Kozumelas zemūdens pasaule

Jūras gliemju daudzveidība Zanzibāras ūdeņos

Daivs ar zilajām haizivīm Azoru salās

Daivings Azoru salās

Daivings Akabā, Jordānijā

Pārskats par haizivju uzbrukumiem 2017.gadā

Karte: International Shark Attack File / scubadiving.com 

Pēc Floridas Universitātes (ASV) Starptautiskā haizivju uzbrukuma pētījuma (University of Florida International Shark Attack File) datiem 2017.gadā pasaulē reģistrēti 88 neizprovocēti haizivju uzbrukumu no kuriem 5 beigušies letāli. 

Foto: scubadiving.com 

Haizivju uzbrukumu skaits ir nedaudz lielāks kā iepriekšējos piecos gados, kad vidēji gadā pasaulē tika reģistrēti 83 neizprovocētie haizivju uzbrukumi, bet mirstība no šādiem uzbrukumiem gan bijusi nedaudz zem vidējā (6), tādējādi 2017.gads pēc pētījuma datiem uzskatāms kā vidējs.

Visvairāk haizivju uzbrukumu 2017.gadā reģistrēti ASV - 53 gadījumi, tad seko Austrālija ar 14 reģistrētiem haizivju uzbrukumiem.

"Tas patiešām bija statistiski vidējs gads, kā būtisks fakts jāatzīmē tas, ka jau otro gadu ASV nav reģistrēti nāves gadījumi no haizivju uzbrukumiem" paziņojumā presei norādījusi pētījuma dalībniece Lindsija Frenča (Lindsay French). "Kaut arī mēs nepievēršam pārāk lielu uzsvaru uz ikgadējām izmaiņām, neliels pieaugums ir sagaidāms, jo arvien lielāku popularitāti iegūst pludmales tūrisms un ūdens sporta veidi."

Frenča arī norādījusi, ka visvairāk haizivju uzbrukumu ASV reģistrēts Floridā - 31.

Foto: news.nationalgeographic.com

"Mēs īpašu uzmanību esam pievērsuši Debesbraukšanas salai (Ascension Island), kur reģistrēts pirmais haizivju uzbrukums kopš 1800.gada, un Reinjona salai (Reunion Island), kur reģistrēti 2 no 5 aizvadītajā gadā reģistrētajiem letālajiem haizivju uzbrukumiem," uzsvērusi Frenča.

Sērfings un citi ūdenssporta veidi, kur tiek izmantoti dēļi visbiežāk ir saistīti ar haizivju uzbrukumiem, tie ir 59% no reģistrētajiem uzbrukumiem.  

Tomēr miljardiem cilvēku, kas katru gadu okeānos un jūrās nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem - tai skaitā miljoniem daiveru - haizivis rada mazu apdraudējumu. 

No otras puses, tiek lēsts, ka katru gadu cilvēki nogalina vairāk nekā 100 miljonus haizivju. 

Starptautiskā haizivju uzbrukuma pētījumā ir definēts kas ir neizprovocēts un izprovocēts haizivju uzbrukums.

"Neizprovocēts uzbrukums ir starpgadījums, kad haizivju dabiskajā vidē notiek uzbrukums cilvēkam un cilvēks nav šo uzbrukumu izprovocējis.

Izprovocēts uzbrukums ir tad, ja cilvēks apzināti ir uzsācis fizisku kontaktu ar haizivi, piemēram, kad daiveris tiek sakosts pēc tam, kad ir aizticis haizivi, kad tiek uzbrukts zemūdens medniekiem, cilvēkiem, kas baro haizivis, kad tiek sakosti cilvēki, kas cenšas atbrīvot haizivis no makšķerāķiem vai zvejas tīkliem utt."

Info: www.scubadiving.com 

Daivs Ras Abu Galum daivsaita Dahabā

Daivings Naso piekrastē Bahamu salās

Ja daivbots jūs aizmirsis jūrā

Foto: scubadiving.com

Situācija, kad kāds daiveris tiek aizmirst jūrā un daivbots devies prom no daivsaita, ir reta, bet tas tomēr mēdz atgadīties. Portāls ScubaDiving.com piedāvā 5 padomus kā rīkoties nonākot šādā nepatīkamā situācijā.

1. Skatieties visapkārt 

Ja iznirstat un secināt, ka daivbots ir devies prom, rūpīgi izpētiet apkārtni lēnām griežoties uz riņķi - skatieties vai pie horizonta nav redzama zeme, citi daivboti vai kuģi, vai arī jebkas pie kā jūs varētu turēties. Ja nonākšana drošībā ir tuvu - nometiet atsvaru jostu un peldiet virs ūdens, tomēr atstājiet masku un regulatoru / snorkelēšanas trubiņu. 

2. Raidiet signālus.

Ikvienam daiverim būtu jābūt līdzi bojai, spogulītim un skaņas signāliekārtai, kas pievienota pie jūsu BCD inflatora. Izmantojiet spogulīti un skaņas signālu, ka redzat kādu daivbotu vai kuģi. Portāls ScubaDiving.com kā labāko risinājumu iesaka lietot GPS signāla raidītāju, piemēram, Nautilus Lifeline.

3. Taupiet enerģiju.

Ja jums līdz krastam jāpeld liels gabals pret straumi, nepeldiet tieši uz krastu. Cīņa ar straumi ir ātrākais veids kā zaudēt spēkus. Tāpēc peldot krasta virzienā, nepiediet tieši pret straumi, bet gan pa diagonāli vai perpendikulāri.  

4. Centieties uzturēt ķermeņa siltumu.

Arī hidrotērpā pēc kāda laika zūd siltums. Lai nedaudz sasildītos pievelciet ceļgalus pie krūtīm un apķeriet tos ar rokām. 

5. Saglabājiet mieru un esiet gatavi cīnīties.

Panika var ne tikai novest pie slīkšanas, bet arī var pievilināt haizivis. Elpojiet dziļi un apdomājiet kustības un savu tālāko rīcību. Ja tomēr parādās haizivis, esiet gatavi aizstāvēties.

Info: www.scubadiving.com 

Raja Ampat zemūdens pasaule

Kas nirstot jāatceras par pārsalšanu

Foto: justgottadive.com

Pārsalšana jeb hipotermija rodas pazeminātas temperatūras ietekmes rezultātā un tā saistīta ar perifēro asinsvadu spazmām un to, ka audi netiek pietiekami apgādāti ar asinīm. Tiek izdalītas trīs pārsalšanas stadijas. Pie pirmajām divām stadijām funkcionē organisma siltumregulēšana, bet pie trešās stadijas cilvēka ķermeņa siltuma pašregulācija nefunkcionē. 

1.stadija, kad ķermeņa temperatūra pazeminās par 1°C-2°C zem normālas ķermeņa temperatūras (35°C-37°C). Daiverim var parādīties tādi simptomi kā drudzis, drebuļi, "zosāda", kāju muskuļu krampji, vispārējs slābanums, cietušais nespēj veikt sarežģītus uzdevumus, elpošana var kļūt ātra un sekla. Šādā gadījumā nekavējoties jāiziet no ūdens, jāpārģērbjas sausās drēbēs, jādzer karsta, salda tēja vai kafija. Šajā gadījumā nav obligāti jāizsauc ārsts.

2.stadija - ķermeņa temperatūra pazeminās par 2°C-4°C zem normālas ķermeņa temperatūras (35°C-37°C). Drebuļi kļūst izteiktāki, nirējs kļūst dezorientēts. Ķermenis kļūst bāls, lūpas, ausis un pirksti var kļūtu zilgani, jo organisms asinis novirza dzīvībai svarīgos orgānos.

3.stadija - ķermeņa temperatūra pazeminās zem 32°C. 2.un 3.stadija ir smaga pārsalšanas forma. Tas ir stāvoklis, kad drebuļi ir pārgājuši, ķermeņa temperatūra sāk kristies, novērojama krasa ādas cianoze. Ja nekavējoties netiek uzsākti glābšanas darbi, tad cietušajam var parādīties miegainība, kustību koordinācijas traucējumi, bet tālāka pārsalšana var novest pie samaņas zuduma un komas. Smagas pārsalšanas gadījumā nepieciešama nekavējoša medicīniskā palīdzība. Cietušais pēc iespējas ātrāk jānogādā siltās telpās. Pirmkārt, nepieciešams sasildīt lielo asinsvadu zonas (kakla un pakauša rajonā).

Daiveriem jāatceras, ka no pārsalšanas jāizvairās ne tikai atrodoties zem ūdens, bet arī pirms un pēc niršanas. Aukstā, vējainā laikā daiveri var pārsalt jau pirms niršanas sākuma. Pārsalt var arī nirstot siltajās zemēs, piemēram, zem ūdens nirēji var nonākt aukstā ūdens straumē vai laika apstākļi jūrā ir vējaini, tāpēc dodoties nirt vienmēr līdzi der ņemt kādu siltu jaku ar kapuci vai džemperi, kā arī cepuri. Ja sanāk pēc daiva pārģērbties vējainos laika apstākļos, vislabāk izvēlēties aizvēja pusi. 

Info: www.aquaviews.net 

Fārna salu roņi

Dahaba - Um Sid daivsaits

Kā pareizi savilkt BCD siksnu balona nostiprināšanai

  

Video parāda kā pareizi savilkt peldspējas kompensatora siksnu balona nostiprināšanai.

1) izveriet stiprinājuma siksnu caur D-gredzenu,

2) pēc tam izveriet siksnu caur sadalītāja vidējo sadaļu,

3) tad atlokot siksnu izveriet to caur sadalītāja pirmo sadaļu

4) un atlokot siksnu atpakaļ virzienā tā, lai tā savilktos, izveriet caur brīvo sadalītāja sadaļu.

Pēc tam droši varat BCD stiprināt pie daivam paredzētā balona.

Info: www.sportdiver.com

Daivings Bonairē

Daivs ar joslvaļiem

Drošības noteikumi veicot dziļos daivus

Foto: divewellington.co.nz

Drošības noteikumi, kas jāievēro veicot dziļos daivus:

- neieplānojiet un neveiciet dienā vairāk kā 1 dziļo daivu.

- niršanas laikā izvairieties no „zig-zag” niršanas profiliem.

- nirstot centieties netuvoties bezdekompresijas limitu robežai.

- niršanu plānojiet ar daivkompjūtera vai bezdekompresionālo tabulu palīdzību un precīzi ievērojiet izstrādāto ieniršanas plānu.

- vienmēr ievērojiet drošības pieturu.

- ievērojiet pareizu izniršanas ātrumu — 10 m/min. 

Delfīni

Plānojot dziļo daivu

Foto: chartlogic.com

Rekreacionālajā daivingā dziļais daivs nozīmē ieniršanu līdz 40m atzīmei, ja iegūts Deep Diver sertifikāts vai līdz 30m, ja esat AOWD sertifikāta īpašnieks. Jāatzīmē, ka gatavošanās dziļajam daivam jāveic ar vēl lielāku nopietnību un rūpību nekā plānojot seklākas ieniršanas.

Sākot dziļā daiva plānošanu būtiski pārdomāt par papildus drošības procedūrām un to, kā rīkoties problēmu gadījumā. 

Ko nevajadzētu aizmirst:

- parūpējieties, lai vietā, kur nirstat, būtu tīra skābekļa krājumi. Skābekļa elpošana veicina slāpekļa izvadīšanu no organisma. Tas ir nepieciešams situācijās, kas saistītas ar bezdekompresionālās robežas pārsniegšanu un dekompresijas slimības simptomu parādīšanos.

- nirstot no daivbota, jau iepriekš nepieciešams paredzēt to, lai zem bota tiktu novietots drošības balons ar regulatoru. Balons tiek novietots 4-6 metru dziļumā. Tas nepieciešams, lai varētu veikt pilnvērtīgu drošības pieturu, gadījumā, ja nirēja balonā gaisa krājumi ir izsīkuši. Jāatceras, ka balons tiek izkārts aizvērtā veidā, un pirms sākt to lietot, nepieciešams atgriezt ventili. 

- atcerieties arī par labi nokomplektētu aptieciņa, kā arī tas, lai būtu pieejami sakari ar glābšanas dienestiem. 

- lieti noderēs arī karsti dzērieni — tēja vai kafija. 

Veicot dziļās ieniršanas īpaši svarīgi ir precīzi ievērot visus baddi sistēmas noteikumus:

- rūpīgi pārbaudiet savu ekipējumu un pārinieka ekipējumu. Pārliecinieties, ka zināt, kā darbojas ne tikai savs ekipējums, bet arī pārinieka ekipējums.

- vienojieties par maksimālo dziļumu un to, cik ilgi paredzēta niršana. Pēc tam to visu precīzi ievērojiet.

- vienojieties par zemūdens maršrutu un jūsu izkārtojumu zem ūdens (secība, kādā peldēsiet).

- atkārtojiet zīmes, kuras jūs plānojat izmantot zem ūdens ieniršanas laikā.

- zem ūdens turieties blakus pāriniekam. Daudz biežāk kā parasti pārbaudiet savas un pārinieka gaisa rezerves.

- izstrādājiet rīcības plānu, kā zem ūdens rīkoties nestandarta situāciju gadījumā (pazudis pārinieks, izsīkuši gaisa krājumi, zaudēta neitrālā peldspēja, ekipējuma bojājumi, zaudēta orientācija apkārtējā vidē).

Nakts daivs Sarkanajā jūrā

Kā pasaules čempions frīdaivingā izglāba bruņurupuci

Foto:  Instagram/willtrubridge

Kā savā Instagram profilā sekotājiem pastāstījis pasaules čempions frīdaivingā Viljams Trubridžš - viņš nesen piedalījies jūras bruņurupuča glābšanā.

Instagram Trubridžs ierakstījis: "Es nekad neaiztiktu savvaļas bruņurupuci, bet šis mazais bija nonācis nelaimē. Makšķerāķis bija pamatīgi ieāķēts tā mutē un no tā stiepās gara makšķeraukla. Bruņurupucis regulāri apstājās un ar pleznu berzēja savu galvu, cenšoties atbrīvoties no traucējošā svešķermeņa. Āķis ar laiku izkristu, bet līdz tas notiktu bruņurupucim būtu jāpiedzīvo sāpes un mokas."

Viljams Trubridžs atzinis, ka viņam nācies nirt trīs reizes, līdz izdevies notvert bruņurupuci un izcelt to virs ūdens. 

"Tur mēs ar knaiblēm izņēmām makšķerāķi. Diemžēl brīdī, kad mēs šo glābšanas operāciju beidzām, kameras akumulators jau bija izlādējies, tāpēc neizdevās nofilmēt laimīgo brīdi, kad bruņurupucis lielā ātrumā aizpeld zilgmē."

Info: Instagram/willtrubridge

Daivings Kokosa salā Kostarikā

Mjanmas zemūdens pasaule

Daivings Marsa Alam

Boholas salas krāšņā zemūdens pasaule

Laika intervāli starp daivu un lidojumu

Foto: theadventurejunkies.com

Lielākā daļa daivinga ceļojumu ir saistīti ar lidojumiem. Tāpēc ikvienam daiverim jāzina cik ilgam laika posmam jāpaiet, lai pēc niršanas varētu droši lidot un nebūtu jāuztraucas par dekompresijas slimības draudiem. 

* Viens bezdekompresijas daivs - jūs droši varat lidot pēc 12 un vairāk stundām.

* Vairāki daivi dienā - lidot var pēc 18 un vairāk stundām.

* Vairākas daiva dienas - lidot var pēc 18 un vairāk stundām.

* Daivi ar dekompresijas pieturām - starp daivu un lidojumu jāpaiet noteikti vairāk par 18 stundām.

DAN tomēr iesaka starp daivu un lidojumu ievērot lielāku laika intervālu nevis tikai minimālo rekomendēto laika intervālu. Jaunākie pētījumi liecina, ka lidojums pat 24 stundas pēc daiva nirēja asinīs var radīt gāzu burbulīšus. Tāpēc DAN rekomendē ievērot piesardzību un daivceļojuma noslēdzošo daivu plānot pēc daudz konservatīvāka niršanas profila, kā arī pirms lidojuma vismaz 24 stundas atpūsties. 

Svarīgi arī atcerēties, ka pēc daiva jebkāda došanās lielākā augstumā, pat izmantojot sauszemes transportu, palielina dekompresijas slimības risku. Ja pēc niršanas esat ieplānojuši doties kalnos - ievērojiet tās pašas rekomendācijas, kādas ieteikts ievērot saistībā ar lidojumiem.

Info: www.sportdiver.com 

Kortesa jūras zemūdens pasaule

Daži ieteikumi par slāpekļa narkozi

Foto: leisurepro.com

Portāls SportDiver.com atgādina daiveriem lietas, ko derētu atcerēties saistībā par slāpekļa narkozi:

* Ja jums rodas aizdomas, ka jūsu daivbadijs daiva laikā pieļauj kļūdas, akli tām nesekojiet, bet centieties komunicē ar savu pārinieku un izprast notiekošo pirms turpiniet tālāko daivu.

* Slāpekļa narkoze parasti nemaz nav tik dramatiska, kā tā tiek iztēlota. Parasti tā izsauc vienkāršas kļūdas, bet ir risks, ka šīs kļūdas var pārtapt daudz sarežģītākās problēmās. 

* Dziļajā daivā centies atrasties pēc iespējas mazākā dziļumā. Tas palīdzēs saglabāt "skaidru galvu" un paildzināt dziļumā pavadāmo laiku.

* Ja jūs vai jūsu badiju piemeklējusi slāpekļa narkoze - izpeldiet daudz mazākā dziļumā vai pat pārtrauciet daivu.

* Un, protams, nekad neriskējiet palikt bez gaisa. Plānojiet ieniršanu tā, lai daiva beigās jums būtu gāzes rezerve un gaisa pietiktu drošības pieturas ievērošanai, īpaši ja daivs bijis lielā dziļumā. 

Info: www.sportdiver.com