ceturtdiena, 2018. gada 26. jūlijs

Vertical Blue tiek uzstādīti arvien jauni Pasaules rekordi frīdaivingā

Foto: Facebook


Divu dienu laikā Bahamu salās notiekošo starptautisko frīdaivinga sacensību "Vertical Blue" laikā Pasaules rekordi laboti viens pēc otra. 


Vakar, 25.jūlijā itāliete Alesija Zečini (Alessia Zecchini) frīdaivinga disciplīnā Brīvā ieniršana (Free Immersion - FIM) laboja Pasaules rekordu šajā frīdaivinga disciplīnā. Alesija sasniedza 96m dziļuma atzīmi. Jāatzīmē, ka šogad "Vertical Blue" laikā 20.jūnijā Alesija jau bija labojusi FIM Pasaules rekordu - ienirstot 93m dziļumā. Šis rekords noturējās pāris dienas, kad to laboja japāniete Sayuri Kinoshita ienirstot 94m dziļi. 

Foto: Facebook

25.jūlijs frīdaivinga rekordu vēsturē ieies arī ar japānietes Hanako Hirose uzstādīto Pasaules rekordu frīdaivinga disciplīnā Pastāvīgais svars (Constant weight  - CWT). Viņa sasniedza 106m dziļuma atzīmi. Šajā frīdaivinga disciplīnā daiveris ienirstot izmanto pleznas vai monopleznu un var niršanā arī izmantot rokas, toties nirējs daiva laikā nedrīkst turēties pie virves, vienīgi neliela saite savieno frīdaiveri ar virvi, ir atļauts tikai vienu reizi pieķerties pie virves - kad sasniegts dziļums, lai varētu apstāties un uzsākt izniršanu.

Foto: Facebook

Šodien Pasaules rekordu Brīvajā ieniršanā atkal laboja japāniete Sayuri Kinoshita - iepriekšējā dienā itālietes Alesijas Zečini uzstādīto rekordu laboja par 1m, sasniedzot 97m dziļumu.

Foto: Facebook

Toties Alesija Zečini šodien laboja Pasaules rekordu frīdaivinga disciplīnā Pastāvīgais svars (CWT) - sasniedzot 107m dziļuma atzīmi. 

Info: Facebook

otrdiena, 2018. gada 24. jūlijs

Bahamu salās vēl uzstādīti jauni Pasaules rekordi frīdaivingā

Attēls: Facebook


Starptautiskajās frīdaivinga sacensībās "Vertical Blue" arī šodien uzstādīti jauni Pasaules rekordi frīdaivingā. Abi rekordi uzstādīti frīdaivinga disciplīnā Free Immersion jeb Brīvā ieniršana.


Aleksejs Molčanovs (Krievija) šodien uzstādījis jau savu otro Pasaule rekordu "Vertical Blue" sacensību laikā. Šoreiz viņš Brīvajā ieniršanā (FIM) sasniedza 125m dziļumu. Viss daivs viņam aizņēma 4 minūtes un 37 sekundes.

Attēls: Facebook

Šajā frīdaivinga disciplīnā jaunu Pasaules rekordu uzstādījusi arī japāniete Sayuri Kinoshita. Viņa sasniegusi 94m dziļumu. Jāatzīmē, ka Sayuri Kinoshita izdevies labot aizvadītajā piektdienā itālietes Alesijas Zečini (Alessia Zecchini) uzstādīto Pasaules rekordu - 93m. 
Brīvā ieniršana (Free Immersion) ir AIDA International frīdaivinga disciplīna, kurā frīdaiveris ienirst zem ūdens neizmantojot nekādus spēka palīglīdzekļu, tai saitā pleznas vai monopleznu. Šajā disciplīnā dzelmē ir nostiepta virve un frīdaiveris to izmanto niršanas laikā. 


svētdiena, 2018. gada 22. jūlijs

Vēl viens jauns Pasaules rekords frīdaivingā

Foto: deeperblue.com


Bahamu salās notiekošo frīdaivinga sacensību "Vertical Blue" laikā uzstādīts vēl viens jauns Pasaules rekords. Šoreiz rekordu nirienā dziļumā bez jebkādiem palīglīdzekļiem - Free Immersion (FIM) uzstādījusi itāliete Alesija Zečini (Alessia Zecchini).


Alesija Zečini uzstādītais Pasaules rekords frīdaivingā ir 93m. Iepriekšējais Pasaules rekords šādā disciplīnā piederēja nīderlandietei Dženijai Grasmeijerei (Jeanine Grasmeijer), viņa 2016.gadā Bonaire notiekošajās frīdaivinga sacensībās "Deepsea Challenge" bija sasniegusi 92m dziļumu.
Brīvā ieniršana (Free Immersion) ir AIDA International frīdaivinga disciplīna, kurā frīdaiveris ienirst zem ūdens neizmantojot nekādus spēka palīglīdzekļu, tai saitā pleznas vai monopleznu. Šajā disciplīnā frīdaiveris lai ienirtu un iznirtu izmanto dzelmē nostieptu virvi. 

sestdiena, 2018. gada 21. jūlijs

Šodien atzīmējam PADI Women's Dive Day



PADI Sieviešu daivdiena (PADI Women's Dive Day) šogad tiek atzīmēta 21.jūlijā. Tradīcija, kas aizsākās 2015.gadā ir kļuvusi arvien populārāka. 


Šogad PADI Sieviešu daivdienas ietvaros notika apmēram 900 dažādi pasākumi 85 valstis. Tai skaitā bija arī daivkruīzs Austrālijā, zemūdens uzkopšanas darbi Singapūrā un daivinga ekskursijas ar jūras biologiem Itālijā. 


trešdiena, 2018. gada 18. jūlijs

Aleksejs Molčanovs uzstādījis jaunu pasaules rekordu frīdaivingā

Foto: Facebook/freedivingfederation


Šodien, 18.jūlijā Bahamu salās, kur norisinās vienas no nozīmīgākajām sacensībām frīdaivingā "Vertical Blue", frīdaiverim no Krievijas Aleksejam Molčanovam izdevies uzstādīt jaunu pasaules rekordu. 


Sacensības "Vertical Blue" šogad svin 10.gadu jubileju. Tradicionāli uz "Vertical Blue" ierodas visi labākie pasaules frīdaiveri ar mērķi uzstādīt jaunus personīgos, nacionālos un pat pasaules rekordus.
Šodien jaunu pasaules rekordu frīdaivinga disciplīnā - ieniršana dziļumā ar monopleznu (CWT) - uzstādījis godalgotais frīdaiveris Aleksejs Molčanovs. Viņš nirstot ar monopleznu sasniedzis 130m dziļuma atzīmi. Ieniršana ilgusi 3 minūtes un 55 sekundes. Un tas viss vienā elpas vilcienā.
Jāatzīmē, ka Aleksejs Molčanovs ar šo jauno rekordu ir labojis savu pirms gada arī "Vertical Blue" uzstādīto rekordu. 2017.gadā viņš šajās sacensībās sasniedza 126m dziļumu. 

 

otrdiena, 2018. gada 17. jūlijs

Norvēģijā ezerā daiveri atrod Viduslaiku zobenu

Foto: sputniknews.com


Norvēģijas lielākā ezera Mjosa (Lake Mjøsa) dzelmē daiveriem izdevies atrast senu, apmēram 500 gadus vecu zobenu.


Foto: sputniknews.com

Viduslaiku zobenu atrada divi daiveri - Miro Baricičs (Miro Baricic) un Knuts Eriks Gailders (Knut-Erik Gylder). Masu medijiem viņi pastāstījuši, ka līdz šim zem ūdens izdevies atrast tikai dažādus atkritumus. 
Pēc zobena izcelšanas no ūdens daiveri to nogādājuši vietējā muzejā. Tur arī viņi uzzinājuši zobena aptuveno vecumu. Muzeja darbinieki informējuši, ka šāda tipa zobeni bijuši ļoti populāri XVI gadsimtā Eiropā un izmantoti kaujās. Bet zobena atrašanas vieta norādot uz to, ka tas atradies uz kāda tā laika kuģa vai laivas. 
Speciālisti arī norādījuši, ka pateicoties tam, ka zobens atradies ezera dzelmē nevis sālsūdenī, tas ir tik labi saglabājies.

Foto: sputniknews.com

Zobens jau atrodas Oslo, kur Oslo Kultūrvēstures muzejā (The Oslo Museum of Cultural History) tiks veikta tā restaurācijas un konservācijas darbi. Pēc tam zobens nonāks Norvēģijas Jūras muzejā (Norwegian Maritime Museum), kas arī atrodas Oslo. 
Mjosa ezers atrodas apmēram 100km uz ziemeļiem no Oslo. Ezers ir šaurs, garš un ļoti dziļš - tas ir viens no Eiropas dziļākajiem ezeriem. Mjosa ezera garums ir 118km, bet dziļums ir 468m.


piektdiena, 2018. gada 13. jūlijs

Jauns Pasaules rekords frīdaivingā

Foto: deeperblue.com 


Jūnija nogalē Serbijas galvaspilsētā Belgradā norisinājās AIDA Pasaules čempionāts frīdaivingā baseinā (Individual AIDA Freediving Pool World Championships 2018).


Arī šajā čempionātā tika uzstādīts arī jauns pasaules rekords. Frīdaivere no Polijas Magdalēna Soliča-Talanda (Magdalena Solich-Talanda) uzstādīja jaunu rekordu disciplīnā DYN - niršanā pleznās attālumā - viņa zem ūdens nopeldēja 243 metrus. Iepriekšējais rekords - 237 metri - piederēja frīdaiverei no Krievijas Nataļjai Molčanovai un tas netika pārspēts kopš 2014.gada rudens.


ceturtdiena, 2018. gada 12. jūlijs

Pludmalēs novērota "ūdens ziedēšana"

Foto: manaoga.lv


Kā informē portāls riga.lv - "iestājoties siltam laikam Latvijas piekrastē strauji vairojas aļģes, tostarp potenciāli toksiskās zilaļģes. Pagaidām Veselības inspekcijā nav saņemta informācija par zilaļģu savairošanos peldvietu ūdenī tādā apjomā, lai būtu iemesls noteikt peldēšanās ierobežojumus, bet jābūt piesardzīgiem."


Portāls norāda, ka ik gadu vasaras otrajā pusē Rīgas ūdenstilpes pakāpeniski noklājas ar gļotām, tautā šo procesu sauc par "ūdens ziedēšanu". Tomēr šogad pateicoties siltajam laikam "ūdens ziedēšanas" process varētu sākties ātrāk. 
Šobrīd Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus atturēties no peldēšanās Rīgas jūras piekrastes Vakarbuļļu pludmalē, kur konstatētas zilaļģes. Peldvietā ir izvietotas informatīvi brīdinošas zīmes par peldēšanās ierobežojumu.
Riga.lv teikts, ka lielākā daļa savairojušos aļģu ir nekaitīgas, bet ir arī tādi ūdensaugi kā zilaļģes un no tiem vajadzētu izvairīties. 
Potenciāli toksisko zilaļģu „ziedēšana” Latvijas upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un Rīgas jūras līcī tiek novērota ik gadu. Šo procesu veicina silts un mierīgs bezvēja laiks, ūdens temperatūra virs +16°C un pietiekams daudzums aļģēm nepieciešamo barības vielu. 
Zilaļģu „ziedēšana” mazinās ja laiks kļūst vēsāks, vējaināks un lietaināks. 
Portāls Riga.lv informē, ka "Rīgā visbiežāk „ziedēšanu” novēro lielākajos Pierīgas ezeros, kur ir neliela ūdens apmaiņa, piemēram, Mazajā un Lielajā Baltezerā, Ķīšezerā, Juglas ezerā, Langstiņu ezerā un citās ūdenstilpēs. Iepriekšējos gados, saskaņā ar pašvaldības un atsevišķu iedzīvotāju sniegto informāciju, zilaļģu savairošanās pazīmes bija novērotas arī vairākās peldvietās Daugavas upes piekrastē Rīgā, parasti līčos, kur ūdens kustība ir mazāka un nav straumes."
Veselības inspekcijas speciālisti iesaka būt īpaši piesardzīgiem, izvēloties peldvietas, un pirms peldēšanās izvērtēt, vai ūdenī nav novērojamas zilaļģu savairošanās pazīmes:
* kamēr zilaļģes nav savairojušās lielā daudzumā, tās izskatās kā mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi ūdenī.
* jo lielākā koncentrācijā zilaļģes savairojas, jo ūdens kļūst biezāks, duļķaināks, krāsa var būt izteikti zaļa, var būt arī dzeltenīga vai dzeltenbrūna. Ūdens var pārklāties ar zilganzaļu plēvi un tam parādās neraksturīga smaka.
* zilaļģēm sadaloties, krāsa kļūst neizteiksmīgāka, pelēkbrūna.
Zilaļģēm sadaloties, ūdenī var tikt izdalīti toksīni, kas peldētājiem var radīt dažādas ādas un gļotādu alerģiskās reakcijas un iekaisumu. Tāpēc, ja atpūšoties pie ūdeņiem tajos tiek novērotas kādas no iepriekš minētajām zilaļģu savairošanās pazīmēm, šādos ūdeņos peldēties nedrīkst, arī mājdzīvniekus ar šādu ūdeni nedrīkst dzirdīt. Ūdeni, kurā konstatētas zilaļģes vispār nedrīkst izmantot, jo pat to uzvārot toksīni nepazūd. Bez tam ar šādu ūdeni nedrīkst laistīt arī dārzus - augļus un dārzeņus.
Ja rodas aizdomas, ka "ūdens zied" tieši ar zilaļģēm ziņojiet par konkrētajām vietām un ūdenstilpēm Veselības inspekcijai pa tālruni 67081600, faksu 67819672 vai e-pastu vi@vi.gov.lv.

Info: www.riga.lv 

trešdiena, 2018. gada 11. jūlijs

Indīgie zemūdens iemītnieki - skorpēnu ģints

Foto: itsnature.org


Skorpēnu ģintī apvienotas lauvzivis, akmens zivis un skorpēnas. Visām šīs sugas zivīm uz muguras un pavēderes spurām ir indīgi dzeloņi. 


Foto: oceana.org

Jāatzīmē, ka ļoti daudzas no šīm zivīm ir ļoti skaistas, piemēram, lauvzivis. Tās visbiežāk nekustīgi „karājas” vai lēnām pārvietojas virs rifa vai ūdenstilpnes gultnes. Toties akmens zivs ir īsta čempione maskēšanās jautājumos. Pat pieredzējuši nirēji ne vienmēr pamana uz rifa gulošo akmens zivi. No akmens zivs tikai nedaudz maskēšanās prasmē atpaliek skorpēna. Visas šīs zivis pieder pie tā saucamajām “grunts” zivīm. Savu medījumu tās nogaida nekustīgi uz vietas. Tās nemāk peldēt, vienīgais izņēmums ir lauvzivs.

Foto: sensorsmag.com

Toties visām šīs sugas zivīm ir diezgan stipra inde. Ja saskarsme ar lauvzivi vai skorpēnu var būt tikai ļoti sāpīga, tad sadursme ar akmens zivi var būt nāvējoša. Visbiežāk, nonākot kontaktā ar Skorpēnu ģints zivīm, nirēji traumē rokas vai kājas. 

svētdiena, 2018. gada 8. jūlijs

Itālijas policija meklē daivsaitā nozagto Kristus statuju

Foto: telegraph.co.uk


Zagļi Itālijā nozaguši zem ūdens izvietoto Kristus statuju, kas Adrijas jūras piekrastes ūdeņos bija atradusies kops 1994.gada un visu šo laiku bijusi iecienīts daiveru apskates objekts.


Bronzas statuja "Dzelmes Kristus" ("Christ of the Deep") bija 80cm augsta un svēra 15kg. Statuja atradās 6m dziļumā netālu no ciemata Rocca San Giovanni, kas atrodas Abruco (Abruzzo) reģionā.
Statujas pazušanu maija beigās konstatēja daiveri no vietējā daivcentra. 
Policija uzskata, ka zādzība iespējams veikta pēc kāda kolekcionāra pasūtījuma, jo skulptūras autors ir 2005.gadā mirušais slavenais itāļu skulptors Vito Pančella (Vito Pancella). 
Kā atzinis vietējā daivcentra "Ursa Minor" prezidents Andrea Monaco - šī, tik nosodāmā rīcība, ir satraukusi visu vietējo sabiedrību. "Tas bija ne tikai reliģisks simbols, bet arī šai vietā jūrā ik gadu augusta pirmajā svētdienā notiek īpaša lāpu aizdegšanas ceremonija." Daiventa prezidents arī norādījis, ka daudzi daiveru pāri laulājušies pie šis Kristus statujas. 
Nozagtās Kristus statujas meklēšana joprojām turpinās.


ceturtdiena, 2018. gada 5. jūlijs

Pieci padomi kā izvairīties no ārkārtas situācijām zem ūdens

Foto: scubahive.com


Portāls ScubaDiving.com apkopojis piecus ieteikumus, kas palīdzētu daiveriem rīkoties ārkārtas situācijās zem ūdens. 


Kaut arī reti, tomēr ārkārtas situācijas zem ūdens var notiks un arī notiek. Tāpēc portāls ScubaDiving.com piedāvā padomus, kas palīdzēs daiveriem būt gataviem ārkārtas situācijām.
* Attīstiet pašpārliecinātību. 
Atcerieties, jūs nevarat palīdzēt citiem, ja nevarat palīdzēt sev. Zinot, ka spēsiet pats sev palīdzēt, būs kā pirmais solis gatavībai reaģēt ārkārtas situācijā zem ūdens. "Rescue Diver" kurss ir lielisks veids kā pilnveidot savas prasmes un pārliecību.
* Rūpējieties par savu niršanas ekipējumu. 
Problēmas ar ekipējumu visbiežāk rada ārkārtas situācijas zem ūdens, tāpēc jācenšas no šīm problēmām izvairīties. Regulāri veiciet sava regulatora un peldspējas kompensatora pārbaudi, pārbaudiet vai maskas un pleznu stiprinājumi nav bojāti, un vienmēr veiciet ekipējuma pārbaudi pirms došanās ūdenī.
* Sekot plānam. 
"Plānojiet daivu un nirstiet pēc plāna" nozīmē daudz vairāk kā tikai ievērot niršanas profilu. Tas nozīmē - izprast problēmas ar kurām jūs iespējams varat saskarties daiva laikā un būt pārliecinātam par ikvienu, ar kuru jūs dodaties zem ūdens - vai viņam ir atbilstošas prasmes un ekipējums.
* Esiet aktīvi.
Atcerieties, ka labākais veids kā tikt galā ar ārkārtas situāciju ir apturēt to pirms tā  ir sākusies. Vērojiet savu badiju vai grupu, lai laicīgi pārtvertu trauksmes norādes, piemēram, daiveris ar plati ieplestām, neko neredzošām acīm var būt tuvu panikas lēkmei. 
* Ziniet savu atkāpšanās ceļu.
Krīzes situācijā jūsu galvenā prioritāte ir pēc iespējas ātrāk un drošā veidā izvest sevi un cietušo no ūdens. Nirstot no krasta tas nozīmē zināt kā sasniegt jūsu izejas punktu peldot virs ūdens. Nirstot no daivbota - apmācīt apkalpi kā rīkoties ārkārtas situācijās. 


trešdiena, 2018. gada 4. jūlijs

PADI izsludinājis 2018.gada Sieviešu daivdienai veltītu video konkursu


PADI izsludinājis video konkursu, kas veltīts organizācijas rīkotajai Sieviešu daivdienai. Konkursa dalībniekiem jāiesūta video, kas ilustrētu to, ko nozīmē organizācijas rīkotā Dieviešu daivdiena. 


Izsludinātajam PADI konkursam būs 6 uzvarētāji, kuru iesūtītie video nākamgad tiks izmantoti 2019.gada PADI Sieviešu daivdienas reklāmas materiālos, uzvarētājiem arī nebūs jāmaksā 2019.gada PADI dalības maksa. 
Dalība konkursā ir pavisam vienkārša, jums tikai nepieciešams veikt sekojošus soļus:
* reģistrēt savu dalību Sieviešu daivdienā;
* nofilmēt pasākumu pievēršot uzmanību vides aizsardzības jautājumiem un PADI standartiem;
*samontēt 2 minūtes garu video (1080p);
* nosūtīt video uz e-pastu womendive@padi.com norādot savu vārdu, PADI numuru un kontaktinformāciju;
* video nosūtīšanai izmantot failu apmaiņas servisu;
* uzvarētāji tiks informēti pa e-pastu;
Ar konkursa noteikumiem pilnībā var iepazīties šeit, bet PADI Sieviešu daivdienas pasākumu var reģistrē šeit
Šogad PADI Sieviešu daivdienas pasākumi norisināsies 21.jūlijā.



pirmdiena, 2018. gada 2. jūlijs

Kad jālido pēc tam, kad nirts

Foto: mirror.co.uk


Pēc cik stundām, kad beigusies niršana, var doties uz lidostu un lidot mājup? Uz šo jautājumu atbildi jāzina ikvienam daiverim, jo tas ir tieši saistīts ar daivera veselību.


- Viens bezdekompresijas daivs - jūs droši varat lidot jau pēc 12 stundām.
- Vairāki daivi dienā - lidot var pēc 18 stundām.
- Nirts vairākas dienas pēc kārtas - lidot var pēc 18 un vairāk stundām.
- Daivi ar dekompresijas pieturām - starp daivu un lidojumu obligāti jāpaiet vairāk par 18 stundām.