"Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) šonedēļ publicēja plašu materiālu par Lielā Barjerrifa (Austrālija) glābšanas plānu un ar to saistītajām problēmām. Tiem, kas nepaguva izlasīt avīzē, vai nemeklēs internetā - iekopēšu rakstu šeit.
Austrālijas Zinātņu akadēmija uzskata, ka valdības izstrādātais plāns Lielā Barjerrifa glābšanai ir tikai īstermiņa pasākums, kura mērķis ir nomierināt UNESCO, lai tā unikālo koraļļu veidojumu neiekļauj Pasaules kultūras mantojuma apdraudēto objektu sarakstā, – tas būtu ļoti nepatīkams trieciens Austrālijas tēlam un prestižam.
Pēc zinātnieku domām, valdības izstrādātā stratēģija nepalīdzēs atrisināt problēmas, kas rada draudus rifam – ūdens kvalitātes pasliktināšanos, lielāku zvejnieku aktivitāti un, pats galvenais, globālās klimata izmaiņas. Lielā Barjerrifa koraļļu atmiršana turpinās, un viens no pētījumiem liecina, ka laikā no 1985. līdz 2002. gadam dzīvo koraļļu polipu skaits samazinājies divas reizes – tas nozīmē, ka apstājusies rifa dabiskā augšana.
Koraļļi izbalē
"Zinātniskie pierādījumi ir diezgan skaidri – rifs ir degradējies, un situācija kļūst aizvien biedējošāka. Nav pat runas par to, ka valdības plāns varētu palīdzēt atjaunot rifu, tā realizācija pat nepalīdzēs to saglabāt pašreizējā, ļoti bēdīgajā stāvoklī," AFP citē Austrālijas Zinātņu akadēmijas eksperta Terija Hjūza sacīto. Šonedēļ Austrālijā beidzās federālās valdības un Kvīnslendas štata valdības kopīgi sagatavotā plāna (tam dots ļoti ambiciozs un speciālistu apsmiets nosaukums – Rifs 2050 – ilgtermiņa ilgtspējas plāns) sabiedriskā apspriešana, bet nākamā gada janvārī valdībai plāns jāatrāda UNESCO, kas šovasar atlika lēmumu par Lielā Barjerrifa statusa maiņu. "Šajā plānā ir runa par īstermiņa ieguvumiem, proti, tā uzdevums ir kliedēt UNESCO bažas par rifa likteni, taču tajā nav vajadzīgās konkrētības apdraudējuma novēršanai," skaidrojis T. Hjūzs.
Speciālisti jau sen ir definējuši procesus, kas rada lielāko apdraudējumu rifam, un pirmo vietu šajā sarakstā ieņem bēdīgi slavenais globālo klimata izmaiņu faktors, – neraugoties uz miljardiem un miljardiem dolāru, kas iztērēti dažādiem ANO atbalstītiem pasākumiem, nav skaidrs, kā ar izmaiņām cīnīties un vai tas vispār ir iespējams. Austrālijas Nacionālās universitātes bioloģe doktore Helēna Makgregora sarunā ar "The Brisbane Times" atgādina, ka pašreizējais Lielais Barjerrifs veidojies beidzamā ledus laikmeta laikā, kad ūdens temperatūra bija par 4–5 grādiem zemāka nekā pašlaik (mūsdienās Koraļļu jūras temperatūra svārstās no 18 līdz 33 grādiem pēc Celsija). "Tolaik temperatūra bija zemākā, kādā iespējams dzīvot koraļļu polipiem, taču pētījumi liecina, ka tieši tad notika to strauja attīstība," skaidrojusi H. Makgregora. Viņa atgādina, ka pirms 20 000 gadu sākās pakāpeniska okeāna temperatūras paaugstināšanās, šis process ilga astoņus gadus, un koraļļiem izdevās to pārdzīvot. "Taču mums nav ne jausmas, vai rifs pārdzīvos okeāna temperatūras maiņas nākamajos simts gados. Skaidrs ir viens – ja aizvien biežāk tiks novēroti vasaras temperatūras maksimumi, koraļļu izbalēšana turpināsies," sacījusi zinātniece.
Klimats un cilvēki
Ar izbalēšanu šajā gadījumā saprotama koraļļu polipu iznīkšana – vecie polipi mirst, bet jaunie nespēj dzīvot nepiemēroto apstākļu dēļ. Interneta ziņu vietne LiveScience.com norāda, ka klimata izmaiņu dēļ mainījies arī okeāna ūdens sastāvs. Pasaules okeāns kalpo kā gigantisks sūklis, absorbējot siltumnīcas efektu izraisošās gāzes no atmosfēras. Oglekļa dioksīds, reaģējot ar jūras ūdeni, veido ogļskābi, kas padara okeāna ūdeni skābāku. Koraļļu polipiem šāda vide nav piemērota, un tie pakāpeniski izmirst. Tāpat globālo klimata izmaiņu rezultātā paaugstinās okeāna līmenis, kas arī atstāj savas negatīvās sekas uz koraļļu augšanu, aizvien biežāk novērojamas tādas katastrofas kā postošas vētras vai ilgstoši plūdi, kas nodara postījumus rifam.
Lai gan lielākā daļa Lielā Barjerrifa atrodas īpaši izveidotā Jūras parkā (GBRMP), kur cilvēku darbība ir ierobežota, bez tiešas un negatīvas homo sapiens ietekmes tāpat neiztikt. Kuģu satiksme šajā reģionā pieaug ar katru gadu, un ūdenī regulāri noplūst kaitīgas ķimikālijas, bet Kvīnslendas štats beidzamajos gados izvērsis aktīvu lauksaimniecības attīstību, un fermeru izmantotie pesticīdi un citi ķīmiskie mēslojumi aizvien lielākos daudzumos ieplūst Koraļļu jūrā, kaitējot tās ekosistēmai. Daži pētījumi liecina, ka tieši ūdenī ieplūdušo ķimikāliju dēļ mēdz savairoties koraļļu niknākie ienaidnieki dabā – par ērkšķu vainagiem dēvētās jūras zvaigznes. Koraļļiem kaitē arī zvejnieku aktivitātes.
Koraļļi vai ogles?
BBC norāda, ka pašlaik lielāko apdraudējumu no cilvēka puses Lielajam Barjerrifam rada ogļrūpniecības straujā attīstība Kvīnslendas štatā. "Mūsu valdība ir nolēmusi, ka Austrālijas ekonomiskā nākotne ir atkarīga no lētu ogļu pārdošanas Ķīnai un Indijai. Lai nodrošinātu šo eksportu, gan federālajai, gan Kvīnslendas štata valdībai ir nepieciešams paplašināt jau ierīkotās ostas, šādā veidā nodrošinot lētāko un ātrāko kuģošanas ceļu uz Āziju," skaidro Īens Makkalmans, kurš vairākus gadu desmitus veltījis Lielā Barjerrifa izpētei un sarakstījis vairākas grāmatas par tā vēsturi.
Šā gada sākumā, neraugoties uz Lielā Barjerrifa aizstāvju iebildumiem, valdība pieņēma lēmumu par ievērojamu 1984. gadā izveidotās Ebotpointas ostas paplašināšanu. Šī osta paredzēta ogļu eksportam, jo valdības plāns paredz, ka jau līdz šīs desmitgades beigām Austrālijai būtu jākļūst par lielāko ogļu eksportētāju pasaulē, apsteidzot Indonēziju. Laikraksts "The Straits Times", aprakstot strīdus par ostas paplašināšanu, izmantojis virsrakstu "Koraļļi vai ogles?" (angliski tas ir labskanīgāks – "Coral or Coal?").
Kā tad ostas paplašināšana ietekmēs Lielo Barjerrifu? Zinātnieku atbilde uz to ir skaidra – negatīvi, turklāt dažādu faktoru dēļ. Pirmkārt, ostas paplašināšana nozīmē vērienīgus bagarēšanas darbus. To laikā ūdens tiek saduļķots, kas ļoti nepatīk īpašai aļģu sugai, kas dzīvo faktiskā simbiozē ar koraļļu polipiem. Šīs aļģes, kuras sauc par zooksantellām, izmanto saules gaisumu un polipu saražotos atkritumus, pārstrādājos tos skābeklī un barības vielās. Aļģes spēj saražot aptuveni 98% koraļļu polipiem nepieciešamo barības vielu, taču saduļķotā ūdenī tās nesaņem pietiekami daudz saules gaismas un pamazām iznīkst – līdz ar zooksantellām iznīkst arī polipi.
Ebotpointas bagarēšanas rezultātā gandrīz trīs miljoni tonnu nogulsnējumu tiks izgāzti Koraļļu jūrā pavisam netālu no Lielā Barjerrifa, kas, pēc T. Hjūza domām, radīs koraļļu izdzīvošanai nepieņemamus apstākļus. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka, darbu uzsākot jaunajam ogļu terminālim, būtiski palielināsies tajā pārkrauto kravu apjoms. Tas nozīmē ievērojami vairāk ogļu putekļu, kurus vējš, protams, nereti nesīs Lielā Barjerrifa virzienā. Eksporta palielināšana nozīmē arī daudz intensīvāku kuģu satiksmi Koraļļu jūras ziemeļu daļā, lai gan speciālisti gadiem ilgi uzstājuši, ka to nepieciešams ierobežot.
Uz šā fona valdības plānā noteiktais 10 gadu aizliegums jauniem bagarēšanas darbiem un esošo ostu paplašināšanai, pēc T. Hjūza un viņa kolēģu domām, ir nekas vairāk kā miglas pūšana acīs, jo vairāk tādēļ, ka plāns pieļauj "izņēmumus prioritāros ostu attīstības rajonos". Vienkārši – ar lēmumu par Ebotpointas un vairāku citu ostu paplašināšanu valdība jau ir nodarījusi tādu kaitējumu rifam, ko nekompensēs nedz ikgadējais aptuveni 170 miljonus dolāru lielais finansējums tā saglabāšanai, nedz vēlme "labāk koordinēt dažāda līmeņa iestāžu darbu", kas arī pieminēta bēdīgi slavenajā "Rifs 2050" plānā.
Austrālijas vides aizsardzības ministrs Gregs Hants gan uzsvēris, ka plānā ir veiksmīgi līdzsvarota nepieciešamība saglabāt rifu ar vajadzību attīstīt Kvīnslendas štata piekrasti, papildus ogļu eksportam līdz 2040. gadam dubultojot saražotās lauksaimniecības produkcijas apjomus (kas neizbēgami novedīs pie plašākas ķimikāliju lietošanas, bet galu galā šīs ķimikālijas ceļu beigs Koraļļu jūrā). Austrālijas mediji uzsver, ka zinātnieki un vides aizstāvji ir ļoti skeptiski attiecībā uz ministra kompetences līmeni. Pirms gada, kad Austrālijā plosījās krūmāju ugunsgrēki, ministrs uzjautrināja daudzus speciālistus, kad diskusijā par to iemesliem atzina, ka zināšanas par ugunsgrēkiem smēlies vien no Vikipēdijas.
LIELAIS BARJERRIFS
• Atrodas Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē
• Stiepjas vairāk nekā 2600 kilometru garumā no Torresa šauruma ziemeļos līdz Freizera salai dienvidos
• Sastāv no vairāk nekā 2900 atsevišķiem rifiem un 900 salām
• Kopējā platība sasniedz 344 400 kvadrātkilometru, Lielais Barjerrifs tiek uzskatīts par pasaules lielāko dzīvu organismu radīto objektu, kas turklāt ir saskatāms arī no kosmosa
• Platākajā vietā rifs ir 65 kilometrus plats
• Rifs sācis veidoties pirms aptuveni 18 miljoniem gadu. Taču klimata izmaiņu dēļ tas allaž bijis pakļauts dažādām pārmaiņām. Tiek uzskatīts, ka rifs, ko mēs varam aplūkot mūsdienās, sācis veidoties pēdējā ledus laikmeta laikā
• Rifu par savu mājvietu uzskata vairāk nekā 1500 zivju sugu (10% no pasaulē pazīstamajām zivju sugām), 400 koraļļu sugu, 4000 molusku sugu
• Lielajā Barjerrifā mitinās arī 30 vaļu sugu, 6 jūras bruņrupuču sugu, 125 haizivju sugu, 49 jūras adatu sugu, 17 jūras čūsku sugu, tajā ligzdo 215 putnu sugu. Daudzas no tām ir raksturīgas tikai šai konkrētajai ekosistēmai, virkne sugu tiek uzskatītas par apdraudētām
• Lielajā Barjerrifā mitinās prāvākie mūsu planētas moluski. Savulaik tur atrasta pasaules dārgākā pērle, kas izsolē Ņujorkā pārdota par 10 miljoniem dolāru
• 1981. gadā Lielais Barjerrifs oficiāli tika iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā
• 2011. gada interneta balsojumā par septiņiem pasaules dabas brīnumiem Lielais Barjerrifs iekļuva starp finālistiem, taču ne pirmajā septiņniekā
• Ik gadus rifu apmeklē gandrīz divi miljoni tūristu, kuri dod Austrālijas budžetam 5,6 miljardus dolāru lielus ieņēmumus
• Tūristiem Lielā Barjerrifa Jūras parkā (GBRMP) ir iespējams nodarboties ar niršanu un snorkelēšanu, taču savas vizītes jāpiesaka iepriekš, – cilvēku, kas ik dienas tiek ielaisti parkā, skaits ir ierobežots. Koraļļu gabaliņus ņemt līdzi par piemiņu ir aizliegts
• Šoruden Kvīnslendas štata parlaments palielināja naudas sodus par kaitējuma nodarīšanu Lielajam Barjerrifam. Fiziskām personām maksimālais naudas sods palielināts no 470 000 līdz 700 000 dolāru, bet juridiskām personām no 2,3 līdz 3,5 miljoniem dolāru. Maksimālais cietumsods par koraļļu bojāšanu palielināts no diviem līdz pieciem gadiem
Info: www.nra.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru