svētdiena, 2016. gada 31. jūlijs

Zviedrijas piekrastē senā kuģa vrakā daiveri atraduši 340 gadus vecu sieru

Foto: dailymail.co.uk


Nirēji, apsekojot Zviedrijas dienvidaustrumu piekrastē 1676.gadā nogrimušā Zviedrijas karaliskās flotes kuģa "Kronan" vraku, atraduši ne tikai senas zelta monētas, dimanta gredzenu un 17.gadsimta medikamentus, bet arī, kā paši uzskata, gabalu ļoti smirdīga 340 gadus veca siera. 


"Mēs esam diezgan pārliecināts, ka tas ir kaut kāds piena produkts - sviests vai siers," medijiem sacīja Kalmaras apgabala muzeja pārstāvis Larss Einarsons (Lars Einarsson). Viņš pastāstīja, ka jūras gultnē atrastā iestigušā alvas trauka vāks pēc izcelšanas no ūdens apkārtējās vides spiediena maiņas rezultātā kļuvis vaļīgāks un no trauka nedaudz izplūdusi masa, kuras aromāts atgādinājis rauga un Rokforas siera maisījumu. Einarsons atzinis, ka, lai gan viņš esot "smaržīgo" sieru cienītājs, tomēr šis atrastais siers patiktu ne katram. Jāatzīmē, atradums nogādāts zinātniekiem tālākai izpētei.
Kronan / Attēls: dailymail.co.uk
53m garais "Kronan" savā laikā bija viens no lielākajiem karakuģiem. Tas uzsprāga un nogrima 1676.gada 1.jūnijā Baltijas jūrā pie Ēlandes salas dienvidiem. Vēsturnieki uzskata, ka kuģis nogrimis vētras laikā mēģinot veikt manevrus ar vienlaikus uzvilktām pārāk daudz burām, bez tam kaut kā aizdegušās arī uz kuģa esošās munīcija - to eksplozijas rezultātā lielākā daļa kuģa priekšgala tika izpostīta. Kuģa katastrofas rezultātā izdzīvoja tikai 42 cilvēki no 800 cilvēku lielās apkalpes. 
"Kronan" vraks tika atrasts 1980.gadā un šobrīd tas ir lielākais Zviedrijas zemūdens arheoloģijas projekts. Kuģa izpētes laikā ir jau atrasti gandrīz 30 000 dažādu artefaktu - starp tiem vairāki desmiti bronzas lielgabalu, monētas, medicīnas preces, pudeles un apmēram 400kg bojā gājušo kaulu. Šobrīd arheoloģiskie pētījumi ir gandrīz pabeigta - apsekoti 90% vraka. Kā uzsver Einarsons - izpētes darbi turpināsies vēl divas vai trīs sezonas. 

ceturtdiena, 2016. gada 28. jūlijs

Par spiedienu zem ūdens. 3.daļa

Attēls: kidsent.com


Turpinot par spiedienu zem ūdens - par apkārtējās vides spiediena ietekmi uz daiveri ieniršanas laikā. Ikviens nirējs zina, ka ienirstot ir jāizlīdzina spiediens ausīs, jeb precīzāk - vidusausī. Gaisa josla, kas atrodas vidusausī, ir pirmā kas reaģē uz apkārtējās vides spiediena maiņu. 


Gaisa josla vidusauss rajonā no vienas puses ir hermētiski noslēgta ar bungādiņu, kas to nodala no dzirdes ejas, bet no otras puses savienota ar aizdeguni pa šauro Eistahija kanālu. Vidusauss bungdobumā ir izvietoti dzirdes kauliņi (āmuriņš, laktiņa, kāpslītis), caur kuriem skaņas plūsma no bungādiņas nonāk iekšējā ausī (jeb gliemezītī).
Foto: padi.com
Bungādiņa ir ļoti jūtīga pret spiediena maiņu. Bungādiņai ieliecoties rodas spiedošas sajūtas, tām seko sāpes. Tas notiek tāpēc, ka bungādiņas abās pusēs ir dažāds spiediens. Veicot ieniršanu zem ūdens, bungādiņa spiediena ietekmē ieliecas uz iekšu, un daiveris izjūt nepatīkamas sajūtas. Šīs sajūtas var būt līdzīgas tām, ko cilvēki izjūt esot lidmašīnā tās pacelšanās un nolaišanās laikā. Lai pārtrauktu šīs nepatīkamās sajūtas nepieciešams izlīdzināt spiedienu, jo Eistahija kanāls ir izveidots tā, ka gaiss no rīkles nevar pats nonākt vidusausī.
Ja apkārtējās vides spiediena izmaiņas ir niecīgas, tad, lai izlīdzinātu spiedienu vidusausī, pilnībā pietiek, ja tiek veiktas rīšanas darbības. Tas nozīmē, ka, lai izlīdzinātu spiedienu, pietiek norīt siekalas. Tieši tāpēc - lai stimulētu šo procesu - lidmašīnās pirms pacelšanās pasažieriem mēdz izsniegt karameles. Protams, zem ūdens karameles neviens neiedos. Un arī spiediena maiņa ienirstot notiek daudz krasāk - ļoti bieži siekalu norīšana nelīdz.
Vispopulārākais veids, kā zem ūdens izlīdzināt spiedienu vidusausī ir -  aizspiest ar pirkstiem degunu un mēģināt caur degunu izpūst gaisu. Tādā veidā gaiss pa Eistahija kanālu nonāks vidusausī un bungādiņa iztaisnosies, bet nepatīkamās sajūtas izzudīs. Daivingā šis paņēmiens saucas spiediena izlīdzināšana ausīs.



trešdiena, 2016. gada 27. jūlijs

E/V Nautilus turpina iepazīstināt ar okeāna dzelmju noslēpumiem

    


E/V Nautilus iepazīst okeānu pētot tā bioloģiju, ģeoloģiju, arheoloģiju un vēl daudz ko citu. Sekot līdzi jaunumiem no okeāna dzelmes var www.nautiluslive.org - šeit ikviens interesents tiešsaitē var vērot zem ūdens notiekošo. E/V Nautilus jaunumiem līdzi var sekot arī sociālajos tīklos - Facebook un Twitter, bet jaunākās fotogrāfijas no daiviem var atrast Instagram @nautiluslive.

otrdiena, 2016. gada 26. jūlijs

OMER atbalsta rifu atjaunošanu Indonēzijā

Attēls: omersub.com


OMER kļuvis par nekomerciālās asociācijas "Coral Guardian" tehnisko partneri. "Coral Guardian" nodarbojas ar koraļļu rifu atjaunošanu un nelielu zvejnieku kopienu atbalstu vairākās Indonēzijas salas, kurās rifi tikuši iznīcināti nelegālā nozvejā izmantojot dinamītu. 

piektdiena, 2016. gada 22. jūlijs

Kamera zem ūdens noceļo gandrīz 1000km un nonāk pie īpašnieka

Foto: telegraph.co.uk


Šis ir kārtējais stāsts par zem ūdens atrastu fotokameru, kas, kaut arī ilgi pavadījusi zem ūdens, tomēr atkal nonākusi pie sava īpašnieka. Larss Mosbergs (Lars Mossberg) pastaigājoties pa Gullholmenas salas (Zviedrija) piekrasti atrada izskalotu kameru, to noteikti bija pazaudējis kāds daiveris - fotokamera bija speciālā zemūdens boksā. 


Lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, kamera joprojām darbojās, bet tās atmiņas kartē esošās fotogrāfijas Larss ievietoja Facebook lapā "Lego Lost At Sea", aicinot atsaukties cilvēkus, kas pazīst attēlos redzamo vīrieti. 

Foto: Facebook

Jāteic, šoreiz kameras īpašnieka meklēšana aizņēma tikai pāris stundas - atradās cilvēks, kas atpazina attēlos redzamo vīrieti un zināja arī, kas ir pazudušās kameras īpašnieks. Tā izrādījās Adele Devonšīra (Adele Devonshire). Viņa savu fotokameru bija pazaudējusi nirstot St.Abbs, Bervikširā (Berwickshire) Skotijā pirms trīs gadiem - 2013.gada jūlijā. Toreiz kameras siksniņa bija atāķējusies un kamera daiva laikā pazudusi. Daiveri gan centušies to meklēt, bet neveiksmīgi. 
Izrādās kamera vairākus gadus bija ceļojusi pa Ziemeļjūru, līdz no Skotijas nonākusi Zviedrijas ūdeņos. 

Kameras ceļš / Kate: telegraph.co.uk

Un kaut arī kameras bokss bija saskrāpēts, iekšā esošā kamera bijusi neskarta un mēģinot ieslēgt kameru, tā arī uzreiz ieslēgusies - pat bez jaunas uzlādēšanas. 
Kā "The Telegraph" atzina Adele Devonšīra: "Tas tiešām ir traki. Es esmu šokēta. Iedomājoties, ka tā visu šo laiku ir ceļojus pa jūru un pēc visa tā joprojām darbojas. Un vēl tas viss pierāda Interneta spēku un cilvēku atsaucību."

Info: www.telegraph.co.uk un Facebook

ceturtdiena, 2016. gada 21. jūlijs

Jaunzēlandes frīdaiveris Viljams Trubridžs uztāda jau 18 pasaules rekordu

Viljams Trubridžs / Foto: Facebook


Jaunzēlandietis Viljams Trubridžs (William Trubridge) Bahamu salās uzstādījis jaunu pasaules rekordu frīdaivingā - nirstot bez pleznām (CNF) viņš sasniedza 102m dziļumu. Jāatzīmē, ka šo dziļumu frīdaiveris mēģināja sasniegt jau 2014.gadā, bet toreiz Trubridžam tas neizdevās. Šoreiz daivs bija veiksmīgs, tas ilga 4 minūtes un 14 sekundes.  


Kā pēc rekorda sasniegšanas pastāstīja Viljams Trubridžs: "Es pie tā strādāju vairāk nekā divus gadus un beidzot man izdevās savam rezultātu sarakstam pievienot arī šo rekordu - tas ir sapņa piepildījums. Kad dzelmē satvēru kartīti ar dziļuma atzīmi, nodomāju: "Te nu tas ir! Beidzot es to izdarīju, es sasniedzu šo dziļumu," bet pēc tam es apturēju šo domu - nē, man taču vēl jāizpeld no 102m dziļuma. Atgriežoties virspusē, esot apmēram pusceļā mani pārņēma sajūtas, ka mana apziņa sākusi nedaudz migloties, pastiprinot vēlmi izdarīt ieelpu, sajutu hipoksiju un zemo skābekļa līmeni. Man par šķita, ka es atkal izgāzīšos šajā mēģinājumā. Es tomēr centos palikt mierīgs un koncentrēties, tas palīdzēja un šīs sajūtas nepastiprinājās, tas bija labi. Un tad es jau biju netālu no ūdens virspuses un pēkšņi sapratu: "Ei, man taču tas izdevās". 
Kopskaitā šis pasaules rekords jaunzēlandiešu frīdaiverim ir 18 un šogad jau trešais pēc kārtas. Pavasarī Trubridžs divas reizes pēc kārtas laboja savu rekordu brīvajā nirienā (FIM). Jaunzēlandietis atzinis, ka nākotnē plāno sasniegt 103m dziļuma atzīmi. 
"Ceļš līdz šim rekordam bija tik ilgs un sarežģīts, ka tagad es vienkārši vēlos izbaudīt šo sasniegumu. Es zinu, ka atsākšu trenēties un centīšos sasniegt jaunus rekordus, bet tas viss ir nākotnē. Šobrīd es vienkārši esmu laimīgs par šo sasniegto mērķi, par to, ka varu šo sasniegumu nosvinēt kopā a draugiem, ģimeni un visu Jaunzēlandi," teica Viljams Trubridžs. 

trešdiena, 2016. gada 20. jūlijs

Gada laikā Egejas jūrā atrasti 45 nogrimušu kuģu vraki

Foto: livescience.com


Egejas jūrā esošais Grieķijas arhipelāgs turpina atklāt arvien jaunus noslēpumus - gada laikā arheologiem šeit izdevies atrast 45 nogrimušus kuģus. Vraki ir no dažādiem laikiem, atradumi datējami no Antīkajiem laikiem līdz Viduslaikiem.


Zemūdens arheologu atklājumu slavas gājies aizsākās 2015.gada septembrī, kad grieķu un amerikāņu zemūdens arheologu komanda 13 dienu ilgās ekspedīcijas laikā Furni arhipelāga teritorijā atrada 22 nogrimušu kuģu vrakus. 
Jāatzīmē, ka Furni arhipelāgs sastāv no 13 salām, daļa no šīm salām ir tik nelielas, ka tās nemaz nav atzīmētas kartēs.
Pēc aizvadītajā gadā veiktajiem atklājumiem Egejas jūrā, pētnieki, lai turpinātu zemūdens izpētes darbus, arī šogad atgriezās Furni arhipelāgā. Ekspedīcija šogad ilga trīs ar pusi nedēļas un šajā laikā tika atrasti un apsekoti vēl 23 kuģu vraki. 
Arheologi uzskata, ka Furni arhipelāgs bijis ļoti populārs jūrasbraucēju vidū. Pēc pētnieku domām iemesls, kāpēc šeit ir tik daudz nogrimušo kuģu, saistīts ar lielo daudzumu kuģu, nevis ar šejienes ūdeņu bīstamību.
Senajos laikos arhipelāgs nebijis plaši apdzīvots, tomēr tas jūrasbraucējiem bijis zināms kā ērta stāvvieta un navigācijas punkts. Šeit, pie arhipelāga salām, kas ceļotājus aizsargāja no ziemeļrietumu vējiem, kuģi mēdza noenkuroties. Tomēr dažreiz no dienvidiem arhipelāgu pārņēma negaidītas vētras un, ja kuģim neizdevās enkuru pārvietot pietiekami ātri, tas varēja uztriekties klintīm un nogrimt. 
Iespējams Furni arhipelāgā atrastā kuģu bojāejas vieta ir pasaulē lielākā nogrimušo kuģu kapsēta. Kā norāda zemūdens arheologi - pie daudz lielākām Vidusjūras salām atrasti ne vairāk par trim vai četriem nogrimušu kuģu vrakiem. Bet kopumā Grieķijas teritoriālajos ūdeņos, neskaitot Furni arhipelāgā atrastos 45 vrakus, atrasti 180 nogrimuši kuģi. 
Ļoti iespējams arhipelāgs vēl nav atklājis visus savus noslēpumus, pētnieki ir apsekojuši mazāk kā pusi arhipelāga piekrastes ūdeņus. Bez tam dziļākie daivi bijuši 65m dziļumā. Pēc speciālistu domām, ļoti iespējams daudz dziļāki arhipelāga ūdeņi slēpj vēl daudz nezināmā.
Zemūdens arheologi ieplānojuši drīzumā turpināt izpētes darbus - šoreiz pievēršoties meklējumiem daudz lielākā dziļumā izmantojot īpašus zemūdens aparātus.


sestdiena, 2016. gada 16. jūlijs

Šodien atzīmē PADI Women's Dive Day

Foto: padi.com


Tradīcija atzīmēt PADI Sieviešu daivdienu aizsākās 2015.gadā, kad sievietes - daiveres visā pasaulē tika aicinātas apvienoties kopīgos daivos. PADI aicināja šajā dienā rīkot dažādus pasākumus daiverēm - ne tikai kopīgu niršanu, bet arī dažādas lekcijas, tikšanās utt. Šogad pirms gada aizsāktā tradīcija turpinājās. Pasākumi norisinājās ļoti daudzās pasaules valstīs. 

piektdiena, 2016. gada 15. jūlijs

Par spiedienu zem ūdens. 2.daļa

Attēls: msamami.com


Iepriekšējā raksta daļā apskatījām eksperimentu ar gaisa balonu, bet kas tad norisinās cilvēka organismā, kurā gaiss pakļaujas tam pašam likumam, kam gaiss balonā? Atbilde uz šo jautājumu jāzina, lai daiveris varētu izsargāt savu organismu no traumējošās spiedienu maiņas un negūt barotraumas.


Kad cilvēks aizturot elpu ienirst zem ūdens, tad ar viņa plaušām notiek tieši tas pats, kas rakstā "Par spiedienu zem ūdens. 1.daļa" aprakstītajā eksperimentā ar gaisa balonu.
Attēls: scubadiving.com
Tātad - pieņemot, ka cilvēka plaušu apjoms ir 4 litri, tad ienirstot 10 metru dziļumā spiediens palielinās divas reizes, bet gaisa apjoms plaušās tiek saspiests un veido 2 litrus. 30 metru dziļumā — plaušu apjoms būs jau tikai 1 litrs. Uzsākot izniršanu — izpeldot plaušu apjoms atjaunosies sākotnējā stāvoklī un būs 4 litri.
Tomēr šis piemērs attiecināms tikai uz ieniršanu aizturot elpu jeb frīdaivingu. Pavisam savādāk ir nirstot ar akvalangu. 
Šeit jāmin vēl viens eksperiments. Šoreiz ūdenī iegremdējot gaisa balonu, kura tilpums ir 1 litrs, un turpinām tajā pūst gaisu - tādā veidā balona apjoms nemainās mainoties ieniršanas dziļumam. Bez tam spiediens balona iekšpusē tiek kompensēts ar pieaugošo ārējo spiedienu. Piemēram, 30 metru dziļumā spiediens gaisa balona iekšpusē būs vienlīdzīgs 4 atmosfērām. Bet kas notiks, kad uzsāksim gaisa balona izcelšanu no ūdens? Spiediens mazināsies, bet gaisa balona apjoms palielināsies — tas kļūs lielāka. Virs ūdens gaisa balona tilpums vairs nebūs 1 litrs, bet jau 4 litri. Un, ja šo lieko gaisu no balona neizpūst - tas var pārsprāgt. Tādējādi, lai saglabātu nemainīgu balona tilpumu, iegremdējot to dziļumā, nepieciešams turpināt gaisa padevi, bet veicot gaisa balona izcelšanu no dziļuma — gaisu nepieciešams izpūst.
Attēls: oceanssearch.com
Un tagad attiecināsim šo eksperimentu uz akvalangistu un viņa plaušām. Daiveris  elpo gaisu caur akvalanga regulatoru, kas atrodas zem spiediena, kurš vienlīdzīgs apkārtējās vides spiedienam — tātad, ūdens virspusē tā būs 1 atmosfēra, 10 metru dziļumā — 2 atmosfēras utt. Eksperimentā ar balonu, iznirstot mēs no tās izlaidām gaisu. Toties daiverim iznirstot nepieciešams tikai vienmērīgi elpot un neaizturēt elpu. Reflektoriski cilvēka izelpa būs ilgāka nekā ieelpa. Veicot pareizu (lēnu) izniršanu un neaizturot elpu liekais gaiss tiks izvadīts.
Tas ir vissvarīgākais akvalangista likums - elpot nepārtraukti un zem ūdens nekad neaizturēt elpu.
Ievērojot šo likumu, spiediens daivera plaušās izlīdzināsies automātiski. Bet, ja šo likumu neievēro un iznirst aizturot elpu, pastāv iespēja iegūt plaušu barotraumu.
Plaušu barotrauma ir plaušu audu izstiepšana vai saraušana, kas notiek gaisam izplešoties plaušās. Tā ir vissmagākā trauma kādu var iegūt nodarbojoties ar zemūdens peldēšanu.
Ja rodas aizdomas par plaušu barotraumu, cietušajam jānodrošina iespēja elpot tīru skābekli un nekavējoties jāizsauc medicīniskā palīdzība. Barotraumas ārstēšana notiek barokamerā.

ceturtdiena, 2016. gada 14. jūlijs

Neparasts video no zem ūdens nozaudētas GoPro kameras

  


Zem ūdens var nākties atrast dažādas neparastas lietas. Un laiku pa laikam internetā parādās ziņas par šādiem neparastiem atradumiem. Diezgan bieži atradējs ar sociālo tīklu palīdzību meklē zem ūdens atrastās lietas īpašnieku. Tā bijis gan ar daivinga laikā atrastiem gredzeniem, gan fotokamerām, nu sociālajos tīklos tiek meklēts kādas GoPro kameras īpašnieks. 


Šogad 7.jūlijā kāda meitene makšķerējot atradusi GoPro kameru, kura ezera dzelmē nogulējusi apmēram gadu. Kamera ezerā nogrimusi pagājušā gada 13.augustā. Par to liecina kameras atmiņas kartē saglabātais video. Bez tam - pēc nogrimšanas kamera vēl kādu laiku turpinājusi filmēt. 
Uzfilmētais video nu izvietots YouTube un tiek meklēts kameras īpašnieks, kurš to pagājušajā gadā pazaudējis.

trešdiena, 2016. gada 13. jūlijs

Mobulidae




Mobula munkiana jeb Smoothtail Mobula, Pigmy Devil Ray vai Munk's Devil Ray ir rajas, kuras migrējot veido ļoti lielas grupas. Šīs rajas mitinās Klusā okeāna austrumu daļā no Kalifornijas līča līdz Peru. Mobula munkiana ir iekļautas izzūdošo sugu sarakstā, šo zivju nozveja ir pārāk liela, jo to žaunas ir ļoti pieprasītas Āzijas tirgū, kā arī Mobula munkiana vairošanās procents ir pārāk zems. Tas viss apdraud Mobula munkiana populāciju.


pirmdiena, 2016. gada 11. jūlijs

"Tuksneša jūras" - National Geographic filma



"Tuksneša jūras" (Desert Seas) ir Deivida Atenboro (David Attenborough) filma par to kā Arābijas pussala no okeāna pirms miljons gadiem pārtapa par tuksnesi mūsdienās. Filma ir stāsts par Persijas jūras līci un Sarkano jūru, par zemūdens pasaules un piekrastes iemītniekiem.

svētdiena, 2016. gada 10. jūlijs

Par spiedienu zem ūdens. 1.daļa

Attēls: idc-guide.com


Pirmajā daivings apmācības kursā topošajiem daiveriem tiek stāstīts par spiediena maiņām, kas notiek ienirstot zem ūdens. 


Atmosfēras spiediens ir spēks ar kādu gaiss spiež uz zemes virskārtu un visiem priekšmetiem, kas uz tās atrodas. Gaisa spiediens jūras līmenī tiek pielīdzināts 1 atmosfērai vai 1 Bāram (BAR). Tas ir cilvēkam pierasts spiediens.
Turpretī ienirstot zem ūdens, atmosfēras spiedienam pievienojas tā saucamais „ūdens spiediens”. Ūdens spiediens uz 10 m tiek pielīdzināts atmosfēras spiedienam, jo ūdens ir daudz blīvāks, tātad — smagāks par gaisu. Spiediens, kas iedarbojas uz nirēju, veidojas no atmosfēras spiediena un ūdens spiediena.
Tātad, ja virs ūdens spiediens ir 1 atmosfēra, tad 10 metru dziļumā spiediens palielināsies par vēl 1 atmosfēru — un būs vienāds ar 2 atmosfērām, 20 metru dziļumā — 3 atmosfērām, 30 metros - 4 atmosfērām utt.  

Attēls: grandinetti.org

Daiverim jāatceras arī tas, ka palielinoties spiedienam notiek izmaiņas arī gaisa apjomā. Šajā sakarā ikvienam daiverim ir zināms piemērs par gaisa balonu. 
Tātad, piemērs ar gaisa balonu, kas palīdz novērot gaisa apjoma maiņu, mainoties spiedienam. Balons, kura tilpums ir 1 litrs, tiek nolaists zem ūdens, Ir zināms, ka ienirstot 10 metru dziļumā spiediens palielinās 2 reizes, tādā pašā proporcijā samazināsies gaisa tilpums balonā - tas būs vienāds ar ½ litru. 20 metru dziļumā balona tilpums būs 1/3 litra, bet 30 metros - ¼ litra. Bet ja balons tiks pacelts atpakaļ virs ūdens, tā spiediens kritīsies un tilpums palielināsies līdz 1 litram.
Tāds ir piemērs ar gaisa balonu, bet kas zem ūdens spiediena ietekmē notiek ar cilvēka organismu. Mūsu organisms sastāv aptuveni no 70% šķidruma. Spiediena ietekmē šķidrums praktiski nesaspiežas, tāpēc lielākā daļa mūsu orgānu un sistēmu neizjūt spiediena izmaiņas. Uz spiediena maiņu reaģē tikai gaisa dobumi — plaušas, vidusauss, dobumi galvaskausa kaulos un zobos, zarnu traktā. 

piektdiena, 2016. gada 8. jūlijs

Kristīna Zenato atbrīvo haizivi no āķa



Video redzams kā slavenā haizivju pētniece Kristīna Zenato (Cristina Zenato) atbrīvo haizivi no āķa, kas tai ieķēries mutē.


Kristīna Zenato ir dzimusi Itālijā, bet augusi Kongo Demokrātiskajā Republikā Āfrikā. Mīlestība pret ūdeņiem Kristīnai ir jau no bērnības, bet nonākot Bahamu salās, kur apgūtas daivinga prasmes, Kristīna šo vietu izvēlējās par savām mājām. 
No daivinga instruktores Kristīna Zenato ir kļuvusi par augsta līmeņa daivinga profesionāli viņa ir PADI kursdirektore, NSS-CDS Full Cave instruktore, TDI Extended Range and Advanced Nitrox with Decompression Procedures instruktore. Bez tam Kristīna joprojām vada rekreacionā daivinga un tehniskā daivinga kursus, kā arī īpašus kursus par haizivīm.
Kristīna darbojas "Women Divers Hall of Fame", "The Explorers Club", "Oceans Artists Society", viņa saņēmusi arī "Scuba Schools International" (SSI) platīna balvu "Platinum Pro Award 5000".
Visā pasaulē Kristīna Zenato pazīstama kā haizivju pētniece un eksperte haizivju jautājumos.

trešdiena, 2016. gada 6. jūlijs

Ūdenslīdēju skolas komandieris tiesā uzvar NBS

Foto: Jurijs Timofejevs / la.lv


Kā, atsaucoties uz ziņu aģentūrām Leta un BNS, raksta portāls liepajniekiem.lv - "Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi bijušā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ūdenslīdēju skolas komandiera komandleitnanta Jurija Timofejeva prasības par viņa atvaļināšanas apstākļiem pēc insulta, aģentūra LETA uzzināja Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.


Tiesas spriedums paredz atcelt Aizsardzības ministrijas (AM) un NBS struktūru iepriekš pieņemtos lēmumus par to, ka Timofejeva iegūtie veselības traucējumi nav saistāmi ar dienestu. Protestējot pret šādiem lēmumiem, kas liedz viņam saņemt pabalstus, Timofejevs ar trim prasībām par atvaļināšanas apstākļiem bija vērsies pret AM un NBS struktūrām.
Tiesas spriedumu iespējams pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.
Tiesa apmierinājusi Timofejeva prasību pret AM, lai tā izdod jaunu administratīvu aktu, kas noteiktu, ka Timofejeva 2015.gada 10.februārī notikušā nelaimes gadījuma cēloņi un tā rezultātā iegūtie veselības traucējumi ir saistīti ar dienesta pienākumu pildīšanu. Apmierināta arī tāda pati Timofejeva prasība pret NBS mācību vadības pavēlniecību.
Tiesa apmierinājusi arī Timofejeva trešo prasību pret NBS Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisiju, lai tā atceltu savu lēmumu, ka virsnieka iegūtie veselības traucējumi nav saistīti ar dienestu, un pieņemtu lēmumu, ka tie ir saistāmi.
Visas trīs prasības iepriekš tika apvienotas vienā lietā.
Laikraksts "Latvijas Avīze" iepriekš ziņoja, ka atbildīgās iestādes vēl nav pieņēmušas lēmumu, vai un kādu invaliditātes grupu piešķirt Timofejevam. Pretendēt viņš var uz 2. vai 3.invaliditātes grupu, jo veselība neesot tik slikta, lai piešķirtu 1.invaliditātes grupu.
"Latvijas Avīze" janvāra vidū rakstīja, ka pagājušā gada februārī Timofejevs piedzīvoja insultu. Tobrīd 40 gadu vecajam virsniekam bija nepieciešama steidzama un ilgstoša ārstēšanās. Tās laikā Timofejevam atņēma drošības sertifikātu darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Tāpat NBS Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija konstatēja, ka insults nekādi nav saistīts ar dienestu un līdz ar to komandleitnants pēc dienesta nevarēs saņemt ne tikai trīs mēnešu algas pabalstu un turpmākās ārstēšanās izmaksu kompensāciju, bet, visticamāk, nesaņems vienreizējo pabalstu par invaliditāti, ja tāda tiks piešķirta.
Pagājušā gada 26.oktobrī aizsardzības ministrs parakstīja pavēli par Timofejeva atvaļināšanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ. Komandleitnants uzskata, ka valsts ar viņu nav labi izrīkojusies.
Timofejevs Latvijas armijas dienestā ir kopš 1993.gada. Viņš vienīgais no Latvijas ir pabeidzis pasaules prestižāko - Francijas ūdenslīdēju - skolu, kur ieguvis ūdenslīdēja atmīnētāja profesiju. 2004.gadā Latvijas jūras spēkos viņš izveidojis ūdenslīdēju vienību. Darba gaitās viņš neitralizējis ap 200 sprādzienbīstamu priekšmetu. Timofejevs uzskata, ka insults ir tiešas dienesta sekas, turklāt iegūts dienesta pienākumu pildīšanas laikā.
Timofejevs uzskata, ka viņš ar savām zināšanām būtu bijis vēl noderīgs bruņotajiem spēkiem, turklāt viņam atņemta pielaide klasificētai informācijai. "Tā kā nezinu, ko esmu nogrēkojies, - ne spiegojis, ne kā citādi slikti uzvedies -, tad varu izdarīt secinājumus, ka valsts uz mana rēķina vēlas ietaupīt vai arī esmu kļuvis neērts savas profesionālās darbības dēļ. Manā vadībā militārie ūdenslīdēji ir bijuši labākie Baltijā, varbūt ne tās labākās pārmaiņas gaida Ūdenslīdēju skolu, par ko vienmēr esmu cīnījies un kas valstij nemaksā lēti," teicis Timofejevs.
Kā vēstīts, saistībā ar šo gadījumu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija janvārī nolēma lūgt aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim (ZZS) sniegt skaidrojumu.
Esmu gandarīts par atvaļinātajam komandleitnantam Jurijam Timofejevam labvēlīgu tiesas spriedumu, aģentūrai BNS pauda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
"Tiesvedība nav strīds starp Aizsardzības ministriju, NBS un atvaļināto karavīru. Tas ir jautājums par interpretāciju, kurā atšķiras arodslimību ārstu un speciālistu viedokļi un kurā tiesa ir viesusi skaidrību," norādīja Graube.

Pārpublicēts no: www.liepajniekiem.lv 

otrdiena, 2016. gada 5. jūlijs

Jauna veida "Miflex Xtreme LP" daivinga šļūtenes

Foto: xray-mag.com 


Kompānija "Miflex" ir paplašinājusi savu "Xtreme LP" regulatoru un inflātoru šļūteņu klāstu. Šogad tirgū izlaistas divas jaunas krāsainas šļūtenes - koši sarkanā un spilgti baltā krāsā. 


Abas krāsas tika izvēlētas pēc klientu pieprasījuma un jaunā krāsojuma regulatoru un inflātoru šļūtenes jau tiek tirgotas visā pasaulē.
Jāatzīmē, ka sarkanā krāsa izrādījusies īpaši populāra starp daiveriem, kas nirst sausajos tērpos. Iespējams tas ir tādēļ, ka sarkanās "Miflex Xtreme LP" šļūtenes ir daudz labāk pamanāmas pārinieku zemūdens pārbaužu laikā, kā arī tās ir daudz labāk pamanāmas glābšanas situācijās virs ūdens.

pirmdiena, 2016. gada 4. jūlijs

Daivings Rummu karjerā Igaunijā



Rummu karjers Igaunijā nu jau vairākus gadus kļuvis par daiveru iecienītu galamērķi. Appludinātais padomju laika cietums nu pārtapis par interesantu zemūdens objektu, kas interesē visdažādākā līmeņa nirējus ne tikai no Igaunijas, bet arī kaimiņvalstīm.