otrdiena, 2015. gada 10. februāris

Negaidīts lamantīnu pieplūdums Trīs māsu avotā Floridā

Foto: nydailynews.com

ASV Floridā šī gada februāra sākumā uz laiku apmeklētājiem tika slēgta daļa dabas parka, kura teritorijā atrodas Trīs māsu avots (Three Sisters Springs). Tam par iemeslu kļuva negaidītais lamantīnu pieplūdums ūdenstilpnē. 



Foto: planetsave.com
Jāteic, ka Trīs māsu avots vienmēr bijis populārs ar tur esošajiem lamantīniem. Ziemā šajā ūdenstilpnē parasti mēdza pulcēties apmēram 65 lamantīni. Un parka apeklētājiem bija lieliska iespēja šos zemūdens iemītniekus vērot no ļoti neliela attāluma. Arī šogad lamantīni pulcējušies Trīs māsu avotā, tikai salīdzinot ar citiem gadiem, šoreiz to skaits pārsniedzis gaidīto. Trīs māsu avotā tika saskaitīti vairāk kā 300 lamantīnu. Lai pasargātu šo lielo skaitu dzīvnieku 2.februārī un 3.februārī apmēram pushektāru liela ūdenstilpnes teritorija tika slēgta peldētājiem un laivotājiem. Jau 4.februārī dabas parks atkal pilnībā tika atvērts apmeklētājiem. 

Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae). Lamantīnu ģints ir vienīgā ģints lamantīnu dzimtā, un tajā ir 3 sugas.
Foto: planetsave.com
Tuvākie radinieki jūrā lamantīnam ir jūrasgovs, bet uz sauszemes zilonis un mazais klinšu damans. Lamantīni dzīvo siltos, seklos ūdeņos. Tie iet bojā, ja ūdens temperatūra noslīd zem 15 °C. Ziemas laikā Floridas lamantīni pamet jūru un apmetas Floridas siltākajos iekšzemes ūdeņos, piemēram, Kristāla upē, Homosasa upē un citās. Šajās upēs ūdens visu gadu ir apmēram 22 °C. Vasaras laikā Floridas lamantīni pa jūru aizklejo diezgan tālu uz ziemeļiem, 2006. gadā lamantīnus novēroja pie Ņujorkas pilsētas.
Vidēji lamantīna ķermeņa garums ir 3 - 3,6 m, svars 450 - 800 kg, bet lielākie var svērt 1775 kg. Mātītes lamantīniem ir nedaudz lielākas par tēviņiem. Lamantīnu ķermenis kā visām sirēnām ir vārpstveida formas, bet tā aste atšķirībā no jūrasgovs delfīnam līdzīgās astes ir airim līdzīga. Arī tā snuķis ir īsāks kā jūrasgovij.
Foto: wptv.com
Lamantīniem ir liela, kustīga augšlūpa, kas kalpo kā īss snuķis. Lamantīni ar augšlūpu plūc jūraszāli, kā arī to izmanto savstarpējai socializācijai. Tiem ir mazas, plaši novietotas acis. Pastāv uzskats, ka lamantīni redz krāsās līdzīgi cilvēkam. Lamantīniem nav priekšzobu un ilkņu. Tiem ir zobi tikai sānos, tā dzerokļi ir plakani un labi piemēroti cietas barības sakošļāšanai. Zobi, ja tie izkrīt, lamantīniem ataug atkal un atkal. Tie izaug žokļa dziļumā un lēnām bīdās uz žokļa priekšpusi. Priekšējie zobi no rindas izkrīt un nomainās ar nākamajiem zobiem. Vienlaicīgi tiem nekad nav vairāk par 6 zobiem.
Lamantīna priekškājas ir pārveidojušās par airkājām, bet katrai airkājai ir 3 - 4
nagi. Pakaļkājas nav redzamas, jo tās slēpjas dziļi muskuļu slānī. Pakaļkājas ir nelieli, mazattīstīti kauli, kas nav savienoti ar mugurkaulu. Lamantīniem ir īpaši blīvi kauli, kas spēj turēt dzīvnieka lielo masu zem ūdens spiediena.
Foto: nationalgeographic.com
Lamantīni pamatā ir veģetārieši, un lielāko dienas daļu pavada ganoties seklos, siltos ūdeņos, kas ir 1 - 2 metrus dziļi un bagāti ar ūdensaugiem. Pārējo dienas daļu tas pavada gulšņājot zem ūdens. Lamantīni ik pa 3 - 5 minūtēm uzpeld, ieelpot skābekli. Ja lamantīns ir aktīvs, tam skābeklis ir vajadzīgs biežāk, šādā situācijā lamantīns var uzpeldēt ielepot ik pa 30 sekundēm. Toties guļot, lamantīns spēj atrasties zem ūdens pat līdz 20 minūtēm. Visbiežāk lamantīni guļ, izbāzuši degungalu laukā no ūdens. Lamantīni ir ļoti lēnprātīgi un miermīlīgi dzīvnieki. Līdz šim pētnieki ir novērojuši un pētījuši Floridas lamantīnus, tādēļ ne viss, kas novērots, varētu attiekties uz pārējām lamantīnu sugām. Lamantīns peld ar ātrumu 5 - 8 km/st, bet ir novērots, ka tas spēj īsā distancē sasniegt ātrumu 30 km/st. Lamantīns var peldēt gan vertikāli uz augšu, gan ar vēderu uz augšu, gan veikli velties un izpildīt dažādus zemūdens trikus.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru