ceturtdiena, 2015. gada 31. decembris

Laimīgu Jauno 2016.gadu!

Foto: scubaverse.com


Lai Jaunajā gadā daudz pārsteidzošu, neaizmirstamu un veiksmīgu mirkļu zem ūdens! Lai krāšņi daivinga ceļojumi! Lai vienmēr nirstot laba kompānija un uzticami badiji! Laimīgu Jauno 2016.gadu!

trešdiena, 2015. gada 30. decembris

Daivings Bali



Šī dokumentālā filma ir par neparastu daivinga ekspedīciju uz Indonēzijas brīnumaino Bali salu. Filmā redzama Bali zemūdens pasaules daudzveidība, košie rifi, visdažādākie zemūdens iemītnieki - tas viss šeit padara daivingu interesantu, krāsainu un neaizmirstamu.  

otrdiena, 2015. gada 29. decembris

Sērojošie kuprvaļi


Daiveriem Klusajā okeānā Meksikas piekrastē izdevies pavisam tuvu nofilmēt sērojošu kuprvaļu mātīti, kura nesen zobenvaļu uzbrukumā zaudējusi savu mazuli. Video kreisajā pusē redzama kuprvaļu mātīte, bet blakus esošais kuprvaļu tēviņš mēģina viņu mierināt maigi pieskaroties. Ir zināms, ka tikai vaļu tēviņi dzied (un tikai pārošanās laikā). Kā video aprakstā minējis tā autors Rodrigo Friskone Vaismans (Rodrigo Friscione Wyssmann) - tas acīmredzami bija sirdi plosoša klusuma brīdis.

pirmdiena, 2015. gada 28. decembris

Daivings Kankunā

   


Kankunā (Meksika) ar GoPro filmēts zemūdens video, kurā skatāmi ne tikai zemūdens pasaules iemītnieki, bet arī Isla Mujeres esošais zemūdens mākslas muzejs. 

svētdiena, 2015. gada 27. decembris

Egils Kviesis izveido jaunu daivina un ceļojumu blogu egilstravel.com

Attēls: egilstravel.com


Kā Facebook lapā "Latvijas daiveri" raksta Egils Kviesis: "Esmu piedalījies ap 40 tālās un pietiekoši nopietnās niršanas ekspedīcijās zem ūdens pavadot vairāk nekā 600 stundu. Zemūdens fotogrāfiju skaits sniedzas desmitos tūkstošu, kuras pamatā ir safotografējusi mana sieva Olga. Pats esmu uzņēmis desmitiem videofilmu. Nirstam visa ģimene – arī meita Anna un dēls Nils, kurš ir niršanas instruktors. Vienlaikus esmu bijis vairāk nekā 50 pasaules valstīs, apmeklējis vairāk nekā 200 pilsētas un nolidojis vairāk nekā 200 000 km. Tas viss ir kļuvis par iemeslu, kāpēc esmu nolēmis sasistematizēt visus uzņemtos failus mājas lapā, salikt savu pieredzi pa plauktiņiem un padalīties savos novērojumos kā un ko labāk darīt apceļojot dažādās pasaules valstis."

Egila Kvieša blogs atrodams www.egilstravel.com

ceturtdiena, 2015. gada 24. decembris

Priecīgus Ziemassvētkus!



Divi video par Ziemassvētku sagaidīšanu zem ūdens. Pirmais uzņemts 1948.gadā Austrālijā un saucas "Christmas Pie", bet otrs video, kas uzņemts 1960.gadā saucas "Santa Brings Gifts to Aquamaids". 

trešdiena, 2015. gada 23. decembris

Daivings Islandē Ziemassvētkos

  

Daivklubiem tā ir tradīcija - ik gadu Ziemassvētkos vai Jaunajā gadā rīkot ieniršanu un zem ūdens rotāt eglīti. Šis video ir no Islandes, kur "Icelandic Sport Dive Club" ikgadējā Ziemassvētku daivā devās nirt uz Silfru (Silfra), kas atrodas Tingveliras Nacionālā parka (Thingvellir National Park) teritorijā. Šogad gaisa temperatūra bija -13°C, bet ūdens temperatūra 2-4°C. 



otrdiena, 2015. gada 22. decembris

Daivings "Kőbánya" appludinātajās kaļķakmens raktuvēs Budapeštā

Foto: pinterest.com


Viena no interesantākajām niršanas vietām Budapeštā (Ungārija) ir appludinātās kaļķakmens raktuves "Kőbánya". Nirējiem šeit pieejami 5 dažādi daivsaiti, bet tikai viens no tiem paredzēts daiveriem ar OWD sertifikācijas līmeni. Lai iepazītu pārējos "Kőbánya" daivsaitus jums nepieciešams alu daivinga vai vrakdaivinga sertifikāts.


Teritorijā, kas tagad tiek dēvēta par "Kőbánya", kādreiz bija kaļķakmens raktuves, no kurām iegūto kaļķakmeni izmantoja Ungārijas parlamenta, arī pils un Citadeles (Citadella) celtniecībā. Kaļķakmens ieguve tika izbeigta 1890.gadā. Pēc raktuvju daļējas applūšanas tās izmantoja "Kőbánya" alus darītava - ūdens applūdušajās raktuvju daļās bija tika dzidrs, ka tika izmantots alus brūvēšanā. Kopš alus darītava vairs neizmanto šīs applūdušās raktuves, tās kļuvušas par unikālu niršanas vietu.  
Attēls: titanbuvar.hu
Niršana "Kőbánya" ir iespējama gan tiem, kas tikai nesen aizrāvušies ar zemūdens peldēšanu, gan pieredzējušiem daiveriem. Tam par iemeslu ir tas, ka raktuvju galvenā zāle ir kvalificējama kā atklāto ūdeņu zona, tātad te var nirt arī iesācēji daivingā. Iesācējiem ir iespēja iepazīt raktuvju augšējās appludinātās zonas. Bet profesionāļi, īpaši ar sertifikātu alu daivingā, var doties izpētīt applūdušās šahtas.
Kā norit daivs "Kőbánya" appludinātajās raktuvēs? Ierodoties "Kőbánya" jūs noklausīsieties nelielu prezentāciju par raktuvēm, tad ar mašīnu dosieties iekšā raktuvēs. Tiek ieteikts ņemt līdzi siltas drēbes, jo temperatūra šeit ir apmēram +8˚C. Nonākot pie niršanas vietas vispirms būs īsa apskates ekskursija un tad jau gatavošanās daivam. Pēc instruktāžas visi saģērbsies niršanai, būs ekipējuma pārbaude - ne tikai badiju pārbaude, bet visus nirējus pārbaudīs arī alu daivinga instruktors. Tikai pēc tam dosieties ūdenī. Niršana sāksies ar galveno raktuvju zāli. Viens pēc otra iepeldēsiet nelielākās zālēs. Pieredzējušie nirēji varēs doties izpētīt raktuvju dziļākās zonas. Aptuvenais daiva ilgums parasti ir 40 minūtes. Daiva noslēgumā būs obligātā drošības pietura 5m dziļumā. Tā kā ūdens temperatūra ir +13˚C, daiveriem tiek ieteikts izmantot biezākos neoprēna hidrotērpus vai sausos hidrotērpus (protams, ja jums ir pieredze niršanai sausajā hidrotērpā). Tāpat tiek rekomendēts vilkt cimdus un kapuci. Nepieciešamības gadījumā tiek piedāvāts uz vietas izīrēt iztrūkstošo ekipējumu. 
Lielākais dziļums šeit ir 30m, bet ja tam pieskaita attālumu no virszemes līdz niršanai paredzētajām vietām, tad jūs kopumā būsiet apmēram 60m zem zemes.


Kādas ir prasības, lai varētu nirt "Kőbánya"? 
- vismaz OWD vai AOWD sertifikāts,
- medicīniskā izziņa (ne vecāka par 1 gadu),
- papildus obligātajam niršanas ekipējuma komplektam nepieciešami arī 2 zemūdens lukturi.

pirmdiena, 2015. gada 21. decembris

"PADI Krievija" internetlapa pieejama arī Facebook

Attēls: padiproseuroperdc.com 


Pēc daivinga profesionāļu lūguma PADI Russia pārdēvējusi Facebook lapu, kurā līdz šim krievu valodā publicēja dažādu informāciju par daivingu, PADI iniciatīvām un PADI daivcentru jaunumus. Jaunais lapas nosaukums ir "PADI на русском языке".


Šīs Facebook lapas galvenais uzdevums ir palīdzēt PADI daivcentriem un profesionāļiem informēt savus studentus par visu, kas saistīts ar daivingu - apmācību, PADI programmām, interesantām niršanas vietām utt. Šeit arī tiek publicētas saites uz PADI blogu krievu valodā.
Ja vēl neesat "PADI на русском языке" Facebook lapu atzīmējis ar "like", tad to var izdarīt šeit un turpmāk jūs varēsiet sekot PADI Russia publikācijām savā Facebook profila ziņu lentā. 

svētdiena, 2015. gada 20. decembris

Denīzes mazais jūraszirdziņš



Denīzes mazais jūraszirdziņš (Hippocampus denise) arī pazīstams ar nosaukumu Dzeltenais mazais jūraszirdziņš. Šie, adatzivju (Syngnathidae) dzimtai piederošie jūraszirdziņi, uzskatāmi par vienu no mazākajām jūraszirdziņu sugām kuru garums sasniedz tikai 2,4cm. Denīzes mazie jūraszirdziņi izplatīti Klusā okeāna rietumu daļā - Indonēzijas, Vanuatu, Palau, Malaizijas, Zālamanu salu un Mikronēzijas ūdeņos, kur tie novēroti no 13m līdz 100m dziļumam.


Info: Wikipēdija



sestdiena, 2015. gada 19. decembris

Zemūdens arheologs Voldemārs Rains

Foto: Voldemārs Rains / diena.lv


Portāls diena.lv šī gada 14.novembrī publicējis rakstu "Zemūdens arheologs - bezbailīgs un acīgs", kas veltīts Latvijā zināmākajam zemūdens arheologam Voldemāram Rainam. 


"Zemūdens arheologam, vēsturniekam, ūdenslīdējam, jūrniekam Voldemāram Rainam ir daudz ko stāstīt par piedzīvojumiem kopš 1967. gada, kad viņš sāka specializēties ūdenslīdēja darbam. Vispirms padomju laikā, jūrskolā un armijā apmācīts, strādājis uz kuģiem, piedalījies atmīnēšanas darbos, pēc tam Latvijā kā ūdenslīdējs strādājis glābšanas stacijā.
Foto: Voldemārs Rains / nra.lv
Pametis Latviju, jo bijis padomju režīma pretinieks un to neslēpis. Dzīvojis Sibīrijā, Ziemeļkaukāzā, Astrahaņā, Altajā, Magadanā. Strādājis par bocmani uz kuģiem Klusajā okeānā, līdz uzsācis studijas Vladivostokā. Izmācījies par vēsturnieku, pievērsies zemūdens arheoloģijai. 1988. gadā Rūjas upē Rains atrada K. Zemdegas pieminekļa Sējējs galvu, kas deva iespēju visa nopostītā pieminekļa atjaunošanai. Tas bija labs mudinājums viņam pašam, lai turpinātu darboties zemūdens izpētes jomā. Latvijā ir tikai daži speciālisti šajā nozarē. Rains sertifikātu par arheoloģisku objektu fiksāciju zem ūdens ir saņēmis Zviedrijā. Savas lielās pieredzes dēļ spēj nirt ārkārtīgas sliktas redzamības apstākļos, strādāt dūņās tikai ar taustes palīdzību, ir bezbailīgs un ļoti acīgs.
"Viss, kas ir zem ūdens mākslīgs, nāk no krasta, tāpēc krastā ir daudz darāmā. Tā visa ir jūras vēsture," saka Rains. Vēsturiskajā izpētē galvenokārt ir svarīgs mājasdarbs, kas tiek izdarīts pirms ekspedīcijām, ievācot informāciju. Rains šo vairāku desmitu gadu laikā ir savācis nozīmīgu arhīvu. Viņš norāda uz mapīti ar kartēm, kur ir reģistrētas ap 500 nogrimušo kuģu atrašanās vietu Baltijas jūrā.
Foto: Voldemārs Rains / kasjauns.lv
"Pētījumi veikti arī no lidojuma. Ja ir laba redzamība, no augšas var redzēt, kas ir nelielā dziļumā - līdz kādiem astoņiem metriem. Arī no pavadoņa uzņēmumiem daudz ko var novērot. Piemēram, varēju noteikt koordinātas slavenam krievu buriniekam, kas atrodas zem ūdens Baltijas jūrā pie Ziemupes, kuģis nogrimis 1758. gadā. Pēterburgā speciāli gāju uz Kara muzeju un meklēju vairāk informācijas par šo kuģi. Vēsturiskas liecības par to ir arī no 1913. gada, kad no jūras tika izvilkts nogrimušā kuģa lielgabals. Kad pētīju burinieku, tas bija sadalījies divās daļās. Pēc krievu karakuģa katastrofas jūrnieki izglābās, bet piekrastē gāja bojā turpat 100 novārgušo jūrnieku - nevis noslīkstot, bet no slimībām un aukstuma, jo viņiem neviens nedeva patvērumu pēc kuģa avārijas. Tagad šajā vietā, Ziemupes piekrastē, viņiem ir uzlikts piemineklis," stāsta Rains.
Pēc viņa aplēsēm, tikai 14% no kuģiem, kas nogrimuši Latvijas piekrastē, ir latviešu, vairākums ir citu valstu piederības. Piemēram, kuģa vraks, kas atrodas Rīgas jūras līcī iepretim Kolkas evaņģēliski luteriskajai baznīcai un 2012. gadā saņēma valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu, ir zviedru kuģis. Tas ir pirmais Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzības vēsturē valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts zemūdens mantojuma objekts jūras ūdeņos. Iekšzemes ūdeņos ir pārdesmit aizsargājamo zemūdens pieminekļu. Rains 1999. gadā veica šī objekta izpētes izrakumus. "Smiltis šeit ir ļoti kustīgas, tāpēc šis objekts var būt gan pilnībā, gan daļēji aprakts vai ir brīži, kad viens vraka gals ir pat trīs metrus atsegts. Kad mēs veicām ekspedīciju, tas bija zem smiltīm, bet brīvi pieejams, tāpēc nevajadzēja nirt, varējām šo objektu apsekot, vienkārši pieejot," stāsta arheologs. Šajā apkārtnē ir ļoti daudz nogrimušu kuģu. Šis varētu būt viens no XVII gs. kuģiem, kas 1625. gadā cieta zviedru kuģu traģēdijā. No Rīgas izbrauca 15 burinieki, pie Kolkasraga palika 10, kas vētrainā naktī uzsēdās uz sēkļa. Protams, ka kuģos bija zviedru salaupītās bagātības, tāpēc vietējiem tika draudēts ar zobenu un uguni, lai šos kuģus neviens nedotos aplaupīt.
Foto: Voldemārs Rains / kasjauns.lv
Rains ir mācījies no starptautiskās pieredzes - kopā ar kolēģiem un restauratoriem tika sagatavots vēsturisko priekšmetu konservēšanas veids, un izsaka cerību, ka īstenosies viņa sapnis par jūrniecības muzeju Latvijā. Citur Baltijas jūras reģionā tādi ir. Jūrmalas brīvdabas muzejā var apskatīt nelielu burinieku daļu, kas atrasta līča pludmalē pie Carnikavas, no Niedrāja ezera pie Smiltenes ir izvilkta un muzejā nogādāta vienkoces laiva, kas ir labi saglabāta.
Ar Jūrmalas muzeju Rainu saista pavisam īpaša un cieša draudzība. Inese Helviga, Jūrmalas muzeja darbiniece, ir kā Raina labā roka. "Kad sāku savas darba gaitas Jūrmalas pilsētas muzejā, kādā no sapulcēm mani kā jauno kolēģi iepazīstināja ar muzejā strādājošajiem speciālistiem, tā iepazinos ar Voldemāru Rainu. Pēc vairākiem gadiem kopīgās intereses mūs vienoja ne tikai kā domubiedrus, bet arī uzsākām kopdzīvi. Turpat jau 20 gadu darbojamies tandēmā," atklāj Helviga.
Foto: Voldemārs Rains / kasjauns.lv
Viņa gan nenirst, toties meklē informāciju par zemūdens objektiem gar krastu vai dažādos iespieddarbos, apraksta atrastos priekšmetus, organizē projektus un izstādes. "Ne vien lielos dziļumos, bet arī seklos ūdeņos ir bīstami, piemēram, ezeri ar lielu dūņu slāni, tilpnes ar dubultdibenu, sakrituši koki zem ūdens. Kad Voldemārs aiziet zem ūdens kopā ar savu komandu, biju mierīga, jo zinu, ka viņi, ja vajadzēs, cits citam palīdzēs. Bet sākumā braucām tikai divatā, tad gan krastā ir neomulīgi, kad ilgāku laiku neredzu parādāmies virs ūdens līmeņa viņa galvu vai pleznu. Zinu vairākus gadījumus, kad viņš ir bijis nāves briesmās, bet, nepadodoties panikai, tomēr laimīgi izniris un ticis krastā," atklāj Helviga.
Daudzu gadu laikā, kopš Helviga ir iesaistījusies šajā aizrautīgajā zemūdens dzīļu izpētes jomā, esot bijis daudz interesantu atradumu: Kolkasraga vraka izrakumi, Carnikavas kuģa daļa, Bricu ezera tīklu gremde, E. Mičuļa atrastā vienkoce no Niedrāju ezera un senču rokassprādze, Karostas dīķa naža maksts, fotoaparāts, patafons, plate, kuģu trauki un zīmīga glāzīte, naktspods no nogrimuša kuģa, M. Jagņuka atrastais zīmoggredzens un prezervatīvs no Otrā pasaules kara laikā nogremdēta vācu transportkuģa, lidmašīnas pirmās palīdzības priekšmeti. Savdabīgu dāvanu ieguvusi atpūtas laikā Norvēģijā, kad Voldemārs no fjorda dzelmes izcēla un krastā kā dāvanu pasniedza skaistu, apgleznotu šķīvi." 

Pārpublicēts no www.diena.lv

piektdiena, 2015. gada 18. decembris

Kolumbijas piekrastē uzietais kuģa vraks izraisa strīdus, raksta NRA.lv

Attēls: latina-press.com

Kā 18.decembrī raksta laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA.lv) rakstā "VĒSTURE: Uzietais dārgumu kuģa vraks izraisa strīdus" - Šī mēneša sākumā Kolumbijas valdība paziņoja, ka izdevies uziet 1708. gadā nogremdētās spāņu galeonas San Jose vraku. Pretenzijas uz tajā esošajiem dārgumiem (to vērtība, pēc dažām drosmīgākajām aplēsēm, tiek rēķināta pat 17 miljardu dolāru apmērā) jau pieteikusi gan Spānija, gan amerikāņu zemūdens dārgumu meklētāju kompānija Sea Search Armada. Kolumbija tās, protams, noraidījusi, taču tiek prognozēta ilga tiesāšanās, kurā varētu iesaistīties arī Peru – tieši no šai valstij mūsdienās piederošās teritorijas, taču tika izvestas bagātības.


Precīzu vraka atrašanās vietu Kolumbijas amatpersonas nav izpaudušas, bet kā
Foto: coinworld.com
gandrīz vienīgais pierādījums tam, ka uziets tieši San Jose, nevis kāda cita spāņu burinieka vraks, tiek minēti šai galeonai raksturīgie lielgabali. Pašlaik vēl nav skaidrs, vai no 200 metru dziļuma mēģinās izcelt tikai kuģa kravu vai arī visu vraku, lai gan runas par "Skandināvijas muzejiem līdzīga" muzeja ierīkošanu Kartahenā liek domāt, ka San Jose grasās izcelt pilnībā. Tas prasīs vismaz vairākus gadus, turklāt labākajā gadījumā – ja izcelšanas procesu neapturēs tiesāšanās.
Nedz vēsturniekiem, nedz zemūdens arheologiem, nedz dārgumu meklētājiem San Jose nosaukums nav svešs. Laikraksts The Guardian norāda, ka attiecīgās aprindās šo ilgi meklēto vraku pat dēvē par Svēto Grālu. Galeona pārvadāja dārgumus, ko spāniešu kolonizatoriem bija izdevies salaupīt Jaunajā pasaulē (lielākoties mūsdienu Peru un Bolīvijas teritorijā) – kuģa tilpnes bija piekrautas ar zelta un sudraba stieņiem un monētām, smaragdiem un citiem dārgakmeņiem. Šo kravu Spānijā nepacietīgi gaidīja karalis Felipe V, kam tā bija nepieciešama, lai finansētu Eiropu pārņēmušo Spānijas mantojuma karu. Tas sākās pēc pēdējā Hābsburgu dinastijas monarha Karlosa II nāves 1700. gadā un turpinājās līdz pat 1713. Gadam.
Taču līdz Spānijai galeona tā arī nenonāca – britu karakuģis pēc neilgas kaujas to nogremdēja netālu no Kartahenas ostas, kur spāņu jūrnieki bija cerējuši patverties, pirms doties ceļā uz Havanu, lai tālāk burātu uz Spāniju. Kauja notika kaut kur starp Rosario un Baru salām, taču precīzas tās koordinātas arhīvos, protams, nebija norādītas. Kolumbijas amatpersonas, šomēnes paziņojot par atradumu (vraks esot uziets 27. novembrī), atteicās atklāt precīzu atraduma vietu, vien uzsverot, ka San Jose nogrimusi Kolumbijas teritoriālajos ūdeņos.
Attēls: news.nationalpost.com
Uzmanību vērts pievērst vēl vienai frāzei – vraks esot uziets vietā, kur to "neviens līdz šim nav meklējis". Tas ir acīmredzams signāls amerikāņu kompānijai Sea Search Armada, kas jau gadu desmitiem ilgi strīdas un tiesājas ar Kolumbijas valdību tieši saistībā ar San Jose. AP atgādina, ka šī kompānija, starp kuras īpašniekiem bijuši tādi pazīstami cilvēki kā nu jau mirušais aktieris Maikls Lendons un bijušais prezidenta Ričarda Niksona padomnieks Džons Ērlihmans, vēl 1982. gadā paziņoja, ka San Jose atrašanās vieta ir noteikta. Tika noslēgta vienošanās ar Kolumbijas valdību, kas paredzēja izcelto bagātību sadalīšanu – sākotnēji Sea Search Armada pretendēja uz 50% no to vērtības, bet vēlāk samierinājās ar 35%. Taču pēc diviem gadiem Kolumbija faktiski lauza vienošanos, piedāvājot amerikāņu kompānijai vairs tikai 5% no atraduma vērtības. Kopš tā laika abas puses tiesājas, un pagaidām virsroku guvusi Kolumbija – 2011. gadā ASV tiesa atteicās izskatīt Sea Search Armada prasību par 17 miljardu dolāru lielas kompensācijas piedzīšanu no Kolumbijas izjukušā darījuma dēļ. Visticamāk, tieši šīs prasības dēļ medijos nokļuvis tik augsts kuģa kravas novērtējums – avoti Kolumbijas valdībā izteikušies, ka tā vērtība varētu būt no viena līdz četriem miljardiem dolāru.
Amerikāņu kompānijas pārstāvis Denilo Deviss ir pilnīgi pārliecināms, ka atradums veikts, izmantojot to pašu informāciju, kas Kolumbijas valdībai tika nodota vēl 1982. gadā. Pie citas versijas pieturas Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss. Viņš stāstījis par unikālo valsts Kultūras ministrijas, Kolumbijas Arheoloģijas un vēstures institūta, jūras kara flotes un vārdos nenosauktu ārvalstu ekspertu sadarbību. "Viņi izstudēja gan Spānijā, gan Kolumbijā esošus arhīvus un pat spēja noskaidrot straumju kustību un vēju virzienu Karību jūrā pirms 307 gadiem," raksta AFP. Kolumbijas mediji vēstījuši, ka vraka meklēšana uzsākta 2013. gadā, bet panākumiem vainagojusies vien šoruden.
Foto: indocropcircles.wordpress.com
Sākumā San Jose atrašanās vieta noteikta ar sonāru, bet pēc tam vraku apciemojusi bezpilota zemūdene, kas to nofilmējusi. Kolumbijas varasiestāžu izplatītajā video ir redzams kuģa vraks un dažādi ap to izmētāti priekšmeti – ieroči, trauki un tamlīdzīgi. Kā galvenais pierādījums tam, ka atrasts tieši San Jose vraks, tiek minēti bronzas lielgabali, kurus to izgatavotāji iezīmējuši ar delfīna spiedogu – ir zināms, ka San Jose bruņojumā bija 64 šādi lielgabali.
"Atradums, protams, šķiet ļoti aizraujošs, taču godīgi sakot, es vēlētos redzēt vairāk arheoloģisku pierādījumu, uzzināt, kā tieši veikta vraka identificēšana," sarunā ar interneta ziņu vietni LiveScience.com sacījis Teksasas štata universitātes zemūdens arheologs Frederiks Hanselmans. Gan viņš, gan citi kolēģi atgādinājuši, ka Karību jūrā nogrimuši simtiem, ja ne tūkstošiem spāņu kuģu, un ne visi no tiem pārvadāja kolonizatoru salaupītās bagātības. Zinātnieki arī uzsvēruši atraduma vēsturisko nozīmīgumu, skaidrojot, ka pat zelta vai sudraba monētu kravu ne vienmēr jāmēra dolāros, eiro vai sterliņu mārciņās. Lai gan Kolumbijas prezidents izteicis nodomu veidot muzeju, kurā būs apskatāmi visi artefakti, ko izdosies izcelt no jūras dzelmes, speciālisti bažījas, ka lielākā uzmanība vraka izcelšanas laikā tomēr tiks pievērsta dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kas varētu atrasties kuģa tilpnēs, ignorējot vēsturniekiem nozīmīgas detaļas.
Viens no aspektiem, kas viņus varētu interesēt, – vai San Jose nogrima tādēļ, ka britu karakuģa raidītā zalve trāpīja šaujampulvera krājumos, vai arī spāņu kuģis tika vienkārši sacaurumots. Turklāt, kā norāda speciālisti, runa ir arī par lielu cilvēcisku traģēdiju, jo no vairāk nekā 600 cilvēkiem, kas atradās uz San Jose, izglābties izdevās tikai 11.
Laikraksts Daily Mail atgādina, ka, sākot ar XVI gadsimtu, ik gadus pāri Atlantijas okeānam no Seviļjas devās divas spāņu flotes (30 līdz 90 kuģu), kuru uzdevums bija nogādāt kolonizatoriem ierastās eiropiešu preces, bet atpakaļ vest salaupītos dārgumus. Pavasaros ceļā devās Flota de Nova Espana, kuras galamērķis bija Verakrusa Meksikā, bet augustā uz Kartahenu un Portobelo (Panamas Atlantijas okeāna piekrastē)  – Esquadron de Terra Firme. Nākamā gada pavasarī abas flotes tikās Havanā un kopā atgriezās Spānijā. Šīs flotes bija tik spēcīgas, ka neviens tām neriskēja uzbrukt. Taču pēc Neuzvaramās armādas sagrāves 1588. gadā Spānijas jūras lielvalsts statuss bija iedragāts. Reisi uz Amerikas kolonijām gan turpinājās pa ierastajiem maršrutiem. Taču galvenā atšķirība bija tā, ka tagad lielu daļu dārgumu uz Eiropu transportēja karakuģos, jo izmantot tos tikai un vienīgi tirdzniecības kuģu apsardzei Spānija vairs nevarēja atļauties, turklāt neapbruņotie kuģi pārāk bieži nokļuva jūras laupītāju rokās.
Attēls: wrecksite.eu
1708. gada aprīlī Kartahenas gubernators uzzināja, ka pavisam netālu no ostas siro četru angļu karakuģu eskadra, kuru komandēja Čārlzs Veidžers. Nekavējoties tika sūtīta ziņa Portobelo esošajam spāņu eskadras komandierim Hosē Fernandesam de Santiljanam, taču viņš izlēma riskēt – tuvojās viesuļvētru sezona, un komandieris bažījās, ka laikus nenokļūs Havanā. 28. maijā no Portobelo ostas izgāja 14 spāņu tirdzniecības kuģi un trīs galeonas, uz kurām arī atradās lielākā daļa vērtīgās kravas. Palīdzību nelielās flotes apsargāšanā bija solījusi Burbonu dinastijas karali Felipi V atbalstošā Francija, taču šīs fregates bezvēja dēļ nepaspēja ierasties Panamā.
7. jūnijā spāņu flotile noenkurojās pie Baru salas, bet jau nākamajā dienā notika angļu uzbrukums. Kādā šīs kaujas mirklī viens pret vienu sastapās angļu flagmanis Expedition un San Jose, abi kuģi atradušies faktiski paralēli un apšaudījuši viens otru no pārdesmit metru attāluma. Visticamāk, šādā situācijā izšķirošais izrādījies Expedition pārsvars ugunsspēka ziņā – uz šī kuģa bija 30 lielgabali, kas varēja šaut ar 32 mārciņu smagām lodēm, bet San Jose bruņojumā paši jaudīgākie bija 24 mārciņu lielgabali, norāda ASV Nacionālais sabiedriskais radio (NPR). "Pēc tam, kad visi Expedition lielgabali bija izšāvuši savu zalvi, iestājās īss klusuma brīdis. Jūrnieki caur dūmu mākoņiem centās saskatīt, kādi zaudējumi nodarīti ienaidniekam, kad pēkšņi uz San Jose nogranda milzīgs sprādziens. Veidžers no Expedition klāja redzēja uzliesmojumu, taču trieciena vilnis nebija īpaši spēcīgs, jo bija vērsts uz augšu," raksta NPR interneta mājaslapa. Visticamāk, uz San Jose bija eksplodējusi uz viena no apakšējiem klājiem esošā pulvera noliktava, un, pēc aculiecinieku stāstītā, kuģis esot nogrimis dažu sekunžu laikā. Interesanti, ka pārējām divām galeonām un spāņu tirdzniecības kuģiem tomēr izdevās sasniegt Kartahenu, jo angļi pēc spīdošās uzvaras viņus vajāja bez īpaša entuziasma.
Arī Spānija, protams, nav palaidusi garām iespēju atgādināt, ka dārgumi, kas varētu atrasties uz San Jose klāja pieder tieši šai valstij. "Galu galā mēs runājam nevis par kādu privātu peldlīdzekli, bet gan Spānijas karaļnama īpašumā esošu kuģi," šīs valsts ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija Margaljo paziņojis īsi pēc Kolumbijas valdības oficiālā paziņojuma par vraka atrašanu. Tiesa, savu nostāju viņš mīkstinājis pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušā Ibērijas un Amerikas samita (likteņa ironijas dēļ sen ieplānotā spāņu valodā runājošo valstu pārstāvju tikšanās notika tieši tagad un tieši Kartahenā), norādot, ka vajadzētu atrast kādu kompromisu un uzslavējot ideju par muzeja ierīkošanu.
Spānijas zemūdens arheoloģijas kompānijas Archeonauta SL direktors Migels Sanklaudio intervijā Bloomberg gan uzsvēris – atzīt, ka dārgumi pieder Kolumbijai, spāņu amatpersonas īsti nevar, jo tas var novest pie bīstama precedenta. "Pasaules okeāna dzelmē atrodas liels skaits ar bagātībām piekrautu spāņu kuģu, uz kuriem tiesības allaž ir jāapstiprina," viņš skaidrojis. Spānijas jūras kara flote dokumentējusi vismaz 1600 nogrimušus kuģus (visi no tiem gan neveda zeltu vai sudrabu), trešdaļa no tiem meklējama pie Centrālamerikas un Dienvidamerikas krastiem. Piesakot savas tiesības uz šādiem atradumiem, Spānija parasti atsaucas uz 1994. gadā spēkā stājušos ANO Jūras likumu konvenciju, taču Kolumbija tai nav pievienojusies un neuzskata šo konvenciju par saistošu.

Pārpublicēts no www.nra.lv

ceturtdiena, 2015. gada 17. decembris

Papua Jaungvinejas Neredzamās jūras adatas



Papua Jaungvinejas neizpētītie rifi ir patiešām pārsteidzoši. Tie ir bagāti ar neparastu zemūdens iemītnieku daudzveidību. Šajā Dastina Ādamsona (Dustin Adamson) uzfilmētajā video redzama viena no visgrūtāk uzfilmējamajām un visskaistākajām okeāna zivīm. Tā ir Neredzamā jūras adata (Ghost Pipefish, Solenostomus). Bez tam video redzamas dažāda veida Jūras adatas. Jāatzīmē arī tas, ka šīs zivis ir ļoti jūtīgas pret gaismu un tāpēc to filmēšana ir ļoti sarežģīta. 



otrdiena, 2015. gada 15. decembris

Nozaudēta "SeaLife" kamera zemūdens aizceļo no Kaimanu salām līdz Floridai

Foto: "SeaLife" Facebook lapa


Kompānija "SeaLife" zina kā izgatavot patiešām izturīgas zemūdens kameras. Kas to pierāda? Ar gliemežiem apaugusī "SeaLife" DC1200 kamera tika izskalota Titusvilles (Titusville) pludmalē Floridā. Pamatojoties uz kameras atmiņā saglabātajām fotogrāfijām var secināt, ka tā savu zemūdens ceļojumu uzsākusi kaut kur pie Lielajām Kaimanu salām. 


Kameras atradējs, kas "SeaLife" Facebook lapā sevi nosaucis par "Mike C.", ziņojis, ka pirms mēneša atrastā kamera pazudusi pirms apmēram 18 mēnešiem. 
"Mēs tagad zinām, ka kamera veikusi apmēram 1300 jūdzes (vairāk kā 2000km) garu ceļojumu (apkārt Kubai), visticamāk tā iekļuvusi Golfa straumē un finālā izskalota Floridas piekrastē. 1300 jūdzes 18 mēnešos, neskaitot viesuļvētras, kas varētu būt bijušas ceļojuma laikā, un kamera joprojām darbojas perfekti. Ļoti iespaidīga maza kamera."
Tagad norit kameras īpašnieka meklēšana. Ikviens, kas var sniegt jebkādu informāciju par šīs kameras īpašnieku tiek aicināts sazināties ar "SeaLife" pa e-pastu: info@sealife-cameras.com vai ziņot kompānijas Facebook lapā.


pirmdiena, 2015. gada 14. decembris

Ēģiptē iecerēts uzstādīt jaunu Ginesa rekordu - Garākā daiveru ķēde zem ūdens

Attēls: pasākuma Facebook lapa


Ēģiptietis Walaa Hafezs (Walaa Hafez), kuram jau pieder Ginesa Pasaules rekords kā visilgāk zem ūdens pavadījušajam daiverim, nu iecerējis uzstādīt jaunu rekordu. Šoreiz "Garākā cilvēku ķēde zem ūdens" ("Longest Human Chain Underwater"). Lai uzstādītu šo rekordu Hafezs aicina profesionālos daiverus no visas pasaules apvienoties un piedalīties rekorda uzstādīšanās, kas notiks Ēģiptē, Šarm el Šeikhas piekrastē.


Ginesa Pasaules rekorda uzstādīšanas mēģinājums notiks šī gada 25.decembrī. Lai rekords tiktu ieskaitīts zem ūdens jādodas vismaz 110 pieredzējušiem daiveriem, kuriem vienlaicīgi 20m dziļumā jāpavada vismaz 5 minūtes.
Kā atzinis Hafezs - "es ticu, ka mēs sasniegsim mūsu uzstādīto mērķi par 110 nirējiem". Šobrīd pieteikušies jau vairāk kā 170 daiveri.
"Mēs vēlamies, lai liels ēģiptiešu un ārvalstu daiveru skaits pārspētu esošo Pasaules rekordu, veltot to Ēģiptei un Šarm el Šeikhai," norādījis Walaa Hafezs.
Esošais Ginesa Pasaules rekords šajā kategorijā pieder "Groupement des Professionnels de la Plongée" un tas tika uzstādīts 2013.gada 1.decembrī Saint Leu, Réunion, Francijā. Tad 110 daiveri pavadīja 5 minūtes un 42 sekundes 18m dziļumā zem ūdens izveidojot cilvēku ķēdi, kuras garums sasniedza 76.20m.
Walaa Hafezs šī gada jūnijā uzstādīja rekordu Hurgadā, Sarkanās jūras piekrastē zem ūdens pavadot 51 stundu. Jāteic gan, ka apmēram mēnesi vēlāk šo Hafeza uzstādīto rekordu pārspēja turku daiveris Cems Karabajs (Cem Karabay), kurš Vidusjūrā - Ziemeļkipras turku daļas piekrastes ūdeņos zem ūdens pavadīja 72 stundas. 
Vairāk informācijas par pasākumu atrodams tā Facebook lapā.

svētdiena, 2015. gada 13. decembris

I'm just a shark


"Es pastāv kopš seniem laikiem. Jūsu tad vēl nebija.Es redzu, kā jūs rīkojaties, jūs esat iespaidīgs plēsoņa. Es no jums nebaidos, bet jūs varat izmest mani atkritumos.Es zinu, ka jūs satrauc mūsu tikšanās. Fascinējot un biedējot, es jums joprojām esmu noslēpums.Vai es patiešām apdraudu jūsu sugas izdzīvošanu? Es esmu tikai haizivs."Šī video "I'm just a Shark" autori ir Žuljēns Markts (Julien Marckt) un Paskāls Brijonsons (Pascale Briançon).

sestdiena, 2015. gada 12. decembris

Zirnekļkrabju migrācija Melburnas piekrastē


Šis video ne tikai iekļuvis portāla DeeperBlue.com 2015.gada zemūdens video Top5, bet par to rakstījis arī laikraksts "Telegraph". Daiveriem no "Pink Tank Scuba" nirstot Port Phillip Bay (Melburna, Austrālija) izdevies nofilmēt zirnekļkrabju migrācijas laikā izveidoto krabju piramīdu. Kad līci ūdens kļūst vēsāks, zirnekļkrabji veido piramīdas, kurās var būt pat vairāk kā tūkstotis krabju. Šādā piramīdā krabji pārvietojas pa okeāna gultni nirējiem dodot iespēju vērot šos pārsteidzošos un neparastos skatus.





piektdiena, 2015. gada 11. decembris

Kuprvaļa un delfīnu rotaļas pie Havaju salām


"Pacific Whale Foundation" pie Maui (Havaju salas) uzņemtajā video redzams kā kuprvalis spēlējas ar pudeļdeguna delfīniem. Šo video portāls DeeperBlue.com ievietojis 2015.gada zemūdens video Top5.


trešdiena, 2015. gada 9. decembris

Bermudu trijstūra noslēpumainība zudusi, ziņo NRA.lv

Attēls: enkivillage.com


Kā raksta NRA.lv - "5.decembrī apritēs tieši 70 gadu kopš viena no noslēpumainākajiem notikumiem, kas saistīts ar Bermudu trijstūri. Saskaņā ar leģendu kaut kur starp Floridu, Bermudu salām un Puertoriko bez pēdām izgaisa pieci ASV Jūras kara flotes torpēdbumbvedēji TBM Avenger un lidlaiva PBM Mariner, kas devās tos meklēt, pavisam bez vēsts pazuda 27 lidotāji. Tas bija tikai viens no daudzajiem lidmašīnu vai kuģu pazušanas gadījumiem Atlantijas okeāna rietumu daļā, kuri plaši tika apspriesti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.


Attēls: unmuseum.org
Kopš tiem laikiem Bermudu trijstūra noslēpumainības aura gandrīz pilnībā izzudusi, arī par jauniem, dīvainiem incidentiem mediji vairs nevēsta, izņemot, piemēram, World News Daily Report šā gada maijā izplatīto ziņu par to, ka netālu no Kubas krastiem uziets 1925. gadā pazudušā kravas kuģa SS Cotopaxi sarūsējušais vraks, – šajā stāstā sadomāts bija itin viss, izņemot to, ka šāds kuģis patiešām eksistēja. 1925. gada 29. novembrī tas ar ogļu kravu izgāja no Čārlstonas ostas Dienvidkarolīnā, bet ceļā uz Havanu pazuda bez vēsts.
Noskaidrojies, ka arī daudzas citas no leģendām, kurās aprakstītas vairāk nekā 140 dīvainas katastrofas šajā reģionā, ir pilnībā vai daļēji izdomātas, citām avārijām atrasts racionāls izskaidrojums, vēl citās zinātnieki mūsdienās sliecas vainot līdz galam neizpētītas dabas parādības – tādas kā okeāna dibenā esošo metāna kristālisko hidrātu strauja pārvēršanās dabasgāzē vai zemūdens zemestrīču izraisītā infraskaņa. Starp citu, viena no hipotēzēm, kas par katastrofu vaininieci uzskata mūsu planētas dzīlēs notiekošos procesus, velk paralēles starp savulaik Bermudu trijstūrī notikušajām kuģu un lidmašīnu avārijām un to, kas pašlaik novērojams Dienvidaustrumāzijā, kur pāris gadu laikā notikušas jau vairāk nekā desmit lidmašīnu katastrofas, bet pērnā gada 8. martā bez pēdām pazuda Malaysia Airlines laineris Boeing 777200ER, kas bija ceļā no Kualalumpuras uz Pekinu. Tā 227 pasažieru un 12 apkalpes locekļu liktenis joprojām nav noskaidrots.
Apaļajā gadadienā vērts atcerēties TBM Avenger pazušanu, īpašu uzmanību pievērošot pretrunām starp publicista Vinsenta Gedisa (tieši viņš 1964. gadā dzeltenajā žurnālā Argosy pirmo reizi lietoja terminu Bermudu trijstūris) aprakstītajām dramatiskajām detaļām, kas kļuvušas teju kanoniskas, un faktiem, kas noskaidrojušies izmeklēšanas laikā. Līdzīgas pretrunas novērojamas arī daudzos citos aprakstītajos gadījumos, kad fakti apstiprina – kuģu vai lidmašīnu avārijas nemaz nav bijušas tik noslēpumainas.
Attēls: moviepilot.com
Tātad saskaņā ar V. Gedisa versiju 1945. gada 5. decembrī no ASV Jūras kara spēku bāzes Floridas štata Fortloderdeilā pavisam ierastā lidojumā devās torpēdbumbvedēju posms, kuram bija uzdots veikt parastu divas stundas ilgu treniņlidojumu. «Laika apstākļi bija ideāli, bet lidotāji pieredzējuši,» neaizmirsīs piebilst kanoniskās versijas piekritēji. Pēc mazliet vairāk nekā pusotras stundas posma vadītājs leitnants Čārlzs Teilors pa radio ziņojis dispečeram, ka lidotāji ir apmaldījušies, vairs neredzot zemi, ierīces nedarbojoties un pat «okeāns izskatās ne tā kā parasti». Vēl pēc aptuveni 40 minūtēm, uz brīdi atjaunoties radiosakariem, dispečers esot dzirdējis frāzi: «Viņi izskatās pēc atnācējiem no kosmosa.» Pēc tam sakari pavisam pārtrūkuši, lai gan vēl pēc divām stundām, kad lidmašīnu degvielas krājumiem sen jau bija jābeidzas, Avenger posms atkal mēģinājis uzņemt sakarus. «Lai uzmeklētu pazudušos, gaisā pacēlās Mariner, kas spēj pat sliktākajos laika apstākļos nosēsties uz ūdens, taču arī tā pazuda bez pēdām,» rakstīja V. Gediss.
Un tagad – fakti. Pirmkārt, apgalvojums par pieredzējušajiem pilotiem ir absolūtas muļķības. Izņēmums bija Č. Teilors, kurš patiešām ar šī tipa lidmašīnu bija nolidojis vairāk nekā 2000 stundu, pārējie 13 lidotāji bija kursanti, kuri pa visiem kopā Avenger lidmašīnās bija nolidojuši 60 stundas. Otrkārt, Č. Teilors pirms lidojuma bija sūdzējies par sliktu pašsajūtu, taču cita instruktora, ar ko viņu nomainīt, neesot bijis. Treškārt, tobrīd jau bija sākusies vētra, un laika apstākļi kļuva aizvien sliktāki un sliktāki, pasliktinājās arī radiosakari, un bāzes dispečers ne vienmēr dzirdēja, ko saka piloti, un otrādi. Jāatgādina, ka tolaik nekādu GPS sistēmu nebija – pilotiem, kuri lidoja virs okeāniem vai jūrām, bija precīzi jāzina, no kurienes un kādā virzienā, ar kādu ātrumu viņi lidojuši, – ja kaut vienā no šiem parametriem bija kļūda, risks apmaldīties virs okeāna plašumiem strauji pieauga. Visticamāk, tieši šādu kļūdu sliktās pašsajūtas un nepilnīgo mērinstrumentu dēļ pieļāva Č. Teilors, nez kādēļ uzskatot, ka lidmašīnu posms aizmaldījies Meksikas līča virzienā un, lai nokļūtu bāzē, jālido uz austrumiem. Uzticēt posma vadību kādam no nepieredzējušajiem kursantiem viņam droši vien nav ļāvusi atbildības izjūta. Ar radiopelengācijas palīdzību noskaidrots, ka lidmašīnu posms tobrīd jau atradies aiz Bermudu salām un turpinājis virzīties tālāk uz ziemeļaustrumiem. Pēc tam, kad bumbvedējiem beidzās degviela, vairāk nekā sešas tonnas smagie nelielie lidaparāti, visticamāk, momentā nogrima okeānā dzelmē. Bet attiecībā uz Mariner viss ir vēl vienkāršāk – šīs lidmašīnas nedrošā degvielas tvertne eksplodēja neilgi pēc pacelšanās, un tas nebija ne pirmais, ne pēdējais šāds gadījums.
Cilvēki, kuri uzskata sevi par racionāli domājošiem, mēdz uzsvērt, ka Bermudu trijstūra reģions ne ar ko nav bīstamāks par daudziem citiem Pasaules okeāna nostūriem, un tajā vai tuvākajā apkaimē reģistrēto katastrofu skaits saistīts vien ar lielu satiksmes intensitāti. Piemēram, ASV varasiestādes vispār atsakās atzīt šāda termina pastāvēšanu, arī oficiālās ģeogrāfijas datubāzēs nekāda Bermudu trijstūra nav.
Attēls: therichest.com
Tajā pašā laikā grūti noliegt acīmredzamo – vismaz jūrniekiem šis reģions ir ļoti bīstams, par ko pirmais esot brīdinājis Kristofors Kolumbs, kura karavelu jūrniekus 1492. gadā ne pa jokam izbiedējušas Sargasu jūras dīvainības. «Tā ir neparasta vieta. Okeāns tur ir pavisam atšķirīgs, ir citādi saullēkti un saulrieti, pat viesuļvētras atšķiras no tām, ko esmu piedzīvojis citviet,» sarunā ar žurnālu Itogi sacījis pieredzējušais krievu ceļotājs Fjodors Koņjuhovs. Viņš pats esot redzējis baltas gaismas starus, kas no okeāna dzīlēm stiepjoties debesīs, un dīvainas ugunīgas lodes, kas atgādinājušas raķetes. Ceļotājs gan atzīst, ka pēc tam, kad vienatnē okeānā pavadītas nedēļas un pat mēneši, atšķirt realitāti no fantāzijas reizēm esot ļoti grūti.
Taču straujas laika apstākļu maiņas Bermudu trijstūrī, kas nereti var kļūt par iemeslu katastrofām, gan nav nekāds mīts. Šajā reģionā saplūst sešas lielas un vairāki desmiti mazāku okeāna straumju. To temperatūras būtiski atšķiras, blakus cita citai atrodas gaisa masas ar pilnīgi atšķirīgiem spiedieniem, bieži vien plosās vētras vai visu reģionu ieskauj necaurredzama migla. AP norāda, ka mūsdienās migla nešķiet liels šķērslis, taču līdz pat pagājušā gadsimta otrajai pusei, kad kuģu apkalpes okeānā neorientējās ar satelītnavigācijas sistēmu palīdzību, apmaldīties bija pavisam reāli. Un šādos brīžos jūrniekus reizēm pārņēma panika, viņi pameta kuģus un devās vēl bīstamākā ceļojumā glābšanas laivās, kas nereti beidzās letāli. Iespējams, arī tādēļ, iestājoties GPS ērai, par Bermudu trijstūra bīstamību ir piemirsts... Vērts atgādināt arī par virpuļviesuļiem, kas nelielas jahtas un zvejnieku laivas (tādu starp Bermudu trijstūra upuriem netrūkst) spēj iznīcināt vienā mirklī.
Misticisma un sazvērestības teoriju cienītājiem, protams, ir savi izskaidrojumi Bermudu trijstūra anomālijai, ja par tādu vispār iespējams runāt. Dzirdēts gan par citplanētiešiem, kuri šo rajonu nez kādēļ izvēlējušies par piemērotāko vietu cilvēku nolaupīšanai, gan okeāna dibenā dzīvojošajiem Atlantīdas iemītnieku pēctečiem, kuri zog dvēseles, gan turpat mītošiem noslēpumainiem radījumiem, kuri sūta gamma starus Visumā, gan mistiskām laika cilpām (kā jau pieminētajā gadījumā ar kuģi SS Cotopaxi), gan Golfa straumes virpuļiem, kas retinot gaisu pat 12 kilometru augstumā, gan Karību jūras pirātu cienīgiem zemūdens briesmoņiem un tā tālāk, un tā joprojām.

Nav noliedzams, ka daži Bermudu trijstūrī notikušie incidenti patiešām šķiet dīvaini – taču ne vairāk kā tā pati Malaysia Airlines lidmašīnas pazušana. Mūsdienās zinātnieki šīs noslēpumainās parādības sliecas izskaidrot ar procesiem, kas notiek gan planētas dzīlēs, gan pazemē tuvu Zemes virsmai. Pavisam nesen lielu ažiotāžu izraisīja neparastu krāteru parādīšanās Krievijai
Attēls: dailymail.co.uk
piederošajā Jamalas pussalā. Krievijas Zinātņu akadēmijas speciālistiem diezgan ātri izdevies noskaidrot, ka krāteri nav radušies asteroīdu triecienu rezultātā, bet veidojušies pēc sprādzieniem, kas notikuši zem planētas virsmas. Visticamāk, kūstot mūžīgajam sasalumam, no kristāliskajiem hidrātiem atbrīvota metāna gāze, kas arī izraisījusi lielos iegruvumus, – gāzveida stāvoklī metāns aizņem 163 reizes lielāku tilpumu nekā kristāliskā stāvoklī. Krievijas Zinātņu akadēmijas Naftas un gāzes ģeoloģijas un ģeofizikas institūta direktora vietnieks Igors Jeļcovs sarunā ar avīzi Argumenti i fakti norādījis, ka tādi paši procesi, iespējams, notikuši arī Bermudu trijstūrī. To, ka milzīgs metāna gāzes burbulis pēkšņi uzpeldot var ieraut dzelmē pat samērā lielu kuģi, apliecina pētījums, kas vēl 2003. gadā publicēts izdevumā American Journal of Physics, raksta interneta ziņu vietne LiveScience.com, bet pirms pieciem gadiem to eksperimentālā ceļā apstiprināja austrāliešu zinātnieki Džozefs Monegens un Deivids Mejs. Tajā pašā laikā nekādu pierādījumu tam, ka metāna gāzes dēļ būtu avarējuši kuģi, nav, turklāt kristāliskie hidrāti okeānu dzelmē atrodami arī reģionos, kur relatīvi maz katastrofu.
Krievu zinātnieks Boriss Ostrovskis papildina šo teoriju ar kādu citu hipotēzi – zemūdens tektoniskajām svārstībām, kas radot infraskaņas viļņus. Cilvēkos tie varot izraisīt neizskaidrojamu paniku, kuras dēļ kuģu apkalpes un pasažieri pat spēj mesties pār bortu, bet lidmašīnu piloti vairs nespējot vadīt lidaparātus. B. Ostrovskis, kurš sarakstījis grāmatu Zemes psihoze, uzskata, ka tektoniskās svārstības ir saistītas ar Zemes šķidrā kodola pārvietošanos, un pašlaik uz mūsu planētas iestājies periods, kad tās visspēcīgāk izpaužas Klusā okeāna rietumos, bet Bermudu trijstūra apkaimē iestājies zināms klusuma periods."

Pārpublicēts no: www.nra.lv

otrdiena, 2015. gada 8. decembris

Senās Ēģiptes nogrimušie dārgumi 2016.gadā būs skatāmi Londonā

Foto: theguardian.com


Vairāk kā 200 iespaidīgu Senās Ēģiptes dārgumu, kas Vidusjūras dzīlēs pavadījuši vairāk kā 1000 gadus, 2016.gadā ceļos uz Lielbritāniju un tiks izstādīti Londonā Britu muzejā. Kā izziņots, izstāde "Nogrimušās pilsētas: Ēģiptes zudušās pasaules" ilgs 6 mēnešus un apmeklētājiem izstāstīs stāstu par divām Nīlas deltā zudušām pilsētām - Thonis-Heracleion un Canopus - kuras mūsu ēras 8.gs. pilnībā "aprija" jūra. Par šīm divām pilsētām bija zināms tikai no senajiem tekstiem, līdz pirms apmēram 20 gadiem tās atklāja Franks Goddio (Franck Goddio) un viņa "Institut Européen d’Archéologie Sous-Marine".


Senās Ēģiptes zemūdens dārgumiem veltītā izstāde būs pirmā zemūdens arheoloģijas izstāde Britu muzejā. Tajā bez zemūdens arheologu grupas atrastajiem nogrimušajiem dārgumiem būs skatāmi arī eksponāti, kas aizņemti no dažādiem Ēģiptes muzejiem un ārpus Ēģiptes izstādīti ļoti reti.
Foto: theguardian.com
Franks Goddio, kura vadītā arheologu ekspedīcija meklēja nogrimušos dārgumus, metodiski rokot un izsūcot smiltis no Vidusjūras gultnes Ēģiptes piekrastē, atzinis, ka viņš ar lielu prieku izstāda atradumus Britu muzejā. "Man ir sapnis, ka apmeklētāji, redzot senlietas, grafikas un kartes, izjutīs tādu pat prieku kā mēs, kad atklājām tos zem ūdens."
Zemūdens arheologu darbi Vidusjūrā aizsākās 1996.gadā. Šajā laikā atklāti daudz dažādi artefakti. Starp tiem, piemēram, arī 5,4m augstā un 6 tonnas smagā Nīlas plūdu dieva Hapi granīta statuja - arī tā tiks izstādīta Londonā. Šī statuja būs viena no lielākajiem izstādes eksponātiem, kā arī viena no pirmajām lietām, ko ieraudzīs izstādes apmeklētāji.
Izstāde "Nogrimušās pilsētas: Ēģiptes zudušās pasaules" būs skatāma Londonā Britu muzejā 2016.gadā no 19,maija līdz 27.novembrim. Vairāk informācijas par izstādi atrodams Britu muzeja internetlapā.


svētdiena, 2015. gada 6. decembris

Kolumbijas piekrastē atrasts sens spāņu kuģis ar aptuveni miljardu dolāru vērtām bagātībām

Foto: bbc.com


Kolumbijas piekrastē netālu no Kartahenas atrasts pirms vairāk nekā 300 gadiem nogrimušais spāņu kuģis ar milzīgu zelta un citu dārgumu kravu, sestdien paziņojis Kolumbijas prezidents Manuels Santoss, raksta Diena.lv atsaucoties uz ziņu aģentūru LETA.


Attēls: bbc.com
Kolumbijas prezidents sacīja, ka "tās ir vērtīgākās bagātības, kādas atrastas cilvēces vēsturē".
Spāņu kuģis "San Jose" nogrima 1708.gada jūnijā kaujā ar britu spēkiem, kas mēģināja iegūt kuģa kravu - zeltu, sudrabu un dārgakmeņus no Spānijas Amerikas kolonijām.
"San Jose" ticis dēvēts par nogrimušo kuģu Svēto Grālu un bagātību mednieki gadiem to meklējuši, bet līdz šim visi centieni bijuši nesekmīgi.
Santoss atklāja, ka eksperti atraduši kuģa vraku 27.novembrī vietā, kur līdz šim nebija meklēts.
Prezidents sacīja, ka kuģa krava ir vērta vismaz miljardu ASV dolāru.

piektdiena, 2015. gada 4. decembris

Pasaules čempions frīdaivingā izveidojis frīdaivinga treniņu bezmaksas e-grāmatu

Foto: giorgospanagiotakis.com


Dinamiskā apnea speciālists un Pasaules čempiona titula ieguvējs AIDA 2015 Pasaules čempionātā Belgradā (Serbija) Džordžs Panagiotakis (Giorgos (George) Panagiotakis) ir izveidojis savu internetlapu un piedāvā bezmaksas Dinamiskā apnea (DYN) treniņu e-grāmatu. 


Panagiotakis kontā ir arī četri Grieķijas nacionālie frīdaivinga rekordi - Konstantais svars pleznās (Constant Weight with fins (CWT)) -102m, Free Immersion (FIM) -92m, Static Apnea (STA) 8min 46sec un Dinamiskais apnea ar pleznām (Dynamic Apnea with fins (DYN)) -280m.
Lai iegūtu Panagiotakis izstrādāto e-grāmatu dodieties uz www.giorgospanagiotakis.com, reģistrējieties un jūs saņemsiet e-grāmatu uzreiz pēc tam, kad reģistrācija tiks apstiprināta.

ceturtdiena, 2015. gada 3. decembris

Kurp vislabāk doties vērot manta rajas - daivsaitu TOP5

Foto: nationalgeographic.com

Vērot manta rajas - tas ir ļoti iespaidīgs skats. Bet kurp tad daivieriem vislabāk doties, lai skatītu šos majestātiskos zemūdens iemītniekus? Leisurepro.com piedāvā labāko daivsaitu TOP5. 



Foto: yourescapetoecuador.com
Cabo Marshall, Galapagu salas.
Izabellas salas (Isabela Island) ziemeļaustrumu piekrastē iespējams skatīt melnos koraļļus, peldēt ar āmurgalvas haizivim un baltspuru rifu haizivīm, pufzivīm un papagaiļzivim. Bez tam šī teritorija arī ir brīnišķīga mantu vērošanas vieta - šeit gandrīz vienmēr izdosies sastapt šos brīnišķīgos zemūdens iemītniekus, ko nevar teikt par citām Galapagu salu daļām.

Foto: alexinwanderland.com
Kona, Havaju salas.
Kona ir viena no nedaudzajām vietā pasaulē, kur manta rajas var vērot cauru gadu. Īpaši iespaidīgi šeit ir nakts daivi. Lukturu gaisma zem ūdens pievilina planktonu, bet tas  - mantas, kuras barojas no planktona.

Foto: tribloo.com
Raja Ampat, Indonēzija.
Aprīlis un maijs ir mēneši, kad Kri’s Manta Point - vienā no slavenākajām manta raju "tīrīšanas stacijām" - ierodas ļoti daudz šo zemūdens iemītnieku. Šeit manta rajas nav kautrīgas un daiveriem ir iespēja tās vērot ļoti tuvu.

Foto: dive-and-cruise.com
Yap, Mikronēzija.
Nelielas salu grupas Mikronēzijā daļa - Yap sala ir īsta daiveru paradīze. Dzidrie ūdeņi un daudzās zemūdens nogāzes dod brīnišķīgu iespēju vērot manta rajas to dabiskajā vidē. Sezona šeit ilgst no novembra līdz maijam, šajā laikā norit arī visvairāk manta raju vērošanas zemūdens ekskursijas.  

Foto: regal-diving.co.uk
Maldivu salas.
Maldivu 1192 salu virkne piedāvā koraļļu rifus un klusas lagunas - tas viss padara šo vietu perfektu zemūdens pasaules izaugsmei. No maija līdz novembrim manta rajas šeit ir bieži viesi, jo tās ierodas baroties un apmeklēt "tīrīšanas stacijas". Daiveriem ir iespēja šeit vērot lielu skaitu dažāda izmēra manta rajas.