Par slāpekļa narkozi, tāpat kā dekompresijas slimību, ir dzirdējis katrs daiveris. Un tā gan baida, gan interesē. Baida, jo nezini kā būs, un interesē - jo gribas zināt - kā būs. Tomēr jāatceras, ka dzīties pēc slāpekļa narkozes, nav tas, ar ko vajadzētu nodarboties niršanas laikā. Pareizāk būtu - censties cik iespējams no tās izvairīties.
Par to, no kā sastāv gaiss, māca jau skolā. Un to māca arī jau pirmajās daivinga teorijas lekcijās. Gaiss, ko elpojam, sastāv no apmēram 78% slāpekļa (N2), 21% skābekļa (O2), 0,03% ogļskābās gāzes (CO2) un mazāk kā 1% gaisa sastāvā veido inertās gāzes, ūdens tvaiki, piemaisījumi un piesārņojums. Dodoties nirt daiveriem balonos visbiežāk ir pildīts tieši gaiss.
Tātad gaisā visvairāk ir slāpeklis, bet cilvēka organisms slāpekli neizmanto. Tāpēc var rasties jautājums - ja jau mūsu organisms slāpekli neizmanot, tad kāpēc par to būtu jārunā.
Tad lūk - palielinoties ārējam spiedienam slāpeklis sāk aktīvi sadalīties - vispirms asinīs, tad pārējos organisma audos. Nirējs slāpekļa ietekmi zem ūdens var sāk izjust apmēram 30m dziļumā un to dēvē par slāpekļa narkozi. Protams, ne katru daiveri 30m dziļumā var piemeklēt slāpekļa narkoze - viss ir atkarīgs no katra nirēja organisma indivuduālajām īpatnībām.
Slāpekļa narkozes izpausmes un sajūtas bieži tiek pielīdzinātas vieglam alkohola reibumam. Tā tiek pielīdzināta arī eiforijai. Tomēr jāatceras, ka slāpekļa narkozes ietekmē daiverim var rasties emocionāli, garīgi vai fizioloģiski traucējumi.
# Slāpekļa narkozes ietekme uz nirēju emocionālā līmenī - daiverim rodas vai nu pozitīvas un eiforiskas sajūtas, vai arī negatīvas un stresa pārņemtas sajūtas. Gan vienas, gan otras var kļūt bīstamas.
Piemēram, nirējs jūtoties laimīgi un patīkami var aizmirst vai nepievērst uzmanību negatīvām un bīstamām situācijām - kaut vai tam, ka balonā gaisa atlicis maz un būtu jāsāk uzniršana - tā vietā daiveris turpina nirt nedomājot par izsīkstošajām gaisa rezervēm balonā.
Vēl viena situācija, kad slāpekļa narkoze ietekmē nirēja emocijas - daiverim rodas bailes, stress - un šajā situācijā viņš var saskatīt neesošas problēmas vai uz jebkuru radušos problēmu reaģēt neadekvāti. Piemēram - daiveris, kuram slāpekļa narkozes ietekmē radies stress, ieraugot, ka viņa balonā ir atlicis maz gaisa, var panikā piepūst BCD vesti un raķetes ātrumā uzpeldēt augšā nedomājot par to, kādas bīstamas sekas būs šādai rīcībai. Stresa un baiļu ietekmē nirējs aizmirst par to, ka izniršanai jābūt lēnai un kontrolētai, ka īstenībā ievērojot visus noteikumus gaisa izniršanai var pilnībā pietikt.
# Slāpekļa narkozes ietekmē palēninās un pasliktinās arī nirēja prāta spējas. Slāpekļa narkoze mazina daivera spēju spriest, novērtēt situāciju, lemt par attiecīgām darbībām un uztvert informāciju. Tā arī palēnina daivera domāšanas un reaģēšanas laiku. Nirējs slāpekļa narkozes ietekmē domā daudz lēnāk un vairs ne tik skaidri kā viņš to dara normālā situācijā.
Migaina domāšana un spriešana zem ūdens ir bīstama. Piemēram, nirējs negatīvā peldspējā, lai apstādinātu "krišanu" uz leju, var neiedomāties piepūst gaisu BCD vestē, jo vienkārši, viņš nespēj novērtēt konkrētās situācijas bīstamību.
# Slāpekļa narkoze var ietekmēt arī daivera fiziskās darbības. Tās ietekmē nirējs var zaudēt koordināciju. Daiverim var rasties problēmas izpildot uzdevumus, kuru veikšanai nepieciešamas precīzas kustības. Vēl pie fizioloģiskajām slāpekļa narkozes izpausmēm pieskaitāma termoregulācijas traucējumi, drebuļi. Var gadīties, ka nirējs neizjūt reālo aukstumu, viņam šķiet, ka ir siltāks nekā tas ir patiesībā - rezultātā tas var novest pie hipotermijas. Jāatzīmē, ka fiziskie traucējumi slāpekļa narkozes ietekmē rodas daudz lielākā dziļumā nekā garīgie un emocionālie narkozes izraisītie traucējumi.
Jāatceras, ka palielinoties dziļumam, palielinās arī slāpekļa radītie simptomi. Tāpēc nirējam, jau izjūtot kaut nelielas izmaiņas savās sajūtās niršanas laikā, tiek rekomendēts pārtraukt niršanu dziļumā un uzpeldēt vismaz pāris metrus augstāk. Šādi rīkojoties slāpekļa narkozes simptomi zudīs.
Slāpekļa narkoze pati par sevi nav bīstama, bīstamas ir tās radītās sekas, jo nonākot slāpekļa narkozes ietekmē nirēja uzvedība var kļūt neadekvāta, cilvēks vairs nesaprot, ko dara. Tāpēc arī ne tikai daivgidam, bet arī daivbadijam un pārējiem nirēju grupas dalībniekiem dodoties uz dziļo daivu ir jāseko kā norit niršana.
Daiveriem tiek arī ieteikts - ja vien iespējams, veikt pārbaudes, kurās nosaka organisma noturību pret slāpekļa narkozi. Šādas pārbaudes norisinās barokamerā ārstu uzraudzībā. Latvijai tuvākās barokameras, kurās var veikt šādas pārbaudes, atrodas Maskavā un St.Pēterburgā.
Info: scuba.about.com, Wikipēdija
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru