svētdiena, 2018. gada 25. novembris

Kas daiveriem jāzin par gāzu emboliju

Foto: scubadiving.com


Gāzu embolija ir asinsvadu nosprostošanās ar gāzu burbulīšiem, kas radušies izdaloties gāzei no daivera asinīm paātrināta spiediena izmaiņu rezultātā - tātad,  situācijā, kad tiek pārsniegts izniršanas ātrums. 


Vissvarīgākais, kas jāatceras ikvienam daiverim - tieši gāzu embolija ir galvenais nāves cēlonis daivingā.
Daivinga kursu laikā tiek skaidrots, ka niršanas laikā izelpojamais saspiestais gaiss izšķīst asinīs. Bet ātras izniršanas gadījumā apkārtējās vides spiediens krasi pazeminās un saspiestā gāze izplešas, veidojot burbulīšus, kas, kā jebkura gāze, tiecas sagrupēties un pacelties uz augšu. Tā kā cilvēks iznirst ar galvu uz augšu, gāzes burbulīši tiecas uz ķermeņa augšdaļas audiem. Nonākot asinsvados, kas apgādā galvas smadzenes ar asinīm, gāzes burbulīši var tos noslēgt, ja šie asinsvadi tiek noslēgti, galvas smadzenēm rodas krass skābekļa bads, kas var izraisīt samaņas zudumu izniršanas laikā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi ievērot lēnu izniršanu, jo lēnas izniršanas laikā pārmērīga gāzu burbulīšu daudzuma veidošanās asinīs nenotiek.
Gāzu embolijas simptomi parasti parādās dažu minūšu laikā pēc tam, kad nirējs ir sasniedzis ūdens virsmu. Gāzu embolija smadzenēm bieži atgādina insultu, kas cietušajam var izpausties kā apjukums un daļēja paralīze vai sajūta zudums. Var arī būt pēkšņs samaņas zudums vai krampji. Smagas formas gāzu embolija var izraisīt šoku un pat nāvi.
Gāzu embolijas aizdomu gadījumā cietušais daiveris jānogulda un viņam jādod elpot tīru skābekli, kā arī uzreiz jāizsauc medicīniskā palīdzība. Cietušais daiveris arī pēc iespējas ātrāk jānogādā rekompresijas kamerā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru