Laimīgu Jauno 2015.gadu!

Lai Jaunais gads nes Jums daudz patīkamu emociju, prieka pilnus brīžus un neaizmirstamus piedzīvojumus! Atrodiet laiku, lai apmeklētu vietas, kuras Jūs sapņojat ieraudzīt, iepazīstieties ar interesantiem cilvēkiem un izdariet Jaunajā gadā ko tādu, ko vēl nekad neesat darījuši! Lai Jaunajā gadā piepildās Jūsu sapņi un realizējas visas ieceres! Un lai daudz pārsteidzošu, neaizmirstamu un veiksmīgu mirkļu zem ūdens! Laimīgu Jauno 2015.gadu!

Vaļhaizivs Koh Tao, Taizemē - video

       

Vaļhaizivis Taizemē - Koh Tao. Ko tādu noteikti gribētu piedzīvot ikviens daiveris.

Skorpionzivis, lauvzivis un citas zivis - video

       

Indonēzijas zemūdens pasaule jeb skorpēnveidīgās zivis, kas sastopama Lembes šaurumā. Jāteic, ļoti košas un interesantas skorpionzivis, lauvzivis utt.

Mazie jūraszirdziņi - video "Pygmy Seahorse"

        

Video, kas uzņemts Filipīnās, skatāmi Mazie jūraszirdziņi (Hippocampus bargibanti). Kā raksta Wikipēdija - jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga - Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu. 

Tā kā jūraszirdziņš ārēji atgādina zirgu, dabaszinātnieki ģintij deva nosaukumu Hippocampus, kas atvasināts no senās grieķu valodas un latviski burtiskā tulkojumā nozīmē "zirgs-jūras" briesmonis: hippos - zirgs, kampos - jūras briesmonis. Mitoloģijā šajā vārdā dēvēja mitoloģiskos zirgus ar zivs astēm, kuri vilka sengrieķu jūras dieva Poseidona ratus. Viduslaikos ceļojošie tirgotāji esot pārdevuši jūraszirdziņus, tos uzdodami par ugunsspļāvēju pūķu mazuļiem.

Jūraszirdziņi galvenokārt mājo seklos tropu un mērenās joslas piekrastes jūrās, lagūnās, upju deltās un nelielos līčos, vietās, kur var noslēpties starp jūraszālēm, koraļļu rifu un mangrovju audzes izaugumiem. Tie sastopami Klusā okeāna, Indijas okeāna un Atlantijas okeāna piekrastes jūrās, Ziemeļjūru un Vidusjūru ieskaitot.

Jūraszirdziņi ir ļoti sīciņas, mazas vai vidēji lielas zivis, tās ir 1,4 - 35 cm lielas. Mazākās ir mazo jūraszirdziņu grupai piederošās sugas, kuras ir 1,4 - 2,7 cm garas. Lielākais ģintī ir lielvēdera jūraszirdziņš (Hippocampus abdominalis), kura ķermeņa garums sasniedz 35 cm. 

Lai arī jūraszirdziņi ir kaulzivis, tiem nav zvīņu kā citām zivīm, bet to ķermeni klāj daudzas kaula plātnītes, kuras nosedz plāna āda. Kaula plātnītes sakārtotas gredzenos, kas ietver visu ķermeni. Katrai sugai ir atšķirīgs skaits gredzenu. Jūraszirdziņiem ir unikāla, tikai šai zivju grupai raksturīga vertikāla stāja, kurā tie peld arī uz priekšu. Šī īpašība piemīt tikai vēl asmeņzivju ģints (Aeoliscus) sugām, kuras arī peld vertikāli, bet ar galvu uz leju. Jūraszirdziņiem piemīt vēl viena netipiska īpašība zivīm - tiem ir labi saskatāms un kustīgs kakls, turklāt katram īpatnim uz galvas ir tikai tam raksturīgs kronītis.

Jūraszirdziņi peld ļoti lēni, ātri plivinot muguras un krūšu spuras, kuras atrodas uzreiz aiz acīm. Ar muguras spuru tie virzās uz priekšu, ar krūšu spurām tie stūrē. Vislēnākais no visiem ir pundurjūraszirdziņš (Hippocampus zosterae), kurš stundas laikā nopeld 1.5 metrus. Saspiežot un izplešot ar gāzi pildīto peldpūsli, jūraszirdziņi iegremdējas dziļāk vai paceļas augstāk.

Šīm zivīm nav astes spuras, bet tās vietā tiem ir tvērējaste, ar kuru tie var pieķerties pie ūdensaugiem vai citiem nekustīgiem objektiem. Šādi pieāķējušies jūraszirdziņi pavada lielāko dienas daļu. Visām sugām ir snuķītis, ar kuru tiek iesūkta barību, un to acis spēj kustēties katra savā virzienā līdzīgi kā hameleoniem.

Mazo jūraszirdziņu ķermeņiem ir 12 gredzeni, uz astes gredzenu ir mazāk kā parastajiem jūraszirdziņiem (26 - 29 gredzeni). Lielākajai daļai mazo jūraszirdziņu ir īpaši maskējošas ķermeņa formas un ādas krāsa, atgādinot dažādos augus, starp kuriem tie dzīvo. Tā kā mazie jūraszirdziņi ir ļoti maziņi, sugas sāka vienu no otras atšķirt tikai pēc 2001. gada, attīstoties ģenētiskajiem pētījumiem. Iesākumā uzskatīja, ka ir tikai viena suga - mazais jūraszirdziņš (Hippocampus bargibanti).

Lai gan jūraszirdziņi ātri vairojas, visā pasaulē to populācijām draud aizvien lielākas izmiršanas iespējas. Katru gadu tiek noķerti un pārdoti aptuveni 30 miljoni jūraszirdziņu. Liela daļa no tiem paredzēti izmantošanai tradicionālajā Āzijas medicīnā, kur jūraszirdziņus lieto pret dažādām kaitēm, sākot ar astmu un lauztiem kauliem un beidzot ar impotenci. Katru gadu apmēram miljons jūraszirdziņu kļūst par eksotiskiem un muļķīgiem suvenīriem. No tiem izgatavo atslēgu piekariņus, papīra preses un piespraudes. Jūraszirdziņus apdraud arī rūpnieciskā zveja un koraļļu rifu izmiršana, kā arī tos ķer, lai pārdotu turēšanai akvārijā, kaut gan tikai nedaudzi jūraszirdziņi izdzīvo nebrīvē, jo tiem vajadzīga īpaša barība un tie ir uzņēmīgi pret slimībām.

Lai arī trūkst kopēju datu par jūraszirdziņu populācijām, dabas pētnieki cenšas apturēt jūraszirdziņu iznīcināšanu. Ir izstrādāti priekšlikumi starptautiskiem aizsardzības normatīviem, kas prasītu, lai valstis, kuras eksportē jūraszirdziņus, pierādītu, ka tās neapdraud jūraszirdziņu populācijas un ekoloģisko līdzsvaru. Ar uzlabotu metožu un tehnoloģiju palīdzību daži komerciāli audzētāji pavairo jūraszirdziņus nebrīvē un pārdod tos akvārija zivtiņu mīļotājiem.

Info: Wikipēdija

Fluorescējošie rifi - video "The Amazing World of Coral Reefs Fluorescence" - 3.daļa

             

Fluorescējošie rifi - interesanta zemūdens pasaules daļa. "Coral Guardian" video sērijas 3.daļa.

Fluorescējošie rifi - video "The Amazing World of Coral Reefs Fluorescence"

        

Burvīgs "Coral Guardian" video par zemūdens fluorescējošajiem rifiem. 

Fluorescējošie rifi - video "The Amazing World of Coral Reefs Fluorescenc - 2.daļa

Priecīgus un gaišus Ziemassvētkus!

Foto: wikipedia.org

Priecīgus un gaišus Ziemassvētkus! Lai šajā klusajā svētku laikā izteiktās vēlēšanās piepildās! Lai vienmēr zemūdens pasaule sagaida koša un krāsaina, interesantiem zemūdens iemītniekiem bagāta! 

Ziemassvētku noskaņas zemūdens pasaulē

            

Ziemassvētku nedēļa turpinās - vēl neliels ieskats zemūdens pasaules Ziemassvētku eglītēs :)

Zemūdens pasaules Ziemassvētku eglītes

         

Sākoties Ziemassvētku nedēļai - eglītes no zemūdens pasaules :) 

Ingonēzijas Mimic astoņkājis - video

            

Dienvidaustrumāzijas jūrās mītošie Mimic astoņkāji (Thaumoctopus mimicus) ir nelieli astoņkāji, kuru izmērs nepārsniedz 60 cm. Šīs sugas astoņkājus var atšķirt pēc to svītrojuma - baltām un tumši brūnām svītrām.  Bez tam šie astoņkāji populāri ar to, ka briesmu gadījumā spēj mainīt ne tikai savu krāsu, bet arī savu izskatu un pielīdzināties citu sugu astoņkājiem.

Birmas maģija - ne tikai uz zemes, bet arī zem ūdens - video

       

Šis video filmēts 2007.gadā Birmas un Taizemes pierobežā Mergui arhipelāgā, kur zemūdens pasaule ir tiešām ļoti bagāta. Šeit vērojami gan lieli, gan mazi zemūdens iemītnieki. No vaļhaizivīm līdz mikroskopiskām garnelēm un zemūdens gliemjiem. 

Info: www.bubblevision.com

Nirējs Kubā atrod pirms diviem gadiem pazaudētu fotoaparātu - atmiņas karte ir vesela

Kā, atsaucoties uz "The Daily Mail", raksta portāls Travelnews.lv kādai ceļotājai izdevies atgūt fotoattēlus no pirms diviem gadiem Kubas pludmalē ūdenī pazaudēta fotoaparāta atmiņas kartes. Par to viņai jāpateicas nirējam, kuram izdevies šo kameru atrast - un lai cik tas nebūtu pārsteidzoši - fotoaparāta atmiņas karte šo divu gadu laikā, kamēr fotoaparāts atradās zem ūdens, nebija cietusi no mitruma. 

Travelnews.lv raksta: "Ceļotājiem ārzemēs itin bieži gadās nozaudēt personīgās mantas. Tiesa, tikai retajam sanāk tās atrast, taču vēl retāk vērtīgo lietu izdodas atgūt, pateicoties svešiniekam, kurš to atradis pēc vairākiem gadiem.

Tieši tā gadījies Emīlijai Demelo no Kanādas, kura brīnumainā kārtā atguvusi fotokameru, kas tika nozaudēta Kubā pirms vairāk nekā diviem gadiem.

Demelo, kura tolaik bija 18 gadus veca, 2012. gadā kopā ar draudzenēm atpūtās kādā Kubas pludmalē. Tomēr drīz vien viņas ūdensizturīgā fotokamera nozuda okeāna viļņos. "Mēs to meklējām kādas 20 minūtes – gan ūdenī, gan smiltīs. Droši vien straume to aiznesa, tiklīdz tā iekrita ūdenī," viņa pastāstījusi "The Daily Mail".

Atgriežoties mājās Kanādā, Demelo nācās samierināties ar faktu, ka aptuveni 100 video un fotogrāfiju, kurās iemūžināts spilgtais ceļojums, ir uz visiem laikiem zudušas. Liels bija viņas pārsteigums pēc diviem gadiem, portālā "Facebook" saņemot itin dīvainu ziņu no kāda vīrieša: "Sveika, Emīlij, esmu no Kubas, mani sauc Rubens Urkisa," rakstīja svešinieks. "Zinu, ka 2012. gadā biji manā valstī. [..] Man izdevās pludmalē atrast tavu kameru."

Kubieša atrastais fotoaparāts pēc diviem gadiem sāļajā ūdenī bija pamatīgi bojāts. Tomēr atmiņas karte izrādījās neskarta.

Nu jau 21 gadu vecā Demelo sākotnēji nespēja noticēt svešinieka rakstītajam, tomēr drīz vien apjauta, ka viņš viņu atradis, pateicoties atmiņas kartē saglabātam lidmašīnas biļetes foto. Lai gan Urkisa kameru atrada 2013. gadā, viņš pastāstījis, ka tās īpašnieci uzmeklējis tikai tagad, jo iepriekš nav varējis piekļūt internetam.

"Tagad zinu, ka pasaulē ir arī tādi cilvēki kā Rubens, kuri vienmēr vēlas darīt labu. Tas, ka viņš veltīja laiku, lai atsūtītu manus foto, man nozīmē ļoti daudz," atzīst kameras īpašniece."

Info: http://travelnews.lv , www.dailymail.co.uk 

Water Born" 3.sērija "To Give Is To..."

         

"Water Born" 3.sērija "To Give Is To..." Jāteic, es gaidu "Water Born" turpinājumu :)

"Water Born" 2.sērija "And Here We Must Run"

         

Interneta seriāla "Water Born" 2.sērija "And Here We Must Run". Šajā sērijā galvenajā lomā frīdaivere Šīla Eisenberga (Shell Eisenberg). 

"Water Born" 1.sērija "Wreckage: An Enemy is Born"

          

"Water Born" ir interneta seriāls, kurā skatītājus ar dažādām pasaulē unikālām zemūdens vietām iepazīstina pazīstami frīdaiveri - Kirks Kreks (Kirk Krack), Šīla Eisenberga (Shell Eisenberg) un Rens Čepmens (Ren Chapman).

Katrā no sērijām filmēšanas vieta tiek atspoguļota radoši, bet sižets ir pat nedaudz negaidīts. Jāatzīmē arī brīnišķīgais operatoru darbs. 

Info: http://waterborntv.com 

Lielais Barjerrifs - niršana Lēdijas Eliotas salā - video

        

Lēdijas Eliotas sala atrodas Lielā Barjerrifa jūras dabas parka teritorijā. Salas zemūdens pasaule ir daudzveidīga un krāsām bagāta, šeit vērojami koši koraļļi un visdažādākie zemūdens iemītnieki. Bez tam Lēdijas Eliotas sala ir populāra arī ar šeit mītošo manta raju populāciju - mantas ir attēlotas arī salas logotipā.

Havaju salu piekrastē atrasta 2.Pasaules kara lielākā japāņu zemūdene

Foto: ASV flote

Havaju salu Zemūdens pētījumu laboratorijas (Hawaii Undersea Research Lab) pētnieki Oahu salas (Havaju salas) dienvidu piekrastē atraduši vairāk kā 120m garas 2.Pasaules kara zemūdenes I-400 vraku. Zemūdene piederējusi Japānas Imperatora flotei. 

"I-400 bija īsta balva - tā savā klasē bija pirmā un tika gatavota misijai, lai uzbruktu Panamas kanālam," stāstīja meklējumu vadītājs un Havaju salu Zemūdens pētījumu laboratorijas zemūdenes galvenais pilots Terijs Kerbijs (Terry Kerby). Kopš 1992.gada Kerbijs veicis daudzus daivus, lai meklētu vēsturiskus vrakus.

Pēc tam, kad japāņi bija I-400 nodevuši ASV flotei, tā tika pārbaudīta un pēc tam nogremdēta Barbers Point, kas atrodas dienvidrietumos no Oahu.

Zemūdens arheologi dr. Džeimss Delgado (James Delgado) un dr. Hanss Van Tilburgs (Hans Van Tilburg) vadīja ekspedīciju, kura identificēja vairāk kā 600m dziļumā esošo vraku. Pirmais, kas norādīja uz vraku, bija atrastais sakaru kabelis - tas liecinājis, par to, ka atradums būs liels. Pētnieki turpināja virzīties gar kabeli un "no tumsas iznira milzīga izmēra zemūdene," stāstīja Kerbijs.

"Šādi vraki kā I-400, savieno mūs ar mūsu jūrniecības pagātni," uzsvēra Kerbijs. Viņš arī atzina, ka "skatoties uz šīs, kādreiz majestātiskās zemūdenes vraka priekšgalu it kā aizceļo laikā."

Info: www.sportdiver.com 

Video no "Undersea Productions" kolekcijas

           

Video apvienoti kadri no Austrālijas, Galapagu salu, Fidži, Tongas un Indonēzijas zemūdens pasaules. 

Kompānija "Undersea Productions" ir dibināta 2006.gadā Austrālijā. Kompānija nodarbojas ar zemūdens pasaules filmēšanu un fotografēšanu. Daudzi viņu darbi tikuši godalgoti. 

Info: www.underseaproductions.com 

Pavadot zem ūdens vairāk kā 70 dienas zinātnieki uzstādījuši jaunu Ginesa Pasaules rekodu

Foto: Don Rhodes

Biologi Brūss Kantrels (Bruce Cantrell) un Džesika Faina (Jessica Fain) pavadījuši zem ūdens gandrīz 10 nedēļas. Visu šo laiku viņi mitinājušies "Jules' Undersea Lodge", kas sevi pozicionē kā "vienīgā zemūdens viesnīca uz Zemes". "Jules' Undersea Lodge" atrodas Key Largo piekrastē, Floridā. 

Šorīt, aizvadot 70-to dienu zem ūdens, abi biologi uzstādīja jaunu Pasaules rekordu. Iepriekšējais rekords piederēja Ričardam Preslejam (Richard Presley), kurš šajā pašā "viesnīcā" 1992.gadā pavadīja 69 dienas un 19 minūtes. 1992.gadā Preslejs uzstādot šo Ginesa Pasaules rekordu piedalījās NASA eksperimentā, kura laikā tika simulēta izolācija dzīvojot kosmosā. 

Roane koledžas (Tenesija, ASV) bioloģijas profesors Brūss Kantrels un bioloģijas skolotāja Džesika Faina izlēma dzīvot zem ūdens, lai uzzinātu vairāk par jūras bioloģiju un stāstītu skolēniem par okeānu. Dzīvojot zem ūdens viņi ik nedēļu veidoja izglītojošus video, kuri pieejami YouTube. Šiem video biologi deva nosaukumu "Klase zem ūdens" ("Classroom Under the Sea").

"Klasē zem ūdens" tika stāstīts, gan par vietējā mēroga zemūdens problēmām, piemēram, lauvzivju izplatību Floridas piekrastes ūdeņos, gan par problēmām, kas skar zemūdens iemītniekus visā pasaulē. Biologi savos video arī aicināja nirējus nebarot zivis un neaizskart koraļļus utt. 

Jāatzīmē, lai arī iepriekšējais Ginesa Pasaules rekords ir pārspēts, tas nenozīmē, ka abi pētnieki uzreiz pārtrauca savu dzīvi zem ūdens. Uz zemes viņi ieplānojuši atgriezties 15.decembrī - realizējot savu plānu pavadīt zem ūdens 73 dienas.

Kā atzina Brūss Kantrels: "Domāju, ka mēs būsim priecīgi atkal redzēt debesis un sauli."

Info: www.newsweek.com 

Mangroves aizsargā koraļļus no klimata izmaiņām

Foto: Stephen Frink

Koraļļu rifi veido vienu no bioloģiski daudzveidīgākajiem biotopiem uz Zemes, bet tie arī saskaras ar dažādiem draudiem, piemēram, piekrastes piesārņojums, bagarēšana un slimības. Bet vislielākos draudus koraļļiem rada okeāna ūdens temperatūras paaugstināšanās, saules radiācija un okeāna paskābināšanās. Tomēr koraļļi ir arī atraduši veidu kā no šiem draudiem paglābties - viņi patvērumu raduši zem sarkano mangrovju audzēm.

Daudzviet subtropu un tropu reģionos mangrovju audzes ir kolonizējušas piekrastes zonas un sālsūdens biotopus, to saknes sniedzas līdz jūras gultnei, bet koraļļi aug uz un zem mangrovju saknēm.

Mangrovju audzes aizsargā koraļļus dažādos veidos. Piemēram:

# mangrovju audžu radītā ēna pasargā koraļļus no spēcīgā saules starojuma. Un tas savukārt mazina arī postījumus, ko koraļļos izraisa okeāna ūdeņu sasilšana.

# palielinoties atmosfērā nonākošā oglekļa dioksīda daudzumam okeānu ūdeņi kļūst skābāki. Šo procesu sauc par okeāna paskābināšanos. Pieaugošais skābuma līmenis var palēnināt koraļļu augšanas ātrumu un ietekmēt rifu struktūru. Mangrovju audzes rada ķīmisko, bioloģisko un fizisko faktoru kombināciju, kas palīdz uzturēt ūdens skābuma līmeni zem kaitīgās normas robežām.

# paēna, ko rada mangrovju audzes, pasargā koraļļus no izbalēšanas. Koraļļu izbalēšana ir process, kura gaitā daudzkrāsainie koraļļi kļūst caurspīdīgāki un blāvi, tam par iemeslu ir okeāna temperatūras kāpums, kā arī ultravioletais starojums. Diemžēl klimata izmaiņu ietekmē koraļļu izbalēšana kļūst arvien biežāka, un tā noved pie koraļļu bojāejas. 

Info: www.xray-mag.com  

Dastina Ādamsona jaunākais video - "Rolling in the Deep - Milne Bay"

           

Video "Rolling in the Deep - Milne Bay" filmēts Papua Jaungvinejā - daivsaitā Milne Bay. Šajā video Dastins Ādamsons (Dustin Adamson) pievērsies Milne Bay pašiem mazākajiem zemūdens iemītniekiem - viss filmēts makro režīmā.

Viens no kuprvaļu migrācijas ceļiem - no Aļaskas uz Havaju salām

Foto: NOAA

Katru gadu kuprvaļi dodas gandrīz 6000 km garā ceļā no barošanās vietām Aļaskā uz siltākiem ūdeņiem Havaju salās. Migrācijas mērķis ir pēcnācēju radīšana. 

Attēls: wildhawaii.org

Klusā okeāna ziemeļdaļā mītošie kuprvaļi rudeņos pamet Aļaskas ūdeņos, lai bez pārtraukuma peldot dotos uz Havaju salu siltajiem ūdeņiem. Šāds ceļojums ilgst 6-8 nedēļas. 

Portāls Sportdiver.com kuprvaļu vērošanai iesaka, piemēram, "Jack’s Diving Locker" daivcentru, kas atrodas Kona, Havaju salās. Jāatzīmē, ka kuprvaļu vērošanai tiek piedāvātas snorkelēšanas ekskursijas. Šādas ekskursijas cena ir 125$ +nodokļi. Kuprvaļu vērošana norisinās ziemas mēnešos - sākot no janvāra vidus līdz pat marta sākumam. 

Info: www.sportdiver.com, www.jacksdivinglocker.com 

Daivings Lielā Barjerrifa "Mencu bedrē"

"Mencu bedre" ir viens no Austrālijas Lielā Barjerrifa ziemeļu daļas zīmīgākajām niršanas vietām. "Undersea Productions" uz šo daivsaitu devās 2011.gada jūnijā - tikai dažus mēnešus pēc ciklona Yasi - viens no ekspedīcijas mērķiem bija noskaidrot vai ciklons daivsaitam nav nodarījis lielus postījumus. 

Izrādījās, ciklons "Mencu bedrē" nebija nodarījis būtiskus postījumus, un kā secināja "Undersea Productions" nirēji - daivsaits joprojām ir ļoti labā stāvoklī. Vētras postījumi bija skatāmi tikai nelielā dziļumā, bet jau sākot no 8m dziļuma koraļļi izskatījās labi, dažās vietās pat ļoti labi. Zivju arī bija daudz un tās, kā arī iepriekš, no nirējiem īpaši nebaidījās. Bet nirējus visvairāk iepriecināja fakts, ka Kartupeļu menca (Epinephelus tukula), kuru arī mēdz dēvēt par Kartupeļu gruperu, joprojām ir uz vietas un labprāt pozēja kamerām. 

Kā atzīst "Undersea Productions" zemūdens operators Džošs Džensens (Josh Jensen) - šoreiz nirstot "Mencu alā" pirmos reizi viņam nācies novērot tik interesantu divu mencu uzvedību - to visu var skatīt video.

          

Kartupeļu mencas ir izplatītas Indijas un Klusā okeāna reģionā. Šīs zivis var sasniegt apmēram 2,5m garumu un var svērt pat 110kg. Kaut arī šīs mencas tiek uzskatītas par miermīlīgām, tomēr ir arī reģistrēti to uzbrukumi. 

Kompānija "Undersea Productions" dibināta 2006.gadā Austrālijā. Kompānija nodarbojas ar zemūdens pasaules filmēšanu un fotografēšanu. Daudzi viņu darbi saņēmuši godalgas. 

Info: www.underseaproductions.com un Wikipēdija

Romantisks stāsts - zem ūdens atrastā laulības gredzena īpašnieku atrod ar sociālo tīklu palīdzību

Stāsts aizsākās šī gada septembrī, kad amerikānis Daniels Rorks (Daniel Roark) nira Meksikā Barracuda Point daivsaitā. Daiva laikā viņš ieraudzīja zem ūdens kaut ko spīguļojam - tas izrādījās zelta laulības gredzens. Gredzenu ar iegravējumu "JESSICA 16 02 13 TYYJCEM" Daniels pārveda mājās un uzsāka meklēt gredzena īpašnieku. 

Daniels Rorks

Daniels publicēja savā profilā "Facebook" (FB) ziņu, ka nirstot Meksikā atradis laulības gredzenu un meklē vīrieti, kurš 2013.gada 16.februārī apprecējās ar Džesiku un pēc tam Meksikā, Playa Del Carmen apkārtnē pazaudējis laulības gredzenu. Ar Daniela publicēto ziņu FB dalījās tūkstošiem cilvēku, par puiša atradumu ziņoja ASV masu mediji, ar šo ziņu dalījās arī aktieris Džordžs Takei (George Takei) un pateicoties tam ar ziņu dalījās vēl vairāk cilvēku. Ziņa apceļoja vismaz 100 valstis un to izlasīja vairāki miljoni cilvēku. Taii tika izveidots arī īpašs haštags #thelostweddingband.

Sociālo tīklu lietotāji palīdzēja arī atšifrēt gravējumu gredzenā - tas esot no spāņu valodas un tulkojoties "Tu un es pret visu pasauli".

Džesika Garza-Castillo un Martins Castillo

Jāteic, diez kā šāda meklēšana būtu iespējama laikā, kad nebija interneta. Bet pateicoties tehnoloģiju progresam, konkrēti - sociālajiem tīkliem, pēc vairāku mēnešu meklējumiem, kuros iesaistījās vairāki tūkstoši cilvēku 6.decembrī Daniels savā FB profilā paziņoja, ka gredzena īpašnieks ir atradies. "Mēs atradām Džesiku un viņas vīru Martinu! Mēs viņus atradām, mēs viņus atradām!!! Paldies ikvienam, kurš dalījās ar ziņu! Ikviens kurš iesaistījās piedalījās viņu atrašanā!"

Gredzens pieder Marinam Castillo (Martin Castillo) un kā Daniela FB lapā ierakstīja Džesika Garza-Castillo (Jessica Garza-Castillo): "Paldies ikvienam, kas palīdzēja tam notikt... Mēs esam tik pateicīgi.... Dieva ceļi ir neizdibināmi, ziņa atnāca laikā, kad mums bija nepieciešama zīme, ka viss būs labi."

Info: Daniela Rorka FB lapa

Liepājas ostā nogrimis Fonteina kuģis

Foto: Liepaja Photoblog

Kā raksta portāls liepajniekiem.lv šodien, "6. decembrī pie Liepājas ostas Jahtu ostas piestātnes nogrimis Dānijā reģistrēts kuģis "Spurn", kas tur atradās no pagājušās vasaras. Kuģa īpašnieks ir Luijs Fonteins jeb īstajā vārdā Stīns Lorenss. Notikuma vietā ieradās atbildīgie dienesti, lai izvērtētu notikušo un kopā ar īpašnieku risinātu jautājumu par tālāko rīcību.

Foto: Liepaja Photoblog

Kā portālu informēja Līga Ratniece-Kadeģe, nogrimušo kuģi pamanīja Liepājas ostas loču kuģa "Austra" komanda un plkst. 8:20 par notikušo informēja Kapteiņdienesta operatoru, kas saskaņā ar ostas drošības noteikumiem informēja atbildīgos dienestus. Liepājas ostas kontroles dienesta vadītājs Imants Aizkalns norādīja, ka šobrīd vēl pāragri runāt par to kādi ir kuģa nogrimšanas iemesli, uzsverot, ka kuģis ir bijis sliktā tehniskā kārtībā un uz tā neesot bijis sargs, kas nodrošinātu kuģa  uzturēšanu arī pie zemām ārgaisa temperatūrām.

Nekavējoties notikuma vietā ieradās VUGD Liepājas brigādes ugunsdzēsēji-glābēji. Kā pastāstīja VUGD Liepājas brigādes operatīvais dežurants Aleksandrs Bukins, ierodoties notikuma vietā VUGD darbinieki apsekojuši nogrimušo kuģi un pārliecinājušies vai uz kuģa nav cilvēki. Tā kā tika konstatēta neliela naftas produktu noplūde, tad tika pieņemts lēmums par absorbējošo bonu izvilkšanu, lai ierobežotu naftas produktu izplatību.

Videi nodarīto kaitējumu novērtēja arī Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās pārvaldes inspektori. VVD Liepājas reģionālās pārvaldes vadītāja Ingrīda Sotņikova atzina, ka konstatētais piesārņojums nav liels un pauda cerību, ka izdosies kuģi izcelt un kanālā nenonāks kuģa tilpnēs esošā degviela. Jebkurā gadījumā tiks uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, kuras ietvaros, tiks izvērtēts kaitējums videi un lemts par soda piemērošanu kuģa īpašniekam.

Notikuma vietā ieradās arī kuģa “Spurn” īpašnieks, kura pienākums ir rūpēties par kuģa izcelšanu, kas nav viegls uzdevums. Luijs Fontēns no komentāriem atturējās, piebilstot vien, ka tas ir briesmīgi. Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints pastāstīja, ka kuģis jahtu ostā stāv no aizvadītās vasaras un ar tā īpašnieku ir noslēgts līgums par piestātnes nomu.

Foto: Liepaja Photoblog

Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs apstiprināja, ka kuģis ir nogrimis un šobrīd tas ir redzams pateicoties vien tam, ka šajā piestātnē pie Tramvaja tilta dziļums ir vien 3 m. Kopīgi ar kuģa īpašnieku tiek lemts jautājums par kuģa apsekošanu un izcelšanu. Notikuma vietā ir ieradušies ūdenslīdēji. Ir piesaistīti arī SIA "Jūras vējš" speciālisti, kas šobrīd nodarbojas ar Liepājas ostas Karostas kanāla tīrīšanu un dažādu priekšmetu izcelšanu, un kuriem ir pieredze līdzīgos darbos.

Uzziņai:

- Kuģis "Spurn" būvēts kā zvejas kuģis pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados Dānijā.

- Vismaz pēdējos desmit gadus tas kuģošanai nav izmantots.

- Šā gada maijā kuģi iegādājās uzņēmējs Luijs Fonteins, kurš to atdzina uz Liepājas ostu un plānoja pārveidot to par  izklaides kuģi.

- Kuģis "Spurn" joprojām atrodas Dānijas kuģu reģistrā.

- Latvijā kuģim ir uzlikts kuģošanas liegums, kas saistīts ar tehnisko stāvokli un aprīkojumu."

Vairāk fotogrāfijas no notikuma vietas šeit un šeit.

Info: www.liepajniekiem.lv

Sardīņu migrācija

Foto: Jason Heller

Sardīņu jeb precīzi Dienvidāfrikas sardīņu (Sardinops sagax) migrāciju var vērot no maija līdz jūlija beigām Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) dienvidaustrumu piekrastē. Šajā laikā milzīgi sardīņu bari nārsto vēsajos ūdeņos Adatas raga tuvumā un dodas ziemeļu virzienā uz Mozambiku un tad turpina ceļu austrumu virzienā līdz nonāk Indijas okeānā. Sardīņu migrācija apmēru ziņā var tikt salīdzināta vienīgi ar gnu antilopju migrāciju Austrumāfrikā. 

Tiek uzskatīts, ka sardīņu migrāciju veicina ūdens temperatūras pazemināšanās. Uzskata, ka tai jābūt zemākai par +21°C - vislabāk robežās no +14°C līdz +20°C. Ja ūdens temperatūra nav tik zema, tad sardīnes paliek vēsajos ūdeņos un nemigrē, šāds gadījums ir bijis 2003.gadā un 2006.gadā.

           

Migrācijas laikā sardīņu bars sasniedz līdz pat 7km garumā, 1,5km platumā un 30m dziļumu. Šādi apmēri ļauj migrācijas procesu vērot arī gan no lidmašīnas, gan no krasta. Bez tam sardīņu migrācijas vērošana ir ļoti iecienīta nirēju un snorkelētāju vidū. Pateicoties sardīņu migrācijai reģions iegūst lielus ieņēmumus no tūrisma. 

Sardīņu migrāciju, lai barotos, izmanto arī delfīni, haizivis, vaļi un citas plēsīgās zivis, kā arī dažādi jūras putni. 

Info: Wikipēdija

Āfrikā atklāta pirmā zemūdens viesnīca

Āfrikā pirmā zemūdens viesnīca jeb precīzāk -  luksus viesu namiņš - atvērta netālu no Pemba salas Zanzibāras arhipelāgā Tanzānijā. Viesiem tiek piedāvāts nakšņot apmēram 4m dziļumā, un, ja nenāk miegs, var vērot Indijas okeāna zemūdens pasaules dzīvi.

Šī 5-zvaigžņu zemūdens viesnīca, kurai ir tikai viens numurs, saucas "Manta Underwater Room". Tai ir trīs stāvi - balkons, atpūtas zona un guļamzona. No viesnīcas līdz krastam ir apmēram 250m. 
Jāteic, ka zemūdens viesnīca nav no lētajām - par "Manta Underwater Room" pavadīto nakti jāmaksā 1500 $. 

"Manta Underwater Room" ir zviedru un tanzāniešu investoru kopprojekts un šobrīd tās īpašnieki ir kompānija "Genberg Art UW Limited".
Kā atzīst viesnīcas īpašnieki - ideja par šādu zemūdens istabu radās balstoties uz 2000.gadā Zviedrijā, netālu no Stokholmas - Mälaren ezerā (Västerås) atklāto pirmo šāda tipa viesnīcu. Tanzānijas zemūdens viesnīcas, tāpat kā Zviedrijā esošās zemūdens viesnīcas autors ir zviedru mākslinieks Mikaels Genbergs (Mikael Genberg).

Info: www.bbc.com , www.dailymail.co.uk

"Imperatorgarnele" - kārtējais Dastina Ādamsona video

Imperatorgarneles ir ļoti mazas un ļoti krāsainas garneles, kuras pārsvarā atrodamas uz dažādiem jūras gliemjiem un jūrasgurķiem. Tās var atrast līdz pat 45m dziļumā, bet pašas imperatorgarneles izmēra ziņā sasniedz maksimums 1,9 cm garumu. Imperatorgarneles ir izplatītas Indijas okeāna un Klusā okeāna reģionā.

                

Imperatorgarneles var uzskatīt par tādiem kā jūras gliemju un jūrasgurķu apakšīrniekiem - tās dzīvojot uz šiem zemūdens iemītniekiem arī tos attīra no dažādiem parazītiem. 
Mikroskopiskā izmēra dēļ imperatorgarneles ir grūti pamanāmas, tāpēc nirējiem tiek ieteikts rūpīgāk aplūkot jūras gliemjus - ļoti iespējams uz kāda no tiem "vizinās" arī imperatorgarnele.
Kā stāsta Dastins Ādamsons (Dustin Adamson) - imperatorgarneles ir ļoti grūti filmēt. "Tās ir ļoti ātras un tām nepatīk, ja virsū spīdina gaismu." Ādamsons arī atzīst, ka Papua Jaungvinejā viņam tomēr izdevies uzņemt dažus labus kadrus.


Info: aquaviews.net , animals.pawnation.com 

Izpārdošana "Batiskaf Rīga" veikalā

Attēls: batiskaf.ru

Veikals "Batiskaf Rīga" gatavojoties svētkiem savus klientus iepriecina ar izpārdošanu. No 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada 31.janvārim visām precēm tiek piedāvāta 15% atlaide. Bet precēm no iepriekšējo gadu kolekcijām piedāvātas atlaides līdz pat 50%.

Bez tam īpašas atlaides piedāvātas arī zemūdens mednieku vidū iecienītajiem "Beuchat" hidrotērpiem - modelim "Beuchat Mundial Equipe 7mm" atlaide 40% un modelim "Beuchat Elaskin 7mm" atlaide 25%.

Veikals "Batiskaf Rīga" atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 106a.

Info: www.batiskaf.ru 

Kā daivcentrā pirms došanās uz botu salikt ekipējuma kasti

Attēls: galleryhip.com

Daivcentros satiekot daudz un dažādus daiverus nācies novērot, ka diezgan daudziem nirējiem tomēr īsti nav skaidrs kā pareizi salikt ekipējuma kasti dodoties nirt no daivbota. 

Tātad - ierodoties daivcentrā katram nirējam parasti tiek piešķirta plastmasas kaste, kur ievietot niršanas ekipējumu. Kastes mēdz būt numurētas - lai vienmēr katrs daiveris pēc daiva varētu atrast savu kasti. No daivcentra personāla saņemot kasti - tajā liekam atvesto vai uz vietas izīrēto ekipējumu. Kārtība, kādā tas darāms, ir šāda: 

# gar kastes malām liek pleznas ar pleznas daļu uz leju,

# tad kastē ievieto hidrotērpu un neoprēna zābaciņus, 

# virs tā liek regulatoru, masku (vislabāk ievietotu speciāli maskai paredzētā kastītē) un trubiņu,

# tad BCD,

# svaru jostu var ievietot gan zem BCD, gan ar to savienot kastes abas malas - izmantojot kā rokturi ērtākai kastes nešanai.

Gadījumos, ja svaru josta jau nokomplektēta ar atsvariem, to labāk nest atsevišķi.

Vēl kā variants - gadījumos, ja līdz niršanas vietai vai daivbotam kastes ar ekipējumu tiks transportētas - pleznas ievieto aiz BCD siksnas, kas paredzēta balona stiprināšanai - tādējādi kastes varēs salikt vienu virs otras.