ceturtdiena, 2016. gada 31. marts

Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi

Foto: lakalaka-diving.com


Šī gada 1.februārī spēkā stājās "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi". Ar noteikumiem var iepazīties šeit.

otrdiena, 2016. gada 29. marts

NRA.LV - Vraku aplaupītājus mēģinās apturēt ar likumu

Foto: divesport.lv


Kā šodien raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" - "Jūra slēpj daudz gan apzinātu, gan neapzinātu nogrimušu kuģu un priekšmetu. Tāpat kā uz sauszemes šīm vērtībām lielu postu nodara tā saucamie melnie arheologi. Lai ierobežotu viņu darbību, šomēnes valdība pieņēma speciālus noteikumus. Zemūdens arheologs Voldemārs Rains gan šaubās, vai tie spēs apturēt vraku izlaupītājus.


Līdz šim Latvijā nebija kārtības, kas efektīvi kontrolētu nirējus. Kuģu vrakus apskatīt un no tiem dažādus priekšmetus izcelt varēja jebkurš: gan atsevišķi zemūdens bagātību meklētāji, gan reģistrētas nirēju organizācijas, kam ir sporta klubu statuss un kas par savu komercdarbības veidu izvēlējušās organizēt niršanu uz vrakiem. Bijuši arī gadījumi, ka metāllūžņu vācēji patvaļīgi izceļ dažādas vraku daļas. Šādi darboņi pat riskē apmeklēt vietas, kur atrodas nogrimuši kara kuģi un nesprāgusi munīcija, tādējādi apdraudot gan savu, gan citu veselību un dzīvību.
Lai nepieļautu šādas situācijas, Aizsardzības ministrija ir noteikusi četras vietas (lielākoties Liepājas un Ventspils apkaimē), kur šobrīd aizliegta jebkāda darbošanās un ierobežotas niršanas teritorijas, kur atrodas kultūrvēsturiskās vērtības. Lai tās apmeklētu, ir jāiegādājas speciāla atļauja, ko izsniedz Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests. To var saņemt personas, kas sasniegušas vismaz 18 gadu vecumu, uz 30 dienām, un tajā norādīta konkrētā vieta, niršanas laiks un nosacījumi. Dienestam ir tiesības arī atteikt atļauju. Par dokumenta izsniegšanu maksājama 30 eiro valsts nodeva.
Kamēr niršanas sezona vēl nav sākusies, lielas intereses par atļaujām vēl neesot, apliecina Krasta apsardzes priekšnieks, komandkapteinis Artis Tirzmalis. Iepriekšējā nedēļā saņemti vien daži zvani, jo daudzi vēl nav pamanījuši, ka ir stājušies spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi. Lai gan to pārkāpējiem ir paredzēti arī sodi vairāku simtu eiro apmērā, kā norāda A. Tirzmalis, Krasta apsardzes uzdevums nebūt nav sodīt, bet gan brīdināt un atgādināt, ka jāiegādājas atļaujas. "Mums nav vēlmes pelnīt, bet vēlamies regulēt šo jomu. Tagad mums ir arī likuma spēks, kas ļauj aizdzīt projām no vietas, kur nedrīkst nirt, kā arī iespēja kontrolēt ierobežotas pieejamības teritorijas."
Zemūdens arheologs Voldemārs Rains gan neslēpj savas šaubas par to, vai šādi noteikumi apturēs melnos arheologus. Tāpat kā uz sauszemes tie nesmādē nekādus paņēmienus, lai tikai piekļūtu pie kultūrvēsturiskiem priekšmetiem, tā arī zem ūdens tie uzvedas kā īsti marodieri. Jūrā ir atklāts savs pustūkstotis vraku, bet kopējais nogrimušo kuģu skaits mērāms tūkstošos. Un informācija par atradumiem ātri vien aplido zināmas aprindas – arī tos, kuru vienīgā interese ir izdevīga pārdošana. Pašlaik daļa oficiālo nirēju organizāciju un klubu, kas pat devējas par zemūdens pasaules izpētes centriem, nodarbojas ar pelnīšanu, nevis izpēti.
"Jau 48 gadus darbojos šajā jomā un varu teikt, ka pēdējos 30 gados melno arheologu darbošanās netika ierobežota. Visā pasaulē bija un ir šādi darboņi, kurus nekādi likumi neapstādinās," teic V. Rains. Ar atļaujām arī nekas līdzēts nebūs, ierēdņi iekasēs naudu, un tas arī viss. Viņš uzskata, ka savulaik bijusi iedibināta laba kārtība, kad jūrā notiekošo pieskatīja robežsargi, jo viņi ļoti labi zināja vietas, kur kas atrodas."

Pārpublicēts no www.nra.lv

piektdiena, 2016. gada 25. marts

Somu līcī atrasts 300 gadus vecas fregates vraks

Foto: xray-mag.com


Somu līcī netālu no Helsinkiem 64m dziļumā atrastais kuģa vraks ir atpazīts kā 300 gadus vecas fregates "Huis te Warmelo" vraks. Lai atpazītu nogrimušo kuģi nācies ņemt vērā tā izmērus un korpusa iezīmēs, kā arī atrašanās vietu, konstrukciju un bruņojuma detaļas. Noskaidrots, ka "Huis te Warmelo" kādreiz bijis holandes flotes sastāvā. 


Kā atzinuši nirēji, kas apsekojuši šo nogrimušo kuģi - vraks ir labā stāvoklī, koka daļas ir labi saglabājušās un kuģa lielgabali joprojām atrodas savās vietās. Pētnieki norāda, ka šī ir vienīgā holandiešu fregate no Nīderlandes zelta laikiem, kas līdz mūsdienām tik labi saglabājusies.
Uzskata, ka fregate netālu no Helsinkiem uzskrēja sēklim un ļoti ātri nogrima. Kuģa vraks atrodas uz līdzenas gultnes, tieši tāpēc arī visi 17 kuģa lielgabali joprojām atrodas savās vietās. 
Fregati atrada jau pirms vairākiem gadiem, kad Somijas Jūras administrācija veica līča gultnes kartografēšanas darbus. Tomēr tikai 2014.gadā kuģis tika atpazīts kā 35m garā trīsmastu fregate.
Pētot atrastā vraka izcelsmi zinātnieki vērsās gan Krievijas, gan Zviedrijas arhīvos, tad arī tika noskaidrots, ka kuģis nav piederējis nevienai no šīm valstīm. Tad meklējumu ģeogrāfija tika paplašināta. Kuģa izcelsmes mīklu palīdzēja atrisināt vēsturnieks Pēters Svārts (Peter Swart) - viņš atrada senu holandiešu karti, kurā bija atzīmēta fregates nogrimšanas vieta, kā arī laiks, kad tas noticis - 1715.gads.


sestdiena, 2016. gada 19. marts

Kā piedzimst jūraszirdziņi


Jūraszirdziņu tēviņiem ir ikru perējamā soma, kas atrodas uz vēdera vai astes (vēderpusē). Sapārojoties mātīte tēviņa somā nērš apmēram 1500 ikrus, kurus tēviņš apaugļo un nēsā noslēgtus somā 9 - 45 dienas līdz jaunie jūraszirdziņi pamet tēviņa somu. Iznākot jūrā, tie ir pilnībā attīstījušies, tikai ir ļoti maziņi. Pēc piedzimšanas brīža tēviņš par mazuļiem vairāk nerūpējas, bet samērā ātri atkal sapārojas, pēc dažām stundām vai dienām.


Info: Wikipēdija

piektdiena, 2016. gada 18. marts

Sentlūsijas salas zemūdens pasaule

  

Sentlūsija (franču: Sainte-Lucie) ir salu valsts Ziemeļamerikā, Karību jūras reģiona austrumos uz robežas ar Atlantijas okeānu. Sentlūsija ir daļa no Mazajām Antiļu salām. Atrodas ziemeļos no Sentvinsenta un Grenadīnas, ziemeļaustrumos no Barbadosas un dienvidos no Martinikas. Salas kopējā platība ir 617 km2 un 2009. gadā Sentlūsijā iedzīvotāju skaits sasniedza 173 765 cilvēku. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kastri, kurā dzīvo apmēram trešdaļa salas iedzīvotāju.


Sentlūsija ir otrā lielākā banānu eksportētājvalsts, Karību reģionā. Salu piekrastes ūdeņos notiek intensīva zveja, piemēram, 2000. gadā tika nozvejots 1795 tonnas zivju, galvenokārt tunzivis un karaliskās makreles.
Sala ir 617 kvadrātkilometrus liela. Sentlūsijas kalni ir klāti ar biezu mežu, te ir daudz strauju upju un strautu. Salas augstākā virsotne ir Žimī kalns, kura augstums sasniedz 959 metrus. Pitonu kalni ir salas visslavenākais apskates objekts. To virsotnes slejas 798 metru un 750 metru augstumā.
Pierādījumi salas vulkāniskajai izcelsmei ir atrodami daudzviet. Sufriēras tuvumā ir vulkāniskie krāteri un burbuļojoši dubļu vulkāni, kas izdala sēra gāzes. Pāri pilsētai slejas divas vulkānu virsotnes. Uz dienvidiem no salas atrodas 18 vulkāniskas izcelsmes virsotņu un krāteru virkne. Salā ir daudz skaistu pludmaļu, dienvidrietumu krastā dažas no tām klātas ar melno vulkānisko smilti.

Info: Wikipēdija

ceturtdiena, 2016. gada 17. marts

Astoņkāji. 3.daļa.

Foto: iflscience.com


Galvenais veids, kā astoņkājis izvairās no ienaidniekiem, ir noslēpšanās. Tas vai nu nav redzams vispār, jo ielīdis spraugās starp akmeņiem un klintīm, vai tas ieņem tādu veidolu, lai to nevarētu atpazīt kā astoņkāji.



Foto: underwater.com.au

Tiem ir vairākas papildus aizsardzības stratēģijas: biezas un melnas tintes mākoņa izšļākšana aiz sevis, ādas krāsas pielāgošana apkārtējai videi, spēja attīstīt pēkšņas, ļoti ātras kustības uz priekšu. Turklāt visi astoņkāji ir indīgi. Pastāv viedoklis, ka astoņkāju tinte samazina plēsēja spēju uz īsu brīdi saost medījumu, piemēram, haizivīm.

Foto: wikimedia.org

Astoņkāji maina ādas krāsu ne tikai, lai noslēptos un piemērotos videi, bet arī, lai komunicētu viens ar otru. Piemēram, ļoti indīgais zilo gredzenu astoņkājis, ja tiek uzbudināts, kļūst koši dzeltens ar ziliem gredzeniem, brīdinot par iespēju uzbrukt traucētājam. Astoņkāji izmanto arī zemādas muskuļus, lai izmainītu ķermeņa virsmas faktūru. Daži spēj ar ādas izciļņiem atdarināt asus ūdens augus, grubuļainus akmeņus un citas formas. Salīdzinoši dienā aktīvie astoņkājiem krāsu un ādas izmaiņām ir daudz lielākas iespējas nekā nakts aktīvajiem vai smiltīs dzīvojošajiem astoņkājiem. Toties astoņkājis atdarinātājs ar savu ķermeni un ādas krāsu spēj atdarināt citu jūras dzīvnieku izskatu vai kustības. Tas parasti atdarina plēsīgus un bīstamus jūras dzīvniekus, piemēram, lauvzivis, jūras čūskas un zušus.

Foto:onekind.org

Uzbrukuma gadījumā astoņkājis līdzīgi kā ķirzaka asti spēj nomest taustekli, lai atbrīvotos no ienaidnieka.
Astoņkājis vai nu peld vai rāpo pa jūras pamatni. Rāpojot astoņkājis pārvietojas lēnām. Tas atbalstās vienlaicīgi uz vairākiem taustekļiem. Ir sugas, kas spēj iet, izmantojot tikai 2 taustekļus, ar pārējiem atdarinot augu krūmu. Dažas sugas uz īsu brīdi spēj izrāpot laukā no ūdens. Šī spēja tiek izmantota, gan lai medītu, gan lai paglābtos no ienaidnieka. Lai peldētu, tas izmanto mantijas pulsācijas kustību, spējot attīstīt ievērojamu ātrumu. Peldot astoņkājim galva atrodas priekšā, bet visi astoņi taustekļi atrodas aizmugurē.

Foto: projectnoah.org

Bentiskie astoņkāji galvenokārt barojas ar krabjiem, daudzsartārpiem un moluskiem. Atklāto ūdeņu astoņkāji galvenokārt barojas ar garnelēm, zivīm un citiem galvkājiem. Upuri tie vispirms paralizē ar savām siekalām, pēc tam saplosa nelielos gabaliņos ar aso knābi un apēd. Lieli astoņkāji pat medī dažas haizivju sugas.

Info: Wikipēdija

trešdiena, 2016. gada 16. marts

Astoņkāji. 2.daļa.

Foto: inhabitat.com


Astoņkāji ir visinteliģentākie bezmugurkaulnieki pasaulē. To spēja mācīties ir daudz apspriesta un pētīta. Pētījumos ir pierādījies, ka astoņkājiem piemīt gan īslaicīgā, gan ilglaicīgā atmiņa. Joprojām nav skaidrs, kā astoņkāji mācās. Piemēram, jaunie astoņkāji nemācās no saviem vecākiem, jo kontakts ar māti tiem ir ļoti īsu brīdi.


Foto: Astoņkājis atdarinātājs / liquidlifephotography.com

Astoņkājiem ir sarežģīti veidota nervu sistēma. Turklāt tikai neliela daļa neironu atrodas to smadzenēs. Divas trešdaļas neironu atrodas nervu šķiedrās taustekļos. Taustekļiem ir labi attīstītas refleksās darbības pat, ja impulss nenāk no galvas. Turklāt astoņkāju motoriskās kustības netiek regulētas smadzenēs. Daži astoņkāji, piemēram, astoņkājis atdarinātājs (Thaumoctopus mimicus) spēj, kustinot taustekļus, izveidot dažādas formas, kas atgādina citus jūras dzīvniekus, vai arī tas vienkārši atdarina to kustības. Laboratorijās ir noskaidrots, ka astoņkājis spēj atšķirt dažādu priekšmetu formas un krāsu. Tie spēj viens no otra mācīties, vienam otru vērojot. Astoņkāji rotaļājas ar dažādiem priekšmetiem, metot priekšmetus akvārija ūdens straumēs un tad tos atkal noķerot. Astoņkāji spēj izlauzties no sava akvārija un ielīst citā, meklējot barību. Ir novērots, ka tie ielien noenkurotās zvejnieku laivās, atver loma novietnes, lai mielotos, piemēram, ar krabjiem.

Foto: Dzīslainais astoņkājis / animalworld.tumblr.com

Astoņkāji ir vienīgie bezmugurkaulnieki, kas izmanto rīkus. Piemēram, dzīslainais astoņkājis (Amphioctopus marginatus) uzlasa kokosrieksta čaulu pusītes, lai uzbūvētu sev slēpni-mitekli.

Foto: ask.com

Astoņkājiem ir relatīvi īss mūžs. Dažas sugas nedzīvo ilgāk par 6 mēnešiem. Lielākās sugas, piemēram, Dofleina milzu astoņkājis (Enteroctopus dofleini) var sasniegt 5 gadu vecumu. Astoņkāji mirst drīz pēc tam, kad sasniedz dzimumbriedumu un sapārojas. Tēviņi mirst dažus mēnešus pēc pārošanās, bet mātītes drīz pēc tam, kad no olām izšķīlušies mazie astoņkāji. Laikā, kamēr mātītes apsargā savas olas, tās pārtrauc baroties. Tās burtiski nomirst no bada. Mātīte par olām rūpējas ļoti uzmanīgi, ne tikai dienu un nakti aizsargājot no ienaidniekiem, bet arī maigi dzenot olu virzienā ar skābekli bagātinātu ūdeni.

Info: Wikipēdija

otrdiena, 2016. gada 15. marts

Astoņkāji. 1.daļa.

Foto: waikikiaquarium.org


Astoņkāji (Octopoda) ir galvkāju klases (Cephalopoda) kārta. Kārta iedalās divās apakškārtās: spurotajos astoņkājos (Cirrina) un bezspuru astoņkājos (Incirrina). Galvenā atšķirība starp abām apakškārtām ir tā, ka spuru astoņkājiem ir neliels, iekšējs apvalks un uz galvas divi papildus izaugumi jeb spuras, kas savukārt nav bezspuru astoņkāju apakškārtas sugām. Spurotie astoņkāji galvenokārt mīt okeāna dzelmē, un tie ir retāk sastopami. Astoņkāju kārtā ir apmēram 300 sugas, kas iedalītas 12 dzimtās.


Astoņkāji mīt dažādos okeānu reģionos, koraļļu rifus ieskaitot, kā arī tie var būt gan pelaģiskie, gan bentiskie organismi. Visi astoņkāji ir indīgi, bet tikai viena suga - zilriņķu astoņkājis (Hapalochlaena lunulata) - ir bīstama cilvēka dzīvībai.

Foto: Zilriņķu astoņkājis / tonmo.com

Astoņkājiem piemīt bilaterālā simetrija. Tiem ir galva, 4 pāri taustekļu ar piesūcekņiem un 2 acis. Astoņkāju ķermeņi ir mīksti. Bezspuru astoņkājiem nav nedz iekšējā, nedz ārējā skeleta. Mutei ir knābja forma, līdzīga papagaiļa knābim. Tā ir vienīgā cietā astoņkāja ķermeņa daļa. Pateicoties mīkstajam ķermenim, astoņkājis var saspiesties un iespraukties ļoti šaurās spraugās starp akmeņiem un klintīm. Toties spurotajiem astoņkājiem pie galvas ir 2 spuras un iekšējais skelets. Tādējādi šīs apakškārtas sugas nespēj saspiesties tik lielā mērā kā bezspuru astoņkāji.

Foto: Dofleina milzu astoņkājis / fyeahoctopodes.tumblr.com

Viens no lielākajiem astoņkājiem ir Dofleina milzu astoņkājis (Enteroctopus dofleini). Pieaudzis indivīds sver apmēram 15 kg, un tā taustekļu izplētums ir 4,3 metri. Lielākais zināmais Dofleina milzu astoņkājis dzīvs ir svēris 71 kg. Otra liela auguma astoņkāju suga ir septiņroku astoņkājis (Haliphron atlanticus), kura lielākais datētais indivīds mirušā veidā ir svēris 61 kg un kura dzīvmasa varētu būt bijusi 75 kg. Tomēr pastāv nepierādītas leģendas, ka ir bijis Dofleina milzu astoņkājis, kas svēris 272 kg un kura taustekļu izplētums ir bijis 9 m.
Mazākais kārtas astoņkājis ir pundurastoņkājis (Octopus wolfi), kas sver mazāk nekā 1 grams un kura garums ir 1,5 cm.

Foto: pundurastoņkājis / tonmo.com

Astoņkājiem ir 3 sirdis - divas vienkāršas žaunu sirdis, kas pumpē asinis cauri žaunām, un lielāka asinsrites sirds, kas uztur asinsriti ķermenī. Šai sirdij ir 3 kambari: 2 priekškambari un 1 kambaris. Astoņkājiem kā visiem galvkājiem skābekli pārnēsā ar varu bagātināta olbaltumviela - hemocianīns, nevis hemoglobīns. Tādēļ asinis ir bezkrāsainas, bet, saskaroties ar gaisu, kļūst zilas.

Info: Wikipēdija

pirmdiena, 2016. gada 14. marts

Bermudu trijstūra noslēpums iespējams atrisināts

Attēls: ilustretajunioriem.wordpress.com


Kā raksta portāls Apollo.lv atsaucoties uz Lielbritānijas mediju "Daily Mail" - "Noslēpumainā kuģu un lidmašīnu pazušana bēdīgi slavenajā Bermudu trijstūrī varētu būt skaidrojama ar milzīgu pazemes krāteru atrašanos attiecīgajā reģionā, uzskata zinātnieki.


Šādu teoriju izvirzījuši Norvēģijas zinātnieki, kas šādus krāterus atraduši Norvēģijas piekrastē Barenca jūrā, ziņo Lielbritānijas medijs "Daily Mail".
Norvēģijas piekrastē, kas bagāta ar dabasgāzes atradnēm, pētnieki uzgājuši krāterus, kuru platums sasniedz pat 800 metrus, bet dziļums – aptuveni 45 metrus.
Zinātnieki uzskata, ka šo krāteru veidošanos veicina metāna noplūšana no zemes dzīlēm.
Gāzes eksplozijas, kas rada šos krāterus, var potenciāli apdraudēt attiecīgo reģionu šķērsojošus kuģus.
Norvēģu zinātnieki pauž viedokli, ka šādi krāteri varētu arī izskaidrot noslēpumaino lidmašīnu un kuģu pazušanu Bermudu trijstūrī Atlantijas okeānā.
Teoriju par gāzes noplūdēm, kas izraisa kuģu pazušanu trijstūrī, pagājušajā gadā izvirzīja arī Krievijas zinātnieki."

Pārpublicēts no: www.apollo.tvnet.lv 

otrdiena, 2016. gada 8. marts

Daivings Tērksas un Kaikosas salās Atlantijas okeānā



Tērksas un Kaikosas salas (Turks and Caicos Islands) ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Atlantijas okeāna rietumos pie Ziemeļamerikas krastiem. Teritorijas lielāko daļu veido Kaikosu salas un mazākās Tērksu salas - kopumā tās ir 30 dažāda lieluma salas. Kopējā salu platība ir 430m². Salas ietilpst Bahamu salu arhipelāgā. Grace Bay pludmale TripAdvisor nosaukta par labāko pludmali pasaulē. Tērksas un Kaikosas salas ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma pagaidu sarakstā.


Info: Wikipēdija

pirmdiena, 2016. gada 7. marts

Jauns Ginesa Pasaules rekords - dziļākais zemledus daivs

Foto: kazanreporter.ru

Divi Kazaņas (Krievija) daiveri, Krievijas ģeogrāfiskās biedrības zinātniski pētnieciskās daļas biedri 5.martā Baltajā jūrā uzstādījuši jaunu Ginesa Pasaules rekordu ienirstot zem ledus 102m dziļumā. 


Maksima Astahova (Максим Астахов) un Aleksandra Gubina (Александр Губин) daivs ilga 80 minūtes. Sasnieguši 102m atzīmi šajā dziļumā viņi uzturējās tikai dažas minūtes, kuru laikā tika testēts ekipējums un paņemti paraugi no Baltās jūras gultnes. Pēc daiva abi daiveri jutās labi. 



sestdiena, 2016. gada 5. marts

Oficiāli reģistrētais vecākais daiveris pasaulē

Foto: youscube.com


Ginesa Pasaules Rekordu grāmatā 2014.gada 24.oktobrī tika reģistrēts PADI daivera Ervīna Paula Stallera (Erwin Paul Staller) rekords - viņš kļuvis par vecāko daiveri pasaulē. Ervīns ir dzimis 1921.gada 14.maijā ASV. 


Tērksas un Kaikosas salu Greisas līcī (Grace Bay) 2014.gadā Ginesa Pasaules Rekordu grāmatā tika reģistrēts Ervīna Paula Stallera daivs - viņš zem ūdens pavadīja 36 minūtes un maksimālais daiva dziļums bija 15.85m. Tobrīd Ervīns bija 93 gadus un 163 dienas vecs. 
Tērksas un Kaikosas salas ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Atlantijas okeāna rietumos pie Ziemeļamerikas krastiem. Teritorijas lielāko daļu veido Kaikosu salas un mazākās Tērksu salas. Ietilpst Bahamu salu arhipelāgā.


ceturtdiena, 2016. gada 3. marts

SS "Carnatic" vraks Sarkanajā jūrā



Daivcentra "Safety Stop" (Perma, Krievija) piedāvātais video, kas uzņemts Ēģiptē, Sarkanajā jūrā daivsafari laikā uz Abu Nuhas nogrimušajiem kuģiem. Šajā video redzams 1869.gadā nogrimušais SS "Carnatic". 

trešdiena, 2016. gada 2. marts

Spēkā stājušies grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā

Foto: skaties.lv

Šī gada 1.martā spēkā stājās grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, ir izveidotas niršanai aizliegtās un ierobežotās teritorijas, kā arī ieviesta administratīvā atbildība par niršanai jūrā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu. 


Niršanai aizliegtās teritorijas likumā definētas kā tādas, kurās atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas var radīt apdraudējumu valsts drošībai vai cilvēka veselībai un dzīvībai. 
Savukārt niršanai ierobežotas teritorijas ir tādas, kurās atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu jūras videi vai kultūrvēsturiskām vērtībām. Niršanai šādās vietās nepieciešama Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēju flotiles Krasta apsardzes dienesta atļauja. 
Izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par niršanu bez atļaujas vai pārkāpjot atļaujas izmantošanas nosacījumus niršanai ierobežotās teritorijās paredz sodīt ar brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro. Savukārt par niršanu aizliegtās teritorijās paredzēts naudas sods no 450 līdz 700 eiro. 
Ar grozījumiem Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā var iepazīties šeit.

otrdiena, 2016. gada 1. marts

Delfīns spēlējas ar astoņkāji

Foto: dailymail.co.uk
 

Rietumaustrālijā Manduras (Mandurah) pilsētas piekrastē Kristai Nikolsonei (Krista Nicholson) izdevies uzņemt pārsteidzošus kadrus - tajos redzams kā pudeļdeguna delfīns spēlējās ar astoņkāji.


Foto: dailymail.co.uk

Vienā no attēliem redzams kā delfīnam mutē ir astoņkājis, bet jau nākamajā attēlā redzams kā astoņkājis, šķīstot šļakatām, lido pa gaisu. 

Foto: dailymail.co.uk

Krista Nikolsone darbojas Mērdoka universitātes Vaļveidīgo izpētes vienībā (Murdoch University's Cetacean Research Unit - MUCRU). Viņa atzinusi "Mandurah Coastal Times", ka jau iepriekš ir redzējusi kā delfīni iesaistās "astoņkāju mētāšanā", bet līdz šim nebija izdevies to fiksēt fotogrāfijās. Nikolsone arī uzsvērusi, ka šāda delfīnu uzvedība ir zināma, bet tā tomēr delfīnu vidū nav izplatīta.  

Foto: dailymail.co.uk

Krista Nikolsone ir iesaistījusies arī Manduras delfīnu izpētes projektā (Mandurah Dolphin Research Project). Šī projekta, kas aizsākās janvārī, uzdevums ir sekot pudeļdegunu delfīniem, kas mitinās Peel-Harvey un Rietumaustrālijas piekrastes ūdeņos. 
MUCRU jau gandrīz 10 gadus pēta pudeļdegunu delfīnus Banberijas (Bunbury) un Pērtas piekrastē.