Turpinot vakar aizsākto tēmu par dekompresijas slimību - šoreiz par to, ja nu tomēr jums radušās aizdomas, ka niršanas laikā kaut kas nogājis greizi - ko darīt, kā rīkoties. Pirmais un galvenais - pārtrauciet niršanu.
1. Pārbaudiet simptomus.
Tirpšana vai pat paralīze, ādas jutības izmaiņas, galvas reiboņi, sāpes locītavās (īpaši kāju locītavās), sāpes krūtīs, neizskaidrojams nogurums, elpošanas un sirdsdarbības traucējumi, samaņas zudums, izsitumi uz ādas (no gaiši rozā līdz zilam – „ādas marmorizācija”), īslaicīgi redzes vai dzirdes traucējumi, vemšana. Parasti simptomi parādās 15 minūtes līdz pat 12 stundas pēc ieniršanas, tomēr ļoti nopietnos gadījumos dekompresijas slimības pazīmes var parādīties vēl daiverim esot zem ūdens. Jebkurā gadījumā dekompresijas slimības gadījumā nirējs var sev novērot vai nu vienu vai vairākus simptomus vienlaicīgi.
2. Nenovērsieties un neizvairieties no problēmām.
Negaidiet, ka jums paliks labāk un simptomi izzudīs. Nevajag kautrēties! Nevajag domāt: „Tas nevar notikt ar mani”, tikai tāpēc, ka jums jau ir ne iesācēja sertifikāts, bet jūs nirstat jau daudzus gadus un precīzi ievērojat zemūdens datora rādītājus. Dekompresiometru algoritmi ir sastādīti ņemot vērā vidējos statistiskos datus. Lai noteiktu savas fizioloģiskās īpatnības tiek rekomendēts veikt speciālas pārbaudes, kurās nosaka individuālo noturību pret dekompresijas slimību. Vairāk pievērsiet uzmanību savām sajūtām. Un atcerieties, ka dekompresijas slimība prasa nekavējošu ārstēšanu. Laika vilcināšana var novest vai nu pie daudz nopietnākām veselības problēmām, vai pie daudz ilgāka ārstniecības perioda.
3. Paziņojiet par savām veselības problēmām cilvēkam, kurš ir atbildīgs par ieniršanu organizēšanu.
Informējiet instruktoru vai daivgidu kurš pavada grupu, daivbota kapteini. Aprakstiet visas savas veselības problēmas.
4. Elpojiet skābekli.
Dodiet cietušajam elpot skābekli (ne vairāk kā 4 stundas) vai gāzu maisījumu ar maksimāli iespējamo skābekļa daudzumu. Apguldiet viņu uz kreisā sāna. Ievērojiet visus instruktora norādījumus. Neļaujiet cietušajam pārāk daudz kustēties. Dodiet cietušajam dzert šķidrumu.
5. Sazinieties ar tuvāko pirmās medicīniskās palīdzības dienestu.
Nepieciešams nekavējoties sazināties ar speciālo medicīniskās palīdzības dienestu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku cietušā transportēšanu uz tuvāko ārstniecības vietu – medicīnas centru, kur pieejama rekompresijas kamera.
6. Sazinieties ar dežurējošo barokameru vai DAN (Divers Alert Network).
Centrālā DAN (www.diversalertnetwork.org) informācijas līnija darbojas cauru diennakti. Zvanot uz DAN jūs tiksiet savienots vai nu ar ASV vai Itālijas biroju (+1-(919)-684-81-11 DAN vai +1-(919) 684-43-26 vai +39-(039)-605-7858). Atcerieties, ka daiveriem, kam nav DAN apdrošināšanas polises, būs 100% jāapmaksā ar evakuāciju un ārstniecību saistītie izdevumi.
Latvijai tuvāk esošās barokameras atrodas Krievijā – Maskavā un St.Pēterburgā – abas šīs barokameras ir gatavas jebkurā brīdī uzņemt cietušos nirējus.
Liepājā atrodas Baltijas valstu Ūdenslīdēju mācību centrs (jāteic, ka tā ir militāra mācību bāze).
7. Turiet savu niršanas kompjūteru pie sevis.
Neaizmirstiet paņemt līdzi uz slimnīcu, rekompresijas kameru savu niršanas kompjūteru. Kompjūtera rādītāji palīdzēs ārstiem daudz precīzāk un pareizāk noteikt cietušā saslimšanas līmeni.
Info: www.prodiving.ru
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru