Daivings Kapas salā Malaizijā - video

        

Vēl neliels ieskats Kapas salas (Malaizija) zemūdens pasaulē. Sala ir daiveriem interesants ceļojuma galamērķis - koša un dažāda zemūdens pasaule. 

Un ja kas - sen nav bijis video ar mazajiem jūras gliemjiem :)

Dejas ar jūras lauvām - video

        

Joramam Zekri (Yoram Zekri) no "Blueshift Freediving" nirstot  Karnakas salas piekrastē, Pērtā, Austrālijā izdevās satikt ļoti draudzīgus jūras lauvas. 

Mūžībā aizgājsi Haizivju Lēdija Eugēnija Klarka

Eugēnija Klarka (foto: fcsw.net)

Vakar, 25.februārī mūžībā aizgājusi Haizivju Lēdija doktore Eugēnija Klarka (Eugenie Clark). Pasaulē dr.Klarka zināma kā pioniere zivju un īpaši haizivju pētniecībā. Haizivju lēdija iedvesmojusi daudzus haizivju biologus un dabas aizsardzības entuziastus. Eugēnija Klarka mūžībā aizgāja 92 gadu vecumā.

Eugēnija Klarka piedzima Ņujorkā (ASV) 1922.gada 4.maijā japānietes un amerikāņa ģimenē. Peldēt viņa iemācījās jau līdz divu gadu vecumam un iemīlēja haizivis jau agrā bērnībā. Jūras bioloģei patika stāstīt, kā 9 gadu vecumā viņa apmeklējot akvāriju un vērojot zivis domājusi, kā tas būtu, piemēram, peldēt tur kopā ar haizivīm.

Eugēnija Klarka (foto: sportdiver.com)

Klarka piepildīja savu sapni kļūt par okeāna pētnieci 1942.gadā Hantera koledžā saņemto diplomu zooloģijā, bet vēlāk doktora grādu Ņujorkas univerisitātē. 
Pēc 2.pasaules kara, kad Klarka sāka darboties jūras bioloģijā jomā, tajā bija tikai dažas sievietes, nemaz nerunājot par japāņu izcelsmes amerikānietēm - šajā sfērā dominēja vīrieši. Eugēnija Klarka un Silvija Ērla (Sylvia Earle) bija vienas no pirmajām, kuras kļuva par skolotājām un iedvesmotājām jaunai sieviešu - jūras biologu paaudzei.
Pēc aspirantūras laikā veiktajiem pētījumiem Klusā okeāna dienvidu daļā, 1953.gadā iznāca Klarkas autobiogrāfija "Sieviete ar šķēpu" ("Lady With a Spear"), kas kļuva par starptautisku bestselleri, bet Haizivju Lēdija tika uzaicināta strādāt Skripsa Okeanoloģijas institūtā (Scripps Institution of Oceanography). Tieši šeit viņa iemācījās nirt ar akvalangu. 

Eugēnija Klarka (foto: sptimes.com)

Klarka darbojās Ņujorkas Zooloģijas biedrībā (tagad Wildlife Conservation Society) un Amerikas Dabas muzejā līdz 1955.gadā pārcēlās uz Floridu, kur Sarasotā nodibināja Cape Haze jūras laboratoriju (tā vēlāk tika pārdēvēta par Mouta Jūras laboratoriju (Mote Marine Laboratory) - šeit dr.Klarka pievērsās vēl nopietnākai haiziviju izpētei, tai skaitā pētot arī dažādus nozvejas aspektus, koraļļu rifu restaurāciju, veicot dažādus pētījumus saistībā ar jūras biomedicīnu, kā arī iedziļinoties vēl daudzos citos jautājumos.
1968.gadā Klarka uzsāka darbu Merilendas universitātē, kur viņa pasniedza jūras bioloģiju līdz pat aiziešanai pensijā 1992.gadā.
Jāatzīmē, ka līdz 1950-tajiem gadiem, kad Klarka uzsāka haizivju pētīšanu, šie zemūdens iemītnieki tika uzskatīti par mēmiem un nāvējoši bīstamiem. "Pēc vairākiem pētījumiem es sāku saprast, ka šie "zemūdens gangsteri" ir ieguvuši sliktu reputāciju", atzina doktore Klarka. 
Lai gan Klarka pētīja arī citas zivis - atklāja vairākas jaunas zivju sugas un dažas par tika nosauktas viņai par godu - tomēr galvenais Haizivju Lēdijas darbs bija veltīts haizivju izpētei un sabiedrības baiļu no haizivīm kliedēšanai, kas īpaši bija pastiprinājušās pēc 1975.gada, kad tika uzņemta filma "Žokļi". Viens no viņas rakstiem, kas tika publicēts "National Geographic" saucās "Haizivis: lieliskas un nesaprastas".   

Eugēnija Klarka (foto: grindtv.com)

Haizivju Lēdija publicējusies daudzos zinātniskos žurnālos, veidojusi tv raidījumus, raktījusi tādiem populāriem žurnāliem kā "National Geographic" un "Science Digest". Viņa ir arī sarakstījusi trīs grāmatas: "Lady with a Spear" (1953), "The Lady and the Sharks" (1969) un "The Desert Beneath the Sea" (1991).
Kā atzīst Klarkas draugs un kolēģis - zemūdens fotogrāfs Deivids Doblets (David Doubilet) - "Viņas dotais ieguldījums ir apbrīnojams."

Info: Wikipēdija un www.nationalgeographic.com  

Sardīņu migrācija Moalboal, Filipīnās - video

       

Moalboal, Cebu (Filipīnas) uzņemts video, kurā skatāma sardīņu migrācija. Moalboal ir iecienīta vieta nirēju vidū - ne tikai ērta piekļuve niršanas vietām, bet arī ļoti krāšņa un daudzveidīga zemūdens pasaule.

"Rosalie Moller" vraks - Sarkanā jūra, Ēģipte

Foto: ds-tours.fr

Kuģis „Rosalie Moller" tika uzbūvēts 1910.gadā Glāzgovā, Skotijā. Sākotnēji gan tas saucās „Francis", bet mainoties īpašniekiem ieguva līdz pat šim brīdim zināmo nosaukumu – „Rosalie Moller". 

Attēls: uemis.org

Kuģa pēdējais ceļojums sākās 1941.gada jūlija beigās un tā galamērķis bija Aleksandrija, Ēģiptē. Šī paša gada oktobrī „Rosalie Moller" veiksmīgi bija sasniegusi Sarkano jūru un pietuvojoties Suecas kanālam noenkurojās tā saucamajā „Drošas enkurošans zonā", lai gaidītu tālākos norādījumus. Jāpiebilst, tas bija kara laiks, tāpēc kuģošana pa Suecas kanālu bija diezgan nedroša – vācu lidmašīnu uzbrukumu dēļ. Tieši tāpēc kuģiem nācās pavadīt laiku „Drošas enkurošanās zonā", gaidot savu rindu, lai varētu izbraukt caur Suecas kanālam. Šajā laikā bija noticis arī negadījums – divi kuģi bija saskrējušies Suecas kanālā un tādā veidā kuģu satiksme pa kanālu bija gandrīz bloķēta, jāteic, ka tas bija galvenais iemesls, kāpēc arī „Thistlegorm" gandrīz divas nedēļas bija spiests uzkavēties šajā pašā „Drošas enkurošanās zonā", kur to diemžēl pārsteidza vācu lidmašīnu uzlidojums. Jāatzīmē arī fakts, ka līdz tam „Drošas enkurošanās zona" tiešām bija droša, jo pretinieka lidmašīnas reti riskēja lidot tik tālu uz dienvidiem. 

Attēls: wrecksite.eu

Viss mainījās, kad Vācu Izlūkdienests bija saņēmis informāciju, ka pa Suecas kanālu plānots pārvietoties lielam kuģim (iespējams, „Queen Mary") uz kura varētu atrasties apmēram 1200 Lielbritānijas armijas karavīru – papildspēki Ziemeļāfrikas pozīciju nostiprināšanai. Krētā bāzētajai vācu armijas gaisa flotei bija uzdots atrasts šādu lielu kuģi un to iznīcināt. 6.oktobrī šādā vācu bumbvedēju uzbrukumā tika nogremdēts „Thistlegorm", tikai divas dienas vēlāk – 8.oktobrī tieši tādu pašu likteni piedzīvoja arī „Rosalie Moller".

Kuģis „Rosalie Moller"  ir 108m garš, vraks atrodas 17m – 50+m dziļumā. 

„Rosalie Moller" vraka koordinātas: 27°39'03"N, 33°46'17"E

         


Info: www.touregypt.net , www.divesitedirectory.co.uk , www.wrecksite.eu

"Ride of the Valkyrie" video no "Sharkman Video Productions" kolekcijas

         

Ēģiptē, Sakanās jūras Ras Mohammed dabas parkā filmēts video. Autors Nino Del Duka (Nino Del Duca), "Sharkman Video Productions".

Jūras slimība

Foto: blog.erispervane.com

Jūras slimība (kinetoze) ir stāvoklis ko izraisa acu un vestibulārās sistēmas uztvertās kustības nesakritība. Par tās cēloni visbiežāk uzskata kļūdainu organisma aizsargreakciju - smadzenes uz nesakritību starp no maņu orgāniem saņemtajiem signāliem reaģē kā uz saindēšanās radītām halucinācijām un mēģina atbrīvoties no iespējamiem toksīniem. Jūras slimības raksturīgākie simptomi ir nelabums, vemšana, reibonis un nogurums. 

Uzņēmība pret jūras slimību ir dažāda - ir cilvēki, kuri ir ļoti uzņēmīgi pret jūra slimību un kuriem tā var parādīties jau atrodoties uz nekustīga kuģa, bet ir arī cilvēki, kuri pret jūras slimību ir praktiski nejūtīgi. Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa cilvēku jūras slimības uzņēmības skalā ir apmēram pa vidu.

Par jūras slimības tuvošanos var liecināt arī vairāki simptomi - drebuļi, galvassāpes, kuņģa dedzināšana. Ja zināt, ka jums var parādīties jūras slimības simptomi, jau laikus parūpējieties par līdzekļiem tās novēršanai. 

* Medicīniskie preparāti. Gatavojoties daivceļojumam konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu - viņš ieteiks medikamentus jūras slimības novēršanai, kā arī norādīs kādus tieši medikamentus labāk lietot, ja plānojat nirt un nevis tikai atpūsties uz kuģa klāja. Jūras slimības novēršanai ir pieejamas gan tabletes, gan plāksteri - tos iesaka lietot tiklīdz parādījušies pirmie simptomi vai pat pirms izbrauciena sākuma. Jāatceras, ka medikamenti parasti iedarbojas uz vestibulāro aprātu, tāpēc pēc to lietošanas var būt orientācijas problēmas. Parasti no medikamentiem var ieteikt draminu un aeronu. Parastā deva ir 1-2 tabletes pirms došanās uz daivbotu.

* Tiek uzskatīts, ka labākais dabīgais produkts jūras slimības simptomu novēršanai ir ingvers, tas jālieto pirms došanās jūrā — tādā veidā tiks novērsta vemšana.

* Pirms došanās uz botu centieties neēst treknu un skābu pārtiku.

* Dzeriet daudz vairāk ūdeni, atturieties no kafijas un sulām - tās satur skābes un nevajadzīgi kairina kuņģa gļotādu. 

* Viedokļi variē, bet tiek uzskatīts, ka tukšā dūšā ir grūtāk cīnīties ar jūras slimību. Tāpēc kaut ko nedaudz apēdiet - vislabāk maizi vai vēl kādus miltu izstrādājumus, šāda pārtika tas būs daudz labāka kā, piemēram, gaļas vai olu ēdieni. 

* Uz daivbota izvairieties no noslēgtām telpām, labāk atrodieties svaigā gaisā. 

* Ja ir aizdomas par jūras slimību - palieciet uz klāja un vērojiet horizontu vai atgulieties un aizveriet acis. 

* Nelasiet, neskatieties kino - tas tikai var pastiprināt jūras slimības simptomus. 

* Atslābinieties un nenervozējiet. Nemiers var tikai pastiprināt jūras slimību.

Atcerieties, ja nespējat kontrolēt jūras slimību, ja jūtat, ka vemsiet - nepretojieties, pēc tam kļūs labāk. Un atcerieties arī par aizvēja pusi. 

Info: Wikipēdija, www.sportdiver.com 

"Nemo 33" atklāta unikāla zemūdens fotogrāfiju izstāde

Foto: deeperblue.com

19.februārī Beļģijas galvaspilsētā Briselē esošajā baseinā "Nemo 33" atklāta unikāla zemūdens fotogrāfiju izstāde. Beļģu frīdaiveris un zemūdens fotogrāfs Freds Bails (Fred Buyle) zem ūdens izstādījis 14 lielformāta fotogrāfijas, kuras iespējams aplūkot tikai ienirstot baseinā. Zemūdens fotogrāfiju izstāde baseinā "Nemo 33" būs skatāma līdz 24.martam.

Info: www.deeperblue.com 

Izraēlas daiveri atraduši apslēptus dārgumus

Foto: bbc.co.uk

Izraēlas daiveri nirstot Vidusjūrā Kesarijas līcī uzgājuši šajā reģionā lielāko Viduslaiku zelta monētu krātuvi. Apslēptos dārgumus atraduši vietējā daivkluba nirēji. Atradums sastāda apmēram divus tūkstošus monētu, kuras tiek datētas ar X - XII gadsimtu.

Daiveri apsekojot līci Kesarijas nacionālā parka teritorijā zem ūdens atrada vairākas zelta monētas, atradumu viņi parādīja daivkluba direktoram, kurš sazinājās ar Izraēlas Senlietu pārvaldes Jūras arheoloģijas departamentu.

Jūras arheoloģijas departamenta eksperti ieradās vietā, kur tika atrasti apslēptie dārgumi, un izmantojot metālmeklētājus atrada apmēram divus tūkstošus zelta monētu. Atrastās monētas ir dažādu nomināciju un kādreiz tikušas izmantotas kā maksāšanas līdzekļi Fatimīdu kalifātā. 

Izraēlas Senlietu padome atzinusi, ka atradums ir nenovērtējams. 

Jūras arheoloģijas departamenta direktors Kobi Šarvits paziņojis, ka atraduma vietā tiks veikti zemūdens arheoloģiskie izrakumi, kuru, kā viņš cer, palīdzēs izskaidrot apslēpto dārgumu izcelsmi. 

Foto: bbc.co.uk

"Iespējams te nogrimis kuģis, kas bija ceļā uz Kairu vedot iekasētos nodokļus," pieļauj Kobi Šarvits. "Bet iespējams, ar šīm monētām bija iecerēts samaksāt kara garnizonā, kurš bija izvietots Kesarijā un aizsargāja pilsētu."

Ir arī teorija, ka nauda piederējusi kādam liela tirdzniecības kuģa īpašniekam, kurš nodarbojās ar dažādu preču tirdzniecību piekrastes pilsētās un ostās. 

Kopējais dārgumu svars ir apmēram 9 kg. Tiek uzskatīts, ka dārgumi tika izskaloti tuvāk krastam ziemas vētru laikā. 

Atrastās monētas tagad ir Izraēlas valsts īpašums. Atradēji par dārgumu atrašanu nav saņēmuši nekādu atlīdzību. 

Fatimīdu kalifāts bija arābu valsts Viduslaikos. Tās centrs atradās Kairā un savas varenības laikos Fatimīdu kalifāta teritorijā atradās Ēģipte, Magribs, Palestīna un Sīrija. Fatimīdu kalifāts valdīja Ziemeļāfrikā no 909.gada līdz 1171.gadam.

Info: www.bbc.co.uk 

Zivju mākonis - video

         

Krāsainā zemūdens pasaule - video

        

Krāsains zemūdens video, kurā apkopoti kadri no Bali, Indonēzijas, Filipīnām un Maldivu salām. 

Galvenie ieteikumi uzsākot nakts daiva plānošanu

Foto: divebuzz.com

Plānojot nakts daivu der atcerēties:

- ekipējumu vislabāk sagatavot jau laicīgi - kamēr vēl gaišs.

- nakts daivam paredzētajos lukturos ielieciet jaunas baterijas vai uzlādētu akumulatoru.

- rūpīgi pārrunājiet daivplānu, shēmā vai kartē izpētiet niršanas maršrutu, nosakiet maksimālo daiva dziļumu, kā arī maksimālo daiva ilgumu. 

- atkārtojiet zemūdens signālus.

- pārrunājiet arī rīcību neplānotās situācijās.

- neaizmirstiet kompasu, jo nakts daivā kompass ir obligāti nepieciešams.

- ja nirstat no daivbota - zem bota 5m dziļumā izvietojiet mirgojošu lukturi un rezerves balonu ar regulatoru.

- uz bota vai krastā (ja nirstat no krasta) atstājiet cilvēku, kurš vēros daiva norisi,  varēs sniegt dažādu palīdzību, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt glābšanas dienestus.

- neaizmirstiet arī par par siltām drēbēm un karstiem dzērieniem, kas jūs sagaidīs uz bota vai krastā. 

Galvenās problēmas, kas var rasties nakts daiva laikā

Foto: dcambrose.com

Gatavojoties nakts daivam jāatceras, ka nakts daiva laikā var gadīties arī problēmas. Tāpēc plānojot ieniršanu diennakts tumšajā laikā izanalizējiet iespējamās problēmas un pārrunājot to risinājumu.

Izdzisis lukturis.

Var gadīties, ka zem ūdens izdziest lukturis. Tieši šādai situācijai paredzēts rezerves lukturis. Nomainiet izdzisušo lukturi pret rezerves lukturi, informējiet par šo notikušo pārinieku un daivgidu. Pēc notikušā arī jāpārtrauc daivs un jāpeld krasta vai bota virzienā.  

Ļoti reti, bet tomēr var gadīties situācija, kad tūlīt pēc luktura izdzišanas izdziest arī rezerves lukturis. Šādā gadījumā nekavējoties jāpeld pie pārinieka un jāpalūdz viņa rezerves lukturis. Protams, tas notiek ļoti, ļoti reti, bet var gadīties, ka daivbadija rezerves lukturis arī nedarbojas - šādā situācijā, kad uz diviem daiveriem ir tikai viens lukturis, jums, izmantojot badija lukturi, ievērojot visus drošas izniršanas noteikumus, nekavējoties jāiznirst virs ūdens. Un jāatgriežas uz bota vai krastā (atkarībā kā plānots daivs) peldot virs ūdens.

Pazudis pārinieks.

Foto: oceans5.co

Situācijā, ja esat pazaudējis badiju - vispirms meklējiet luktura gaismu. Lai meklēšana būtu vieglāka, uz īsu brīdi aizsedziet ar plaukstu savu lukturi, tad pārinieka luktura gaisma būs labāk ieraugāma. Daivbadija meklēšana ilgst ne vairāk kā vienu minūti. Pēc tam nepieciešams iznirt un turpināt meklēšanu virs ūdens. Kad esat izniris izņemiet lukturi no ūdens tā, lai luktura stars apspīdētu ūdens virsmu. Tādā veidā jums būs vieglāk pamanīt savu pārinieku.

Esat apmaldījušies.

Ja saprotat, ka esat apmaldījies un nezināt kurp peldēt, vispirms nomierinieties un atjaunojiet orientierus - pēc kompasa un dabīgajiem orientieriem. Ja jums neizdodas atjaunot orientierus, tad ziņojiet par to pāriniekam un uzsāciet izniršanu.  Virs ūdens noregulējiet pēc kompasa virzienu uz krastu vai botu. Ja balonā ir daudz gaisa, tad noorientējušies, kurp jāpeld, varat turpināt niršanu (ja to pieļauj ieplānotais dziļums un ieniršanas laiks).

Nakts daivs

Foto: sdtn.com

Ieniršanas naktīs — tā ir vēl viena iespēja gūt jaunus, neaizmirstamus iespaidus un iepazīt zemūdens pasauli savādākā veidā. Nakts daivi parasti tiek uzsākti pēc saules rieta (diennakts tumšajā daļā). Šajā laikā zem ūdens pamostas un no savām slēptuvēm izlien daudzi zemūdens iemītnieki, kurus dienas laikā nevar redzēt. Piedevām, daudzas zivis naktī guļ, un tāpēc tām var piepeldēt ļoti tuvu klāt. 

Gatavojoties nakts daivam jāatceras vairākas lietas, kas saistītas ar ekipējumu. Lai gan ekipējums, dodoties nakts daivā maz atšķiras no ekipējumu, kas tiek izmantots nirstot dienas laikā, tomēr ir pāris nianses, kurām vajadzētu pievērst uzmanību. 

Foto: parrotsdivecenter.com

Plānojot niršanu diennakts tumšajā laikā daiverim galvenā nepieciešamā lieta ir lukturis. Dodoties nakts daivā nirējam līdzi jābūt vismaz diviem lukturiem - pamatlukturim un rezerves lukturim. Pirms došanās zem ūdens pārbaudiet vai lukturi darbojas, vai baterija vai akumulatori ir pietiekoši uzlādēti. Pārbaudiet arī vai visi lukturu stiprinājumi, drošības siksniņas ir kārtībā. 

Pirms pašas došanās ūdenī pārbaudiet visu ekipējuma nokareno elementu stiprinājumus, īpašu uzmanību pievērsiet tam, vai oktopuss un konsole ir kārtīgi nostiprināti - tā, lai tie niršanas laikā nevarētu aizķerties aiz koraļļiem vai nesaceltu dūņas velkoties pa gultni. 

Nakts daivam arī ieteicas izvēlēties garo hidrotērpu - tas attiecas arī uz nakts daiviem, kas norisinās siltajos ūdeņos. Atcerieties, nirstot naktīs, zem ūdens pastāv risks iegūt traumas no indīgiem zemūdens iemītniekiem, kurus tumsā ir grūti pamanīt. Tieši šī paša iemesla dēļ nakts daivā ieteicams izmantot arī cimdus. 

Foto: bangtaoscuba.asia

Svarīgi arī lai tie zemūdens aparāti, kurus plānojat izmantot nakts daivā būt ar apgaismošanas iespējām vai luminiscējošām detaļām (bultiņas, ciparnīca utt.). Tas nepieciešams tādēļ, lai gadījumā, ja izdziest lukturis, jūs varētu kontrolēt savas ieniršanas galvenos parametrus. 

Protams, nakts daivā tiek ieteikts izmantot arī ekipējumu ar spilgtiem elementiem - vislabāk dzelteniem. Der atcerēties, ka spilgti elementi ekipējumā lukturu gaismā pārējiem daiveriem ir labāk saskatāmi.

Nakts daivs parasti tiek plānots pēc maršruta "Turpu - atpakaļ". Tas nozīmē, ka daivs sākas vai nu no krasta, vai daivbota un noslēdzas ar atgriešanos sākumpunktā. 

Sazinoties zem ūdens naktī, tiek izmantotas tās pašas zīmes un signāli, kas dienas laikā, vienīgā atšķirība ir tāda, ka naktī zīmes tiek rādītas ar kreiso roku, kas tiek apgaismota ar lukturi. Nekad nespīdiniet ar lukturi pāriniekam sejā.

Pastāv arī tā saucamie „nakts” signāli, kas tiek parādīti ar luktura palīdzību. Tas ir ērti tādās situācijās, kad pārinieks vai daivgids atrodas tālāk un signāli ar roku var nebūt saskatāmi. Tātad signāli: 

- OK - apļveida kustības ar lukturi,

- problēma - horizontālas kustības ar lukturi no vienas puses uz otru.

Balonzivs veidotie zemūdens mākslas darbi - video

      

Pārsteidzošs video kā Japānas balonzivs veido interesantus zemūdens mākslas darbus, kuru mērķis ir piesaistīt pretējā dzimuma zivju uzmanību. Bez tam šādas smilšu skulptūras ne tikai piesaista sieviešu dzimtes balonzivju uzmanību, bet arī vēlāk kalpo kā cietoksnis ikru izvietošanai. 

Nogrimušais kuģis ar diviem vārdiem - "Sara H" jeb "Kingston"

Attēls: 2littledivers.net

Dodoties uz Ēģipti daivsafari skatīt nogrimušos kuģus, safari maršrutā starp dažādiem kuģu vrakiem parasti ir iekļauts arī „Sarah H" jeb „Kingston" vraks. Interesants vraks ar diviem vārdiem. 

Foto: arsivfotoritim.com

Kā tas gadījies? Kā šis vraks ieguvis divus vārdus? 1990-to gadu sākumā daudzu daivinga tēmai veltīto grāmatu autors Shlomo Koens (Shlomo Cohen) pavadīja Sinajas pussalas apkārtnē rakstot grāmatu „Red Sea Divers Guide". šajā laikā viņš netālu no Shag Rock atklāja nezināmu vraku, par kura nosaukumu nevienam nebija ne jausmas, kaut gan kuģis zem ūdens bija pavadījis jau ilgu laika posmu. Nevar taču daiveru ceļvedī iekļaut vraku, kuram nav nosaukuma! Tad nu arī atradumam tika dots nosaukums „Sarah H" – par godu daivbota, ar kuru Koens bija devies šajā ekspedīcijā, kapteiņa sievai, kura arī bija aizrautīga daivere. Tikai pēc pāris gadiem vraks, kuram nu bija dots vārds „Sarah H", tika atpazīts kā „Kingston", tomēr arī 1999.gadā izdotajā nirēju guide book, šis vraks joprojām tika saukts par „Sarah H". Tā tas ir joprojām – vraku sauc gan par „Sarah H", gan „Kingston".

Attēls: simplyscuba.com

Bet kas tad bija „Kingston"? „Kingston" tika uzbūvēts 1871.gada februārī. Tam laikam tas bija jauns kuģa modelis, kurā bija apvienoti masti un tvaikoņa skursteņi. Tam bija divcilindru tvaika dzinējs un kuģis varēja sasniegt 11 mezglu lielu ātrumu. „Kingston" bija 78m garš, 10m plats un varēja uzņemt gandrīz 1500t smagu kravu. 

1881.gada janvāra nogalē kuģis atstāja Londonu, lai dotos kārtējā ceļojumā. Pēc mēneša kuģis sasniedza Suecas kanālu. Kapteinis bija pieņēmis lēmumu, ka pats izvedīs kuģi pa Suecas kanālu. Tā kapteinis divas dienas negulēja, vedot kuģi caur kanālam, viņi veiksmīgi apgāja vairākus bīstamus rifus. Otrās dienas vakarā „Kingston" jau bija sasniedzis Sarkanās jūras atklātos ūdeņus, kapteinim šķita, ka briesmas vairs nedraud un viņš devās gulēt. Diemžēl agrā 22.februāra rītā kuģis uzskrēja Shag Rock. Kapteinis gan nekavējoties ieradās uz komandtiltiņa, bet neko vairs labot nevarēja. Komanda divas dienas centās darīt visu, lai glābtu kuģi, diemžēl „Kingston" lēnām grima, drīz vien virs ūdens bija palikuši tikai kuģa masti... Dažas stundas vēlāk ieradās papildspēki, komanda tika izglābta, neviens cilvēks šajā kuģa avārijā necieta.

„Sarah H" jeb „Kingston" atrodas 4m-19m dziļumā. Kā arī daiveru ceļveži rekomendē – uz šo vraku jādodas nirt pēc „Thistlegorm" apmeklējuma , jo „Sarah H" atrodas netālu no šī vispopulārākā Sarkanās jūras vraka, kā arī daudz mazākā dziļumā.

Viesnīca zem ūdens Zviedrijas ezerā Mälaren

Foto: uniqhotels.com

Zem ūdens esošas viesnīcas jau labu laiku ieņēmušas savu vietu pasaules viesnīcu vidū. Tas pat vairs nav nekas nebijis, neredzēts un unikāls. Šādas viesnīcas ir piemēram, Fidži salās, Dubajā u.c. Un apskatot zemūdens viesnīcas noteikti jāmin arī tepat, Latvijai kaimiņos esošo zemūdens viesnīcu Zviedrijā - Mälaren ezerā. 

Attēls: travel.spotcoolstuff.com

Mini viesnīca „Utter Inn“ (angliski „Otter Inn“) atrodas trešajā lielākajā Zviedrijas ezerā Mälaren. Jāatzīmē gan tas, ka viesnīcai ir tikai viens numuriņš un vizuāli tā neatgādina grandiozu viesnīcas ēku, drīzāk nelielu atpūtnieku namiņu, kas izvietrots ezera vidū. „Utter Inn“ idejas autors vietējais mākslinieks, skulptors Mikaēls Genbergs (Mikael Genberg) uzskata, ka viesnīca savā ziņā ilustrē tipisku katra zviedra sapni – sava maza, sarkana mājiņa uz personīgās salas. Jāteic, ka viesnīca diez vai patiks makšķerniekiem, jo no pašas viesnīcas makšķerēt ir aizliegts – tā teikt nevarēs sēdēt uz lievenīša un ķert zivis.

Foto: snipview.com

Kā nokļūt „Utter Inn“? Viesnīca atrodas apmēram stundas braucienā no Stokholmas. Atpūtniekiem vispirms jāierodas Vasteras ostā un no turienes ar laivu viņi tiek aizvesti līdz viesnīcai, kas atrodas 1 km attālumā no krasta. Viesnīcā iekļūst tāpat kā ieejot parastā mājā, toties guļamistaba atrodas 3 metrus zem ūdens ar panorāmas logiem uz visām pusēm. Kā papildus atpūtas iespēja viesiem tiek piedāvāti izbraucieni ar laivu, lai dotos uz netālu esošo, neapdzīvoto salu. Starpcitu, viesnīcas numuru var rezervēt gan ar, gan bez ēdināšanas. Viesiem ir iespējams izmantot nelielo virtuvīti, kas atrodas numurā, bet tiem, kas nolēmuši pasūtīt ēdienu numuriņa – tas tiek pievests ar laivu. Viesnīca “Utter Inn” darbojas no aprīļa līdz oktobrim.

Jāatzīmē arī tāds fakts, ka portāls shermanstravel.com mini viesnīcu “Utter Inn” ierindojis 10 unikālāko viesnīcu sarakstā. 

Info: www.uniqhotels.com, www.shermanstravel.com

Dubajā iespējams iegādāties zemūdens mājas

Attēls: Kleindienst Group

Cilvēki maksā pat miljonu Lielbritānijas mārciņu, lai iegādātos māju, kas realitātē atrodas zem ūdens Dubajas piekrastē. 42 zemūdens villas ir daļa no jaunā kūrorta projekta "Heart of Europe", ko 4km no Dubajas krasta ceļ kompānija "Kleindienst Group".

Attēls: Kleindienst Group

Apartamentiem, kuri tiek pārdoti sākot no £894,000, ir trīs stāvi. Virtuve, ēdamzona, viesistaba un vannas istaba atradīsies apakšējajā stāvā - apmēram 4m zem ūdens līmeņa. Otrajā stāvā izvietota guļamistaba, vannasistaba, bet augšējo stāvu aizņem jumta terase, no kuras var vērot apkārtni, sauļoties vai lūkoties zvaigznēs. 

Projekta attīstības direktors Udajs Lalls (Udhay Lall), pastāstīja, ka zemūdens villas pagaidām ir izstrādes stadijā, uzsverot, ka "tās netiks būvētas uz sauszemes, bet gan izgatavotas sausajos dokos un pēc tam nogādātas paredzētajās vietās ūdenī".  

Tiek plānots, ka pirmās zemūdens villas nonāks ūdenī jau līdz 2016.gadam. 

Info: www.metro.co.uk 

Negaidīts lamantīnu pieplūdums Trīs māsu avotā Floridā

Foto: nydailynews.com

ASV Floridā šī gada februāra sākumā uz laiku apmeklētājiem tika slēgta daļa dabas parka, kura teritorijā atrodas Trīs māsu avots (Three Sisters Springs). Tam par iemeslu kļuva negaidītais lamantīnu pieplūdums ūdenstilpnē. 

Foto: planetsave.com

Jāteic, ka Trīs māsu avots vienmēr bijis populārs ar tur esošajiem lamantīniem. Ziemā šajā ūdenstilpnē parasti mēdza pulcēties apmēram 65 lamantīni. Un parka apeklētājiem bija lieliska iespēja šos zemūdens iemītniekus vērot no ļoti neliela attāluma. Arī šogad lamantīni pulcējušies Trīs māsu avotā, tikai salīdzinot ar citiem gadiem, šoreiz to skaits pārsniedzis gaidīto. Trīs māsu avotā tika saskaitīti vairāk kā 300 lamantīnu. Lai pasargātu šo lielo skaitu dzīvnieku 2.februārī un 3.februārī apmēram pushektāru liela ūdenstilpnes teritorija tika slēgta peldētājiem un laivotājiem. Jau 4.februārī dabas parks atkal pilnībā tika atvērts apmeklētājiem. 

Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae). Lamantīnu ģints ir vienīgā ģints lamantīnu dzimtā, un tajā ir 3 sugas.

Foto: planetsave.com

Tuvākie radinieki jūrā lamantīnam ir jūrasgovs, bet uz sauszemes zilonis un mazais klinšu damans. Lamantīni dzīvo siltos, seklos ūdeņos. Tie iet bojā, ja ūdens temperatūra noslīd zem 15 °C. Ziemas laikā Floridas lamantīni pamet jūru un apmetas Floridas siltākajos iekšzemes ūdeņos, piemēram, Kristāla upē, Homosasa upē un citās. Šajās upēs ūdens visu gadu ir apmēram 22 °C. Vasaras laikā Floridas lamantīni pa jūru aizklejo diezgan tālu uz ziemeļiem, 2006. gadā lamantīnus novēroja pie Ņujorkas pilsētas.

Vidēji lamantīna ķermeņa garums ir 3 - 3,6 m, svars 450 - 800 kg, bet lielākie var svērt 1775 kg. Mātītes lamantīniem ir nedaudz lielākas par tēviņiem. Lamantīnu ķermenis kā visām sirēnām ir vārpstveida formas, bet tā aste atšķirībā no jūrasgovs delfīnam līdzīgās astes ir airim līdzīga. Arī tā snuķis ir īsāks kā jūrasgovij.

Foto: wptv.com

Lamantīniem ir liela, kustīga augšlūpa, kas kalpo kā īss snuķis. Lamantīni ar augšlūpu plūc jūraszāli, kā arī to izmanto savstarpējai socializācijai. Tiem ir mazas, plaši novietotas acis. Pastāv uzskats, ka lamantīni redz krāsās līdzīgi cilvēkam. Lamantīniem nav priekšzobu un ilkņu. Tiem ir zobi tikai sānos, tā dzerokļi ir plakani un labi piemēroti cietas barības sakošļāšanai. Zobi, ja tie izkrīt, lamantīniem ataug atkal un atkal. Tie izaug žokļa dziļumā un lēnām bīdās uz žokļa priekšpusi. Priekšējie zobi no rindas izkrīt un nomainās ar nākamajiem zobiem. Vienlaicīgi tiem nekad nav vairāk par 6 zobiem.

Lamantīna priekškājas ir pārveidojušās par airkājām, bet katrai airkājai ir 3 - 4

nagi. Pakaļkājas nav redzamas, jo tās slēpjas dziļi muskuļu slānī. Pakaļkājas ir nelieli, mazattīstīti kauli, kas nav savienoti ar mugurkaulu. Lamantīniem ir īpaši blīvi kauli, kas spēj turēt dzīvnieka lielo masu zem ūdens spiediena.

Foto: nationalgeographic.com

Lamantīni pamatā ir veģetārieši, un lielāko dienas daļu pavada ganoties seklos, siltos ūdeņos, kas ir 1 - 2 metrus dziļi un bagāti ar ūdensaugiem. Pārējo dienas daļu tas pavada gulšņājot zem ūdens. Lamantīni ik pa 3 - 5 minūtēm uzpeld, ieelpot skābekli. Ja lamantīns ir aktīvs, tam skābeklis ir vajadzīgs biežāk, šādā situācijā lamantīns var uzpeldēt ielepot ik pa 30 sekundēm. Toties guļot, lamantīns spēj atrasties zem ūdens pat līdz 20 minūtēm. Visbiežāk lamantīni guļ, izbāzuši degungalu laukā no ūdens. Lamantīni ir ļoti lēnprātīgi un miermīlīgi dzīvnieki. Līdz šim pētnieki ir novērojuši un pētījuši Floridas lamantīnus, tādēļ ne viss, kas novērots, varētu attiekties uz pārējām lamantīnu sugām. Lamantīns peld ar ātrumu 5 - 8 km/st, bet ir novērots, ka tas spēj īsā distancē sasniegt ātrumu 30 km/st. Lamantīns var peldēt gan vertikāli uz augšu, gan ar vēderu uz augšu, gan veikli velties un izpildīt dažādus zemūdens trikus.

Info: www.dailymail.co.uk , www.businessinsider.com un Wikipēdija

Rozā spalvainais krabis - video

Foto: digitaljournal.com

Šo mazo zemūdens iemītnieku mēdz saukt par "Rozā spalvaino sēdošo omāru" vai "Pasaku krabi". Tā zinātniskais nosaukums ir Lauriea siagiani. Un patiesībā tas nemaz nav omārs, jo šis zemūdens iemītnieks pieder pie Anomurans krabju grupas.

Lauriea siagiani ļoti mazs, tā izmērs nepārsniedz 1.5cm. Šie mazie krabīši ir pārsteidzoši skaisti. Viņu ķermenis ir gandrīz caurspīdīgs, rozīgi violetā krāsā ar violetiem plankumiem un baltu apmatojumu.

Anomuran vēžveidīgie dzīvo gandrīz visos okeānos, bet šis mazais pasaku krabis, mitinās tur, kur atrodami īpašas sugas jūras sūkļa. Rozā spalvainie krabīši sev par mājvietu izvēlējušies, tā sauktos, "Milzīgos mucas sūkļus" (Xestospongia testudinaria). Šos sūkļus lielā daudzumā var atrast Bali, Filipīnās un Indonēzijā. Jāatzīmē arī tas, ka rozā "Pasaku krabjus" ir grūti fotografēt, jo tie ir ļoti kautrīgi un mēdz veiksmīgi slēpties.

Info: www.digitaljournal.com 

        

Turcijā atklāta jauna foreļu suga

Attēls: sciencedaily.com

Turcijas prezidenta Redžepa Tajjipa Erdogana vārdā nosauktās universitātes biologu komanda 2004.gadā uzsāka projektu, kurā tika pētīta Turcijas dzīvnieku daudzveidība. Desmit gadu laikā 200 dažādos valsts reģionos tika vākti dzīvnieku paraugi. Apkopojot pētījuma rezultātus zinātnieki aizvadītā gada nogalē paziņojuši par jaunas foreļu sugas atklāšanu. 

Attēls: zookeys.pensoft.net

Pētījuma nozīmīgākais atklājums ir jaunā foreļu suga, kas nosaukta Salmo Kottelati. Foreļu suga nosaukta par godu slavenajam Šveices biologam Morisam Kottelam (Maurice Kottelat), uzsverot viņa nozīmīgo ieguldījumu Eiropas un Āzijas jūras faunas izpētē. 

Vairākums zinātnieku foreles uzskata par diezgan daudzveidīgu sugu, kas nosacīti tiek iedalīta trīs ekotipos: jūras, ezera un upes forelēs. Jaunās sugas foreles atšķiras no līdz šim zinātniekiem zināmajām foreļu sugām ar savu krāsojumu - šai sugai uz sāniem nav četru tumšu apļu, bet toties uz to ķermeņa ir daudz melnu plankumu un 7-9 atzīmes gar ķermeni. Šīs zivis atšķiras arī ar palielinātu galvas, mutes un augšžokļa izmēru. 

Pētījuma rezultāti tika publicēti žurnālā "ZooKeys". 

Info: www.sciencedaily.com 

Gāzu embolija

Foto: alertdiver.com

Gāzu embolija ir galvenais nāves cēlonis starp nirējiem. Gāzu embolija ir saistīta ar pārāk ātru izniršanu, kā rezultātā asinsvadi tiek nosprostoti ar gāzu burbulīšiem. Jau pāris minūtes pēc pārāk ātras izniršanas daiveris var zaudēt samaņu. Gāzu embolijas gadījumā cietušo jānogulda un jādod elpot tīru skābekli, kā arī pēc iespējas ātrāk jānogādā rekompresijas kamerā.

Gāzu embolija ir asinsvadu nosprostošanās ar gāzu (slāpeklis, skābeklis) burbulīšiem, kas radušies izdaloties gāzei no asinīm paātrināta spiediena izmaiņu rezultātā, kad notikusi ātra pāreja uz daudz zemāku apkārtējās vides spiedienu (izniršanas ātruma pārsniegšana).

Attēls: google

Niršanas laikā izelpojamais saspiestais gaiss izšķīst asinīs. Ātras izniršanas gadījumā apkārtējās vides spiediens krasi pazeminās, un saspiestā gāze izplešas, veidojot burbulīšus, kas, kā jebkura gāze, esot vieglāka par šķidrumu, tiecas sagrupēties un pacelties uz augšu. Līdzīga veida procesu var novērot, piemēram, attaisot šampanieša pudeli. Noslēgtajā pudelē gāze ir saspiesta un to nevar saskatīt. Atverot korķi, spiediens krasi mazinās — sākas lavīnveidīga burbulīšu veidošanās, kas tiecas uz augšu. 

Daiverim iznirst ar galvu uz augšu, atbilstoši, gāzes tiecas uz ķermeņa augšdaļas audiem, pēc tam pa miega artēriju, kas atrodas kaklā. Šie asinsvadi apgādā galvas smadzenes ar asinīm. Ja šie asinsvadi tiek noslēgti ar gāzes burbulīšiem, galvas smadzenēm rodas krass skābekļa bads, kas var izraisīt samaņas zudumu izniršanas laikā. 

Burbulīši "ceļojot" pa asinīm var nosprostot mazos asinsvadus, kas apgāda ar asinīm jebkuru no orgāniem, visbiežāk gāzu embolijas rezultātā cieš smadzenes, bet bloķēti var tik arī asinsvadi, kas apgādā sirdi, nieres, ādu. Ļoti lielas gāzu embolijas rezultātā var tikt bloķēta asins plūsma caur sirds kambariem vai lielajām artērijām.

Foto: pccii.com

Gāzu embolijas simptomi parasti parādās dažu minūšu laikā kad nirējs ir sasniedzis ūdens virsmu. Gāzu embolija smadzenēm bieži atgādina insultu, kas cietušajam var izpausties kā apjukums un daļēja paralīze vai sajūtu zudums. Var arī būt pēkšņs samaņas zudums vai krampji. Smagas formas gāzu embolija var izraisīt šoku un pat nāvi.

Visticamāk daiverim, kurš zaudējis samaņu, izniršanas laikā vai ļoti drīz pēc izniršanas, ir gāzu embolija, tāpēc nekavējoši jāveic glābšanas procesi - cietušais jānogulda un viņam jādod elpot tīru skābekli, kā arī uzreiz jāizsauc medicīniskā palīdzība. Cietušais daiveris arī pēc iespējas ātrāk jānogādā rekompresijas kamerā.

Nirējiem jāzina, ka lēnas izniršanas laikā pārmērīga gāzu burbulīšu daudzuma veidošanās asinīs nenotiek. Tāpēc vienmēr der atcerēties par pareizu izniršanas ātrumu, kā arī drošības pieturas ievērošanu katra daiva noslēgumā.

Info: www.merckmanuals.com 

Kas notiek, ja zem ūdens sasit olu

         

Bermudu salu Okeanogrāfijas institūts (The Bermuda Institute of Ocean Sciences) "BIOS Explorer" programmas "Ūdens kustības" ietvaros piedāvā video "Ola", kurā parādīts, kas notiek, ja 20m dziļumā pārsit jēlu olu. 

Info: www.bios.edu

Astoņkāju krāsu maiņa un maskēšanās - video

        

Karību salās uzņemtajā video redzams kā astoņkājis ne tikai veiksmīgi ir nomaskējies, bet arī kā maina krāsu. 

Galvenais veids, kā astoņkājis izvairās no ienaidniekiem, ir noslēpšanās. Tas vai nu nav redzams vispār, jo ielīdis spraugās starp akmeņiem un klintīm, vai tas ieņem tādu veidolu, lai to nevarētu atpazīt kā astoņkāji.

Tiem ir vairākas papildus aizsardzības stratēģijas: biezas un melnas tintes mākoņa izšļākšana aiz sevis, ādas krāsas pielāgošana apkārtējai videi, spēja attīstīt pēkšņas, ļoti ātras kustības uz priekšu. Turklāt visi astoņkāji ir indīgi. Pastāv viedoklis, ka astoņkāju tinte samazina plēsēja spēju uz īsu brīdi saost medījumu, piemēram, haizivīm.

Astoņkāji maina ādas krāsu ne tikai, lai noslēptos un piemērotos videi, bet arī, lai komunicētu viens ar otru. Piemēram, ļoti indīgais zilo gredzenu astoņkājis, ja tiek uzbudināts, kļūst koši dzeltens ar ziliem gredzeniem, brīdinot par iespēju uzbrukt traucētājam. Astoņkāji izmanto arī zemādas muskuļus, lai izmainītu ķermeņa virsmas faktūru. Daži spēj ar ādas izciļņiem atdarināt asus ūdens augus, grubuļainus akmeņus un citas formas. Salīdzinoši dienā aktīvie astoņkājiem krāsu un ādas izmaiņām ir daudz lielākas iespējas nekā nakts aktīvajiem vai smiltīs dzīvojošajiem astoņkājiem. Toties astoņkājis atdarinātājs ar savu ķermeni un ādas krāsu spēj atdarināt citu jūras dzīvnieku izskatu vai kustības. Tas parasti atdarina plēsīgus un bīstamus jūras dzīvniekus, piemēram, lauvzivis, jūras čūskas un zušus.

Uzbrukuma gadījumā astoņkājis līdzīgi kā ķirzaka asti spēj nomest taustekli, lai atbrīvotos no ienaidnieka.

Info: Wikipēdija

Dziļais daivs

Foto: evaser.com

Nirēji, kas ieguvuši vismaz AOWD līmeņa sertifikātu var doties izpētīt zemūdens dzīles līdz 30m dziļumam, bet, ja apgūts kurss Deep diver (vai tā ekvivalents), izmantojot saspiesto gaisu var nirt līdz 40m dziļumam. Dziļais daivs, protams, nenozīmē tikai un vienīgi ienirt un sasniegt ieplānoto dziļumu. Dziļajam daivam ir jāgatavojas daudz rūpīgāk un tas jāplāno daudz nopietnāk nekā parastais daivs.

Pirmais un galvenais plānojot dziļo ieniršanu - atcerieties par papildus drošības procedūrām un to, kā rīkoties problēmu gadījumā. 

Foto: alertdiver.com

- parūpējieties, lai vietā, kur nirstat, būtu tīra skābekļa krājumi. Skābekļa elpošana veicina slāpekļa izvadīšanu no organisma. Tas ir nepieciešams situācijās, kas saistītas ar bezdekompresionālās robežas pārsniegšanu un dekompresijas slimības simptomu parādīšanos.

- nirstot no daivbota, jau iepriekš nepieciešams paredzēt to, lai zem bota tiktu novietots drošības balons ar regulatoru. Balons tiek novietots 4-6 metru dziļumā. Tas nepieciešams, lai varētu veikt pilnvērtīgu drošības pieturu, gadījumā, ja nirēja balonā gaisa krājumi ir izsīkuši. Jāatceras, ka balons tiek izkārts aizvērtā veidā, un pirms sākt to lietot, nepieciešams atgriezt ventili. 

- atcerieties arī par labi nokomplektētu aptieciņa, kā arī tas, lai būtu pieejami sakari ar glābšanas dienestiem. Lieti noderēs arī karsti dzērieni — tēja vai kafija. 

Foto: blog.sunshine-diveresort.com

Veicot dziļās ieniršanas īpaši svarīgi ir precīzi ievērot visus baddi sistēmas noteikumus:

- rūpīgi pārbaudiet savu ekipējumu un pārinieka ekipējumu. Pārliecinieties, ka zināt, kā darbojas ne tikai savs ekipējums, bet arī pārinieka ekipējums.

- vienojieties par maksimālo dziļumu un to, cik ilgi paredzēta niršana. Pēc tam to visu precīzi ievērojiet.

- vienojieties par zemūdens maršrutu un jūsu izkārtojumu zem ūdens (secība, kādā peldēsiet).

- atkārtojiet zīmes, kuras jūs plānojat izmantot zem ūdens ieniršanas laikā.

- zem ūdens turieties blakus pāriniekam. Daudz biežāk kā parasti pārbaudiet savas un pārinieka gaisa rezerves.

Foto: scubadiverinfo.com

- izstrādājiet rīcības plānu, kā zem ūdens rīkoties nestandarta situāciju gadījumā (pazudis pārinieks, izsīkuši gaisa krājumi, zaudēta neitrālā peldspēja, ekipējuma bojājumi, zaudēta orientācija apkārtējā vidē).

Plānojot dziļo ieniršanu atcerieties arī to, ka veicot dziļos daivus palielinās arī risks iegūt dažādas traumas un saslimšanas, kas saistītas ar lielām spiediena izmaiņām - atcerieties par slāpekļa narkozi, dekompresijas slimību, gāzu emboliju.

Un vēl jāpiemin drošības noteikumi, kas jāievēro veicot dziļās ieniršanas:

- Neieplānojiet un neveiciet dienā vairāk kā 1 dziļo daivu.

- Daiva laikā izvairieties no „zig-zag” niršanas profiliem.

- Nirstot centieties netuvoties bezdekompresijas limitu robežai.

- Niršanu plānojiet ar daivkompjūtera vai bezdekompresionālo tabulu palīdzību un precīzi ievērojiet izstrādāto ieniršanas plānu.

- Vienmēr ievērojiet drošības pieturu.

- Ievērojiet pareizu izniršanas ātrumu — 10 m/min. 

Rūpīgi plānojot un ievērojot visus drošības noteikumus dziļie daivi būs interesanti un neaizmirstami.