Starptautiska nirēju un arheologu komanda veicot zemūdens arheoloģiskos darbus 1.gs.p.m.ē. nogrimušajā Antikitēras kuģī no 55m dziļuma izcēluši vairākus artefaktus. Starp atradumiem - trauki, kuģa detaļas un divmetrīgs bronzas šķēps, kurš, kā uzskata speciālisti, iespējams piederējis kareivja statujai.
Kuģis, kurš cieta avāriju pie nelielas Grieķijas salas Antikitēras krastiem vairāk nekā pirms 2000 gadu, plaši pazīstams kā Antikitēras kuģis.
Antikitēras kuģi atrada nirēji pēc sūkļiem. Tas notika 1900.gadā, kad nirējus pēc sūkļiem vētra bija novirzījusi no ierastā kursa. Vēlāk nirēji atgriezās šajā vietā un no zemūdens dzīlēm tika izceltas bronzas un marmora skulptūras, juvelierizstrādājumi, mēbeles, grezni stikla izstrādājumi un Antikitēras mehānisms (koka kastē izvietoti daudzi zobrati - uzskata, ka ar šī mehānisma palīdzību varēja noteikt debess spīdekļu kustību, šobrīd Antikitēras mehānisms apskatāms Nacionālajā Arheoloģijas muzejā Atēnās). Tomēr tolaik nirēji bija spiesti pārtraukt savus darbus 55m dziļumā, jo viens no nirējiem mira no dekompresijas slimības, bet divi tika paralizēti. Kopš tiem laikiem arheologi centušies izzināt, vai dzelme slēpj vēl daudzus citus dārgumus.
Arī slavens zemūdens pētnieks Žaks Kusto apmeklējis Antikitēras kuģa vraku. Tas notika 1976.gadā - Kusto uzņēma dokumentālo filmu un atrada arī vairākus filmēt dokumentālo un kā arī atrada vairākus artefaktus. Pēc tam gandrīz 40 gadus kuģa vraks netika pētīts un tas atradās atgriezās Grieķijas Kultūras ministrijas aizsardzībā.
Šogad starptautiska arheologu komanda, kuras sastāvā bija arī Woods Hole Oceanographic Institution pētnieks Brendans Folijs (Brendan Foley) un Hellenic Ephorate of Underwater Antiquities speciālists Teotokis Teodolo (Theotokis Theodoulou), atsāka arheoloģiskos izrakumus izmantojot jaunākās mūsdienu tehnoloģijās. Jau izrakumu pirmajā sezonā, kas norisinājās no 15.septembra līdz 7.oktobrim, izmantojot uz autonomajiem zemūdens aparātiem (AUV) uzstādītas mūsdienīgas stereokameras tika izveidota konkrētās vietas 3D karte. Nirējiem arī izdevās atrast daudzus pierādījumus tam, ka zem nogulām atrodama daļa nogrimušā kuģa kravas.
Kuģa daļas, tai skaitā vairāki vairāk kā metru gari enkuri un bronzas takelāžas gredzens ar saglabājušos koka fragmentu - tas viss pierāda, ka kuģa lielākā daļa ir saglabājusies. Bez tam kuģa fragmenti un kravas priekšmeti ir izmētāti daudz lielākā teritorijā, nekā kādreiz uzskatījuši nirēji pēc sūkļiem. Priekšmeti atrodami 300m² lielā teritorijā. Tas viss, kā arī atrastais liela izmēra enkurs un kuģa korpusa dēļi, pierāda, ka Antikitēras kuģis bijis daudz lielāks nekā iepriekš uzskatīts, iespējams, pat 50m garš.
"Pierādījumi liecina, ka šis bijis lielākais antīkā kuģa vraks, kas jebkad atrasts", atzina Woods Hole Oceanographic Institution pētnieks Brendans Folijs. "Tas ir antīkās pasaules "Titāniks"."
Arheologi arī atraduši skaistu, nebojātu krūzi, grezni izstrādātas gultas kājas daļu, bet visiespaidīgākais no atradumiem bijis 2-metrīgs bronzas šķēps, kurš bijis redzams izdūries no smiltīm. Kā uzskata arheologi - šķēps ir pārāk liels un smags, lai to izmantotu kā ieroci, visticamāk tas piederējis lielai statujai - iespējams, kareivja statujai vai dievietes Atēnas statujai, uzskata Folijs. 1901.gadā nirēji pēc sūkļiem izcēla četras milzīgas marmora zirgu statujas, iespējams tie bijuši daļa no statuju kompleksa ar kareivi kara ratos, kurus vilka četri zirgi.
Antikitēras kuģis nogrima 70.-60.gadā p.m.ē. Uzskata, ka tas veda greznu grieķu dārgumu kravu no Atēnām uz Romu. Kuģis nogrimis pa vidu nozīmīgam kuģu ceļam, kas savienoja Mazāzijas jeb Anatolijas (Turcija) rietumkrastu un Romu (Itālija). Tiek uzskatīts, ka kuģis nogrimis vētras laikā uzskrienot klintīm.
Tā kā kuģis nogrimis dziļumā, kur ar vienkāršu niršanas ekipējumu ilgi uzturēties ir apgrūtinoši, nirēji izmantoja rebrīzerus, tas ļāva pavadīt zem ūdens bez pārtraukuma līdz par trim stundām.
Arheologi plāno turpināt arheoloģiskos izrakumus nākamgad, iecerēts turpināt vraka izpēti un izrakt vēl daudz dažādus priekšmetus. "Atradumi, it īpaši bronzas šķēps, ir ļoti daudzsološi", atzina Teotokis Teodolo. "Mums ir ļoti daudz darāmā, lai atklātu šīs vietas noslēpumus."
Info: www.whoi.edu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru