes, Kokosas plātnes vienīgā virsūdens daļa. Šeit valda tropisks klimats ar ievērojamu nokrišņu daudzumu. Gada vidējā temperatūra ir +26.6 °C un nokrišņu daudzums gadā sastāda vidēji 7000 mm.

Salā pirmais krastā izkāpa un to aprakstīja spāņu jūrasbraucējs Huans Kabesass 1526. Gadā. Viņš nosauca salu par Kokesas un Santakrusas salu (Isla de Coques e Isla de Santa Cruz) - "Gliemežvāku un Svētā krusta salu". Vēlākos gados kartogrāfu kļūdu rezultātā nosaukums transformējās tagadējā formā. 

17. un 18. gadsimtā salu kā savu bāzi izmantoja pirāti, tajā skaitā leģendārais kapteinis Henrijs Morgans, pateicoties kam šeit ilgus gadus intensīvi darbojās apslēpto dārgumu meklētāji. 

No 18. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam salā un tās apkārtnē darbojās vaļu mednieki. 

1869.gadā Kokosa sala tika iekļauta Kostarikas sastāvā, 1978. gadā pasludināta par nacionālo parku, bet 1997. gadā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Siltie tropiskie ūdeņi ir mājvieta ne tikai koraļļu kolonijām, bet arī apmēram 600 dažādiem moluskiem un vairāk kā 300 dažādām zivju sugām, tai skaitā mantarajām, buru zivīm, āmurhaizivīm un vaļhaizivīm. Piekrastes ūdeņos var novērot arī kuprvaļus, delfīnus, dažādas haizivju sugas un bruņurupučus. 

Krāsainā un bagātīgā zemūdens pasaule ir padarījusi Kokosa salu par interesantu daivinga galamērķi.

Info: Wikipēdija

Skats uz haizivīm no zemūdens būra Dienvidaustrālijā

Februārī Maskavā norisināsies "Dive show 2017"

Laika posmā no 2. līdz 5.februārim Maskavā (Krievija) norisināsies "Moscow Dive Show 2017" - lielākā zemūdens ekipējuma, tūrisma un apmācību izstāde Krievijā un Austrumeiropā. 

"Moscow Dive Show 2017" būs veltīts četrām tēmām - daivingam, zemūdens medībām, frīdaivingam un zemūdens fotogrāfijai. Būs arī specializētas zonas - "Ūdens cilvēki", kas veltīta dažādām ar ūdeni saistītām aktivitātēm - kaitošanai, sērfošanai, burāšanai un ūdens tūrismam, "Jaunie ihtiandri" - zona, kas veltīta bērnu un jauniešu ekipējumam, apmācības un atpūtas programmām, kā arī "Pludmales noskaņojums" - jo "zemūdens cilvēki" ļoti lielu sava laika daļu pavada arī pludmalēs, šajā zonā būs peldkostīmi, pludmales tērpi, snorkelēšanas piederumi, saules aizsardzības kosmētika, saulesbrilles utt.

"Moscow Dive Show 2017" norisināsies Maskavā, izstāžu centrā "Sokolniki" - 4. un 4.1 paviljonā.

Info: www.diveshow.ru

"Searching The Maya Underworld" - 3.daļa

Zemūdens iemītnieki - galvkāji

Foto: reddit.com

Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kas raksturojas ar bilaterālu ķermeņa simetriju. Tiem ir attīstīta galva, no kuras atiet 8-10 taustekļi, kas veidojas no gliemju „kājas”. No visiem bezmugurkaulniekiem galvkājiem ir visattīstītākā asinsrites un nervu sistēmas. Tā kā visi galvkāji aizsardzības nolūkos spēj izšļākt "tinti", tos mēdz saukt arī par tintes zivīm.

Foto: wikiwand.com

Ir zināmas vairāk kā 800 mūsdienu, kā arī apmēram 11 000 izmirušo galvkāju sugu. Vislielākā sugu dažādība sastopama ekvatora tuvumā. Mūsdienu sugas iedalītas 2 apakšklasēs. Pazīstamākie pārstāvji ir kalmāri, sēpijas un astoņkāji.

Galvkāji mājo visos pasaules okeānos. Neviena galvkāju suga nespēj dzīvot saldūdenī. Izņēmums ir Atlantijas īsais kalmārs (Lolliguncula brevis), kurš sastopams Česapikas līcī. Šā līča ūdeņiem salīdzinoši ar okeānu nav augsts sāls daudzums. Galvkāji mājo visos dziļumos no gultnes līdz ūdens virsmai.

Galvkājus pamatoti uzskata par visinteliģentākajiem bezmugurkaulniekiem.

Tiem ir labi attīstītas maņas un lielas smadzenes. Galvkāju nervu sistēma ir vissarežģītākā no visiem bezmugurkaulniekiem.

Lielākajai daļai galvkāju redze ir galvenais maņu orgāns. Ar redzes palīdzību tie nosaka medījumu un ienaidniekus, kā arī komunicē viens ar otru. To acis ir jūtīgas uz koncentrētu gaismu. Pārsteidzoši ir tas, ka, lai arī lielākā daļa no tiem spēj mainīt ķermeņa krāsu, galvkāji ir krāsu akli. Piemērojoties apkārtējai videi, tie lieto savus hromatoforus, izmainot ķermeņa krāsas spilgtumu un rakstu. 

Kalmāri, sēpijas un astoņkāji samērā ātri peld pēc reaktīvās kustības principa. Mantijas dobumā caur atveri ieplūst ūdens, bet pēc tam caur piltuvi (pārveidotu kājas daļu) dzīvnieks to spēcīgi izšļāc ārā. 

Lielākajai daļai galvkāju ir spēja ražot tinti, kas uzkrājas tintes maisā. Tinte tiek izmantota, lai noslēptos no vajātājiem, izlaižot tintes maisa saturu ūdenī.

Galvkāji ir vienīgie gliemji, kuriem ir noslēgta asinsrites sistēma. 

Info: Wikipēdija

"Searching The Maya Underworld" - 2.daļa

Vispārējie noteikumi plānojot drošu ieniršanu

Foto: aquaworld.com.mx

Lai ceļojums zemūdens pasaulē būtu patīkams der atcerēties vairākus vispārējos droša daivinga plānošanas noteikumus.

Plānojot vairākus daivus pēc kārtas, jāatceras, ka katrai nākamajai ieniršanai jānotiek mazākā dziļumā nekā iepriekšējai.

2. Starp daiviem ievērojiet noteikto virs ūdens pavadāmo laiku.

3. Neplānojiet un neveiciet daivus, kas dziļāki par 40 metriem, ja vien jums nav tehniskā daivinga sertifikāta.

4. Neplānojiet un neveiciet dienā vairāk kā vienu daivu, kas dziļāks par 30 metriem.

5. Centieties nirt tā, lai nepietuvotos bezdekompresionālajai robežai.

6. Vienmēr ievērojiet pareizu izpeldēšanas ātrumu — 10 m/min.

7. Vienmēr ievērojiet drošības pieturu pavadot 3 minūtes 5 metru dziļumā.

Sekojam zilajiem vaļiem

Cabo San Lucas (Meksika) vaļu vērošanas ekskursijas laikā 1. decembrī novēroti divi zilie vaļi. Abi zilie vaļi nofilmēti izmantojot dronu. 

Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir ūdenī dzīvojošs zīdītājs, kurš pieder pie vaļveidīgo kārtas. Tas ir lielākais dzīvnieks pasaulē. Tā garums var sasniegt 20 - 30 metrus, bet masa 100 - 160 tonnas. Sastopami visā pasaulē, galvenokārt Arktikas un Antarktīdas ūdeņos, bet arī visur citur, izņemot Vidusjūras austrumus, Baltijas jūru, Sarkano jūru un Adenas līci.

Zobu vietā vaļa mutē atrodas raga plāksnīšu rinda, ko sauc par vaļa bārdu. Tā ir barības filtrēšanas sistēma. Cauri šim milzīgajam sietam izplūst piecas tonnas ūdens, kurā atrodas planktons. Zilajam valim ir apmēram 320 šādu plāksnīšu, kas ir 100 centimetru garas un 55 centimetrus platas. Katras plāksnītes galā ir garu spraugu rindas, pateicoties kurām, tiek aizturētas pat vismazākās barības daļiņas. Kad ūdens ir izfiltrēts, valis ar mēli nolaiza barību. Dienā tas var pārstrādāt vairāk kā 6 tonnas barības. Zilais valis ir skaļākais dzīvnieks pasaulē. Tas izdod līdz 180 decibeliem lielu skaņu. Medījot raida spalgus pīkstienus un svilpienus. Dzīvo parasti baros, dzīves ilgums - līdz pat 80 gadi.

Info: Wikipēdija

Vispārīgi par zemūdens kopmjūteriem

Foto: rosemarylunn.wordpress.com

Mūsdienās daiveri ir grūti iedomāties bez zemūdens kompjūtera. Daivkompjūtera izmantošana, protams, ir daudz vienkāršāka un ērtāka nekā plānot ieniršanas izmantojot daivtabulas.

Ar daivkompjūtera palīdzību daiveris saņem informāciju par konkrēto ieniršanu. Daivkompjūters, apstrādājot katra konkrētā daiva parametrus, atkarībā no niršanas dziļuma veic pastāvīgu pieļaujamās ieniršanas laika aprēķinu. Ja izniršanas ātrums tiek pārsniegts, kompjūters par to ziņo daiverim.

Foto: theadventurejunkies.com

Atkārtoto ieniršanu gadījumā daivkompjūters piefiksē slāpekļa daudzumu, kas uzkrājies nirēja organismā iepriekšējās ieniršanas laikā, un atbilstoši tam tiek aprēķināts nākamā daiva pieļaujamais ilgums. Gadījumā, ja pārsniegta bezdekompresionālā robeža, daivkompjūters nosaka obligāto dekompresijas pieturu. Jāatzīmē, ka pārsvarā visos zemūdens kompjūteros jau ir ieprogrammēta obligātā drošības pietura (3 minūtes 5 metros). 

Lielākā daļa daivkompjūteru modeļu izskaitļo arī tā saucamo „no fly” laiku - cik daudz laika jāpavada līdz lidojumam lidmašīnā. 

Ir zemūdens kompjūteri, kas piedāvā arī vairāku gāzu maisījumu lietošanas iespēju, kompasu, kā arī uzkrāj datus par katru konkrēto ieniršanu logbukā utt.

Protams, pirms uzsākt lietot daivkompjūteru rūpīgi jāizlasa ražotāja sniegtā instrukcija. Bet ja jums tomēr radušies kādi jautājumi - jāvēršas pie speciālista.

Daiveriem arī jāatceras, ka tas, ka jums ir zemūdens kompjūters, nenozīmē, ka varat neievērot vispārējos daivinga drošības noteikumus. 

"Searching The Maya Underworld" - 1.daļa

Sarkanajā jūrā zemūdens arheologi atklājuši pasaulē vecāko ostu

Ēģiptē, Sarkanās jūras piekrastē Wadi el-Jarf zemūdens arheologi atraduši pasaulē vecāko zināmo ostu. Arheologi uzskata, ka Wadi el-Jarf atklātā osta celta pirms 4600 gadiem, kas atbilst Heopsa valdīšanas laikam. Faraons Heopss valdīja no 2580. Līdz 2550.gadam p.m.ē. 

Netālu no atrastās senās ostas, atrasts arī liels papirusu arhīvs, arī tas uzskatāms par vecāko līdz šim atrasto. Atrastajos papirusos aprakstīta ostas būvniecība un tas, kā šī osta faraona Heopsa laikā izmantota Lielās Gizas piramīdas celtniecības materiālu transportēšanai.

Kā atzīst Sorbonas univeristātes profesors Pjērs Tallets (Pierre Tallet) - šādas monumentālas ostas pastāvēšana sniedz mums ieskatu tā laika pārvaldes efektivitātē un spējā pirms gandrīz 5 tūkstošiem gadu organizēt tik sarežģītas loģistikas operācijas.

Wadi el-Jarf zem ūdens atrasta arī monumentāla 200m gara "L" formā no lieliem kaļķakmens blokiem celta piestātne, kas nodrošinājusi kuģiem enkurvietas un pasargājusi no viļņiem. 

Zemūdens arheologi piestātnes zonā atraduši arī 22 kaļķakmens enkurus, kuri visticamāk nogāzušies no kuģiem, tā kā kuģu vraki nav atrasti. 

Zem ūdens atrasti arī daudzi lieli trauki un keramikas krāsnis.

Info: www.haaretz.com 

Kāpēc mums jārūpējas par koraļļu rifiem?

Melnie koraļļi Jaunzēlandes piekrastē

Ieinteresējis daivings - kas jāzin par pirmo daivkursu

Foto: cozumelcruiseexcursions.net

Jūs esat nolēmis spert pirmos soļus daivingā, vēlaties uzsākt mācības - ar ko jāsāk? Vispirms jāizvēlas kādā no daudzajām zemūdens peldēšanas apmācības sistēmām. Jāteic, ka kopumā piedāvātās daivinga apmācības programmas ir vienādās, var būt tikai nelielas atšķirības. Populārākās būs PADI, SSI, CMAS, NDL u.c. Labs ieteikums - vislabāk vispirms izvēlēties instruktoru, kurš jūs iepazīstinās ar zemūdens pasauli, jo, kā jau minēts, apmācības programmas dažādām sistēmām ir ļoti līdzīgas.

Pirmais kurss daivinga apmācības programmā ir Open Water Diver (OWD). Kurss sastāv no teorijas apgūšanas un praktiskajām nodarbībām - vispirms baseinā vai seklos piekrastes ūdeņos (ja baseins nav pieejams), bet vēlāk atklātos ūdeņos. 

Foto: weldinghelmetpros.com

Teorijas apgūšana notiks ne tikai lasot mācību grāmatu un skatoties video, bet arī pildot testus un noslēguma eksāmenu. 

Praktiskajās nodarbībās topošais daiveris tiks iemācīts patstāvīgi salikt un rīkoties ar savu niršanas ekipējumu. Vispirms pirmie soļi zemūdens pasaulē tiks sperti baseinā, bet vēlāk atklātos ūdeņos. Niršanas laikā zem ūdens būs jāveic dažādi vingrinājumi un uzdevumi, studentam tiks sniegtas iemaņas kā zem ūdens rīkoties problemātiskās situācijās, piemēram, ko darīt, ja maskā ieplūdis ūdens vai nejauši no mutes izkritis regulators utt. 

Kursa ietvaros paredzētas 4 teorētiskās nodarbības, 5 nodarbības baseinā un 4 nodarības atklātos ūdeņos.

OWD kursa noslēgumā jūs saņemsiet starptautiski atzītu sertifikātu. Bez tam, der atcerēties, ka pirmo daivinga kursu jūs varat apgūt vienas daivinga apmācības sistēmas ietvaros, bet nākamo (Advanced OWD vai tā analogu) apgūt jau citas daivinga apmācības sistēmas ietvaros. Tas pats attiecas arī uz instruktoru pie kura jūs mācāties.  

Foto: jordandivingcenter.com

OWD sertifikāts tā saņēmējam ļauj nirt kopā ar pārinieku vai daivgidu, izīrēt niršanas ekipējumu un uzpildīt daivinga balonus. Maksimālais dziļums, kādā var nirt OWD daiveri ir 18m. 

Latvijā aptuvenā OWD kursa cena ir 300 eiro.

Izvēloties kurp doties apgūt pirmo daivinga kursu der atcerēties - teoriju un praktiskās nodarbības baseinā jūs varat nokārtot tepat Latvijā, bet nodarbības atklātos ūdeņos - kādā no silto zemju kūrortiem. Šādā gadījumā pēc teorijas apgūšanas un nodarbībām baseinā jūs saņemsiet Refferal OWD sertifikātu, kuru uzrādot jebkurā citā daivcentrā jūs, nokārtojot 4 ieniršanas atklātos ūdeņos, varēsiet saņemt OWD sertifikātu. 

Neparastās zemūdens dejas

Zobenvaļi un kuprvaļi Norvēģijas ūdeņos

Daivings Antarktīdā ar jūras leopardiem

Rolling in the Deep - Bali

Dekompresijas slimības pazīmes un simptomi

Foto: deeperblue.com

Nirstot ikviena daivera organisms piesātinās ar slāpekli un, kad tiek uzsākta izniršana, slāpeklis lēnām izvadās no organisma. Daiveriem daivs jānoslēdz tā, lai līdz izniršanas brīdim viss niršanas laikā uzkrātā slāpekļa daudzums pagūtu izdalīties no organisma un neveidotu audos burbulīšus. 

Ja slāpeklis nebūs pilnībā izdalījies no organisma, audos būs palikuši gāzu burbulīši, kas, uzpeldēšanas laikā mazinoties ārējam spiedienam, muskuļos, locītavās, taukaudos, kaulos un nervos izpletīsies un uzsāks audu mehānisku saspiešanu un bojāšanu. Tā tad arī ir Kesona jeb dekompresijas slimība. 

Dekompresijas slimības pazīmes un simptomi:

Foto: sssnetwork.com

* ādas jutības izmaiņas - „skudriņas”, durstošs sajūtas;

* ādas nieze, izsitumi uz ādas - "ādas marmorizācija" - dažādu krāsu, no gaiši rozā līdz zilganas krāsas, pleķu veidošanās; 

* sāpes muskuļos, locītavās, kaulos. Sāpes var būt kņudošas, stiepjošas, raujošas vai urbjošas. Bez tam tās var pastiprināties gan aktīvāku kustību, gan miera laikā;

* var būt sāpes vēderā, diareja;

* īslaicīgi dzirdes un redzes traucējumi - dubultošanās, „migla" acu priekšā utml.;

* izteikti centrālās nervu sistēmas traucējumi - parēze un paralīze;

* samaņas zudums, krampji;

* elpošanas un sirdsdarbības traucējumi;

* iekšējās auss funkciju traucējumi (vestibulārā aparāta) - galvas reiboņi, nelaba dūša, vemšana.

Ja radušās aizdomas par dekompresijas slimību nepieciešams elpot tīru skābekli - tas paātrinās slāpekļa izvadīšanos no organisma, kā arī cietušajām ķermeņa daļām sniegs papildus skābekli. 

Daiveriem ir jāatceras, ja radušās pat niecīgas aizdomas par dekompresijas slimību, obligāti jākonsultējas pie speciālista daivinga medicīnas jautājumos. Smagas dekompresijas formas gadījumā nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. 

Dekompresijas slimība tiek ārstēta barokamerā. 

Atcerieties, smagā formā dekompresijas slimība nirējam var būt arī letāla. 

Kā zem ūdens izmainās redzes uztvere

Foto: theadventurejunkies.com

Atverot acis zem ūdens mums viss šķiet izplūdis un miglains. Lai visu saskatītu skaidri nepieciešama norobežota gaisa telpa, to sniedz daivinga maska. Bet lai arī caur daivinga masku mēs zemūdens pasauli redzam skaidri, tomēr zem ūdens skatītais nedaudz atšķiras no to, ko redzam atrodoties virs ūdens. Par iemeslu šādām izmaiņām redzes uztverē ir gaismas izplatīšanās ātrums dažāda blīvuma vidēs. Par to visu tiek mācīts fizikā - kad gaismas stars izejot caur dažādam vidēm "lūzt". 

Gaismas laušana jeb refrakcija ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, maina gaismas staru izplatīšanās virzienu. Gaismai lūstot var novērot priekšmetu formu, novietojumu un izmēru izmaiņas. 

Šīs parādības rezultātā zem ūdens visi priekšmeti liksies apmēram par 25% lielāki un tuvāki nekā tas ir patiesībā. Tieši tāpēc zemūdens ir grūti noteikt reālo attālumu, kā arī zemūdens iemītnieku īstenos apmērus .

Nirstot jūs arī ievērosiet - jo dziļāk ienirstat, jo vairāk samazinās apkārtējās vides krāsas. Krāsu spilgtums mazinās palielinoties dziļumam un viss apkārt esošais pamazām iegūst zili - zaļganu nokrāsu.

Zemūdens visātrāk izzudīs spilgti sarkanā krāsa, jau apmēram 5m dziļumā jūs to nesaskatīsiet. Jo lielāks dziļums, jo viss paliks arvien zilākos toņos.

Secība, kādā zem ūdens izzūd krāsas:

Sarkanā - 4,5 m

Oranžā - 15 m

Dzeltenā - 30 m

Violetā - 30 m

Zaļā - 76 m

Gaiši zilā - > 76 m

Zilā - > 76 m

Sarkanajā jūrā pie Brothers novērota vaļhaizivs

Kas jāatceras satiekot vaļhaizivi

Tas ir jāzina ikvienam daiverim, it īpaši ja viņš plāno doties nirt tropu ūdeņos, kur sastopamas vaļhaizivis. Apskatiet attēlu, daiveri! Apskatiet un iegaumējiet! 

Japānā darbojas zemūdens pasts

Foto: indiatimes.com 

Susami ir zvejnieku pilsētiņa Japānā un tā 2002.gadā ir iekļuvusi Ginesa Pasaules rekordu grāmatā kā pilsētiņa ar unikālāko pastkasti. Pastkaste atrodas zem ūdens Susami līcī 10m dziļumā.

Šī zemūdens pastkaste tika izveidota 1999.gadā pēc 70 gadus vecā toreizējā pilsētiņas pastnieka Toshihiko Matsumoto ieteikuma.

Ik gadu zemūdens pastkastē tiek iemesti 1000-1500 sūtījumi. Pastkasti apkalpo vietējā daivveikala "Yamatani Dive shop" darbinieki. Jāatzīmē arī ka šajā veikalā interesenti var iegādāties ūdensdrošas pastkartes un ūdensizturīgus zīmuļus.

Protams, sāļais ūdens rada arī bojājumus metāla pastkastei, tāpēc ik pēc diviem gadiem tā tiek nomainīta pret jaunu.

Info: www.indiatimes.com 

Sarkanās jūras zemūdens makro pasaule

  

Daivings Lēdijas Eliotas salā

Fidži zemūdens pasaule

Kāda diena zem ūdens

Saziņa zem ūdens

Foto: panglaocoralline.com

Neviens daivs nevar iztikt arī bez saziņas starp daivbadijiem. Ja virs ūdens iespējams komunicēt sarunājoties, tad zem ūdens, ja vien netiek lietotas speciālas saziņas ierīces, šāda iespēja nepastāv. Zem ūdens komunikācija norit ar zīmju un signālu palīdzību.

Pārsvarā visi zemūdens signāli un zīmes ir starptautiski un identiski visās zemūdens peldēšanas apmācību sistēmās. Tomēr var būt arī dažas atšķirības. Tieši tādēļ pirms ieniršanas daiveriem ir jāvienojas, kādus signālus un zīmes viņi izmantos konkrētās ieniršanas laikā.  

Ikvienam daiverim jāatceras šie divi likumi, kas saistīti ar zemūdens signāliem.

1. Uz jebkuru signālu ir obligāti jāatbild - vai nu ar signālu, vai signālu un darbību. 

2. Signāli jāparāda pēc iespējas precīzāk. Tā ir jūsu dikcija zem ūdens.

Neliels ieskats dažos populārākajos zemūdens signālos (attēli no www.fordivers.com):

OK

problēma

stop

paliekam šajā dziļumā

uz leju

uz augšu

Manta rajas un āmurgalvhaizivis jeb daivsafari uz Daedalus rifu Sarkanajā jūrā

Abu Helal daivsaits, Dahaba

Kozumelas zemūdens pasaule

Daivings Grenlandē

Kārtējais dīvainais zemūdens iemītnieks

Foto: livescience.com 

Oktobra sākumā daivinga entuziastam Emerikam Benhalasa (Emeric Benhalassa) Puri Jati (Bali, Indonēzija) piekrastē izdevies nofilmēt neparastu jūras gliemi. Nofilmētais gliemis ir no Melibe viridis sugas, kas sastopama Indijas okeāna un Klusā okeāna rietumu daļas ūdeņos. Melibe viridis jūras gliemji atrasti arī Vidusjūrā, kur visticamāk tie nonākuši pa Suecas kanālu.

Šīs sugas jūras gliemji izaug līdz 13cm garumam, bez tam tie tiešām izskatās ļoti neparasti. Melibe viridis vizuāli atgādina daļēji sakošļātu un izspļautu lapu kumšķi, šiem gliemjiem ir septiņi pāri airveidīgu ektremitāšu, no kurām lielākās atrodas tuvāk galvai, bet mazākās - astes galā. 

Tomēr pati iespaidīgākā šī zemūdens iemītnieka īpatnība ir lielais, balonveidīgais maisiņš ķermeņa priekšdaļā. Ar tā palīdzību Melibe viridis medī. Molusks šo maisiņu izmet smilšainajā gultnē kā tādu tīklu. Ar šo "tīklu" tiek medīti mazi krabīši un garneles, kurus Melibe viridis norij veselus.

Info: www.livescience.com 

Fantastiskie astoņkāji

Daivings ar jūras lauvām Peru piekrastē

Aleksejs Molčanovs uzstāda jaunu Pasaules rekordu

Aleksejs Molčanovs / Foto:  Carla Hanson / deeperblue.com

Frīdaivinga sacensību "Big Blue Freediving Competition" laikā, kas norisinājās Meksikā, Lapasā (La Paz), 28.oktobrī frīdaiveris Aleksejs Molčanovs (Krievija) uzstādīja savu kārtējo Pasaules rekordu. Šoreiz rekords tika uzstādīts AIDA frīdaivinga disciplīnā "Ieniršana ar pastāvīgu svaru pleznās" (SWT). 

Jāatzīmē, ka niršanas apstākļi nebija īpaši labvēlīgi - bija spēcīga straume. Tomēr tas nebija par šķērsli, lai Aleksejam Molčanovam izdotos sasniegt 129m dziļuma atzīmi. Šis Pasaules rekorda daivs ilga 3 minūtes un 50 sekundes.

Frīdaiveris Aleksejs Molčanovs par 1 metru laboja pats savu 2013.gada 19.septembrī Kalamatā (Grieķija) uzstādīto rekordu. Toreiz viņš bija sasniedza 128m dziļumu.  

Info: www.deeperblue.com un www.free-diving.ru

Par baloniem daivingā

Foto: scubadiverlife.com

Lai daiveri nesteidzīgi varētu izbaudīt zemūdens pasaules skaistumu, viņiem nepieciešams nodrošināties ar zināmu gaisa rezervi. Gaisa rezervju uzkrājumi tiek veikti speciāli tam paredzētos balonos. Balonā atrodas gaiss, kas saspiests zem 200-300 atmosfēru liela spiediena, tāpēc ar balonu jāapietas ļoti uzmanīgi. Atcerieties, ka nekad nedrīkst atstājiet balonu bez uzraudzības. Ja jūs balonu neturat, tad obligāti nostipriniet to tā, lai tas nevarētu nokrist vai kaut kā pārvietoties.

Foto: scubadiving.com

Baloni tiek izgatavoti no tērauda vai alumīnija. Alumīnija baloniem ir daudz biezākas sieniņas un salīdzinot ar tērauda baloniem tie mazāk pakļaujas mitruma sliktajai ietekmei. Toties tērauda baloni, salīdzinot tos pēc litrāžas ar alumīnija baloniem, ir daudz kompaktāki. Tāpēc ļoti bieži pat tukšiem tērauda baloniem, būs negatīva peldspēja, toties alumīnija baloniem niršanas beigās būs pozitīva peldspēja.

Daivinga baloniem mēdz būt tilpums 7, 10, 12, 15 un 18 litri.

Foto: scuba-snorkeling-adventures.com

Balonu izgatavotāji nosaka balonu darba spiedienu — tas var būt 200 vai 300 bāri. Darba spiediens 300 bāri var būt tikai tērauda baloniem. Bez tam, reizi gadā visiem baloniem jāiziet tā saucamā iekšējās virsmas vizuālā apskate, kad ļoti rūpīgi tiek pārbaudīts, vai uz balona iekšējās virsmas nav parādījušies kādi defekti (rūsa, kaļķis utt.). Ja tiek konstatētas kādas izmaiņas, tad balona darbaspējas nepieciešams pārbaudīt.

Foto: scuba-diving-smiles.com

Rūpnīcās, kas ražo daivingam paredzētos balonus, tiek noteikts arī balonu pārbaudes spiediens - tas ir spiediens, kādu balonam nosaka rūpnīcā, pārbaudot tā izturību. Parasti tas ir 1,5 reizes lielāks kā darba spiediens. Balonu pārbaude paaugstināta spiediena apstākļos tiek veikta ja to nosaka vietējā likumdošana, ja balons nokritis no liela augstuma, ja tas nonācis augstas temperatūras ietekmē utt. Tas nozīmē,ka balons jāpārbauda pēc jebkura gadījuma, kad pastāv iespēja, ka metāla izturība ir tikusi ietekmēta.

Ikvienam daiverim jāatceras, ka nekad nevajadzētu balonu pilnībā neiztukšot! Tas tādēļ, ka laikā, kad baloni tiek uzpildīti ar gaisu, tie tiek speciāli filtrēti un izžāvēti, lai uz balonu iekšējās virsmas neveidotos korozija. Ja balonā spiediens nokrītas līdz nullei, mitrums, kas ir atmosfēras gaisā, var nonākt balonā un uzsākt savu graujošo darbību.

Attēls: big-blue.cn

Balona atverē ir ieskrūvēts nosprostojošs ventilis. Lai arī pastāv daudz dažādu formu ventiļi, būtībā daivingā tiek izmantoti divu veidu ventiļi, kas viens no otra atšķiras ar metodi, kādā veidā tiem tiek pievienots regulators - eiropeiskā (vācu) pievienošanas sistēma DIN un amerikāņu sistēma YOKE jeb International. Baloniem ar darba spiedienu 300 bāri var izmantot tikai DIN ventiļus. YOKE tipa savienojums iztur maksimālo spiedienu 230 bāri.

Kā top koraļļu pilsētas

Daivings Sulavesi ziemeļdaļā

Daivsafari uz Ēģiptes dienvidu daivsaitiem

Padomi, kas palīdzēs ekonomēt gaisu daiva laikā

Foto: wikimedia.org

Ikviena daivera dzīve pienāk brīdis, kad viņš sāk uz daivgidiem un instruktoriem skatīties ar skaudību un pat nelielām aizdomām - vai tikai viņiem zem ekipējuma neslēpjas arī žaunas, jo kā gan savādāk daivgidu un instruktoru gaisa patēriņš daiva laikā var būt tik zems? Ikvienam daiverim atgriežoties no daiva ir labi pazīstams nedaudz biedējošais jautājums: "Cik gaudz gaisa tev palika?" PADI Krievija blogā dfdrussia.wordpress.com tiek piedāvāti 9 padomi, kurus ievērojot ikviens daiveris varēs efektīvi ekonomēt gaisu un tādējādi paildzināt savu zem ūdens pavadāmo laiku. 

№1 — Peldspēja un atsvaru pielāgošana.

Neitrāla peldspēja ir viens no gaisa ekonomijas pamatakmeņiem. Iemācieties precīzi noteikt sev nepieciešamo atsvaru daudzumu un pārliecinieties, ka jūsu ķermeņa stāvoklis zem ūdens ir pareizs. Sliktas peldspējas gadījumā tiek patērēts gaiss daudz vairāk, nekā tas būtu labas neitrālās peldspējas gadījumā. Atcerieties, ka daiva laikā regulāra BCD piepūšana vai gaisa izpūšana no BCD, tikai veicina ātrāku gaisa rezervju izsīkumu. 

№ 2 – rūpējieties par savu niršanas ekipējumu.

Regulāri pārbaudiet vai kāda no jūsu ekipējuma sastāvdaļām nelaiž gaisu. Piemēram, ļoti bieži ir iemesls gaisa burbulīšu plūsmai ir regulatora pirmajā pakāpē nolietojies o-rings. Tieši tāpat regulāri veiciet sava ekipējuma tehnisko apskati.    

№ 3 — noregulējiet savu akvalangu.

Panāciet, lai jūsu ķermeņa stāvoklis atrodoties zem ūdens miera stāvoklī pieņemtu pēc iespējas horizontālāku līniju. Tas, protams, aizņems laiku, nāksies eksperimentēt, bet rezultāts būs visu pūļu vērts. Pareizi noregulētas visas jūsu akvalanga sastāvdaļas palīdzēs jums peldēt horizontāli, tādējādi ūdens pretestība būs mazāka un jums būs nepieciešams daudz mazāks spēku patēriņš, kā arī gaisa patēriņš būs daudz mazāks. 

№ 4 – izmantojiet kompaktu ekipējumu.

Dodoties zem ūdens pēc iespējas centieties ņemt līdzi tikai tādus daivinga aksesuāru, kas paredzēti uzglabāšanai ekipējuma kabatās. Samazinot ekipējuma apjomu arī var panākt mazāku ūdens pretestību niršanas laikā.

№ 5 – nesasprindzinieties.

Iespējams tas ir pats svarīgākais faktors - centieties pēc iespējas mazināt stresu un uztraukumu, vienkārši izbaudiet daivu. Samazinot zem ūdens izpildāmo uzdevumu daudzumu, tādā veidā mazināsies jūsu stresa līmenis un tiks samazināts arī gaisa patēriņš.

№ 6 – nesteidzieties.

Peldot mierīgi un lēnām jūs labāk kontrolēsiet savu elpu. Jūsu elpa būs vienmērīga un lēna, un gaisa patēriņš balonā arī mazināsies daudz lēnāk.

№ 7 – nesalstiet. 

Jo vairāk jūs salstiet, jo vairāk enerģijas tērē jūsu organisms, jo vairāk gaisa tiks patērēts. Atcerieties, ka zem ūdens jūsu ķermeņa siltums zūd 20 reizes ātrāk nekā virs ūdens. Tāpēc pārliecinieties, vai jūsu hidrotērps atbilst konkrētajiem niršanas apstākļiem. 

№ 8 – aizmirstiet par rokām.

Neairējieties ar rokām, tam zem ūdens ir domātas pleznas. Airēšanās ar rokām daiva laikā nav efektīva, tas tikai liek jums vairāk saspringt, paātrinās elpošana un tiek tērēts daudz vairāk gaisa. Vienīgais izņēmums, ja daiveris fiziski nevar darboties ar pleznām. 

№ 9 – nirstiet regulāri un daudz.

Jo vairāk jūs nodarbosieties ar daivingu, jo labāk pratīsiet apieties ar savu ekipējumu, jo komfortablāk jutīsieties zem ūdens un, tātad, zem ūdens kustēsieties nesaspringti, atbrīvoti un ar prieku.

Nākamreiz dodoties nirt izmēģiniet šos ieteikumus un drīz vien jūs ievērosiet, ka jums pietiek gaisa daudz ilgākam laikam kā kādreiz.

Info: www.dfdrussia.wordpress.com