Par dekompresijas slimība jeb Kesona slimība dzirdējis ikviens daiveris. Jau uzsākot pirmos apmācības kursus zemūdens peldēšanā instruktors studentiem izstāsta par bīstamākajām lietām daivingā. Tai skaitā arī par dekompresijas slimību.
Niršanas laikā daivera organisms piesātinās ar slāpekli un uzsākot izniršanu slāpeklis lēnām izvadās no organisma. Nirēja uzdevums ir panākt, lai izpeldēšanas laikā praktiski viss slāpeklis, kas niršanas laikā izšķīdis organismā, pagūtu izdalīties no organisma un neveidotu burbulīšus.
Izšķīdušā slāpekļa daudzums ir atkarīgs no niršanas dziļuma un šajā dziļumā pavadītā laika. Tāpēc katram dziļumam ir noteiktas tā saucamās bezdekompresijas robežas (NDL – No Decompression Limits) jeb zem ūdens pavadāmā laika ierobežojumi. Ja akvalangists šīs robežas nepārsniedz, tad izniršanas laikā un pēc niršanas slāpeklis, kas uzkrājies audos, organismam nenodarīs nekādus bojājumus. Ar elpošanu slāpeklis vienkārši izdalīsies no organisma.
Tomēr jāatzīmē, ka, ja arī nirējs iznirs lēnām, ievērojot visus noteikumus, bet pirms tam viņš nebūs ievērojis konkrētā dziļuma bezdekompresijas robežas, tad audos uzkrātais slāpeklis nepagūs izvadīties un paliks nosprostots nirēja audos. Uzpeldēšanas laikā mazinoties ārējam spiedienam, muskuļos, locītavās, taukaudos, kaulos un nervos palikušie gāzu burbulīši izpletīsies un uzsāks audu mehānisku saspiešanu un bojāšanu. Tā arī ir Kesona jeb dekompresijas slimība.
Smagā formā dekompresijas slimība var izraisīt paralīzi, smagā formā tā nirējam var būt arī letāla.
Dekompresijas slimības ārstēšana notiek rekompresijas ceļā ārstējoties barokamerās.
Kas tad būtu jādara, lai izvairītos no dekompresijas slimības:
1 - Iznirstiet lēnām un nesteidzoties.
Mazs izniršanas ātrums – maksimāli 10m / min. – tas palīdz izvadīt niršanas laikā uzkrāto slāpekli, pirms tas sācis pārveidoties bīstamajos burbulīšos.
2 – Ievērojiet drošības pieturu (safety stop) 3min / 4-6m.
Lai gan šī finālpietura nav dekompresijas pietura, to tomēr par tādu var uzskatīt. Safety stop laikā tiek izvadīts asinīs uzkrātais slāpeklis, kurš vēl nav paguvis izvadīties izniršanas laikā.
3 – Izvairieties no fiziskas pārpūles pēc niršanas.
Asinsrites ātruma palielināšanās rada paātrinātu slāpekļa patēriņu, tātad arī veicina gāzes burbulīšu veidošanos asinīs.
4 – Noslēdziet niršanu seklos ūdeņos.
Laiks, kas pavadīts nelielā dziļumā niršanas noslēgumā, palīdz izvadīt no nirēja ķermeņa niršanas sākumā lielā dziļumā uzkrāto slāpekli.
5 – Izvairieties no „zig-zag” veida niršanas profiliem.
Tiek uzskatīts, ka atkārtotas pacelšanās un ieniršanas palielina mikroburbulīšu veidošanās iespējamību arteriālajos asinsvados.
6 – Ievērojiet 24 stundu pārtraukumu pirms avio lidojuma.
Lidojums tieši pēc niršanas rada vēl dziļākas ieniršanas efektu, tātad veicina vēl lielāka burbulīšu daudzuma veidošanos.
7 – Centieties nesalt.
Ja esat nosalis, asins cirkulācija mazinās un slāpeklis izvadās no organisma daudz lēnāk nekā ierasts.
8 – Dzeriet pēc iespējas vairāk šķidrumu.
Ja jūsu organisms atūdeņojas, asinis kļūst daudz biezākas un plūst daudz lēnāk, tas nozīmē, ka arī slāpekļa izdalīšanās palēninās. Atcerieties, ka alkohols, koka-kola, kafija un tēja ir diurētiķi, kas veicina atūdeņošanos.
9 – Uzticies, bet pārbaudi.
Kompjūteru algoritmi rekomendē, bet nedod 100% garantiju ievērojot dekompresijas procedūru. Lielākai drošībai tiek ieteikts ievērot nevis vienu, bet vairākas drošības pieturas.
Info: www.tetis.ru
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru