piektdiena, 2014. gada 31. oktobris

Astoņkāji naktī - kārtējais video no Dastina Ādamsona kolekcijas



Vēl viens interesants video no Dastina Ādamsona kolekcijas - "Octopuses of the Night". Un ja jau skatāmies video ar astoņkājiem, tad arī nedaudz par pašiem astoņkājiem. Tā teikt - informācija zināšanai.


             


Astoņkāji (Octopoda) ir galvkāju klases (Cephalopoda) kārta. Kārta iedalās divās apakškārtās: spurotajos astoņkājos (Cirrina) un bezspuru astoņkājos (Incirrina). Galvenā atšķirība starp abām apakškārtām ir tā, ka spuru astoņkājiem ir neliels, iekšējs apvalks un uz galvas divi papildus izaugumi jeb spuras, kas savukārt nav bezspuru astoņkāju apakškārtas sugām. Spurotie astoņkāji galvenokārt mīt okeāna dzelmē, un tie ir retāk sastopami. Astoņkāju kārtā ir apmēram 300 sugas, kas iedalītas 12 dzimtās.
Astoņkāji mīt dažādos okeānu reģionos, koraļļu rifus ieskaitot. 
Astoņkājiem piemīt bilaterālā simetrija. Tiem ir galva, 4 pāri taustekļu ar piesūcekņiem un 2 acis. Astoņkāju ķermeņi ir mīksti. Bezspuru astoņkājiem nav nedz iekšējā, nedz ārējā skeleta. Mutei ir knābja forma, līdzīga papagaiļa knābim. Tā ir vienīgā cietā astoņkāja ķermeņa daļa. Pateicoties mīkstajam ķermenim, astoņkājis var saspiesties un iespraukties ļoti šaurās spraugās starp akmeņiem un klintīm. Toties spurotajiem astoņkājiem pie galvas ir 2 spuras un iekšējais skelets. Tādējādi šīs apakškārtas sugas nespēj saspiesties tik lielā mērā kā bezspuru astoņkāji.
Astoņkājiem ir 3 sirdis - divas vienkāršas žaunu sirdis, kas pumpē asinis cauri žaunām, un lielāka asinsrites sirds, kas uztur asinsriti ķermenī. Šai sirdij ir 3 kambari: 2 priekškambari un 1 kambaris. Astoņkājiem kā visiem galvkājiem skābekli pārnēsā ar varu bagātināta olbaltumviela - hemocianīns, nevis hemoglobīns. Tādēļ asinis ir bezkrāsainas, bet, saskaroties ar gaisu, kļūst zilas. 
Astoņkājiem ir relatīvi īss mūžs. Dažas sugas nedzīvo ilgāk par 6 mēnešiem. Lielākās sugas, piemēram, Dofleina milzu astoņkājis (Enteroctopus dofleini) var sasniegt 5 gadu vecumu. Astoņkāji mirst drīz pēc tam, kad sasniedz dzimumbriedumu un sapārojas. Tēviņi mirst dažus mēnešus pēc pārošanās, bet mātītes drīz pēc tam, kad no olām izšķīlušies mazie astoņkāji. Laikā, kamēr mātītes apsargā savas olas, tās pārtrauc baroties. Tās burtiski nomirst no bada. Mātīte par olām rūpējas ļoti uzmanīgi, ne tikai dienu un nakti aizsargājot no ienaidniekiem, bet arī maigi dzenot olu virzienā ar skābekli bagātinātu ūdeni.
Astoņkāji ir visinteliģentākie bezmugurkaulnieki pasaulē. To spēja mācīties ir daudz apspriesta un pētīta. Pētījumos ir pierādījies, ka astoņkājiem piemīt gan īslaicīgā, gan ilglaicīgā atmiņa. Joprojām nav skaidrs, kā astoņkāji mācās. Piemēram, jaunie astoņkāji nemācās no saviem vecākiem, jo kontakts ar māti tiem ir ļoti īsu brīdi.
Astoņkājiem ir sarežģīti veidota nervu sistēma. Turklāt tikai neliela daļa neironu atrodas to smadzenēs. Divas trešdaļas neironu atrodas nervu šķiedrās taustekļos. Taustekļiem ir labi attīstītas refleksās darbības pat, ja impulss nenāk no galvas. Turklāt astoņkāju motoriskās kustības netiek regulētas smadzenēs. Daži astoņkāji, piemēram, astoņkājis atdarinātājs (Thaumoctopus mimicus) spēj, kustinot taustekļus, izveidot dažādas formas, kas atgādina citus jūras dzīvniekus, vai arī tas vienkārši atdarina to kustības. Laboratorijās ir noskaidrots, ka astoņkājis spēj atšķirt dažādu priekšmetu formas un krāsu. Tie spēj viens no otra mācīties, vienam otru vērojot. Astoņkāji rotaļājas ar dažādiem priekšmetiem, metot priekšmetus akvārija ūdens straumēs un tad tos atkal noķerot. Astoņkāji spēj izlauzties no sava akvārija un ielīst citā, meklējot barību. Ir novērots, ka tie ielien noenkurotās zvejnieku laivās, atver loma novietnes, lai mielotos, piemēram, ar krabjiem.
Astoņkāji ir vienīgie bezmugurkaulnieki, kas izmanto rīkus. Piemēram, dzīslainais astoņkājis (Amphioctopus marginatus) uzlasa kokosrieksta čaulu pusītes, lai uzbūvētu sev slēpni-mitekli.
Galvenais veids, kā astoņkājis izvairās no ienaidniekiem, ir noslēpšanās. Tas vai nu nav redzams vispār, jo ielīdis spraugās starp akmeņiem un klintīm, vai tas ieņem tādu veidolu, lai to nevarētu atpazīt kā astoņkāji.
Tiem ir vairākas papildus aizsardzības stratēģijas: biezas un melnas tintes mākoņa izšļākšana aiz sevis, ādas krāsas pielāgošana apkārtējai videi, spēja attīstīt pēkšņas, ļoti ātras kustības uz priekšu. Turklāt visi astoņkāji ir indīgi. Pastāv viedoklis, ka astoņkāju tinte samazina plēsēja spēju uz īsu brīdi saost medījumu, piemēram, haizivīm.
Astoņkāji maina ādas krāsu ne tikai, lai noslēptos un piemērotos videi, bet arī, lai komunicētu viens ar otru. Piemēram, ļoti indīgais zilo gredzenu astoņkājis, ja tiek uzbudināts, kļūst koši dzeltens ar ziliem gredzeniem, brīdinot par iespēju uzbrukt traucētājam. Astoņkāji izmanto arī zemādas muskuļus, lai izmainītu ķermeņa virsmas faktūru. Daži spēj ar ādas izciļņiem atdarināt asus ūdens augus, grubuļainus akmeņus un citas formas. Salīdzinoši dienā aktīvie astoņkājiem krāsu un ādas izmaiņām ir daudz lielākas iespējas nekā nakts aktīvajiem vai smiltīs dzīvojošajiem astoņkājiem. Toties astoņkājis atdarinātājs ar savu ķermeni un ādas krāsu spēj atdarināt citu jūras dzīvnieku izskatu vai kustības. Tas parasti atdarina plēsīgus un bīstamus jūras dzīvniekus, piemēram, lauvzivis, jūras čūskas un zušus. 
Astoņkājis vai nu peld vai rāpo pa jūras pamatni. Rāpojot astoņkājis pārvietojas lēnām. Tas atblstās vienlaicīgi uz vairākiem taustekļiem. Ir sugas, kas spēj iet, izmantojot tikai 2 taustekļus, ar pārējiem atdarinot augu krūmu. Dažas sugas uz īsu brīdi spēj izrāpot laukā no ūdens. Šī spēja tiek izmantota, gan lai medītu, gan lai paglābtos no ienaidnieka. Lai peldētu, tas izmanto mantijas pulsācijas kustību, spējot attīstīt ievērojamu ātrumu. Peldot astoņkājim galva atrodas priekšā, bet visi astoņi taustekļi atrodas aizmugurē.

Info: Wikipēdija

ceturtdiena, 2014. gada 30. oktobris

Undersea Art Award - aicina konkursā pieteikties māksliniekus

Undersea Art Award 2010 - māksliniece Anna Kirk Smith


"The Wildlife Trusts" un "Society of Wildlife Artists" meklē mākslinieku, kurš "būtu gatavs ienirt zemūdens pasaulē un meklēt iedvesmu zem viļņiem". Konkursa uzvarētāja darbi tiks izstādīti 2015.gada oktobrī "Society of Wildlife Artists" izstādē Londonā. 


Undersea Art Award 2007 - māksliniece Kim Atkinson
Konkursa uzvarētājs saņems "Zemūdens mākslas balvu" ("Undersea Art Award"), kas iekļaus apmaksātu niršanas apmācību un ceļojumu zemūdens pasaulē - tā visa rezultātā radušos mākslas darbus mākslinieks varēs izstādīt "Society of Wildlife Artists" ikgadējā izstādē "Mall Galleries" Londonā.  
Jāatzīmē, ka iepriekšējo gadu konkursa laureāti ir radījuši brīnišķīgus mākslas darbus, ar domu pievērst uzmanību aktuālajai nepieciešamībai izveidot jūras aizsardzības zonas. 
Pretendentiem līdz 2015.gada 27.februārim ir jāiesūta pieteikums, kurā pastāstīts kā viņi iecerējuši veidot savu mākslas darbu. Konkursa rezultāti tiks paziņoti 2015.gada 16.martā un uzvarētājam būs laiks - pavasaris/vasara lai izietu niršanas apmācību, iepazītu Lielbritānijas piekrastes zemūdens pasauli un radītu savus mākslas darbus.
Undersea Art Award 2012 - māksliniece Harriet Mead
"Zemūdens mākslas balva" ir stipendija māksliniekiem, kas izveidota 2007.gadā. Stipendiāts iemācās nirt un pēc tam darbojas zem ūdens Lielbritānijas piekrastē atainojot zemūdens pasauli. Mākslas darbi - no gleznām līdz skulptūrām - radīti, lai veicinātu izpratni par Lielbritānijas piekrastes zemūdens pasaules diezgan bēdīgo stāvokli. 
Lai pieteiktos "Zemūdens mākslas balvai" - pieteikuma anketu iespējams atrast "The Wildlife Trusts" interenta saitā.

trešdiena, 2014. gada 29. oktobris

Mākslinieki turpina iesaistīties mākslīgo rifu izveidē



Daiveriem bieži tiek atgādināts - zem ūdens aiz sevis neko neatstāt, vienīgais, kas aiz jums var palikt - ir burbuļi. Šos noteikumus izlēmis pārkāpt indonēziešu mākslinieks Tegu Ostenriks (Teguh Ostenrik) - viņš radījis skulptūras no tērauda metāllūžņiem. 


Indonēziešu mākslinieka veidotās skulptūras tiks piestiprinātas pie mirušu koraļļu rifa, bez tam skulptūras tiks pievienotas zemsprieguma elektriskajai strāvai, kas nāks no peldoša saules bateriju paneļa.
"Elekrtifikācija ūdenī radīs minerālvielas, kas veidosies un apņems skulptūras", stāsta "Gili Eco Trust" rifu restaurācijas speciāliste Delfīne Robbe (Delphine Robbe). "Tad, no citiem rifiem atvestu, dzīvu koraļļu fragmenti tiks pārstādīti izmantojot Biorock, kas ir līdzīgs dabīgo koraļļu rifu materiālam." Kā uzsver rifu restaurācijas speciāliste - šādi jaunie koraļļu dārzi bieži aug divas līdz sešas reizes ātrāk kā dabīgie rifi.
Jau pāris stundas pēc instalāciju uzstādīšanas tajās, meklējot patvērumu, parādīsies zivis un elektrība piedāvās tām labāko ūdens kvalitāti.
"Pēc dažiem mēnešiem jūs jau varēsiet redzēt kā uz tērauda skulptūrām veidojas kaļķakmens nogulas un kā pie tām pieaug koraļļi," teica Tegu Ostenriks. "Tā notiek rifu atjaunošanās - kad pārstādītie koraļļu fragmenti gatavi augt šajā jaunā augsnē."


otrdiena, 2014. gada 28. oktobris

Zemūdens pasaule korejieša EunJae Im skatījumā



EunJae Im ir zemūdens fotogrāfs videooperators no Korejas Republikas. Viņš ir arī interneta vietnes "Underwater Imaging Productions" (underwater.kr) izveidotājs. "Underwater Imaging Productions" ir interneta vietne korejiešu valodā un tā veltīta zemūdens foto un video. 

       
          

EunJae Im fotogrāfijas.
EunJae Im video darbi

EunJae darbi skatāmi National Geographic, Canon ASV, Samsung, Korean Air, KBS, MBC u.c. Bez tam viņa darbi saņēmuši godalgas dažādos zemūdens foto un video konkursos. Tie arī publicēti starptautiskos un vietējās nozīmes žurnālos un grāmatās.


pirmdiena, 2014. gada 27. oktobris

Neliels ieskats Kanādas zemūdens pasaulē


Michael Meagher Kanādā uzņēmis daudzus interesantus zemūdens video, starp tiem arī Vankūveras salā. Šajā video apkopoti kadri no Vankūveras salas daivsaitiem Browning Wall, 7 Tree, Rock of Life, Eagle Rock, un Rainbow reef.


              

Vankūvera ir ap 450 km gara un līdz 100 km plata sala Klusā okeāna ziemeļaustrumu piekrastē Kanādā. Tā ir Kanādas 11. un pasaules 43. lielākā sala. Vankūveras sala ietilpst Britu Kolumbijas provincē, tās dienvidu galā izvietojusies provinces galvaspilsēta Viktorija.

svētdiena, 2014. gada 26. oktobris

Antikitēras kuģa vraka izpētē jauni atradumi



Starptautiska nirēju un arheologu komanda veicot zemūdens arheoloģiskos darbus 1.gs.p.m.ē. nogrimušajā Antikitēras kuģī no 55m dziļuma izcēluši vairākus artefaktus. Starp atradumiem - trauki, kuģa detaļas un divmetrīgs bronzas šķēps, kurš, kā uzskata speciālisti, iespējams piederējis kareivja statujai. 


Kuģis, kurš cieta avāriju pie nelielas Grieķijas salas Antikitēras krastiem vairāk nekā pirms 2000 gadu, plaši pazīstams kā Antikitēras kuģis.
Antikitēras kuģi atrada nirēji pēc sūkļiem. Tas notika 1900.gadā, kad nirējus pēc sūkļiem vētra bija novirzījusi no ierastā kursa. Vēlāk nirēji atgriezās šajā vietā un no zemūdens dzīlēm tika izceltas bronzas un marmora skulptūras, juvelierizstrādājumi, mēbeles, grezni stikla izstrādājumi un Antikitēras mehānisms (koka kastē izvietoti daudzi zobrati - uzskata, ka ar šī mehānisma palīdzību varēja noteikt debess spīdekļu kustību, šobrīd Antikitēras mehānisms apskatāms Nacionālajā Arheoloģijas muzejā Atēnās). Tomēr tolaik nirēji bija spiesti pārtraukt savus darbus 55m dziļumā, jo viens no nirējiem mira no dekompresijas slimības, bet divi tika paralizēti. Kopš tiem laikiem arheologi centušies izzināt, vai dzelme slēpj vēl daudzus citus dārgumus.

Arī slavens zemūdens pētnieks Žaks Kusto apmeklējis Antikitēras kuģa vraku. Tas notika 1976.gadā  - Kusto uzņēma dokumentālo filmu un atrada arī vairākus filmēt dokumentālo un kā arī atrada vairākus artefaktus. Pēc tam gandrīz 40 gadus kuģa vraks netika pētīts un tas atradās atgriezās Grieķijas Kultūras ministrijas aizsardzībā.  
Šogad starptautiska arheologu komanda, kuras sastāvā bija arī Woods Hole Oceanographic Institution pētnieks Brendans Folijs (Brendan Foley) un Hellenic Ephorate of Underwater Antiquities speciālists Teotokis Teodolo (Theotokis Theodoulou), atsāka arheoloģiskos izrakumus izmantojot jaunākās mūsdienu tehnoloģijās. Jau izrakumu pirmajā sezonā, kas norisinājās no 15.septembra līdz 7.oktobrim, izmantojot uz autonomajiem zemūdens aparātiem (AUV) uzstādītas mūsdienīgas stereokameras tika izveidota konkrētās vietas 3D karte. Nirējiem arī izdevās atrast daudzus pierādījumus tam, ka zem nogulām atrodama daļa nogrimušā kuģa kravas. 
Kuģa daļas, tai skaitā vairāki vairāk kā metru gari enkuri un bronzas takelāžas gredzens ar saglabājušos koka fragmentu - tas viss pierāda, ka kuģa lielākā daļa ir saglabājusies. Bez tam kuģa fragmenti un kravas priekšmeti ir izmētāti daudz lielākā teritorijā, nekā kādreiz uzskatījuši nirēji pēc sūkļiem. Priekšmeti atrodami 300m² lielā teritorijā. Tas viss, kā arī atrastais liela izmēra enkurs un kuģa korpusa dēļi, pierāda, ka Antikitēras kuģis bijis daudz lielāks nekā iepriekš uzskatīts, iespējams, pat 50m garš. 
"Pierādījumi liecina, ka šis bijis lielākais antīkā kuģa vraks, kas jebkad atrasts", atzina Woods Hole Oceanographic Institution pētnieks Brendans Folijs. "Tas ir antīkās pasaules "Titāniks"."
Arheologi arī atraduši skaistu, nebojātu krūzi, grezni izstrādātas gultas kājas daļu, bet visiespaidīgākais no atradumiem bijis 2-metrīgs bronzas šķēps, kurš bijis redzams izdūries no smiltīm. Kā uzskata arheologi - šķēps ir pārāk liels un smags, lai to izmantotu kā ieroci, visticamāk tas piederējis lielai statujai - iespējams, kareivja statujai vai dievietes Atēnas statujai, uzskata Folijs. 1901.gadā nirēji pēc sūkļiem izcēla četras milzīgas marmora zirgu statujas, iespējams tie bijuši daļa no statuju kompleksa ar kareivi kara ratos, kurus vilka četri zirgi. 
Antikitēras kuģis nogrima 70.-60.gadā p.m.ē. Uzskata, ka tas veda greznu grieķu dārgumu kravu no Atēnām uz Romu. Kuģis nogrimis pa vidu nozīmīgam kuģu ceļam, kas savienoja Mazāzijas jeb Anatolijas (Turcija) rietumkrastu un Romu (Itālija). Tiek uzskatīts, ka kuģis nogrimis vētras laikā uzskrienot klintīm. 
Tā kā kuģis nogrimis dziļumā, kur ar vienkāršu niršanas ekipējumu ilgi uzturēties ir apgrūtinoši, nirēji izmantoja rebrīzerus, tas ļāva pavadīt zem ūdens bez pārtraukuma līdz par trim stundām. 
Arheologi plāno turpināt arheoloģiskos izrakumus nākamgad, iecerēts turpināt vraka izpēti un izrakt vēl daudz dažādus priekšmetus. "Atradumi, it īpaši bronzas šķēps, ir ļoti daudzsološi", atzina Teotokis Teodolo. "Mums ir ļoti daudz darāmā, lai atklātu šīs vietas noslēpumus."

Info: www.whoi.edu 

sestdiena, 2014. gada 25. oktobris

Džo Romeiro fascinējošais skats uz zemūdens pasauli


Džo Romeiro (Joe Romeiro) zemūdens pasaules video darbi fascinē. Īpaši jau viņa filmētās haizivis. Tie tik tiešām ir video, kas skatītāju pārņem savā varā, apbur un patur līdz pat beigām.


Džo Romeiro mīlestība pret okeānu izveidojusies jau agrā bērnībā. Kad 5 gadu vecumā viņš ieraudzīja savu pirmo haizivi - tā bija mīlestība uz mūžu. Jāatzīmē, ka filmēšanu Džo apguvis pašmācības ceļā. Bet 2007.gadā kopā ar producentu un haizivju aizsardzības aktīvistu Bilu Fišeru (Bill Fisher) viņš nodibināja kompāniju "333 Productions". Kopš tā laika kompānija izlaidusi daudzas filmas, starp kurām ir arī filmas konkursu uzvarētājas, piemēram, “Silent Requiem”, "Death of A Deity", "A Lateral Line" un "Shark Culture".
Kompānija "333 Productions" par savu darbu saņēmusi daudzas balvas, tai skaitā prestižajā Blue Ocean Filmu festivālā 2009.gadā saņēma "Emerging Underwater Filmmaker Award" un "Best New Cinema", 2010.gadā ADEX balvu “Underwater Video Of The Year Award”, 2011.gadā - "Ocean Geographic’s" balvu “Conservation Excellence”, "Wildlife Conservation" filmu festivālā balvu “Education”, kā arī "Beneath The Waves" balvu “Best In Cinematography” u.c.

              

Vēl kompānija saņēmusi “Ocean Inspiration Award”, par filmu, kas godināja Žaka Kusto piemiņu. 
2012.gadā Joe Romeiro debitēja "Discovery Channel" programmu ciklā "SHARKWEEK" piedaloties raidījumā "How JAWS Changed The World" ne tikai kā konkrētā raidīījuma zemūdens operators, bet arī kā talantīgs raidījuma vadītājs.
Tajā pašā gadā organizācija "Shark Savers" uzaicināja "333 Productions" piedalīties grāmatas "Žokļi" autora Pītera Benčlija (Peter Benchley) piemiņai veltītas filmas uzņemšanā. Šajā filmā tika apkopoti Džo uzņemtie hipnotiskie kadri ar baltajām haizivīm un Pītera Benčlija atstātais vēstījums par haizivju aizsardzību. 
Kompānija "333 Productions" turpina apceļot pasauli uzņemot filmas par haizivīm tā, kā to neviens cits nespēj izdarīt. Viņi turpina savu misiju - palīdzēt aizsargāt haizivis izglītojot sabiedrību un kliedējot mītus par haizivīm. 
Jāatzīmē, ka Džo Romeiro ir "Explorers Club" biedrs, kā arī viņa darbi ir skatāmi Discovery kanālos, National Geographic, Sharkweek, Fox un daudzos citos kanālos un programmās.

piektdiena, 2014. gada 24. oktobris

Daivbota etiķeta - 7 lietas, kas jāievēro atrodoties uz daivbota


Zemūdens peldēšanā, protams, ir savi likumi un noteikumi. Kā nu bez tiem. Un par to visu nirējiem stāsta jau pirmajos daivinga kursos. Šoreiz par to, ko vajadzētu ievērot dodoties nirt no daivbota. Žurnālā "Sport Diver" apkopojis 7 lietas, kas jāievēro dodoties nirt no daivbota - tās noderēs katram daiverim. Kā raksta "Sport Diver" - ievērojiet tās un vienmēr būsiet laipni gaidīts uz klāja.


1. Vienmēr ierodieties laikā, nekavējiet.
Īpaši ja tā ir jūsu pirmā diena konkrētajā daivcentrā. Atcerieties, pirmajā dienā būs jāaizpilda dažādi dokumenti (daivcentra reģistrācijas anketa, anketa par veselības stāvokli utt.) Bez tam, ja jums nepieciešams izīrēt niršanas ekipējumu - arī tas var aizņemt laiku. Tāpēc pirmajā dienā ierodieties daivcentrā vismaz 15 minūtes ātrāk, nekā plānojat to darīt nākamās dienas. Tādā veidā jūs neliksiet pārējiem daiveriem uz jums gaidīt un nesanāks, ka steidzoties būsiet kaut ko aizmirsis krastā. Protams, šo noteikumu - nekavēt un ierasties laikā - jāievēro vienmēr.

2. Uz daivbota izvietojiet savu ekipējumu tam paredzētajā vietā.
Daivbotos ekipējuma izvietošanai ir paredzēta speciāla vieta. Nonākot uz klāja jums tiks ierādīta vieta, kur novietot ekipējumu - saglabājiet šo vietu un dienas laikā glabājiet savas niršanai paredzētās lietas šeit. Parasti tā ir vieta, kur novietots jūsu niršanas balons (kuram pievienosiet BCD un regulatoru), pakaramais, kur uzkārt hidrotērpu un kaste pārējā ekipējuma izvietošanai (kasti novietojam zem sola uz kura izvietoti baloni). Ja tas ir niršanas izbrauciens, kura laikā paredzētas divas ieniršanas - pēc pirmā daiva, nomainot balonu, savu ekipējumu novietojiet no rīta ierādītajā vietā - neizmētājiet pa visu daivdeku. 

3. Klausieties.
Klausieties, ko jums stāsta brīfingos. Daivinga izbrauciens sākas ar brīfingu, kurā visi daivbota viesi tiek iepazīstināti ar iekšējās kārtības noteikumiem - kas kur atrodas, kas jāievēro, kāds ir izbraukuma plāns utt. Tad seko brīfings nirējiem, kurā daivgids jūs iepazīstinās ar daivsaitiem, kurus apmeklēsiet, kāds būs zemūdens ekskursijas maršruts, ko iespējams konkrētajās vietās zem ūdens redzēt, kāds būs nirēju grupas izvietojums zem ūdens, kādi zemūdens signāli tiks izmantoti utt. Bez tam, pēc katra daiva norisinās arī "pēc-daiva-brīfings", kurā pārrunāsiet aizvadīto daivu. 

4. Ievērojiet drošības noteikumus.
Uz daivbota ir jāievēro speciāli šai vietai paredzēti noteikumi - par tiem jums izstāstīs brīfingā. Galvenais, atcerieties, nekad nedodieties ūdenī, pirms daivbota komanda nav atļāvusi to darīt (piemēram, daivbota motors vēl nav izslēgts utt.). Tieši tas pats attiecas arī uz lēkšanu ūdenī no liela augstuma. Domājiet par savu drošību un veselību. 

5. Ievērojiet niršanas plānu.
Nav svarīgi, cik liela ir jūsu niršanas pieredze, nonākot daivcentrā jums jāievēro daivgida noteiktais plāns. Jūsu daivgids ir atbildīgs par visu nirēju grupu, tāpēc ievērojiet niršanas plānu un necentieties to mainīt zem ūdens, piemēram, nepārsniedziet daivbrīfingā atrunāto niršanas dziļumu, neatpalieciet no grupas vai vispār neaizpeldiet no tās prom - tas viss negatīvi var ietekmēt visas grupas daivu.

6. Ievērojiet kārtību dodoties ūdenī un atgriežoties uz daivbota.
Tieši tāpat kā dodoties ūdenī jūs ievērojat savu rindu, to pašu atceraties arī atgriežoties uz bota. Dodoties ūdenī - leciet no daivplatformas tikai tad, kad iepriekšējais daiveris ir atpeldējis malā, skatieties, lai lecot nejauši neaizskartu kādu no grupas. Atgriežoties pēc daiva uz daivbotu arī ievērojiet rindas principu. Gaidiet līdz iepriekšējais daiveris ir izkāpis uz bota un atgājis nost no daivplatformas malas - tādā veidā jūs pasargāsiet sevi no traumām, ja gadījumā iepriekšējais nirējs, piemēram, kritīs atpakaļ ūdenī. 

7. Izrādiet savu atzinību.
Daivcentra un daivbota komanda visu dienu ir strādājusi domājot par to, lai jūs labi atpūstos. Tāpēc pateicība 10$-20$ apmērā būs komandai patīkams pārsteigums dienas noslēgumā.

Kā iesaka "Sport Diver" - ievērojiet šos noteikumus un jūs vienmēr būsiet laipni gaidīts daivcentrā. 

ceturtdiena, 2014. gada 23. oktobris

Komodo zemūdens pasaule Dastina un Tairas Ādamsonu skatījumā

Photo: Dustin Adamson

Kārtējais Dastina Ādamsona (Dustin Adamson) darbs - šoreiz makro video no Komodo (Indonēzija). Skaisti.

             

Un arī links uz viņa sievas Tairas Ādamsones (Tyra Adamson) fotogaleriju ar Komodo zemūdens skatiem.

Fotogalerija: Komodo, Indonēzija

trešdiena, 2014. gada 22. oktobris

Somijā četri daiveri apsūdzēti sena kuģa vraka izlaupīšanā

Attēls: Yle

Somijas dienvidos prokuratūra izvirzījusi apsūdzību pret četriem nirējiem, viņi tiek apsūdzēti kāda kuģa vraka izlaupīšanā. Šo senā kuģa vraku aizsargā Somijas senlietu likums. Nogrimuša kuģa aplaupīšana, par kuru ierosināta krimināllieta, notikusi 2011.gadā.


Itä-Uusimaa rajona prokurors atzina, ka četri apsūdzētie somu vīrieši uzreiz pēc apsūdzības izteikšanas nav tikuši apcietināti. Tāpat prokurors arī neatklāj, ko tieši vīrieši iespējams paņēmuši no nogrimušā kuģa vraka. 
Krimināllieta pret četriem daiveriem tika ierosināta pēc Somijas Nacionālās senlietu padomes iesnieguma. Kuratore Maija Matikka pastāstīja, ka konkrētais kuģa vraks atrodas atklātā jūrā netālu no Porvoo, kuģis ir nogrimis apmēram 40m dziļumā. Šo kuģa vraku 2004.gadā atrada Somijas Jūras administrācija.
"Tas bija koka kuģis - apmēram 26m garš un 7m plats", stāstīja Maija Matikka.
Par konkrētā kuģa avāriju nav informācijas. Tas dzelmē pavadījis vairākus simtus gadu. Savas darbības laikā tas bijis trīsmastu kuģis, kas, kā tiek uzskatīts, nogrimšanas brīdī vedis kaņepju kravu. Kā atzīst muzeja kuratore, nav precīzas informācijas par kuģa vecumu un to kad tieši tas nogrimis. Bet viņa pieļauj, ka tas varētu būt laika posms no 1700.gada līdz 1800.gadam.
Saskaņā ar Somijas senlietu likumu visi kuģu vraki tiek uzskatīti par valsts īpašumu,  izņēmums ir vraki, kuriem zināmi īpašnieki un ja tie ir nogrimuši mazāk kā pirms 100 gadiem. 
2011.gadā Somijas Nacionālā senlietu padome saistībā ar šo vraku iesniedza četras prasības uzsākt kriminālizmeklēšanu. Padome iesniedza vēl divas prasības 2012.gadā un 2013.gadā, bet nevienā no šīm prasībām tā arī netika veikta neviena apsūdzība. 
Kā uzsvēra Maija Matikka - līdzīgi gadījumi nonākuši arī Zviedrijas tiesā.

otrdiena, 2014. gada 21. oktobris

Vjetnamā Binh Chau ūdeņos atrasti vairāki seni kuģu vraki

Zīmējumā attēlots viens no sešiem Nīderlandes kravas kuģiem, kas 17.gadsimtā nogrima centrālajā Vjetnamā

Starptautiska zinātnieku komanda pēc daivinga ekspedīcijas pa Binh Chau ūdeņiem, kas atrodas Quang Ngai provincē centrālajā Vjetnamā, nākuši klajā ar paziņojumu, ka šis ir unikāls reģions, jo šeit nogrimuši daudzi noslēpumaini, seni kuģi.


Pagājušajā nedēļā Quang Ngai provincē norisinājās starptautiska konference, kas bija veltīta zemūdens arheoloģijai Vjetnamā un Dienvidastrumāzijā. Simtiem zinātnieku un zemūdens arheologu ne tikai apsprieda jautājumus, kas saistīti ar zemūdens arheoloģiju, bet arī devās daivinga ekpesdīcijā uz Binh Chau.
Pat 80 gadus vecais zviedru zemūdens arheologs Borje Rorsells (Borje Rorssell) nekavējās tērpties niršanas ekipējumā un doties pētīt Binh Chau ūdeņus. Pēc zem ūdens pavadītajām divām stundām pētot šejienes vrakus, Rorsels atzina, ka nogrimušajos kuģos atrodams daudz antīkās keramikas. Viņš arī atzina, ka vraki atrodas tikai 4m no ūdens virsmas un tas ir ļoti pozitīvs faktors daivinga ekskursiju attīstībai.
700 gadus vecs keramikas šķīvis, kas atrasts vienā
no Bihn Chau ūdeņos nogrimušajiem vrakiem
"Esmu pētījis zemūdens kultūras mantojumu dažādās pasaules vietās, bet Binh Chau ir unikāli piekrastes ūdeņi ar skaistiem jūras šaurumiem un daudziem noslēpumainiem seniem nogrimušajiem kuģiem", stāstīja zviedru zemūdens arheologs.
Ar šo "seno kuģu kapsētu" kolēģus no dažādām valstīm iepazīstināja vjetnamiešu zemūdens kultūras mantojuma eksperts Nguyen Tuan Lam, viņš arī pastāstīja, ka zinātnieki apsekojuši Vung Tau šaurumu Binh Chau 10 km² rādiusā. Tika atrasti desmit senu kuģu vraki. 
Divi no vrakiem bijuši izlaupīti. Pārējos vrakos atrasts daudz antīkas keramikas un priekšmetu, kas piederējuši kuģa komandai. Visi atradumi tiek datēti ar 8.-18.gadsimtu. Nogrimušie kuģi atrodas ļoti tuvu krastam, starp tiem ir arī no virvēm veidota kuģa vraks, kurš, kā tiek uzskatīts, ir apmēram 1200 gadus vecs (atbilst 8.gadsimtam).
Zemūdens kultūras mantojuma arheologs, Monash universitātes (Austrālija) asociētais profesors Marks Steniforts (Mark Staniforth) konferencē atzina, ka tik liela seno nogrimušo kuģu klātbūtne šajā reģionā liecina par to, ka Binh Chau bija viena no noslogotākajām tirdzniecības ostām pasaulē. 
"Zemūdens kultūras mantojums šeit ir ļoti nozīmīgs. Tas būtu ļoti brīnišķīgi, ja Vjetnama šeit attīstītu daivinga tūrismu, dodot iespēju nirējiem iepazīt šos vrakus", uzsvēra profesors Steniforts.
16.oktobris, vjetnamiešu un starptautiskie zemūdens
 arheologi nirst Binh Chau, lai paskatītu nogrimušos kuģus
Viņš arī solīja lūgt palīdzību starptautiskām organizācijām, lai tās palīdz Vjetnamai iegādāties zemūdens arheoloģijai paredzētu specializētu aprīkojumu, kā arī organizēt apmācības kursus arheoloģiskā mantojuma organizāciju darbiniekiem, apmācot tos kā labāk saglabāt un attīstīt zemūdens kultūras mantojumu. 
Quang Ngai provinces pārstāvji sadarbībā ar starptautiskajiem ekspertiem sastādīja pārskatu par Binh Chau ūdeņos atrasto kultūras mantojumu, kā arī atrasto vraku karti, ko paredzēts iesniegt Vjetnamas Kultūras, sporta un tūrisma ministrijai. Province cenšas panākt, lai Binh Chau tiktu atzīta par valsts nozīmes senu kuģu vraku kapsētu, kā arī šeit tiktu investēts tūrisma sfēras attīstībā.

pirmdiena, 2014. gada 20. oktobris

Kas to būtu domājis, ka kašaloti guļ tā


Tiešām - kas to būtu domājis, ka kašaloti guļ vertikāli. Interesants video. 


Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter). Dažreiz kašalotus sauc arī par spermas vaļiem. Šāds nosaukums ir radies, jo pagātnē kļūdaini par spermu tika uzskatīta kašalota galvā esošā pienbaltā viela — spermacets, kas atrodas spemaceta orgānā virs galvaskausa. Tā galvenā funkcija ir saistīta ar eholokāciju, bet zinātnieki ir izvirzījuši jaunu hipotēzi, ka spermacets nodrošina kašalotam arī balastu niršanas laikā. Tā kā spermaceta orgānam ir milzīgs izmērs, kašalotam ir nesamērīgi liela galva, salīdzinot ar pārējo ķermeni. Šo nesamērīgo proporciju dēļ ir radušās dažādas leģendas par jūrā dzīvojošiem briesmoņiem, piemēram, Hermana Melvila stāsts "Mobijs Diks". Pateicoties tieši Melvila stāstam, kašaloti tiek kļūdaini uzskatīti par jūras nezvēriem.

           

Kašalotu var uzskatīt par vienu no viskosmopolītiskākajām sugām pasaulē. Tas sastopams gandrīz ikvienā pasaules okeānā (izņemot Ziemeļu Ledus okeānu), nosacīti sākot no abiem poliem līdz ekvatoram: Atlantijas okeānā, Klusajā okeānā, Dienvidu okeānā un Indijas okeānā, arī Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Vēl nesenā pagātnē kašalotus intensīvi medīja, īpaši 20. gadsimta vidū pēc Otrā pasaules kara. Iecienīta medību vieta bija pie Portugālei piederošajām Azoru salām, bet mūsdienās to medības ir aizliegtas. Kašalots vēl ir arī ASV Konektikutas štata simboliskais dzīvnieks.

Kašalots ir lielākais zobvalis, kā arī lielākais mūsdienās dzīvojošais ar zobiem apveltītais dzīvnieks. Pieaudzis tēviņš var sasniegt 20,5 metru garumu un 57 000 kg masas. Kašalotam ir nesamērīgi liela galva, īpaši tēviņiem, kuriem galva ir gandrīz viena trešdaļa no ķermeņa garuma. Nantuketas vaļu muzeja ekspozīcijā var apskatīt kašalota tēviņa apakšžokļa kaulu, kas ir 5,5 m garš. Mātītes ir izteikti mazākas un to maksimālais garums ir 12 m. Piedzimstot abu dzimumu mazuļi ir vienādi lieli, bet pieaugot tēviņš ir par 30—50% lielāks nekā mātīte. 
Kašalots ir viens no visdziļāk nirstošie zīdītāji pasaulē. Uzskata, ka kašalots spēj ienirt līdz 3 km dziļumam un uzturēties zem ūdens 90 minūtes, lai gan visbiežāk tas nirst apmēram 400 metru dziļumā un zem ūdens uzturas apmēram 35 minūtes. Par kašalota spēju ienirt tik lielā dziļumā liecina dažu lielo dzīvnieku nāves gadījumi, tiem sapinoties zemūdens komunikāciju kabeļos.

Info: http://sploid.gizmodo.com , Wikipēdija

svētdiena, 2014. gada 19. oktobris

M/F Ærøsund II - prāmis, kurš kļuva par pirmo Dānijas mākslīgo rifu


Oktobra sākumā pie Dānijas krastiem nogremdēja prāmi M/F Ærøsund II, kurš kļuva par Dānijas pirmo mākslīgo rifu. Jāatzīmē, ka Dānijā praktiski nav saglabājušies dabīgie rifi. Pagājušā gadsimta 30-tajos gados tos sāka iznīcināt, lai varētu veidot līčus un piestātnes. Šī, jūras ekosistēmai negatīvā prakse, tika pārtraukta tikai 1999.gadā un kopš tā laika Dānijā tiek strādāts pie mākslīgo rifu izveides.


Prāmis M/F Ærøsund II tika nogremdēts 5.oktobrī Svendborg Sund ūdeņos. 55m garais prāmis nogremdēts 550m attālumā no Ballen ciemata Funenā. Tā augšējā daļa ir tikai 6m no ūdens virsmas, bet vraka maksimālais dziļums ir 19m.
Pirms nogremdēšanas prāmis tika attīrīts no ekosistēmai bīstamiem materiāliem, kā arī tika izņemti vairāki norobežojumi, lai tādā veidā padarītu vraku nirējiem drošāku un vieglāk apskatāmu. Bez tam lai nogrimušais prāmis arī zem ūdens stāvētu uz ķīļa un neapgāztos uz sāniem, daļa tā apakšējo tvertņu tika piepildītas ar smiltīm. 
Laika posmā no 1960.gada līdz 1999.gadam prāmis M/F Ærøsund II kursēja maršrutā Svendborga - Ærøskøbing. Uz tā bija vieta 700 pasažieriem un 40 automašīnām. M/F Ærøsund II dizaina autors bija Knuts E. Hansens un tas tika uzbūvēts vācu kuģu būvētavā "Husumer Schiffswerft". 1960.gadā, kad prāmis tika uzbūvēts, tas bija viens no modernākajiem prāmjiem. M/F Ærøsund II savas darbības pirmsākumos bija pirmais prāmis Dānijā uz kura pasažieru izklaidei bija pieejama televīzija ar dāņu un vācu tv programmām. Vēl 1960.gadā M/F Ærøsund II atšķīrās ar to, ka spēja piestāt piestātnē gan ar priekšgalu, gan pakaļgalu, tādējādi atvieglojot autovadītājiem uzbraukšanu un nobraukšanu no kuģa. 
gadā prāmis beidza savu darbu un maršrutā tika aizstāts ar M/F Aeroeskoebing. Pēc tam gandrīz 15 gadus prāmis stāvēja ostā, līdz tika rasts risinājums M/F Ærøsund II tālākajam pielietojumam un Dānijas Vides aizsardzības ministrija deva atļauju prāmi nogremdēt Svendborg Sund ūdeņos. 
M/F Ærøsund II nogremdēšanas operācija pievērsa lielu sabiedrības uzmanību - lai radītu mākslīgo rifu tik liela izmēra prāmis Dānijā tika nogremdēts pirmo reizi. Notiekošo vēroja vairāki tūkstoši interesentu ne tikai no piestātnes, bet arī no laivām. Prāmja nogrimšanu filmēja 15 kameras.

               

Jāatzīmē, ka Dienviddānijas universitātes zinātnieki pētīs jaunā mākslīgā rifa iekļaušanos vietējā zemūdens ekosistēmā - kā tajā parādās zivis un citi zemūdens iemītnieki, kā tas tiek apdzīvots utt.
Nogremdētais prāmis arī kļūs par mācību platformu daiveriem, kuri apgūst niršanu vrakos.  
Nirējiem, kas vēlas apskatīt M/F Ærøsund II vraku, ieteikts doties uz laivu piestātni  Rantzausminde ostā. Jāatzīmē, ka vraka abos galos ir piestiprinātas dzeltenas enkurbojas, kuras var izmantot gan kā orientierus, gan, lai daiveri varētu piesiet savu laivu.
Niršanas vietā pārsvarā tiek prognozēta neliela straume.
Daiveri tiek informēti, ka nirstot uz M/F Ærøsund II vraku jādomā par savu drošību un pareizu ekipējumu. Niršana uz šo vraku nav paredzēta iesācējiem. Daiveriem jābūt ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi. Jāatceras arī vienmēr apzīmēt niršanas vietu ar daivinga karogu un uz laivas vienmēr jāpaliek kādam cilvēkam, kas koordinē niršanu no laivas. 

M/F Ærøsund II vraka koordinātes:
(lat) 55.0350000 N55°02.100'
(long) 10.4566670 E10°27.400'

sestdiena, 2014. gada 18. oktobris

Lidmašīnas gaisā un modeles zem ūdens - viss vienā fotogrāfijā



Zemūdens fotogrāfs Daniels Botelo uzņēmis ļoti interesantu fotogrāfiju sēriju - lidmašīna gaisā un modele zem ūdens, un tas viss vienā attēlā. Fotogrāfijas uzņemtas St. Martinas Maho pludmalē. Jāatzīmē, St.Martina ir vieta, kur lidmašīnas it kā nolaižas pāri pludmalei. 

Kā interneta vietnei divephotoguide.com pastāstīja pats fotogrāfs - viņam radusies ideja izmantot virs-zem kompozīciju tādējādi padarot klasiskos Maho pludmales attēlus interesantākus. Lai realizētu šo ideju nācies saskarties arī ar
vairākām problēmām. "Pirmkārt, es īsti nezināju, ko sagaidīt uz vietas, jo tā bija mana pirmā vizīte St.Martinā un negribējās lūgt pārāk lielu palīdzību, lai nezaudētu "pārsteiguma momentu" fotogrāfijās. Vēl viena problēma bija panākt, lai visi apkārtējie faktori strādātu kopā, labi laika apstākļi jūrā - mazi viļņi un laba redzamība - tas bija vienkārši nepieciešams, lai pārpildītā pludmalē tuvu krastam, seklumā uzņemtu labu attēlu," atzina Daniels Botelo.
"Bet kā izrādījās, lielākais izaicinājums bija sinhronizēt modeli un atlidojošo lidmašīnu. Pludmalē es atradu vietu no kuras varēju uzņemt tieši tādu attēlu ar atlidojušu lidmašīnu kā vēlējos. Protams, man bija jāpatur prātā lidmašīnu atlidošanas grafiki, lai zinātu kad tieši katra lidmašīna nolaižas. Lidmašīnas ierodas pārsteidzoši ātri un es vēlējos, lai modele tajā pašā laikā peldētu ūdenī - dabūt abus vienā kadrā bija gana nogurdinoši un grūti. Bez tam, bija nepieciešama arī sava deva diplomātijas - lai pārliecinātu pludmalē esošos tūristus nebradāt mana fotoattēla "rāmī". Savādāk viss mans darbs beigtos ar attēlu, kurā būtu redzamas daudzas "nevēlamas" kājas," uzsvēra fotogrāfs. 
"Runājot par attēlu tehnisko specifikāciju - vidēji attēla iestatījumi bija f/13 pie 1/1250s un ISO 800," pastāstīja Daniels Botelo. 


piektdiena, 2014. gada 17. oktobris

Bahamās atklāta gigantiska zemūdens skulptūra

Photo: Jason deCaires Taylor

Skulptūra "Okeāna Atlants" atklāta Bahamās, Jaunās Providences (New Providence) salas piekrastē sera Nikolasa Nattola (Nicholas Nuttall) Koraļļu rifa skulptūru dārzā. Vairāk kā 5m augstā sēdošas sievietes-Atlanta skulptūra it kā tur uz saviem pleciem ūdens virsmu. Skulptūras autors ir mākslinieks Džeisons De Keirs Teilors (Jason deCaires Taylor), kura skulptūras apskatāmas Meksikā, Kankunas Zemūdens mākslas muzejā u.c. 


Skulptūra "Okeāna Atlants" attēlo vietējo Bahamu salu meiteni, kas uz pleciem tur okeāna virsmu. "Okeāna Atlants" ir atsauce uz sengrieķu skulptūru Titāns Atlants, kurš uz saviem pleciem tur debesis. Tā ir lielākā jebkad izveidotā skulptūra zem ūdens. No gultnes tās augstums sasniedz vairāk kā 5m un skulptūra sver apmēram 60 tonnas. 
Photo: Jason deCaires Taylor
Skulptūras izveidi un uzstādīšanu organizēja "Bahamas Reef Environment Education Foundation" (BREEF) un projekta mērķis ir atslogot dabas rifus, kuri varētu ciests no vidi bojājoša tūrisma.
"Koraļļu rifa skulptūru dārzs var kļūt par jaunu ekoloģiski draudzīgu atpūtas vietu tūristiem un vietējiem Bahamu iedzīvotājiem", uzsvēra BREEF izpilddirektore  Casuarina McKinney-Lambert. "Koraļļu rifa skulptūru dārzs, izveidots skaistākajos pasaules ūdeņos, veido ideālu sintēzi starp mākslu, izglītību un jūras vides aizsardzību. Izstādot eko-draudzīgus mākslas darbus varēsim novirzīt atpūtniekus un snorkelētājus no dabīgajiem rifiem, tādējādi šiem rifiem dodot laiku reģenerācijai."
Photo: Jason deCaires Taylor
Kā "MailOnline Travel" pastāstīja mākslinieks Džeisons De Keirs Teilors - šis bijis viens no sarežģītākajiem viņa veidotajiem darbiem. "Skulptūras svars ir vairāk kā 60 tonnas, un tas nozīmēja to, ka tā bija jāsadala daļās un jāsaliek kopā zem ūdens. Izdarīt to visu jūrā bija simtreiz grūtāk nekā virs ūdens, precīzi salikt kopā visas detaļas bija liels izaicinājums."
Mākslinieks arī atzinis, ka bijis ļoti ieinteresēts šīs nekomerciālās organizācijas darbā, kas pilnībā veltīts jūras vides saglabāšanai. 
BREEF 1993.gadā nodibināja sers Nikolass Nattols ar mērķi izglītot Bahamu skolotājus par apkārtējo vidi un risināt jūras ekoloģiskā stāvokļa pieaugošās problēmas Bahamu salās. 
Koraļļu rifa skulptūru dārzs tika izveidots par godu BREEF dibinātājam seram Nikolasam Nattolam un tajā bez Džeisona De Keira Teilora darbiem tiks izstādīti arī vietējo mākslinieku Willicey Tynes un Andret John darbi.

ceturtdiena, 2014. gada 16. oktobris

Jūras gliemji Papua Jaungvinejā

            

Kārtējais burvīgais jūras gliemju video no Dastina Ādamsona (Dustin Adamson) kolekcijas. Šoreiz košie un krāsainie jūras gliemji filmēti Papua Jaungvinejas ūdeņos. 

trešdiena, 2014. gada 15. oktobris

Nīderlandē atrasta jauna jūras gliemju suga

Aeolidiella sanguinea (Foto: Carlos Afonso/seaslugforum.net)

Holandiešu daiveri jūnija otrajā pusē Austrumšelads (Oosterschelde) nacionālā parka ūdeņos (Nīderlande) atraduši jaunu jūras gliemju sugu. 


Aeolidiella Sanguinea ir 57. Nīderlandes jūras gliemju suga un tā nosaukta holandiešu vārdā "Verborgen vlokslak". Šāds nosaukums dots pamatojoties uz to, ka šis gliemis parādās tikai naktī, bet pa dienu slēpjas zem akmeņiem vai lielākiem gliemežvākiem, tādējādi nirējiem to ir grūti atrast.
Spilgtākās jaunā gliemja iezīmes - nelieli izaugmi uz muguras, kas izvietoti tādos kā nelielos vaļņos, virzoties no priekšgala uz aizmuguri šie izaugumi kļūst mazāki. Izaugumu galos ir balti pigmenta plankumi. 
Aeolidiella Sanguinea (Verborge Vlokslak) ir līdzība ar diviem citiem Aeolidiella sugas pārstāvjiem, kas arī ir atrodami Nīderlandes piekrastes ūdeņos - Aeolidiella Glauca (Kleine Vlokslak) un Aeolidiella Alderi (Gekraagde Vlokslak).

otrdiena, 2014. gada 14. oktobris

Pits un Džolija Maltā traucē daiveriem nirt


Ļoti iespējams daiveriem, kuri ieplānojuši vēl šogad doties nirt uz Maltu, vajadzētu šos savus niršanas plānus pārcelt uz nākamo gadu. 24.augustā Gozo apkārtnē savu jauno filmu "Pie jūras" ("By the Sea") sāka filmēt Andželīna Džolija un Breds Pits. Filmēšana, kuras dēļ tika slēgti vairāki daivsaiti un pludmales, nu ir ieilgusi. Šobrīd tiek prognozēts, ka populārie daivsaiti atkal tiks atvērti nirējiem ne ātrāk par novembra vidu.


Gozo salas (Malta) daivcentri ir jau ziņojuši par atceltiem daiviem un nepamierinātiem klientiem. Filmas "Pie jūras" filmēšanas vajadzībām ir slēgtas trīs populāras niršanas vietas - Mgarr ix Xini, Ta Cenc un Fessej Rock. Jāņem vērā, ka biežā ziemeļrietumu vēja dēļ salā daiveri var nirt tikai 5 daivsaitos, trīs no kuriem ir slēgti uz filmēšanas procesa laiku.
Daivindustrijas pārstāvji ir izteikuši neapmierinātību ar to, ka nav tikuši brīdināti par lēmumu tik ilgi slēgt konkrētās teritorijas, uzskatot, ka valdība tādējādi ir pārkāpusi Eiropas likumdošanu. 
photo: taucher.net
"Breds un Andželīna filmēšanu uzsāka augustā un mūsu premjerministrs solīja, ka līči tiks slēgti uz pāris dienām. Tagad viņi ir ieplānojuši tur palikt līdz novembrim. Mūsu augstākā tūrisma sezona ir septembris un oktobris, iznāk, ka viņi ir pārņēmuši līčus uz šo sezonu. Un tas daivinga sfērai ir dramatiski. Mēs esam gatavi uz jebkādu kompromisu. Pat piedāvājām neizmantot telefonus un kameras", britu avīzei "The Sun" atzina "Bubbles Diving Centre" īpašniece Donna Hajlera-Montekju (Donna Hayler-Montague).
Daivcentru īpašnieki jau organizējuši divas tikšanās ar Tūrisma ministru un filmēšanas grupas pārstāvjiem, tomēr kompromiss tā arī nav sasniegts. Vietējā biznesa pārstāvji piedāvājuši ministrijai vairākus abām pusēm izdevīgus variantus, kā daiverus nogādāt niršanas vietās, tomēr valdības pārstāvji ir ignorējuši visus daivcentru centienus.
Photo credit: Runeng
Gozo daivcentru pārstāvji uzsver, ka bez šiem trīs slēgtajiem daivsaitiem palikuši tikai divas niršanas vietas, bet Gozo ir 12 daivcentri, kā arī ik dienu lai šeit nirtu ierodas daiveri no citiem Maltas daivcentriem. Šie daivsaiti kļūst pārapmeklēti, tādējādi rodas arī jautājums par daiveru drošību. Daudzi daivcentru vadītāji pat uzskata, ka būs arī tādi daiveri, kuri būs gatavi nirt maz izpētītās vietās, bet tas var būt bīstami.
Daivindustrijas pārstāvjus satrauc arī varbūtība zaudēt tūristus ne tikai šajā sezonā, bet arī nākamajās tūrisma sezonās. Tūristi, kuriem šo aizliegumu dēļ nebūs izdevies ienirt salas ūdeņos, var izlemt vairāk neatgriezties Maltā, tādējādi cietīs arī kūrorta reputācija. Daivings Gozo - tas ir bizness, kas nes ienākumus ne tikai daivcentriem, bet arī vietējām viesnīcām, restorāniem un bāriem. Pagaidām vēl nav aprēķināts kādu summu pateicoties šai filmēšanai zaudēs Maltas ekonomika. 
Daivcentru īpašnieki atzīts, ka nevēlas, lai filmēšanas process tiktu pilnībā pārtraukts, bet uzsver, ka uzmanība jāvelta arī atpūtniekiem, tai skaitā nirējiem, kuri maksā naudu, lai izbaudītu brīvdienas šajā reģionā. Tādēļ ir jārod kompromiss. 

pirmdiena, 2014. gada 13. oktobris

Kaitinošākie daiveru ieradumi - TOP 10



Scubadiverlife.com apkopojis viņuprāt desmit kaitinošākos daiveru ieradumus.

1. Balona ventiļa izmantošana, lai izžāvētu sava regulatora vāciņu.
Kā raksta scubadiverlife.com - tas ir ne tikai nāk par sliktu jūsu ekipējumam, bet arī pateicoties lielajam troksnim kaitina apkārtējos.

2. Ekipējuma komplekta izmētāšana pa visu daivbota klaju.
Nevajag izmētāt ekipējumu pa visu kuģi. Jums ir ierādīta vieta un piešķirta kaste ekipējuma glabāšanai. Izmantojiet to! Atcerieties pēc daiva visu ekipējumu salikt savā kastē, lai gatavojoties nākamajam daivam, kāds ekipējuma priekšmets nav jāmeklē pa visu kuģi. Nevajag aizmirst arī to, ka, piemēram, nevīžīgi nomesta maska, nejauši var tikt saspiesta ar baloniem vai svaru jostām utt.

3. Jūs ģērbjaties un gatavojaties daivam pārāk lēni.
Lēni un rūpīgi - tas nav nekas slikts, ja vien jūs to nedarāt pārāk lēni liekot visai pārējai nirēju grupai pilnā ekipējumā karstos saules staros gaidīt kamēr jūs darbojaties ap savu ekipējumu. Aprēķiniet sev cik daudz laika jums nepieciešams lai uzvilktu hidrotērpu un sakārtotu niršanai pārējo ekipējumu. Ja tas aizņem vairāk laika, nekā tas nepieciešams pārējiem nirējiem, sāciet gatavoties daivam nedaudz ātrāk par pārējo grupu. 

4. Pārāk bieža un nevajadzīga skaņas signālu lietošana zem ūdens.
Gan metālisko šeikeru, gan it īpaši zemūdens skaņas signālu raidītāju lietošana ne tikai pievērš daivbadija, pārējo daiveru vai daivgida uzmanību, bet arī aizbaida daudzus zemūdens pasaules iemītniekus. Ar skaņas signāliem zem ūdens nevajag pārspīlēt arī norādot uz visām ieraudzītajām zivīm pēc kārtas, savādāk visas grupas daivs var pārvērsties par skaļu koncertu un likt pārējiem daiveriem ik pēc pāris minūtēm skatīties jūsu virzienā. Tas viss apkārtējos var diezgan stipri nokaitināt.

5. Netīša zemūdens fotogrāfu traucēšana.
Interesantas un skaistas kompozīcijas pievērš fotogrāfu uzmanību, kad esat "noskatījis" savu kadru, pirms mesties fotografēt, paveraties apkārt - vai jūs, dzenoties pēc sava "ideālā kadra" neesat iekļuvis kāda cita fotogrāfa bildē. Nav nekā sliktāka kā izjaukt fotogrāfam fotokompozīciju ar negaidītu parādīšanos kadrā. Tieši tāpat - ja kāds kaut ko fotografē, nepeldiet uzreiz klāt, lai paskatītos, ko viņš tur ieraudzījis, pagaidiet kamēr fotogrāfs ir beidzis fotografēt un tikai tad peldiet tuvāk klāt.

6. Fotopietura ik piecas sekundes.
Tā nu tas ir, zemūdens fotografēšana ir kļuvusi par ļoti daudzu daiveru kaislību. Bet ja jūs piederat tam fotogrāfu tipam, kuri apstājas ik pēc pāris pleznu vēzieniem, lai kaut ko nofotografētu un pēc tam tērē kādas 10 minūtes, lai uzņemtu labu bildi, ļoti iespējams, drīz jums nāksies meklēt jaunu daivbadiju. Ja jūs nirstat ar grupu nefotografējošu daiveru, centieties īpaši nekavēt un neatpalikt no grupas. Protams, vislabāk ir nirt ar badiju, kurš arī fotografē, tas jums dos nedaudz vairāk laika, lai uzņemtu labu bildi.

7. Apdzīt citus nirstot nogrimušos kuģos vai alās.
Jūs varat justies gana komfortabli nirstot vrakos vai alās, bet mēdz gadīties, ka nirēji, kas peld pirms jums, kustas daudz lēnāk nekā jums gribētos. Un, lai arī jums lielas, ka ir pietiekoši daudz vietas, lai viņus apdzītu - nedariet to - jūs nezināt vai priekšā peldošie daiveri jūtas šajā vidē tik pat komfortabli kā jūs. Nogrimuši kuģi un alas var būt biedējošas nirējiem, kas šādās vietās nirst pirmo reizi, kā arī slēgta vide un šauras ejas dažos diveros var radīt klaustrofobiskas bailes. Tāpēc ievērojiet gida noteikto niršanas secību.

8. Slikta peldspēja, kas mazina redzamību.
Īpaši runājot par nogrimušajiem kuģiem un alām - atcerieties par labu peldspēju un centieties ar pleznām nesacelt smiltis un duļķes. Pat ja jūs peldat grupas beigās un dodaties cauri kādai ejai - nevajag izbojāt redzamību, jo pēc jums tur var peldēt arī citas nirēju grupas.

9. Pārāk pieredzējis snobs.
Mēs nirstam badiju pāros vai daiveru grupās, tiekamies daivklubos, daivcentros, uz daivbotiem. Un mēs visi reiz bijām iesācēji. Tomēr mēdz būt nirēji, kuri uzskata, ka ir daudz pārāki par mazāk pieredzējušajiem daiveriem, pat ja tie viņiem lūdz padomu vai palīdzību. Daži pat aiziet tik tālu, ka atsakās nirt ar daiveriem, kuriem nav konkrētas komplektācijas ekipējums, vai kuri nav sasnieguši noteiktu ieniršanu skaitu, vai nav niruši konkrētos daivsaitos. Nekļūstiet par šādu daiveri. Nirējs - iesācējs ir skolnieks, nevis kāds uz kuru skatīties augstprātīgi. Līdz brīdim kamēr iesācēja pieredzes līmenis un niršanas prasmes ir labas un drošas, viņam ir tieši tik pat daudz tiesību nirt konkrētajā vietā kā jums. Palīdziet jauniņajiem kļūt par labiem daiveriem, atcerieties, kā kādreiz citi palīdzēja jums.

10. Viszinīši jeb daiveri, kas zina visu vislabāk.
Nav vienādu daiveru un nirēji iegūst savas prasmes mācoties pēc dažādām niršanas sistēmām. Tikai tāpēc, ka redzat kādu darām kaut ko savādāk, uzreiz nesāciet viņu labot. Apstājies, elpo, domā. Vai viņš dara kaut ko bīstamu? Vai arī viņš vienkārši dara kaut ko savādāk? Ja tas ir tā, tad ļaujiet, lai viņš dara lietas ierastā veidā. Nav nepieciešams būt nemiera garam, kurš rūpīgi uzmana ko citi dara, cenšas visu kontrolēt. Protams, ja kāds daiveris dara ko nepareizi, vai kaut ko, kas varētu viņam vai citiem kaitēt, piedāvājiet savu palīdzību. Bet ja viss ir droši un pareizi - nirstiet un ļaujiet nirt citiem.