Krievijas daiveri Melnajā jūrā uzstāda jaunu dziļuma rekordu

Foto: life.ru

Tehniskais nirējs Aleksejs Volkovs 27.augustā nirstot Melnajā jūrā sasniedza 179,9m dziļumu. Viņa atbalsta grupas daiveris Dmitrijs Gončarovs ienira līdz 160m dziļumam. Volkova rekords reģistrēts Krievijas rekordu grāmatā. 

Aleksejs Volkovs ir Enriched Air Nitrox instruktors, Advanced Recreational Trimix instruktors, Normoxic Trimix instruktors. Dmitrijs Gončarovs ir PADI divemaster un Nitrox diver. Abi daiveri pārstāv daivklubu "Warer Deep" no Novorosijskas (Krievija).

Iepriekšējo rekordu 2010.gadā uzstādīja bulgāru daiveris Rosēns Žeļjazkovs - viņš ienirstot sasniedza 147m dziļumu. Daiveriem no Krievijas izdevies šo rekordu labot par vairāk kā 30m. Jāatzīst, ka rekorda daivs nav noritējis viegli.

Kā medijiem pastāstīja jaunā rekorda īpašnieks Aleksejs Volkovs: "Man 160m dziļumā pārstāja darboties zemūdens lukturis, tālāk niru pilnīgā tumsā, vienīgā gaisma bija no daivkompjūteru ekrāniem. Bet tad arī viens no tiem, angļu ražojuma, pārstāja darboties."

Bez tam 160m dziļumā atbalsta daiverim Dmitrijam Gončarovam pārstāja darboties manometrs un viņš bija spiests pārtraukt daivu. Volkovs nolēma ieplānoto daivu turpināt vienatnē. Pēc tam, kad viens no daivkompjūteriem pārstāja darboties, niršanas datus turpināja reģistrēt divi Krievijā ražoti daivkompjūteri A130. Tieši ar tiem arī tika fiksēts rekords. Viens no kompjūteriem uzrādīja 179,9m dziļuma atzīmi, bet otrs - 180,2m dziļumu. Pēc Krievijas rekordu grāmatas noteikumiem par rekordu tiek atzīts mazākais dziļums. 

"Galvenais šādu rekordu uzstādīšanā ir drošības tehnika, rūpīga rīcības plāna izstrāde un tā ievērošana. Visi ir dzīvi un veseli - tas ir pats galvenais. Viņi ir pieredzējuši akvalangisti, ilgi gatavojās tik nopietnam daivam, tāpēc arī viss izdevās. Iepriekšējais bulgāra Rosēna Žeļjazkova rekords noturējies 6 gadus. Volkova rekordu būs vēl grūtāk pārspēt," - atzina Krievijas rekordu grāmatas galvenais redaktors Staņislavs Koņenko.

Rekorddaivs, kas noritēja Novorosijskas tuvumā Melnajā jūrā ilga gandrīz 4 stundas. Jāatzīmē, ka pati ieniršana ilga tikai apmēram 8 minūtes, pārējo laiku aizņēma daiveru izniršana ar ilgajām dekompresijas pieturām. Ieniršanā tika izmantoti vairāk kā 20 baloni ar dažādiem gāzu maisījumiem. 

Info: www.life.ru un www.water-deep.ru 

Imperatorgarnele un jūrasgurķis

Grenlandes haizivis var dzīvot vairāk kā 400 gadus

Grenlandes haizivs / Foto: xray-mag.com

Grenlandes haizivjis (Somniosus microcephalus) vienmēr bijušas noslēpumiem aptvertas. Tai skaitā šo zemūdens iemītnieku patiesais vecums arī bijis nezināms, zinātnieki tikai uzskatījuši, ka tam jābūt lielam.

Noteikt Grenlandes haizivju vecumu ir ļoti grūti. Šīs haizivis aug ļoti lēni - mazāk kā centimetru gadā - tas liek domāt, ka Grenlandes haizivis dzīvo ļoti daudzus gadus. Pirms vairāk kā 50 gadiem tika veikts pētījums, kad haizivis tika notvertas, mērītas, iezīmētas un atlaistas. Pēc daudziem gadiem dažas no šīm haizivīm tika atkal notvertas un mērītas. Šie mērījumi pierādīja, ka Grenlandes haizivis aug ļoti lēni.

Kopenhāgenas universitātes zinātnieki šīs haizivju sugas pārstāvju vecuma noteikšanai izmantoja radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi. Kā laika atskaites punktu ņemot oglekli-14, kas radās pēc 1950-tajos gados veiktajiem kodolizmēģinājumiem. Šo kodolizmēginājumu rezultātā atmosfērā palika liels daudzums radioaktīvā oglekļa - tas nonāca arī dzīvniekos un zivīs. 

Kā atzinis vadošais pētnieks Juliuss Nīlsens (Julius Nielsen) - izanalizējot iegūtos materiālus ar 95% pārliecību var teikt, ka vecākā haizivs, kura tikusi mērīta ir bijusi vecumā starp 272 un 512 gadiem.  

Grenlandes haizivis dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā. Tās ir vienas no lielākajām haizivīm - to garums var pārsniegt 6m, bet svars 1000kg.

Radioaktīvā oglekļa datēšana jeb oglekļa-14 datēšana ir radioizotopiskās datēšanas metode, ar kuru nosaka organisko vielu saturošu objektu absolūto vecumu — gadu skaitu kopš bioloģiskā objekta nāves. Metode balstās uz oglekļa-14 (14C) jeb tā saucamā radioaktīvā oglekļa radioaktivitātes mērījumiem organiskajās atliekās vai objektos. Kamēr organisms ir dzīvs, tas nemitīgi apmaina savus oglekļa atomus pret apkārtējās vides oglekļa atomiem, uzturot radioaktīvā oglekļa izotopa saturu tādu pašu kā apkārtējā vidē. Atmosfērā radioaktīvais ogleklis rodas, kosmiskajiem stariem iedarbojoties uz gaisa slāpekli. Kad organisms nomirst, oglekļa apmaiņa izbeidzas un oglekļa-14 saturs tajā sāk samazināties, radioaktīvajam izotopam sabrūkot. Jo ilgāks laiks pagājis kopš organisma nāves, jo mazāka ir palikusī izmērāmā radioaktivitāte.

Pielietojot radioaktīvā oglekļa datēšanu, var noteikt vecumu līdz 50 000 gadu tālai pagātnei jebkuram materiālam, kas satur organiskas izcelsmes oglekli, kā piemēram, kauliem, putekšņiem, koksnes atliekām u.c. Lai datēšanu veiktu pēc iespējas precīzāk, nepieciešama metodes kalibrēšana, ņemot vērā dažādas dabiskas oglekļa-14 satura svārstības apkārtējā vidē. Piemēram, mūsdienās radioaktīvā oglekļa saturs atmosfērā vairs nav tāds, kā senāk. No vienas puses, ir sadedzināts daudz fosilā kurināmā, kas satur ļoti senu oglekli, kur radioaktīvais izotops sen sabrucis — tas samazina 14C koncentrāciju gaisā. No otras puses, veiktie kodolieroču izmēģinājumi ir radījuši papildu 14C piesārņojumu.

Radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi izstrādāja amerikāņu fiziķis Vilards Libijs (angļu: Willard Frank Libby), par ko 1960. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija ķīmijā. Metodi veiksmīgi pielieto arheoloģijā un antropoloģijā.

Info: www.xray-mag.com un Wikipēdija

Zemūdens pasaules daudzveidība - jūras gliemji

Ordas ala vienā elpas vilcienā

Frīdaivings skolas "Go2Dive" (Krievija) vadītājs, frīdaivinga instruktors Oļegs Gavriļins projekta "Орда на воздухе и без" ietvaros izpeldēja 100m zem ūdens Ordas zemūdens alā Permā (Krievija). Kā notika šī daiva sagatavošana un pats niriens - redzams video.

Nakts daivs Bali

Māksliniece Nāves jūrā uz diviem gadiem nogremdē kleitu - kāds ir rezultāts?

Foto: marketium.ru

Māksliniece no Izraēlas Sigalita Landau (Sigalit Landau) 2014.gadā aizsāka neparastu mākslas projektu ar nosaukumu "Salt Bride" ("Sāls līgava") - viņa uz 2 gadiem Nāves jūrā nogremdēja melnu kleitu. 

Foto: marketium.ru

Projekta rezultātā radušās astoņas lielas krāsu fotogrāfijas, kurās redzama Nāves jūras sāļajos ūdeņos nogremdētā kleita dažādos laika posmos. Māksliniece divu gadu laikā ik pēc trīs mēnešiem pārbaudīja nogremdēto kleitu un to fotografēja. 

Foto: marketium.ru

Jāatzīmē, ka mākslas darbam izmantota tradicionālā hasīdu (ortodoksālā jūdaisma virziens) sieviešu kleitas kopija, šādu kleitu valkājusi kanoniskās jidiša lugas "The Dybbuk" galvenā varone Leja, ko "Habima teātri" (Habima Theatre) attēlojusi leģendārā aktrise Hanna Rovina. 

Foto: marketium.ru

Lugu "The Dybbuk" - "Dibbuks jeb starp divām pasaulēm" laika posmā starp 1913.gadu un 1916.gadu sarakstījis S.Anskijs (S. Ansky). Tā stāsta par jaunekli, kurš izšķirts no līgavas, noslēdz līgumu ar velnu, pārdodot tam savu dvēseli. Pēc nāves jaunekļa dvēsele kļūst par dibbuku - dēmonu, kas iemājo viņa mīļotajā meitenē padarot viņu apsēstu ar nelabo. Dēmonu izdodas izdzīt, bet meitene iet bojā. Lugas sižetu iespaidojusi S.Anskija iepazīšanās ar ebreju tautas mistiku, īpaši hasīdisma mistiku. 

Foto: marketium.ru

Sigalitas Landau mākslas projektā "Salt Bride" Leas melnā kleita zem ūdens pakāpeniski transformējas, sāls kristāliem pārņemot audumu. Laika gaitā jūras alķīmija pārvērš vienkāršu kleitu no nāves un neprāta simbola par kāzu kleitu, kādai tai arī vajadzēja būt.

Foto: marketium.ru

Nāves jūra - zemākā vieta uz planētas, kurā praktiski nav nekādas dzīvības - tajā kleita tika iegremdēta vienā veidolā, bet izcelta jau pavisam atšķirīgā izskatā - ar to māksliniece norāda uz nekontrolējamo bioloģisko procesu kustību.

Foto: marketium.ru

Sigalitas Landau darbi ir cieši saistīti ar Nāves jūru. Māksliniece vairākus no saviem slavenākajiem video uzņēmusi šajos ūdeņos, viņa arī daudzu gadu garumā aizrāvusies ar eksperimentiem pētot kā objekti apaug ar sāli. 

Mākslas projekta "Salt Bride" noslēgumā iegūts brīnišķīgs mākslas darbs - kleita, ko veido mirdzoši sāls kristāli. 

Foto: marketium.ru

Šī mākslas eksperimenta rezultāts līdz 3.septembrim skatāms Londonā (Lielbritānija) London’s Marlborough Contemporary mākslas galerijā. 

Sigalita Landau / Foto: israel21c.org

Sigalita Landau dzimusi 1969.gadā Jeruzalemē dzīvo un strādā Telavivā. Pirmo reizi pārstāvējusi Izraēlu 1997.gadā Venēcijas biennālē kopā ar grupu mākslinieku, 2011.gadā Izraēlas paviljonā viņa jau izrāda savu solo prezentāciju. Landau darbi bijuši skatāmi daudzās izstādēs un muzejos, piemēram, Documenta X (1997), MoMA, New York (2008), Museu d’Art Contemporani de Barcelona (MACBA) (2014. ). Viņas darbi atrodami daudzās lielākajās mākslas darbu kolekcijās, tostarp MoMA un Pompidū centrā.

Info: www.marlboroughlondon.com 

Valis lūdz palīdzību kajakotājiem

Jūlija sākumā Kvīnslendā (Austrālija) tūristu grupai, kas bija devusies izbraucienā ar kajakiem gar Varavīksnes pludmali (Rainbow Beach) izdevies nofilmēt retus kadrus. Izbrauciena laikā pie kajakiem piepeldējis neliels kuprvalis un vairākkārt ļoti tuvu nopeldot gar laivotājiem, norādījis, ka viņam nepieciešama palīdzība. 

Kuprvaļa viena plezna bija diezgan nopietni sapinusies virvē, traucējot viņam normāli peldēt. Piepeldējis pie tūristiem valis pagriezaās uz sāniem, norādot uz savu problēmu. Gids, kurš vadīja šo izbraucienu ar kajakiem, ielēca ūdenī un centās kuprvali atbrīvot no virves, bet ekskursijas dalībnieki notikušo nofilmēja.

Kā atzinis grupas vadītājs, vaļi reti piepeld tik tuvu cilvēkiem, piecu gadu laikā kopš viņš vada šādus ekskursiju izbraukumus ar kajakiem, šis ir pirmais gadījums, kad viņš pieskāries valim. Gids arī uzsvēris, ka neko tādu nebūtu darījis, ja neredzētu, ka kuprvalim tiešām nepieciešama palīdzība un šis milzīgais zemūdens iemītnieks arī ļauj viņam palīdzēt.

Diemžēl mēģinājums atbrīvot kuprvali no virves neizdevās, jo izrādījās, ka otrs virves gals atrodas valim mutē. Visticamāk viņš bija norijis kādu virvē piesietu priekšmetu. Nespējot kuprvalim palīdzēt, kajakotāju grupa nekavējoties devās krastā un par notikušo ziņoja vietējās varas pārstāvjiem. Ir cerība, ka speciālistiem izdosies kuprvalim palīdzēt.  

Daivings Andamanu jūrā

Dažādā zemūdens pasaule

"Buddy Watcher" - iekārta, kas palīdz zem ūdens nepazaudēt pārinieku

Foto: xray-mag.com

Vācijā ražotais "Buddy Watcher" ir uz plauktas locītavas vai augšdelma liekama neliela iekārta, kas izmantojot ultraskaņu rada vibrāciju un vizuālus signālus pārinieku aparātos.

Foto: xray-mag.com

Zaļajai un melnajai plastmasas sadaļai katrai ir divas lielas pogas un panelis ar LED apgaismojumu. Pogas ir tik lielas, lai pat daiveris ar 5mm neoprēna cimdu varētu bez problēmām izmantot šo aparātu. Viena poga ieslēdz un savieno pārinieku ierīces, bet otra poga "izsauc" pārinieku. Izsaukuma gadījumā signāla saņēmējierīce vibrē un mirgo sarkanā gaismā.

Tas ir daudz diskrētāks vieds kā pievērst sava daivbadija uzmanību nekā izmantojot šeikeri vai pīkstuli. Nelielo iekārtu darbina divi akumulatori, kas ievietoti slēgtā korpusa daļā. Lai "Buddy Watcher" uzlādētu tiek izmantots USB savienojums.

Ražotājs norāda, ka "Buddy Watcher" darbības diapazons ir apmēram 20m attālums starp daivbadijiem, bet iekārtas maksimālais darba dziļums ir 40m.

Info: www.xray-mag.com  

Daivings Bandas jūrā Indonēzijā

Bandas jūra (indonēziešu: Laut Banda) ir Klusajam okeānam piederīga iekšējā jūra, kas atdalīta no pārējā okeāna ar Indonēzijas salām. Bandas jūras gultne ir līdz 5 800 metru dziļa, pašos austrumos atrodas atrodas Vēbera ieplaka - 7 440 metrus dziļa. Bandas jūra atrodas seismiski aktīvā zonā, šeit bieži notiek zemestrīces. Jūras sāļums - 34,5 ‰, virsējā ūdens slāņa vidējā temperatūra - 27°С, plūdmaiņas - 2,4 metri.

Bandas jūru ielenc Lielās Zunda salas rietumos, Mazās Zunda salas dienvidos un Moluku salas ziemeļos un austrumos. Ziemeļos Bandas jūra pāriet Moluku jūrā, austrumos — Arafuru jūrā, dienvidos — Timoras jūrā un Savu jūrā, dienvidrietumos — Floresas jūrā un rietumos — Javas jūrā.

Bandas jūru aptver lielākas salas (Sulavesi, Buru, Floresa) un tūkstošiem mazu, klinšainu saliņu, koraļļu rifi. Klinšainās saliņas un sēkļi padara kuģu iekļūšanu Bandas jūrā sarežģītu un riskantu, toties jūras vidējā daļa ir gandrīz brīva no salām - centrālajā daļā atrodas tikai dažas salu grupas, tai skaitā Bandas salas (agrākās Garšvielu salas).

Salīdzinoši grūti pieejamā Bandas jūra ir izcila vieta niršanas entuziastiem, jo šeit daba ir mazskarta, Bandas jūras koraļļu rifos ir ļoti augsta bioloģiskā daudzveidība.

Info: Wikipēdija

Jauks apaļacu zemūdens iemītnieks pārsteidzis pat zinātniekus

E/V Nautilus turpina pētīt zemūdens pasauli Kalifornijas (ASV) piekrastē un nu jau atkal ekspedīcijas zinātnieki nākuši klajā ar jaunu atklājumu. Šoreiz zemūdens izpētes aparātam apmēram 900m dziļumā izdevies nofilmēt ļoti neparastu zemūdens iemītnieku. Vai tas ir astoņkājis, vai sēpija? Jeb kāda nogrimusi bērnu rotaļlieta? Šis dīvainais tumši violetais zemūdens iemītnieks ar izvalbītām apaļām acīm ir ne vien kļuvis par vienu no dīvainākajiem okeāna dziļūdens iemītniekiem, bet arī uzdevis daudz jautājumu zinātniekiem.  

Pie Jaunzēlandes atklātas dīvaini mirguļojošas "spoku zivis"

Foto: businessinsider.com.au

Jaunzēlandes ūdeņos lielā dziļumā atrastas divas jaunas reto bioluminescent barreleyes zivju sugas. Par to rakstīts Sidnejā bāzētā Austrālijas muzeja (Australian Museum) pētījumā, kas publicēts žurnālā "PLOS ONE" un tā autors ir muzeja zinātniskā darbinieks Jans Īds Pousens (Jan Yde Poulsen). 

Zinātnieki jaunatklātās zivis identificējuši kā Opisthoproctidae - neparastu dziļūdens zivju dzimtu, kas dzīvo tropiskos un mērenos Klusā okeāna, Atlantijas okeāna un Indijas okeāna ūdeņos.

Attēls: businessinsider.com.au

Mirguļojošās zivis, kas tiek dēvētas arī par spoku zivīm, tika noķertas jaunākajā zinātniskajā ekspedīcijā netālu no Amerikāņu Samao un Jaunzēlandes. 

Zinātnieki nodēvējuši atrastās zivis par "neparastām".

Kā norādījuši pētnieki: "Opisthoproctidae (barreleyes) ģints ir viena no vissavdabīgākā izskata un vismazāk zināmajām dziļūdens zivīm."

Visas šīs ģints sugas apvieno cilindrveida acis, kas vērstas uz augšu. Tiek uzskatīts, ka šāds acu izvietojums un veids palīdz zivīm saskatīt medījuma kustības no ūdens virsmas atspīdošās gaismas staros.

Info: www.businessinsider.com.au 

Krāšņie koraļļu dārzi

Daivings Maldivu salās

Zemūdens pasaule Bali

Austrālijā izsludināts konkurss par jaunas jūras gliemju sugas nosaukumu

Moridilla X / Foto: abc.net.au

Rietumaustrālijas muzejs (Western Australian Museum) sadarbībā ar radiostaciju "Radio National" izsludinājis neparastu konkursu. Austrālijas iedzīvotājiem ir dota iespēja ierakstīt savu vārdu bioloģijas vēsturē - ir jāizdomā jaunas jūras gliemju sugas nosaukums.

Muzeja darbiniece zinātņu doktore Nerida Vilsone (Nerida Wilson) šo jūras gliemju sugu atklāja nirstot Rietumaustrālijas štata ziemeļrietumu piekrastes ūdeņos. Atrastais gliemis ir izmērā liels - tas garumā var sasniegt 6-8cm. Jāteic, ka tas nekādi nav liedzis jaunatklātās sugas gliemjiem līdz šim izvairīties no zinātnieku uzmanības.

Moridilla X / Foto: abc.net.au

Kā informē konkursa rīkotāji - dalībniekiem ir jāizdomā tikai zinātniskā nosaukuma otrā daļa, jo pirmo daļu, kas apzīmē jūras gliemja ģinti, jau ir noteikuši paši zinātnieki un tā ir Moridilla. 

Kā tiek skaidrots: "Piemēram, mēs meklējam apzīmējuma "Felis catus" jeb "mājas kaķis" vārdu "kaķis", vai runājot par cilvēku - "Homo sapiens" nosaukumu vārdam "sapiens". Jaunajai jūras gliemju sugai ģints ir "Moridilla", tātad mēs meklējam "Moridilla X"."

Konkursa uzvarētāju gaida arī patīkama balva - aviobiļetes divām personām uz Pērtu (turpu - atpakaļ), transfērs no lidostas uz viesnīcu un atpakaļ, 3 dienas viesnīcā un individuāla ekskursija uz Rietumaustrālijas muzeju. Jāatzīmē, ka ekskursijas laikā uzvarētājs tiks iepazīstināts ar šo jauno gliemju sugu.

Konkursā iesniegtie piedāvājumi tika vērtēti pēc diviem kritērijiem - pirmkārt, nosaukumam jāatspoguļo vienu vai vairākas konkrētās sugas īpatnības vai zinātniskās izpētes virziens. Otrkārt, vērtēts tiks arī tas cik labi būs izskaidrots, kāpēc nosaukumam jābūt tieši šādam. Bez tam, gala variantu jāapstiprina arī jaunās sugas atklājējai doktorei Vilsonei. 
Konkurss noslēgsies 15.augustā 23:59. Uzvarētāji tiks informēti personīgi. 

Info: www.abc.net.au 

Snorkelēšana Floridā ar lamantīniem

Daļā Meksikas līča nenoskaidrotu iemeslu dēļ iet bojā koraļļi

Foto: sanctuaries.noaa.gov

Zinātnieki ir neizpratnē par nesen fiksēto koraļļu un sūkļu bojāeju apmēram 160km no Teksasas un Luiziānas krastiem Meksikas līcī. 

Foto: sanctuaries.noaa.gov

Rifs, kas zināms kā East Flower Garden Bank, vienmēr uzskatīts par vienu no skaistākajiem rifiem - bagātu ar zivīm, koraļļiem un citiem jūras iemītniekiem. Šo rifu uzskatīja par "vienu no veselīgākajiem rifiem reģionā". Diemžēl šobrīd liela daļa rifa koraļļu ir klāti baltiem pleķiem. 

ASV Nacionālās Okeānu un atmosfēras izpētes administrācijas (U.S. National Oceanic and Atmospheric Administration - NOAA) zinātnieki par koraļļu bojājumiem uzzināja no daivinga jahtu kapteiņiem.

"Zinātnieki ziņo, ka pagaidām nezināmu iemeslu dēļ šajā rifā lielā mērogā gājuši bojā koraļļi."

Dīvaini ir tas, ka rifa daļā, kurā zinātnieki veica ilgtermiņa koraļļu monitoringu - apmēram 19km tālāk - netika konstatētas nekādas koraļļu bojāejas pazīmes.

Foto: sanctuaries.noaa.gov

Kamēr zinātnieki nenoskaidros koraļļu bojāejas iemeslu ASV Nacionālā Okeānu un atmosfēras izpētes administrācija rekomendē, atturēties apmeklēt East Flower Garden Bank rifu.

"Galvenokārt tas tiek darīts, lai aizkavētu koraļļu bojāejas izplatību vēl neskartajās rifa daļās, kā arī lai pasargātu daiverus no iespējams kaitīgām vielām."

Dabas parka superintendants sacīja: "Pagaidām mums nav zināmi jebkādi riski cilvēkiem, tomēr mēs iesakām šo drošības līdzekli līdz būsim noskaidrojuši koraļļu bojāejas iemeslus."

Info: www.deeperblue.com 

ASV izklaides parkā delfīns apmeklētājai mēģina nočiept planšetdatoru

Kāda "SeaWorld" izklaides parka un okeanārija Orlando (ASV) apmeklētāja gandrīz pazaudējusi savu planšetdatoru, kad to saķēris piepeldējis delfīns ziņo portāls Animalworld.com.ua atsaucoties uz telekanālu FOX.

Kāda no "SeaWorld" apmeklētājām, tieši tāpat kā daudzi citi, bija piestājusi pie baseina ar delfīniem un izņēmusi planšeti, lai nofotografētu vai nofilmētu delfīnus. Negaidīti viens no delfīniem gandrīz līdz pusei izleca uz baseina malas un izķēra no meitenes rokām planšeti.

Planšetdators iekrita ūdenī, bet tā īpašniece metās to izmakšķerēt no ūdens. Tas viņai izdevās diezgan ātri. Pēc tam viņa naski devās tālāk prom no baseina. 

Notikušo arī pa skaļruni komentējis kāds no okeanārija darbiniekiem - "Kā jūs redzējāt, delfīni var jums atņemt nenostiprinātus priekšmetus."

Kaut arī negadījums ilga tikai pāris sekundes, to izdevās nofilmēt kādam citam "SeaWorld" apmeklētājam un pēc tam šo video izlatīja daudzi masu mediji.

Info: www.animalworld.com.ua   

Fotogrāfa Paula Niklena tikšanās ar jūras leopardu

Jūras gliemji Bali ūdeņos

Karību jūras baseinā atklāta jauna skorpionzivju suga

Scorpaenodes barrybrowni / Foto: xray-mag.com 

"Smithsonian’s Deep Reef Observation Project" (DROP) pētnieki Karību salas Kirasao (Curaçao) tuvumā atklājuši jaunu skorpionzivju sugu. Šīs skorpionzivis mīt 95m līdz 160m dziļumā un tās ir šīs ģints visdziļāk dzīvojošās zivis Atlantijas okeāna rietumu daļā. 

"Okeāna tropu zona 50m-300m dziļumā ir maz pētīta - pārāk dziļi parastajam daivingam un par seklu, lai būtu īpaši interesanti dziļūdens izpētes aparātiem," atzina DROP galvenā pētniece Karola Baldvina (Carole C. Baldwin).

Skorpionzivju jaunā suga atklāta izmantojot pilotējamu zemūdens aparātu "Curasub", kurš var sasniegt pat 300m dziļumu. Pateicoties šim aparātam zinātniekiem ir iespēja pētīt zivis un bezmugurkaulniekus līdz šim neapsekotās okeāna daļās. 

Jaunatklāto skorpionzivi pētnieki nosaukuši Scorpaenodes barrybrowni - par godu DROP ārštata fotogrāfam Barijam Braunam (Barry Brown). Skorpionzivju ģintī ir 29 sugas, kas zināmas visā pasaulē, tomēr tiek uzskatīts, ka tikai divas - Scorpaenodes tredecimspinosus un Scorpaenodes caribbaeus - sugas dzīvo Atlantijas okeāna rietumdaļā. Pēc atrastās zivs DNS testa zinātnieki secinājuši, ka Scorpaenodes barrybrowni ģenētiski atšķiras no šīm abām sugām.

Jaunatklātā skorpionzivs no citām šīs ģints sugām atšķiras ar spilgti oranži sarkano krāsu un garākiem spuru stariem. Tā būs zināma kā Stellate Scorpionfish jeb zvaigžņveida skorpionzivs - šāds nosaukums izriet no zivs zvaigžņveida dzeltenīgajiem plankumiem un ap tās acīm esošajiem izstarojošajiem pigmentiem.

DROP pētniekiem līdz šim Karību jūras baseina dienvidu daļā izdevies atklāt vairāk nekā 30 zivju un bezmugurkaulnieku sugas, no kurām daudzas vēl pilnībā nav izpētītas.

Karola Baldvina prognozē, ka DROP pētniekiem drīzumā izdosies veikt vēl daudzus jaunus atklājumus, jo nesen "Curasub" apsekojis tikai 0,2 kvadrātkilometrus zemūdens teritoriju. 

"Esiet gatavi daudziem jauniem atklājumiem," sacīja Baldvina. "Mēs esam veikuši tikai nelielus skrāpējumus mūsu izpratnes par bioloģiskajām daudzveidībām tropu dziļūdens rifos virskārtā."

Info: www.xray-mag.com 

SportDiver iesaka 3 sausos hidrotērpus niršanai aukstos ūdeņos

Foto: sportdiver.com 

Populārais daivinga žurnāls "SportDiver" saviem lasītājiem iesaka trīs labus sausos hidrotērpus, kas īpaši paredzēti niršanai aukstos ūdeņos. 

Hollis Men’s BTR-500 / Foto: sportdiver.com

Hollis Men’s BTR-500

Firmas "Hollis" vīriešu sausais hidrotērps "BTR-500" ir viegls, bet izturīgs trilamināta sausais hidrotērps. Komplektācijā jau ir iekļautas divas sānu kabatas (ar rāvējslēdzējiem) un 5mm neoprēna zeķes. Kakla daļā ir regulējama, no neoprena veidota, silta apkakle.

Aptuvenā cena: 1500$

Bare Women’s X-Mission / Foto: sportdiver.com 

Bare Women’s X-Mission

Kompānijas "BARE" "X-Mission" trilamināta hidrotērps būs perfekts ne tikai daiveriem, kas nirst aukstos ūdeņos, bet arī tehiskajiem daiveriem un alu daivinga cienītājiem. Šim sausajam hidrotērpam ir jau pievienoti zābaki un arī ļoti ietilpīgas kabatas.

Aptuvenā cena: 2800$

Seac WarmDry / Foto: sportdiver.com 

Seac WarmDry

"Seac" piedāvātais "WarmDry" sausais hidrotērps ir ražots no augsta blīvuma 4mm neoprēna, tas nodrošina ļoti labu siltumnoturību, tāpēc zem tā nav nepieciešams vilkt biezu siltinātāju. "WarmDry" ir stingri zābaki un viena liela kabata.

Aptuvenā cena: 1200$

Info: www.sportdiver.com 

"Sardine Run 2016" Dienvidāfrikā

Daivings Tasmānijas piekrastes alās

Austrālijā izglābts daiveris, kurš 6 stundas dreifējis okeānā

Džeikobs Čailds / Foto: abc.net.au

Kvīnslendas (Austrālija) dienvidaustrumu piekrastes ūdeņos kāds daiveris pavadījis ūdenī vairāk kā sešas stundas pēc tam, kad viņu daiva laikā okeānā aiznesa spēcīga straume. Tas, ko nācās piedzīvot 30 gadus vecajam daiverim Džeikobam Čaildam (Jacob Childs), var notikt ar jebkuru nirēju - jūra spēj būt neprognozējama un ir situācijas, no kurām nespēj izkļūt pat ļoti profesionāli daiveri.

Atgadījums ar Džeikobu notika jūlija sākumā. Tās dienas rītā viņš kopā ar grupu daiveru devās nirt uz "Althea" vraku, kas atrodas apmēram 30 jūras jūdzes no Bundabergas (Bundaberg).

"Mēs ilgi nevarējām izmest enkuru, un, kad tas beidzot izdevās, vairāki daiveri izrādījās ļoti dažādās gatavības stadijās. Es ielecu ūdenī viens no pirmajiem, bet pēdējais mūsu grupas daiveris ūdenī bija tikai pēc kādām 15 minūtēm. Visu šo laiku mēs cīnījāmies ar straumi. Pēc tam visi uzsākām ieniršanu turoties pie enkura tauvas. Viens no nirējiem bija augšā un es gribēju ar viņu samainīties vietām, bet nenoturējos. Kad izniru, mani straume nesa gar mūsu jahtas bortu, bet tur nebija tauvas pie kuras pieturēties, un man nebija pie kā pieķerties. Tad, kad kapteinis man pameta tauvu, es jau biju aiznests pārāk tālu," stāstīja Džeikobs.

Straume bija ļoti spēcīga un daiveri vienā mirklī aiznesa tālu no jahtas. Džeikobs dreifējot ūdenī pavadīja vairāk kā sešas stundas, šajā laikā straume viņu nesa gar Kvīnslendas dienvidaustrumu piekrasti.

"Kā es vēlāk uzzināju, meklēšanā bija iesaistītas daudzas jahtas, bet es neredzēju nevienu... Viss ko es redzēju un dzirdēju bija traleris, pēc kura tad arī centos peldēt," teica jūrā aiznestais daiveris.

Džeikobs bija redzējis arī meklēšanā iesaistīto helikopteri, kurš riņķoja netālu no viņa, tomēr glābēji daiveri neieraudzīja. 

Jāatzīmē, ka Džeikobs spēja saglabāt mieru un nekrist panikā. viņš, saulei sākot rietēt, pat ierakstīja atvadu video, jo cerības tikt izglābtam tomēr sāka zust.

"Nu tad arī viss. Saule riet un viņi neko nespēs izdarīt. Džeikijam ir beigas," viņš teica kameras ierakstā. 

Pēc Džeikoba teiktā - iespēja pavadīt nakti ūdenī viņu īpaši nesatrauca. "Es nodomāju, ka tā vienkārši ir viena no tām reizēm... Kad tev nav izvēles, tad tev to vienkārši ir jādara un viss."

Džeikobs arī pastāstīja, ka viņš bija ģērbies hidortērpā, tāpēc nebijis auksti. Viņš arī nebija piekusis, jo nevajadzēja nopūlēties, lai noturētos virs ūdens. "Vienīgi es ļoti gribēju dzert - ūdeni un tasīti tējas."

Un tad uzsmaidīja veiksme. Apmēram 17:30 glābējiem no gaisa izdevās saskatīt Džeikobu un vēl pēc pusstundas viņu uzņēma ūdens policijas kuteris. Tas viss notika nedaudz pēc saulrieta.

Kā atzina glābšanas operācijas vadītājs, nonākot šādā situācijā Džeikobs Čailds rīkojās ļoti pareizi: viņš spēja saglabāt mieru un piepūta daivinga boju, kas palīdzēja glābējiem viņu saskatīt.

Kad masu mediji izglābtajam daiverim jautāja, vai šis atgadījums nepieliks punktu viņa turpmākajiem zemūdens piedzīvojumiem, Džeikobs atbildēja: "Es atkal došos nirt, ļoti iespējams jau rīt."

Info: www.abc.net.au 

Sandjego piekrastes zemūdens pasaule

Turku daiveris uzstāda jaunu rekordu pavadot zem ūdens gandrīz 6 dienas

Foto: dailysabah.com

Ginesa Pasaules rekorda ieguvējs kategorijā "Ilgākais daivs ar akvalangu sālsūdenī" turku nirējs Cems Karabajs (Cem Karabay) kārtējo reizi labojis šo rekordu -  viņš zem ūdens pavadījis gandrīz sešas dienas. Šajā laikā esot zem ūdens Karabajs ne tikai apmierināja savas primārās prasības pēc ēdiena un dzēriena, bet pat uzspēlēja futbolu un šahu. 

Cems Karabajs rekorddaivu uzsāka 14.jūnijā Vidusjūrā Yavuz Çıkarma pludmales piekrastē Kiprā. Daivu rekordists pārtrauca 20.jūlijā - ar to atzīmējot arī 1974.gada Kipras invāzijas gadadienu.

Pēc rekordilgā daiva Karabajs izkatījas noguris, bet arī lepns par paveikto.

Cemam Karabajam jau pieder trīs pasaules rekordi, kas uzstādīti 2009., 2011. un 2015.gadā. 

Aizvadītajā gadā Karabajs uzstādīja arī personīgo rekordu pavadot zem ūdens 72 stundas. Pavadot zem ūdens vairāk kā trīs dienas viņš mēģināja pārspēt arī 2015.gadā laboto rekordu par ilgāko daivu ar akvalangu nirstot sālsūdenī. Tobrīd šis rekords piederēja ēģiptietim Walā Hafezam (Walaa Hafez), kurš zem ūdens bija pavadījis 51 stundu. 2011.gadā Karabajs uzstādīja arī Ginesa Pasaules rekordu kategorijā "Daivs ar akvalangu kontrolētā vidē" - viņš baseinā Stambulā zem ūdens pavadīja 192 stundas. 

Info: www.dailysabah.com 

Daivings Tanzānijā