Zemūdens skulptūru galerijas jeb parka izveide Grenādā, Karību jūrā aizsākās 2006.gada maijā, kad skulptors un PADI OWSI Džeisons De Keirs Teilors (Jason DeCaires Taylor) ar Grenādas Tūrisma ministrijas atbalstu uzsāka parka izveidi. Grenādas zemūdens skulptūru parks bija pirmais šāda veida parks pasaulē, šim piemēram sekojuši arī citi un nu jau daudzviet pasaulē skatāmas zemūdens mākslas galerijas.
Karību jūrā izveidotais mākslīgais rifs, kurā izvietotas vairāk kā 60 Džeisona De Keira Teilora skulptūras, ir kļuvis par unikālu tūrisma objektu, kuru iecienījuši gan nirēji, gan snorkelētāji.
Foto: Džeisons De Keirs Teilors
Šāda zemūdens skulptūru parka izveide radīta ar mērķi parādīt dabas un mākslas mijiedarbību. Projekta mērķis bija atdzīvināt pēc lielajām vētrām stipri cietušo piekrastes zonu, dodot iespēju izpostītajam koraļļu rifiem atjaunoties, kā arī jaunā un interesantā veidā iepazīstināt tūristus – nirējus un snorkelētājus – ar Karību mākslu un vēsturi. Zemūdens skulptūru galerija ietver vairākus objektus - starp tiem “Grace Reef”, “Lost Correspondent”, “La Diablesse” un “Sienna”.
Jebkurš zem ūdens novietots priekšmets ar laiku kļūst par mākslīgo rifu – uz tā savas kolonijas sāk veidot koraļļi, parādās dažādas jūraszāles, mājvietu sev atrod visdažādākie zemūdens iemītnieki.
Šonedēļ Maskavas daivfestivāla "Golden Dolphin" rīkotāji nāca klajā ar paziņojumu, ka šogad pasākums nenorisināsies. Bija ieplānots, ka "Golden Dolphin 2015" norisināsies no 19. līdz 22.februārim pašā Maskavas centrā - "Gostinij Dvor" kompleksā.
Kā iemeslu festivāla atcelšanai rīkotāji min starptautisko politisko situāciju un ekonomisko stāvokli Krievijā. Organizatori arī izteikuši cerības, ka "Golden Dolphin" 2016.gadā notiks.
Pēc izskanējušā paziņojuma par "Golden Dolphin 2015" atcelšanu parādījušies arī viedokļi par to, ka šādas iznākums festivālam "Golden Dolphin" jau sen bija sagaidāms. Tiek uzsvērta organizatoru neprofesionālā pieeja šāda pasākuma organizēšanā, neadekvātā cenu politika, īpaši vēlme gūt pēc iespējas lielāku peļņu nedomājot par pasākuma attīstīšanu un uzlabošanu.
No Krievijas daivinga industrijas pārstāvju puses jau ir izskanējis viedoklis nākamgad rīkot jaunu daivingam veltītu pasākumu. Piemēram, žurnālu "Предельная Глубина" un "Мир Подводной Охоты" pārstāvis Georgijs Zdanovskijs nācis klajā ar ideju no 2016.gada 4. līdz 7.februārim rīkot "Moscow Dive Show", kas varētu norisināties izstāžu centrā "Sokoļņiki".
Laiks rādīs, uz kādu daivinga pasākumu brauksim 2016.gadā, tomēr gribētos, lai Maskavas izstāde - festivāls - šovs (vienalga zem kāda nosaukuma) tomēr notiku.
Zemūdens fotogrāfam Adamam Hanlonam (Adam Hanlon) nirstot Bahamu salās izdevies uzņemt ļoti interesantus kadrus - tajos redzamas ne tikai pašas haizivis, bet arī tas kā izskatās tās rīklē.
Foto: Adam Hanlon
Daivinga ekspedīcijas laikā Bahamu salās fotografējot dažādas haizivis zemūdens fotogrāfs no Lielbritānijas Adams Hanlons uzņēmis kadrus, kuros ļoti smalki izpētāma haizivs mute ar aso zobu rindām. Šādus kadrus fotogrāfam izdevies iegūt pateicoties ziņkārīgajai haizivij, kuru ieinteresējusi Hanlona kamera.
Jāteic, ka kamera daļēji nonākusi haizivs mutē tomēr plēsoņa to palaidusi vaļā, šajā laika sprīdī fotogrāfam izdevies uzņemt šos interesantos kadrus.
Kā atzina pats fotogrāfs: "Tā bijusi unikāla pieredze, es priecājos, ka man izdevies iegūt tik neparastas fotogrāfijas."
Kā zināms Mērfija likumi darbojas un dažādas ķibeles notiek kad tās vismazāk gaida. Tomēr var arī censties no problēmām izvairīties. Šoreiz nedaudz par to, ko vajadzētu atcerēties neaizmirst ielikt ceļasomā, kad dodaties daivceļojumā. Un ja konkrētāk - šoreiz par ekipējumu.
Ja Jums ir savs niršanas ekipējuma komplekts, ko vienmēr ņemat līdzi dodoties tuvākos vai tālākos daivinga ceļojumus – pirms došanās ceļā pārbaudiet to – vai viss ir lietošanas kārtībā, vai kāds no ekipējuma elementiem nav bojāts. Gadījumā ja atklājat kādus bojājumus, nekavējoties centieties tos novērst - salabojot, aizstājot bojāto detaļu ar jaunu vai arī laika trūkuma dēļ - bojāto ekipējumu aizstājot ar īrētu.
Bez tam dodoties ceļojumā atcerieties, ka līdzi arī jāpaņem:
- 2 maskas (gadījumā, ja ar vienu kaut kas notiek, lai būtu rezerve),
- rezerves siksiņa maskai,
- rezerves iemutis,
- rezerves siksniņas pleznām (ja nirsta pleznās ar gumijas siksniņām),
- rezerves slēdži pleznām (ja pleznām ir slēdži),
- regulatora pāreja (gadījumā ja regulators ir DIN tipa),
- Aqua Seal līme,
- boja ar virvi vai spoli,
- dažādu izmēru o-ringi (arī priekš manometra),
- silikona smēre,
- augstā spiediena šļauka,
- karabīnes ,
- daivera aptieciņa (tajā bez parastajiem medikamentiem nepieciešams iekļaut arī tādus, kas var palīdzēt novērst vieglas daiveru saslimšanas).
Tieši tāpat neaizmirstiet arī par daivera un viņa ekipējuma apdrošināšanu. Apdrošināšanas polise var ietaupīt diezgan lielu naudas summu, kā arī nelaimes gadījumā sniegt atbilstošu palīdzību. Bet attiecībā par ekipējumu – nav noslēpums, ka ilgstošu pārlidojumu laikā var tikt bojāts jūsu niršanas ekipējums. Ņemot vērā, ka daivinga ekipējums nav no lētākajiem, labāk samaksāt nepieciešamo apdrošināšanas summu un justies daudz mierīgāk.
Atcerieties arī par to, ka jau laicīgi jāpārbauda regulators un daivkompjūters. Regulatora pārbaude jāveic reizi gadā vai pēc katra 50 daiva. Daivkompjūteram jāpārbauda baterijas stāvoklis.
To visu ievērojot daivceļojumos nenāksies piedzīvot nepatīkamus pārsteigumus.
Dabas pētnieki jūras dzelmē netālu no Norfolkas (Anglija) krasta uzgājuši pirms vairākiem gadu tūkstošiem applūdušu mežu. Šis mežs, līdz to appludināja Ziemeļjūra, bijis daļa no teritorijas kas pazīstama kā "Dogerlenda" (Doggerland).
Zemūdens mežu jūras izpētes daivinga braucienā atklāja "Sea Search" pētnieki Davna Vatsone (Dawn Watson) un Robs Sprejs (Rob Spray) no jūras Meklēt pēc niršanas braucienu studēt jūras dzīvi.
Foto: bbc.com
Iespēja atrast šo aizvēsturisko mežu radās pēc 2013.gada lielajām vētrām, kas brāzās gar Anglijas austrumu piekrasti.
Eksperti uzskata, ka atrastais aizvēsturiskais mežs varētu būt daļa no Dogerlendas, kas pazuda zem jūras līmeņa pirms vairāk kā 6000 gadiem, bez tam eksperti arī uzskata, ka mežs varētu būt vairāk kā 10 000 gadus vecs.
Vatsone un Sprejs ieplānojuši turpināt zemūdens meža izpēti un cer ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi noteikt daudz precīzāku meža vecumu.
Kuģis "Dunraven" tika uzbūvēts 1873.gadā Ņūkāslā un paredzēts tirdzniecības sakaru nodrošināšanai ar Indiju. "Dunraven" bija gandrīz 80m garš un spēja uzņemt vairāk kā 2000 t. 1876.gada aprīlī, vedot kokvilnas un kokmateriālu kravu, kuģis devās kārtējā braucienā uz Indiju – bija gandrīz iziets Suecas kanāls, kad "Dunraven" uzskrēja netālu no Ras Mohammed esošajam Shaab Mahmud rifam. Kuģis uzreiz nenogrima, komanda apmēram 14 stundas centās "Dunraven" glābt, bet tad kuģis sasvērās un noslīdējis no rifa apgāzies uz sāniem nogrima dzelmē.
Pēc "Dunraven" avārijas Shaab Mahmud rifa dienvidu galā tika uzstādīta bāka, kas arī deva vietai jaunu nosaukumu - Beacon Rock (Bākas klints).
Foto:.redseacollege.com
Par šo vraku daudzuss gadu desmitus zināja tikai vietejie zvejnieki, līdz 1977.gadā vācu naftas kompānija "Dunraven" vraku no jauna atklāja. Sākotnēji gan tika uzskatīts, ka tas ir kāds no 2.Pasaules kara vrakiem, līdz tika atrastas trauku lauskas ar uzrakstu "SS Dunraven".
Foto: fordivers.com
"Dunraven" vraks atrodas 15m - 28m dziļumā. Tas ir apmēram 80m garš un 10m plats. "Dunraven" korpusā ir 3 lieli atvērumi pa kuriem ir iespējams iekļūt vrakā. Nirēji ar atbilstošu kvalifikāciju var to apsekot no iekšpuses un apskatīt, piemēram, kuģa tvaika katlu. Jāatzīmē arī tas, ka izeja no vraka vienmēr ir pārpildīta ar mazo stiklzivju bariem - un izpeldēt caur tām ir gana iespaidīgi.
"Dunraven" vraks parasti tiek iekļauts Sarkanās jūras ziemeļu maršruta daivsafari plānos, bez tam to iespējams apmeklēt arī dodoties daivbrīvdienās nirt Ras Muhammad dabas parka teritorijā.
Aizvadītā gada nogalē Dubajā (AAE) tika atvērts kompānijas "Sony" pirmais zemūdens veikals. "Sony Xperia Aquatech Store" īpašs ar to, ka tas atradās 4m zem jūras līmeņa.
Foto: xperiablog.net
"Sony Xperia Aquatech Store" slikto laika apstākļu dēļ ar dienas novēlošanos tika atklāts 4.decembrī. Jāatzīmē fakts, ka veikals darbojās tikai trīs dienas un to apmeklēt varēja veiksmīgie dažādo "Sony" konkursu uzvarētāji, mediju pārstāvji un VIP personas.
Zemūdens veikala atklāšanas laikā pirmajiem viesiem dāvāja "Xperia Z3" modelim paredzētus zemūdens boksus. Šeit jāmin, ka "Xperia Z3" viedtālrunis ir ūdensnoturīgs tikai līdz 1,5m dziļumam, piedevām, izmantojot to tikai saldūdenī.
Pirms doties uz "Sony Xperia Aquatech Store", lai zem ūdens izmēģinātu un iegādātos dažādus "Sony" ūdensizturīgos produktus, pasākuma viesiem bija jānoklausās speciāla instruktāža, kā arī uz zemūdens veikalu viņus pavadīja niršanas instruktori.
Tā kā veikals darbojies tikai dažas dienas, tas tiek pielīdzināts lieliskai mārketinga kampaņai.
Neparasts ceļojums kuprvaļu pasaulē, kas pirmo reizi uzņemts ar IMAX® 3D kamerām. Šie brīnišķīgie zīdītāji kas filmēti Aļaskā, Havaju salās un Tongas Karalistē komunicē, dzied, barojas, spēlējas un rūpējas par saviem mazuļiem. Filmas "Kuprvaļi" ("Humpback Whales") režisors ir divkārtējs "Oskara" nominants Evans Makgregors (Ewan McGregor).
Šīs nedēļas sākumā pasaules masu medijos un pēc tam arī Latvijas medijos parādījās ziņa par Austrālijas piekrastē noķerto dīvaino zemūdens iemītnieku, kas tika nodēvēts pat par jūras monstru.
Kā raksta portāls "Delfi" - "Lakes Entrance reģionā Viktorijas štatā Austrālijā zvejas traleris noķēris divus metrus garu zivi, kas sava izskata dēļ tiek dēvēta par īstu jūras monstru.
Šī briedīgais radījums ir krokotā haizivs (Chlamydoselachus anguineus), kuras priekšteči uz Zemeslodes mājoja jau pirms 80 miljoniem gadu, un tāpēc šī haizivs tiek saukta par "dzīvu fosiliju".
Foto: South East Trawl Fishing Association
Kā medijiem paskaidrojis Saimons Bougs (Simon Boag) no Austrālijas Zvejas asociācijas (South East Trawl Fishing Association), neviens no jūrniekiem šādu briesmoni iepriekš nebija redzējis - tikai dzirdējis mītus, ka aizvēsturiskos laikos tāds esot dzīvojis.
"Šī zivs patiešām izskatās 80 miljonus gadu veca - tā ir tik aizvēsturiska, ka izskatās, kā nākusi no cita laikmeta," komentējis Bougs.
Pēc ihtiologu vārdiem, šī zivs parasti mitinās aptuveni 1200-1500 metru dziļumā, bet zvejnieki konkrēto eksemplāru izvilkuši no 700 metru dziļuma. Līdz ar to var teikt, ka zivij nepaveicās, ka bija izdomājusi uzpeldēt nedaudz augstāk.
"Šai zivij ir 300 zobi vismaz 25 rindās, un, ja iekļūsiet viņas mutē, ārā vairs netiksiet. Zobārstam droši vien būtu jautri, bet nedomāju, ka ar šādu briesmoni jūs gribētu pirms miega biedēt savus bērnus," ironizējis Bougs."
Zemūdens pasaule Floresa salā un Aloras salā Indonēzijā. Uzskata, ka šeit atrodas labākās niršanas un snorkelēšanas vietas Indonēzijā.
Floresa sala ir viena no Mazo Zundu salām, kura ir veidojusies vulkānisko aktivitāšu laikā. Salas platība ir 14 300 km2. Tā atrodas Indonēzijā uz austrumiem no Javas salas. Uz salas dzīvo aptuveni 1,5 miljoni iedzīvotāji. Salas lielākā pilsēta ir Maumere. Populārākās niršanas vietas atrodas salas ziemeļu piekrastē.
Aloras sala ir lielākā sala Aloru arhipelāgā, Indonēzijas dienvidaustrumu daļā. Aloras salas platība ir 2800 km2 un šeit dzīvo aptuveni 145 tūkstoši iedzīvotāju. Tiek uzskatīts, ka Aloras sala ir viena no labākajām niršanas un snorkelēšanas vietām Indonēzijā.
Sarkanās jūras daivsaitā Gota Abu Ramada noteikti pabijis katrs daiveris, kurš daivbrīvdienas pavadījis Ēģiptes kūrortā Hurgadā. Un manuprāt, Gota Abu Ramada ir tas daivsaits, kur vienmēr būs ko redzēt, īpaši jau ja nirsiet Akvārija daļā :)
Noskatījos šo video un atkal sagribējās uz Hurgadu... Un nekas man nebūtu pret niršanu arī Abu Ramada :) Vispār būs jāpārskata logbuki - varbūt jau kādu 500-to daivu tieši Gota Abu Ramada var atzīmēt :)
Senotes atrodas Jukatanas pussalā Meksikā. Ārpus Meksikas līdzīgas akas ir sastopamas arī Austrālijā, Kubā, Turcijā un dažās Eiropas valstīs. Tomēr vienīgi Meksikā senotes ir bieži sastopamas, bet citās valstīs tās ir ļoti reta parādība.
Vārds ”senote” ir atvasināts no maiju "ts'onot" un tas nozīmē "aka". Maiji senotes arī dēvēja par "vārtiem uz mirušo valstību" un uzskatīja, ka to ūdeņi ir svēto. Bet ģeologi par senotēm sauc dabiskas kaļķakmens akas jeb karsta piltuves.
Senotes veidojas kaļķakmenī, kas laika gaitā lietus ūdeņiem iesūcoties zemē, kļuvis porains. Ar laiku kaļķakmens virsējais slānis iegrūst veidojot akas. Meksikā senotes veido lielas alu - labirintu sistēmas. Šīs applūdušās zemūdens alas ir ļoti interesantas nirējiem, īpaši alu daivinga cienītājiem.
Kad diena pavadīta nirstot - pēc daivinga neaizmirstiet parūpēties arī par savu ekipējumu, tai skaitā hidrotērpu. Pirmkārt - neturiet to tiešā saulē vai neatstājiet karstā automašīnā. Un, protams, nekad nemazgājiet veļas mazgājamajā mašīnā.
Vislabāk cik ātri vien iespējams izmērcējiet savu "slapjo" hidrotērpu tvertnē ar aukstu vai remdenu saldūdeni - karsts ūdens var izraisīt zināmu hidrotērpa elastības zudumu. Ūdenim, kurā tiek skalots hidrotērps, var nedaudz pievienot cepamo sodu vai "slapjajiem" hidrotērpiem paredzēto šampūnu. Vieglu tīrīšanas līdzekļa izmantošana palīdzēs novērst hidrotērpa sasmakšanu. Un atcerieties - nekad neizmantojiet balinātāju!
Foto: talesofpaloalto.com
Mērcējiet hidrotērpu apmēram 30 minūtes, tad izgrieziet hidrotērpu ar iekšpusi uz āru un mērcējiet ūdenī vēl kādas 30 minūtes.
Kamēr hidrotērps mirkst, ar zobu birstīti iztīriet tā rāvējslēdzēju un "lipīgos" hidrotērpa elementus.
Pēc tam, kad hidrotērps ir izmērcēts ūdenī rūpīgi to noskalojiet ar šļūteni - gan no ārpuses, gan iekšpuses.
Kad tas viss paveikts, uzkariet hidrotērpu ar iekšpusi uz āru uz plata pakaramā (standarta šaurie pakaramie īsti neder - tie veido rievas hidrotērpa plecu daļā) un novietojiet žūt vietā, ko neapspīd tieši saules stari. Kad hidrotērps izžuvis, izgrieziet to uz labo pusi un atstājiet vēl žūt.
Foto: overland-underwater.com
Pēc tam, kad hidrotērps pilnībā izžuvis (ir sauss gan no ārpuses, gan iekšpuses) pārbaudiet vai hidrotērps kaut kur nav ieplīsis, īpaši pārbaudiet tā vīles. Un, ja nepieciešams, uzlieciet papildus šuves vai ielāpus, izmantojot noturīgus neilona diegus vai pielīmējot neoprēna ielāpus ar speciālo neoprēna līmi. Pārbaudiet arī hidrotērpa rāvējslēdzēju.
Tad ieeļļojiet tā rāvējslēdzēju un, ja iespējams, atstājot uz pakaramā, novietojiet glabātuvē. Ja nav iespējams atstāt hidrotērpu uz pakaramā, viegli salokot novietojiet to plauktā, pa vidu liekot vai nu saburzītas avīzes, vai vecus t-kreklus - tādā veidā hidrotērps saglabās formu un tam neveidosies izteikti locījumi. Bez tam pārliecinieties lai uz salocītā hidrotērpa netiktu uzlikts kaut kas smags kas varētu veidot locījumus vai saspiedumu, tādējādi konkrētajās vietās radot neoprēna bojājumus.
Glabājiet hidrotērpu telpā ar konstantu temperatūru.
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder jūrasgovju dzimtai (Dugongidae). Jūrasgovs ir vienīgā suga, kas izdzīvojusi līdz mūsdienām kādreiz tik plašajā jūrasgovju dzimtā. Tā ir vienīgā suga jūrasgovju ģintī (Dugong) un apakšdzimtā Dugonginae.
Jūrasgovs dzīvo plašā teritorijā Indijas un Klusā okeāna piekrastes seklajās jūrās, sākot ar Āfrikas austrumkrasta jūrām un beidzot ar Austrāliju. Jūrasgovis ir atkarīgas no jūras zālēm, kas aug seklajos piekrastes ūdeņos, tām ir nepieciešams nelielos daudzumos saldūdens, kā arī tām patīk līči, kas pasargāti no atklātiem okeāna vējiem.
Jūrasgovīm kā visām sirēnām ir liels, vārpstas formas ķermenis, ar biezu, gludu ādu. Jūrasgovs piedzimstot ir gaišā krēma krāsā, bet, paliekot vecākai, tā kļūst tumšāka; brūna vai tumši pelēka. Uz ķermeņa šur un tur ir īss apmatojums.
Tai nav redzamas pakaļkājas, kas kā rudimentāri izaugumi slēpjas dziļi muskuļu slānī. Priekškājas ir ieguvušas airkāju formu, ar tām jūrasgovs peldot manevrē. Bet ar astes kustību uz augšu un leju jūrasgovs kā ar dzenskrūvi stumj sevi uz priekšu. Jūrasgovi ir viegli atšķirt no lamantīniem pēc astes. Jūrasgovīm aste ir līdzīga delfīnu astei, kā arī to galvaskausa forma ir atšķirīga, un zobi pretēji lamantīniem neatjaunojas atkal un atkal. Toties jūrasgovīm ir ilkņi, kas lēni aug ieslēpti smaganās līdz dzimumbrieduma sasniegšanai. Sasniedzot dzimumbriedumu, tēviņiem izšķiļas ilkņi. Mātītēm ilkņi turpina augt slēptā veidā, un reizēm vēlākos gados arī kļūst redzami.
Jūrasgovij ir neliels snuķis, kas karājas uz leju un ir piemērots, lai ganītos pa jūraszālēm, kas aug uz jūras dibena. Purna galā ir divas nāsis, ieelpojot gaisu, jūrasgovs snuķi uzloka uz augšu, lai gaisam būtu vieglāk ieplūst plaušās. Jūrasgovis nekad nepamet ūdeni, tās izbāž galvu no ūdens tikai, lai ieelpotu. Zem ūdens bez ieelpas jūrasgovs var palikt 6 minūtes. Reizēm, lai ieelpotu, jūrasgovs paceļas vertikāli un atbalstās pret asti.
Starp priekškājām tai ir piena dziedzeri, tāpat kā tas ir ziloņiem, kas ir tuvākais radinieks jūrasgovij uz sauszemes. Tāpat kā Amazones lamantīnam jūrasgovij uz priekškājām nav nagu. Tāpat kā citām sirēnām jūrasgovij ribas un citi garie kauli ir ļoti blīvi, tiem ir ļoti maz vai vispār nav kaulu smadzeņu. Kauli ir ļoti smagi, un ir vieni no visblīvākajiem kauliem dzīvnieku pasaulē.
Jūrasgovis kopumā ir mazākas par lamantīniem, izņēmums ir Amazones lamantīns. Pieaugusi jūrasgovs sasniedz 2,4 - 3 m un sver 230 - 500 kg. Lielāko īpatņu augums reti pārsniedz 3 metrus. Mātītes bieži ir lielākas par tēviņiem. Lielākā zināmā jūrasgovs bija Indijas krastā izskalota mātīte, kuras garums bija 4,03 metri, un tās svars bija 1018 kg.
Jūrasgovs kā visas sirēnas ir veģetāriete. Tā ēd noteiktas jūraszāles. Atšķirībā no lamantīniem jūrasgovis ēd tikai no jūras dibena. Tās izrauj zāles ar visām saknēm, izrokot tās ar saviem snuķiem. Tādēļ jūrasgovs muskuļotais snuķis konusveidīgs, salīdzinot ar lamantīna snuķi.
Vecākais zināmais jūrasgovs attēls ir 5000 gadus vecs. Tas tika atrasts Tambuna alā Malaizijā 1959. gadā. Gleznojumu ir tapis neolīta laikā.
Mūsdienās zoodārzos dzīvo tikai 6 jūrasgovis. Viena dzīvo Japānas Tobas pilsētas zoodārza akvārijā, viena Singapūras akvārijā, četras Indonēzijas akvārijā. Indonēzijas jūrasgovis ir izglābtas no vietējiem zvejniekiem, kas tās bija saķēruši. Un vēl divas dzīvo Austrālijā Sidnejas akvārijā.
Cik gan pazīstama ir Sarkanās jūras zemūdens pasaule :) Video apkopoti kadri no Šarm el Šeikhas (Ēģipte) apkārtnes daivsaitiem - Tiran Jackson Reef, Tiran Thomas Reef, Tiran Gordon Reef, Tiran Woodhouse Reef, Lighthouse near Shark / Yolanda Reef Ras Mohammed, Naama Bay (naktsdaivs), Temple, Ras Katy, Ras um Sid, Middle Garden, Far Garden, Ras Bob, Ras Nasrani, "Dunraven" vraks, Ras Ghazlani, Ras Za'atar.
Anglijā uzbūvētā kravas kuģa „Thistlegorm” vraks visticamāk ir uzskatāms par vispopulārāko Sarkanās jūras vraku. "Thistlegorm" tika uzbūvēts 1940.gadā Lielbritānijas kuģu būvēšanas kompānijā „Tompsons un dēli”. Kuģis bija 126m garš, tā kravnesība bija 5000t, bet ātrums 10,5 mezgli. Apdrošināšanas kompānija „Loid” šo kuģi reģistrēja kā vienu no 100 augstākās klases kuģiem. Tā kā tas bija kara laiks, "Thistlegorm" bija aprīkots arī ar 350mm lielgabalu, zenīta lielgabalu un ložmetējiem.
Jāteic, ka savā pastāvēšanas laikā kuģis veica trīs reisus, bet ceturtais reiss izrādījās liktenīgs. Pirmais „Thistlegorm” reiss bija uz Ziemeļameriku, tad uz Indiju un Argentīnu. Kā kuģa ceturtā reisa galapunkts bija nozīmēta Sarkanā jūra. 1941.gada septembrī „Thistlegorm” devās no Glazgovas, uz īsu brīdi, lai papildinātu ogļu krājumus, pieturēja Keiptaunā, un tad uzņēma kursu uz ziemeļaustrumiem. Kuģis peldēja pa Sarkano jūru līdz sasniedza Gubal līci, kur 1941.gada 6.oktobrī 1:30 naktī „Thistlegorm” cieta no vācu bumbvedēju uzbrukuma un nogrima.
Šajā reisā „Thistlegorm” veda munīciju, ekipējumu un tehniku 8.Lielbritānijas armijai. Kuģa kravā bija „Bedford” kravas automašīnas, „Morris” automašīnas, „BCA” motocikli, liels daudzums „Lin-Enfild” šautenes, dažādas rezerves daļas, ģeneratori, ekipējums karavīriem, medikamenti, bet „Thistlegorm” 3. un 4. tilpnē atradās lieli dažādu sprāgstvielu krājumi – prettanku mīnas, artilērijas lādiņi, patronas un granātas. Uz kuģa klāja atradās divi tanki, divas lokomatīves un četri vilciena vagoni.
Liktenīgajā naktī vācu bumbvedēji „Henkel 111” veica uzbrukumu kuģu karavānai (apmēram 20 kuģu) – lidotāji kā uzbrukuma mērķi izvēlējās kuģi, kurš varēja vest vislielāko kravu. „Thistlegorm” komanda pat nepaguva pielādēt lielgabalu, kad pirmā vācu bumba trāpīja 4.tilpnei. Vācu lidotājiem nebija priekšstata cik nozīmīgu kravu veda „Thistlegorm”. Jāteic, ka arī milzīgais kravas apjoms bija par iemeslu tam, ka kuģis tik ātri nogrima. Bez tam 4.tilpnē sprāgstošās munīcijas sadalīja kuģi divās daļās. Pasaule par „Thistlegorm” vraku uzzināja 1956.gadā, kad Žaks Īvs Kusto veica ieniršanu uz šo nogrimušo kuģi. Slavenais zemūdens pasaules pētnieks atklāja, ka kuģa vraks praktiski ir neskarts – viss atradās savās vietās, tieši tā kā kuģa bojāejas brīdī. Un tā tas ir saglabājies arī līdz pat šim brīdim.
Jāatzīmē gan ka 2007.gada nogalē HEPCA (Hurghada Environmental Protection and Conservation Association) veica vraka konservācijas darbus – tika izurbti caurumi vraka metāla korpusā, lai tādā veidā likvidētu gaisa „kabatu” veidošanos, kas veicinātu vraka bojāšanos. Tāpat HEPCA izveidojusi jaunu pietauvošanās sistēmu pie „Thistlegorm” vraka.„Thistlegorm” vraks atrodas 16-33m dziļumā. Un neviens Sarkanās jūras Ziemeļu maršruta daivsafari neiztiek bez šī slavenā vraka apmeklējuma.
Sardīņu migrāciju Dienvidāfrikas Republikas dienvidaustrumu piekrastē var vērot no maija līdz jūlijam. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka vērot sardīņu migrāciju ir zemūdens fotogrāfu un video operatoru sapnis.
Kapas sala ir neliela sala Malaizijā. Tā ir tikai 2km gara un kilometru plata. Tātad arī mazāk apdzīvota un tūristu apmeklēta kā citas salas.
Ceļotāji Kapas salu galvenokārt apmeklē lai sauļotos, snorkelētu un nirtu. Zemūdens pasaule šeit ir krāšņa un daudzveidīga. Daiveri šeit var vērot ne tikai visdažādāko sugu zivis, bet arī jūras bruņurupučus. Kapas salas piekrastē atrodams arī 2.Pasaules kara japāņu kuģa vraks.
Nakts daivs ar manta rajām Kona, Havaju salās. Es pat teiktu, ka tas vairāk līdzinās nakts šovam ar manta rajām, nekā tradicionālajam nakts daivam. Bet vienalga iespaidīgi :)
Skaists zemūdens video, bez tam šī video pilnā versija 2014.gadā starptautiskajā festivālā "Pelagos" (Roma, Itālija) atzīta par labāko profesionālo īsfilmu, arī "European Dive Show Video Festival" atzīta par labāko. Filmas autori - Nino Del Duca un Andrejs Pavlovs.
Ieskats Skotijas zemūdens pasaulē. Bez tam, Skotijas ūdeņos iespējams vērot arī gigantiskās haizivis (Cetorhinus maximus) - tās izmēra ziņā ir otrās lielākās zivis, pirmajā vietā ir vaļhaizivis.
Gigantiskās haizivis var sasniegt pat 15m garumu, lai gan pārsvarā šīs sugas haizivis ir ap 9m garas. Gigantiskās haizivis var svērt pat līdz 4t. Tāpat kā vaļhaizivis, arī gigantiskās haizivis pārtiek no planktona, vienīgā atšķirība - gigantiskās haizivis ūdeni ar planktonu nevis iesūc ar ūdeni kā vaļhaizivis, bet gan peldot ar atvērtu muti caur žaunām izfiltrē visu, kas nonāk mutē.
Video ar frīdaivera Gijoma Neri (Guillaume Nery) lēcienu Dean's Blue Hole Bahamu salās.
Gijons Nerī ir franču frīdaiveris, kurš specializējies frīdaivinga kategorijā "Constant Weight". Vairākkārt uzstādījis Pasaules rekordus. 2008.gadā bez papildus ekipējuma, vien pleznās, sasniedzis 113m dziļumu.
.jpg)
